• Home
• Canon Text
• Romanized
• sūtrapiṭaka
• avadāna
• Mahāvastu Avadāna (Vol 2)

Mahāvastu Avadāna (Vol 2)

Technical Details

Mahāvastu Avadāna (Vol 2)

p. 1

mahāvastu avadānaṁ

atha bodhisattvo tuṣitabhavanāto cyavanakālasamaye catvāri mahāvilokitāni viloketi | tadyathā kālavilokitaṁ | deśavilokitaṁ | dvīpavilokitaṁ | kulavilokitaṁ || dvīhi kulehi bodhisatvā jāyanti | kṣatriyakule vā brāhmaṇakule vā | yadā kṣatriyākrāntā pṛthvī bhavati tadā kṣātriyakule jāyanti | yadā brāhmaṇākrāntā pṛthivī bhavati tadā brāhmaṇakule jāyanti || yasmiṁ ca bhikṣavaḥ kule bodhisattvā jāyanti taṁ kulaṁ ṣaṣṭīhi aṅgehi samanvāgataṁ bhavati | katamehi ṣaṣṭīhi | abhijñātaṁ ca bhavati | akṣudrāvacaraṁ ca jātisampannaṁ ca gotrasaṁpannañca puruṣayugasampannañca abhijñātapūrvapuruṣayugasaṁpannaṁ ca bahustrīkaṁ ca bahupuruṣaṁ ca alolaṁ ca anūnaṁ ca anīcaṁ ca adīnaṁ ca prajñāvantañca śīlavantaṁ ca amānyaprekṣitaṁ ca taṁ kulaṁ bhogāṁbhūṁjati dṛḍhamitraṁ ca taṁ kulaṁ bhavati | kṛtajñaṁ ca vidhijñaṁ ca acchandagāmi ca taṁ kulaṁ bhavati | adoṣagāmi ca amohagāmi ca abhayagāmi ca anavadyabhīru ca sthūlabhikṣaṁ ca puruṣakāramatiṁ ca dṛḍhavikramaṁ ca varavikramaṁ ca śreṣṭhavikramaṁ ca cetiyapūjakaṁ ca devatāpūjakaṁ ca pūrvamitrapūjakaṁ ca kriyādhimuktaṁ ca tyāgādhimuktaṁ ca ātmapūrvāparaṁ ca taṁ kulaṁ bhavati | abhighoṣaghuṣṭaṁ ca abhidevādighoṣaghuṣṭaṁ ca kulajyeṣṭhaṁ

p. 2

ca kulaśreṣṭhaṁ ca kulaṁ kulapravaraṁ ca kulavaśiptāptaṁ ca maheśākhyaṁ ca mahāparivāraṁ ca aśramaparivāraṁ ca anuraktaparivāraṁ ca abhedyaparivāraṁ ca mātṛjñaṁ ca pitṛjñaṁ ca śrāmaṇyaṁ ca brāhamaṇyaṁ ca kulajyeṣṭhāpacāyakaṁ ca prabhūtadhanadhānyañca prabhūtakośakoṣṭhāgāraṁ ca prabhūtahastyaśvājaiḍakaṁ ca prabhūtadāsīdāsakarmakarapauruṣeyaṁ ca apradharṣyaṁ ca taṁ kulaṁ bhavati parehi pratyarthikehi pratyamitrehi | yasmiṁ kule bodhisatvā jāyanti taṁ kulaṁ imehi ṣaṣṭīhi aṅgehi samanvāgataṁ bhavati || ye te satvā kulasampannā bhavanti evaṁrūpā satvā mahākaruṇāṁ pratilabhanti | bodhisatvo mahāsaṁvidhānaṁ karoti cyavanakālasmiṁ tuṣitabhavanāto | devasahasriyo cāturmahārājikānupādāya sarve kāmāvacarā tuṣitabhavane saṁnipatitā bodhisatvasya cyavanakāle || bimbisāraprabhṛtikā uktā | tvaṁ rājagṛhe upapadyahi | tvayi vinīte mahājanakāyo vinayamārgaṁ gamiṣyatīti | evaṁ sahasodgato abhayo sārthavāho tathānye pi gṛhapatimahāśālāḥ brāhmaṇamahāśālāḥ || udayano vatsarājā vucyati | kauśāmbyāṁ upapadyāhi | tvayi vinīte mahājanakāyo vinayamārgaṁ gamiṣyati | ghoṣilo gṛhapatiḥ tathānye pi kṣatriyamahāśālāḥ gṛhapatimahāśālāḥ | etāye vidhīye devaputrasahasrāṇi yena bhagavato saṁsāre sansarantasya sahacaritaṁ jambūdvīpe ṣoḍaśahi mahājanapadehi upapadyanti kṣatriyamahāśālakulehi brāhmaṇamahāśālakulehi gṛhapatimahāśālakulehi | niḥsaṁdigdhaṁ tuphehi vinītehi mahājanakāyo vinayamārgaṁ gamiṣyatīti || bodhisatvo avaloketi kahiṁ upapadyāmi | ayaṁ rājā śuddhodano mama yogyo pitā || mātaraṁ gaveṣati yā prāsādikā ca bhaveya kulīnā ca śucigātrā ca mandarāgā ca alpāyuṣkā ca yasyā sasaptarātrā daśa māsā āyuṣpramāṇato avaśiṣṭā bhavensuḥ ||

p. 3

sarveṣāṁ bodhisatvānāṁ janetvā puruṣottamaṁ |

carame saptame divase mātā jahati jīvitaṁ ||

atra kiṁ kāraṇaṁ bhavati yadi sarvajñamātaraḥ |

janetvā puruṣaśreṣṭhaṁ śīghraṁ jahanti jīvitaṁ ||

vasanto tuṣite kāye bodhisatvo imāṁ smṛtiṁ |

labhate śubhakarmeṇa parīkṣanto janetriyo ||

yasyeha pariśeṣaṁ syā nārīyo jīvitaṁ bhavet |

divasāni sapta māsā ca daśa tasyā uramotare ||

kiṁ kāraṇaṁ ayuktaṁ hi asmadvidhamanuttaraṁ |

dhāretvā uttare kāle mauthunaṁ pratisevituṁ ||

athāpi pratiseveyu kāmā sugatamātari |

na pitā devasaṁghānāṁ bhinnavṛtto ti tadbhavet ||

bhagavāṁ ca nāma kāmānāṁ doṣaṁ satataṁ bhāṣati |

atha ca lokanāthasya mātā kāmāṁ niṣevati ||

ye ca nṛpativeśmeṣu bhonti ratnakaraṇḍakāḥ |

ratanaṁ puruṣaśreṣṭhā bhājanaṁ bodhimātaro ||

alpāyuṣkāṁ bhuvi samanveṣanto bodhisatvo adrākṣitkapilavastusmiṁ śuddhodanasya agramahiṣīṁ prāsādikāṁ ca kulīnāṁ ca śucigātrāṁ ca mandarāgāṁ ca alpāyuṣkāṁ | sasaptarātrā cāsyā daśa māsā āyuṣpramāṇato avaśiṣṭā || bodhisatvasyaitadabhavat || eṣā te mātā yogyā ||

paśyati vilokayanto lokaṁ śuddhodanasya orodhe |

p. 4

nārīṁ amaravadhunibhāṁ vidyullatānibhāṁ viya māyāṁ ||

so tāṁ niśāmya jananīṁ āmantrayate maruṇāṁ cyaviṣyāmi |

antimamupetya vāsaṁ garbhe marumānuṣasukhārthaṁ ||

taṁ avaca devasaṁghaḥ kṛtāṁjalipuṭo varābharaṇadhārī |

ṛdhyatu uttamapudgala tava praṇidhi ahīnaguṇarūpa ||

ayamapi lokahitā bahu manoramāṁ ośiritvā kāmaratiṁ |

pūjārthaṁ tava anindita manuṣyaloke vasiṣyāmaḥ |

te vipularuciravarṇaṁ mandāravapuṣpavarṣamākāśe |

pramuṁcinsu udagracittā stavaṁtā madhurāhi vācāhi ||

yamamaravasanā praśamanamanoramāṁ śokaduḥkhavimiśrān |

īkṣasi na ca niṣevasi kāmāṁ idamadbhutaṁ tuhyaṁ ||

yaṁ pi abhibhūya marugaṇaṁ jambūnadaparvatopamaprakāśo |

udyotayasi daśa diśo surarṣabha idaṁ pi āścaryaṁ ||

abhibhavasi devasaṁghā samaheśvaradānavāṁ samāragaṇāṁ |

tārāgaṇāṁ khagacarāṁ amitamati idaṁ pi āścaryaṁ ||

kiṁcāpi viprayogaṁ tvayā na icchāma bhūtasaṁghaguru |

api ca aravindanayana bhaviṣyasi gatirnaramarūṇāṁ ||

atha cyavanakālasamaye viśuddhaśatapatrapadmanayanasya |

ānanditā marugaṇā ghoṣanti diśāhi sarvāhi ||

eṣā ca vartati kathā tuṣitapure sā ca apratirūpā māyā |

śuddhodanasya mahiṣī rājānamupetya idamāha ||

p. 5

sā hariṇavatsanayanā viśuddhagandharvavadhunibhā śyāmā |

sahitaṁ idaṁ sumadhuraṁ śuddhodanamabravītmāyā ||

ābharaṇastambhitabhujā pravaravasanadhāriṇī sakhīhi saha |

tvayā vinā śākyanandana rajanīmimāṁ kṣapayituṁ chando ||

dhṛtarāṣṭrasya naravara prāsādavarasya uttamāṁ bhūmīṁ |

śayanapravaraṁ āruhi yatra kumudavasanasaṁnibhaṁ vimalaṁ ||

tena vacanena tuṣṭo deviye śuddhodano manāpena |

āmantrayati naravaro parivāramudagrasaṁkalpo ||

prativedayantu mi laghuṁ dhṛtarāṣṭraṁ pravarakusumasaṁchannaṁ |

kumtakusumābhikīrṇaṁ karotha divi devabhavanaṁ vā ||

osaktapaṭṭadāmaṁ dhṛtarāṣṭraṁ ca śobhatāṁ capalameva |

varahemajālacchannaṁ sumeruvaraśṛṁgasaṁkāśaṁ ||

caturaṅginī ca senā saśūlanārācatomaravicitrā |

paripālayatāṁ capalaṁ dhṛtarāṣṭraṁ manojñasaṁghātaṁ ||

osṛṣṭā yevājñā narapatinā sajjaṁ eva ca sarvaṁ |

kṛtvā tatra sakuśalaṁ rājānamupetya idamāhuḥ ||

varṣasahasramanūnaṁ prajā paripālayatu bho mahipālo |

sajjaṁ ti vimānavaraṁ śobhati tava harṣasaṁjananaṁ ||

atha sā amaravadhūnibhā māyā utthāya āsanavarāto |

p. 6

abravītmahīpatisutaṁ āditye astamitamātre ||

eṣā samādiyāmi prāṇeṣvavihiṁsaṁ brahmacaryaṁ ca 

viramāmi cāpyadinnādmadyādanibaddhavacanāñca ||

akhilavacanāñca naravara viramāmi tathaivaṁ paiśunyācca |

paruṣavacanācca narapati viramāmi ayaṁ mama chando ||

parakāmeṣu ca īrṣyāṁ no saṁjāneyyaṁ nāpyabhidrohaṁ |

bhūteṣu upajaneṣyaṁ viparītamatiṁ ca vijahāmi ||

ekādaśaprakāraṁ śīlaṁ sevāmyahaṁ pṛthivipāla |

rajanīmimāṁ anūnāṁ evaṁ mama jāyate chando ||

mā suda khu bhūmipāla kāmavitarko mā mayi pratikākṣiṁ |

preṣaya mā ti apuṇyaṁ bhaveyā mayi brahmacāriṇiye ||

sarve tava saṁkalpāṁ paripūremīti pārthivo avaca |

abhirama bhavanavaragatā ahaṁ ca rājyaṁ ca tava vaśyaṁ ||

sā strīsahasrasamagrā anantaraṁ gṛha taṁ vimānavaraṁ |

abhiruhiya abhiniṣīde manāpaparipūrṇasaṁkalpā ||

sā kaṁcideva kālaṁ tasmiṁ himakumudapuṇḍarīkanibhe |

śayane praśamadamaratā tūṣṇīṁbhāvena kṣepayati ||

sā dāniṁ dakṣiṇena pārśvena parinyāsi śarīravaraṁ |

kusumalatā va drumavaraṁ śayanaṁ parivelliyāśayitā ||

atha tāṁ niśāmya śayanopagatāṁ devīṁ divyapramadārūpanibhāṁ |

tuṣitālayā cyaviya devagaṇā prāsādamūrdhni pratiṣṭhihinsu || 

p. 7

te mūrdhanā abhinatā sarve hṛṣṭā kṛtāṁjalipuṭā amarā |

vandanti tāṁ vipulapuṇyadharāṁ māyāṁ jinasya jananīṁ śayane ||

atha kautūhalaparaṁ saṁjaniyā vahudevakanyā śucimālyadharā |

jinamāturūpagatā draṣṭumanā prāsādamūrdhni pratiṣṭhihinsu ||

upasaṁkramitva śayanopagatāṁ māyāṁ niśāmya varavidyunibhāṁ |

prītisukhaṁ vipulaṁ saṁjaniyā atha saṁpravarṣi divijaṁ kusumaṁ ||

mānuṣyakaṁ pi kila edṛśakaṁ rūpaṁ sujātamidamāścaryaṁ |

kañcitkālaṁ sthihiyantarato nāyaṁ samā maravadhūhi bhave ||

līlāṁ niśāmayatha he sakhikā pramadāyimasya yatha opayikāṁ |

śayane virocati manaḥ harati vibhrājate kanakarītiriva ||

ayantu dhareṣyati mahāpuruṣaṁ atyantadānadamaśīlarataṁ |

sarvāśravāntakaraṇaṁ virajaṁ kiṁ hāyate tava narendravadhū ||

copodare karatalapramite vararomarājivicitre rucire |

iha so bhaviṣyati anantamatiḥ satataṁ alipta aśubhena śuciḥ ||

bahudīrgharātranicitaṁ kuśalaṁ pramadāyimasya vipulaṁ paramaṁ |

yā taṁ dhareṣyati anantaguṇaṁ cirarātrasannicittapuṇyabalaṁ ||

anurūpā tvaṁ pramadā pravarā mātā sa caiva puruṣapravaro |

putro prahīnavanatho virajo kiṁ hāyate tava narendravadhū ||

atha rākṣasā vividharūpadharā āṇattā divi parito capalaṁ |

tiṣṭhantu bho pravaraśastradharā sarvadiśāṁ kurutha asaṁvaraṇāṁ ||

p. 8

teṣāmanantaraṁ dvijihūgaṇā ārakṣahetu diśatāsu sthitā |

vātaṁ pi yeṣa calitaṁ śruṇiya krodhā samutpatanti agnisamā ||

teṣāmanantaragatā thapitā yakṣā pradīptaśikharā vikṛtā |

ye duṣṭacitta vinivārayathā mā ca vadhaṁ kurutha kasya cāpi ||

teṣāmanantarasthitā bahavo gandharvasaṁgha śubharūpadharā |

ārakṣahetu śubhacāpadharā cyavanakṣaṇe vimalabuddhimato ||

catvāri lokapatino pi sthitā gagane svakapārivāreṇa saha |

adya cyaviṣyati kila bhagavāṁ lokasya arthasukhavṛddhikaro ||

tridaśehi sārdhaṁ tridaśapravaro sthita antarīkṣe varacakradharo |

acirā cyaviṣyati cyutiṁ carimāṁ ākāṁkṣamāṇo sukhamapratimaṁ ||

māyāya mūli bahudevagaṇā kṛtvā daśāṁgulaṁ natābhimukhā |

samudīrayanti madhuraṁ vacanaṁ ullokayanti tuṣiteṣu jinaṁ ||

vyavadānasannicitapuṇyabalā samayo ti antimamupehi bhavaṁ |

sajjā tāva bhavati te jananī anukaṁpa dāni duḥkhitāṁ janatāṁ ||

eṣo cyavāmi iti mūṁci girāṁ śubhaṁ vacanaṁ udīrayi…..|

atha supinaṁ jinasya tasmiṁ kṣaṇe paśyati varavipākaphalaṁ ||

himarajatanibho me ṣaḍviṣāṇo sucaraṇacārubhujo suraktaśīrṣo |

udaramupagato gajapradhāno lalitagatiḥ anavadyagātrasandhiḥ ||

na khalu bodhisatvā kālapakṣe mātu kukṣiṁ okrāmati || atha khalu pūrṇāyāṁ pūrṇamāsyāṁ puṣyanakṣatrayogayuktāyāṁ rātryāṁ bodhisatvā mātuḥ kukṣimavakrāmanti || u-

p. 9

poṣadhikāyāṁ pramadottamāyāṁ sananditāyāṁ avilakṣitāyāṁ akṣudrāvacarāyāṁ prāsādikāyāṁ śucigātrāyāṁ mandarāgāyāṁ jātisaṁpannāyāṁ kulasaṁpannāyāṁ rūpasampannāyāṁ varṇasampannāyāṁ nāmasampannāyāṁ ārohasampannāyāṁ pariṇāhasampannāyāṁ vyaktāyāṁ agrayauvanamaṇḍaprāptāyāṁ viśrutāyāṁ paṇḍitāyāṁ smṛtāyāṁ saṁprajānāyāṁ pradakṣiṇacittāyāṁ sarvākārasampannāyāṁ sarvākāraparipūrṇāyāṁ pramadottamāyāṁ bodhisatvā mātuḥ kukṣimavakrāmanti || bodhisatvena prabhā osṛṣṭā yāye prabhāye sarvaṁ buddhakṣetraṁ avabhāsitaṁ | devaputro devaputraṁ pṛcchati ||

kiṁ kāraṇaṁ suravareṇa prabhā pramuktā 

candrāṁśuśītalatarā kanakāvadātā |

yenāsureśvaragaṇā manujeśvarāśca

prahlāditā ca narakā jvalanāgnikalpā ||

so dāni āha ||

ye tatratatra janatāṁ pratipālayanti

saṁsārapaṁjaragatāṁ madanābhibhūtāṁ |

teṣāṁ vimokṣakaraṇena mahāyaśena

āmantraṇārthamanaghena prabhā pramuktā ||

bodhisatva āha ||

muñcatha amarā purāṇi na kila prāmodyasya ayaṁ kālo |

jarāmaraṇapuraṁ bhettuṁ kālo jñānaprahāreṇa ||

bodhisatvo smṛto saṁprajāno pradakṣiṇacitto mātuḥ kukṣiṁ okrānto ||

iti sa nadiya siṁhanādaṁ narasiṁho cyavanakālasamayasmiṁ |

antarahito kṣāṇena narendrabhavane samupapadyi ||

p. 10

yo so tuṣitaṁ kāyaṁ obhāseti śubhena varṇena |

devapurāccyavamāno taṁ anativaraṁ jinaṁ vande ||

sabrahmakaṁ ca lokaṁ saśramaṇabrāhmaṇīṁ prajāṁ sarvāṁ |

varṇenobhāsayati anativaro lokapradyoto ||

āścaryamadbhutamidaṁ paśyatha yāvatmaharddhikaḥ śāstā |

smṛtimāṁ susaṁprajāno mātuḥ kukṣismiṁ okrānto ||

yāvacca narapravaro uttamalakṣaṇasamaṅgi asthāsi |

mātāye kukṣismiṁ smṛtimatimāṁ saṁprajāno ca ||

samanantarokrānte ca bodhisatve iyaṁ mahāpṛthivī atīva ṣaḍvikāraṁ kampe saṁkampe prakampe saṁharṣaṇīyaṁ ca kampayati modanīyaṁ ca prahlāditaṁ ca nirvarṇanīyaṁ ca ullokanīyaṁ ca āsecanakaṁ ca apratikūlaṁ ca prāmodikaṁ ca prasādanīyaṁ ca nirudvegaṁ ca niruttrastaṁ ca | kampamānā ca punarna kaṁcitsatvaṁ vyāpādayati yamidaṁ calaṁ vā sthāvaraṁ vā ||

tato ayaṁ sāgaramerumaṇḍalā

prakampitā ṣaḍvidhamāsi medinī |

kṛtā lokā vimalā manoramā 

mahāndhakārāpanudasya tejasā ||

yāvattakā nāgarājāno nāgādhipatayo rakṣāvaraṇaguptaye autsukyaṁ samāpadyensu |

caturo pi lokapālā rakṣāmakarensu lokanāthasya |

mā kocī ahiteṣī namucibalanudaṁ vihiṁseyā ||

p. 11

śakropi devānāmindro suyāmo pi devaputro saṁtuṣito pi devaputro sunirmito pi devaputro vaśavartī pi devaputro mahābrahmā pi śuddhāvāsā pi devā bodhisatvasya mātuḥ kukṣigatasya rakṣāvaraṇaguptaye autsukyaṁ samāpadyensuḥ ||

tato koṭisahasrāṇi devānāṁ kapilāhūyaṁ |

upagatāni tuṣṭāni ārakṣaṁ varabuddhino ||

devanagaraṁ iva kapilapuramuttamaṁ kṛtamanuviśantehi |

manomayavikramagatehi amaragaṇehi abhivirocati ||

māyāṁ parivāretvā maheśvaragaṇānāṁ kila sahasrāṇi |

āśu vigatamalamakhilā ākāśagatā abhiniṣaṇāḥ ||

teṣāṁ dāniṁ pṛṣṭhato indrasahasrāṇi vimalaśikharāṇi |

subahūni bahuguṇasya ārakṣārthaṁ niṣaṇāni ||

teṣāṁ dāniṁ pṛṣṭhato devendrāṇāṁ sahasranayutāni |

kāmāvacarā devā niṣaṇā gagane nirālambe ||

devagaṇānāṁ pṛṣṭhato asurā asurāṇāṁ ca dvijihhūgaṇāḥ |

yakṣāśca vikṛtarūpāḥ rākṣasasaṁghāśca saṁniṣaṇāḥ ||

etāye vidhiye gaganamamaraśatasahasrasaṁkulaṁ śrīmad |

atyantasupariśuddhaṁ kuśalamupacitaṁ hi varadena ||

so yaṁ mahānubhāvo smṛtimāṁ tuṣitabhavanā cyavitvāna |

pāṇḍaravarāhakanibho bhavitva gajarūpi ṣaḍḍanto ||

vīraśayane śayantiye poṣadhikāye viśuddhavasanāye |

smṛtasaṁprajānakuśalo mātuḥ kukṣismiṁ okrānto ||

p. 12

sā ca rajanīprabhāte ākhyāsi bhartuno manāpasya |

rājavara pāṇdaro me gajarājo kukṣimokrānto ||

taṁ ca śruṇitvāna rājā vaipaṁcanikāṁ samāgatāṁ avaca |

supinasmiṁ asya sarve bhaṇātha bhūtaṁ phalavipākaṁ ||

te tatra cāvaciṁsū naimittikā pṛcchitā svayaṁ rājñā |

dvādriṁśalakṣaṇadharo kukṣiṁ devīye okrānto ||

hṛṣṭo bhavāhi naravara yasya tava kulasmiṁ pratyutpanno |

pṛthivīdhara vīragarbho anopamasatvo mahāsatvo ||

yatha maya paurāṇānāmācāryāṇāṁ svayaṁ samupāhṛtaṁ |

dve sya gatayo ananyā bhavanti naravīraśārdūla ||

yadi āsisyaṁti agāre mahipati hoti saratano maharddhiko |

nityānubaddhavijayo rājaśatasahasraparivāro ||

atha khalu pravrajiṣyati cāturdvīpāṁ mahīṁ vijahiyāna |

hohiti ananayaneyo buddho netā naramarūṇāṁ ||

[supinaṁ pi śākiyānī ākhyāsi bhartuno manāpasya |

śveto gajanātho me kukṣiṁ bhettvāna okrānto ||

etaṁ śruṇitva rājā vaipaṁcanikāṁ samāgatāṁ avaca |

supinasmiṁ asya sarvaṁ bhaṇātha bhūtaṁ phalavipākaṁ ||

te tatra cāvaciṁsū naimittikā pṛcchitā svayaṁ rājñā |

dvātriṁśalakṣaṇadharo kukṣiṁ devīye okrānto ||

yadi punaragāramadhye vasati pṛthivīṁ abhijeṣyate sarvāṁ |

p. 13

śūrāṁ putrasahasraṁ labheta etādṛśāṁ vīrāṁ ||

atha ratana anantākaraṁ pūrṇāṁ mahīmujkiyāna pravrajati |

buddho hohiti loke sarvajño sarvadarśāvī ||]

mahābrahmā āha ||

svapnāntare yā pramadā adarśi

sūryaṁ nabhā kukṣimanupraviṣṭaṁ |

prasūyati strīratanaṁ subhāgaṁ

bhartāsya bhoti nṛpo cakravartī ||

svapnāntare yā pramadā adarśi

candraṁ nabhā kukṣimanupraviṣṭaṁ |

prasūyate sā naradevagarbhaṁ 

so bhavati rājā balacakravartī ||

svapnāntare yā pramadā adarśi

sūryaṁ nabhā kukṣimanupraviṣṭaṁ |

prasūyate sā varalakṣitāṁgaṁ

so bhavati rājā balacakravarttī ||

svapnāntare yā pramadā adarśi 

śvetaṁ gajaṁ kukṣimanupraviṣṭaṁ |

prasūyate sā gajasattvasāraṁ 

so bhavati buddho bodhitārthadharmo ||

devī pṛccīyati || kiṁ dharesi || sā āha || cakravartinti ||

p. 14

kukṣiṁ prabhāsayantaṁ kanakavapuṁ pravaralakṣaṇasamaṁgiṁ |

dhāremi cakravarti varapuruṣaṁ rājaśārdūlaṁ ||

devā nabhe bhagavato ghoṣamudīrayensuḥ | buddho bhaviṣyati na rājā cakravartī || mahābrahmā gāthāṁ bhāṣati ||

gajaṁ ratnaśreṣṭhaṁ madanabalavegāpanayanaṁ

pradīpaṁ lokasya tamatimiramohāpanayanaṁ |

guṇānāṁ koṣaṁ tvaṁ aparimitaratnākaradharaṁ

dharesi rājarṣiṁ apratihatacakraṁ samaruciṁ ||

devī āha ||

yathā mama na rāgadoṣā prasahanti narendragarbhamupalabhya |

niḥsaṁśayaṁ bhaviṣyati samaruci yatha niścarati vācā ||

bodhisatve khalu punarmātuḥ kukṣigate mātu sukhaṁ gacchati pi tiṣṭhati pi sukhaṁ niṣīdati pi śayyāṁ kalpayati bodhisatvasyaiva tejena || bodhisatve khalu punaḥ mātuḥ kukṣigate bodhisatvamātuḥ kāye śastraṁ na krāmati | na viṣaṁ nāgni na aśanī prasahati bodhisatvasyaiva tejena || bodhisatve khalu puna mātuḥ kukṣigate bodhisatvamātaraṁ devakanyā divyehi ucchādanaparimardanapariśeṣehi parijāgaranti bodhisatvasyaiva tejena || bodhisatve khalu punarmātuḥ kukṣigate bodhisatvamātā divyavastrasaṁvṛtaśarīrā bhavati divyābharaṇadhāriṇī bodhisatvasyaiva tejena || bodhisatve khalu punaḥ mātuḥ kukṣigate mātā lābhinī bhavati divyānāṁ gandhānāṁ divyānāṁ mālyānāṁ divyānāṁ vilepanānāṁ divyānāmojānāṁ bodhisatvasyaiva tejena || bodhisatve khalu punarmahāmaudgalyāyana 

p. 15

matuḥ kukṣigate bodhisatvamātuḥ khalu punaḥ yo asyā abhyantaraparivāro so se atīva śrotavyaṁ śraddhātavyaṁ manyanti bodhisatvasyaiva tejena | kiṁkaraṇīyakapratisaṁyuktehi nimantrenti bodhisatvasyaiva tejena || bodhisatve khalu punarmātuḥ kukṣigate bodhisatvamāturna kociduparimena gacchati antaso pakṣī pi | alpābādhā bhavati alpātaṁkā | samāye vipānanīyagrahaṇīye samanvāgatā | nāpyatiśītāye nāpyati uṣṇāye ṛtupariṇāmāye bodhisatvasyaiva tejena || bodhisatve khalu punarmātuḥ kukṣigate bodhisatvamātā lābhinī bhavati praṇītānāṁ khādanīyabhojanīyānāṁ agrarasānāṁ uttaramarasānā adhigatarasānāṁ pratyagrarasānāṁ bodhisatvasyaiva tejena || bodhisatve khalu punarmātuḥ kukṣigate bodhisatvamātā vigatarāgā bhavati akhaṇḍamacchidramaśabalamakalmāṣaṁ pariśuddhaṁ paripūrṇaṁ brahmacaryaṁ carati | manasāpi tāye pramadottamāye rāgo na utpadyati sarvapuruṣehi antamasato rājñāpi śuddhodanena bodhisatvasyaiva tejena || bodhisatve khalu puna mātuḥ kukṣigate bodhisatvamātā paṁca śikṣāpadāni samādāya vartati tāni ca sapūrvasamādinnāni bhavanti bodhisatvasyaiva tejena || bodhisatve khalu punarmātuḥ kukṣigate yāvattā nāgarājāno nāgādhipatayo aṇḍajā vā jarāyujā vā saṁsvedajā vā aupapādukā vā te sarve niveśanamupasaṁkramitvā divyāni candanacūrṇāni divyāni tamālapatracūrṇāni prakiranti agurucūrṇāni prakiranti divyāni keśaracūrṇāni prakiranti divyāni kusumāni prakiranti | samāptāye ca naṁ arcanāye arcayanti paripūrṇāye ca naṁ arcanāye arcayensuḥ || te divyāni candanacūrṇāni ca prakiritvā divyāni agurucūṇāni prakiranti divyāni ca keśaracūrṇāni divyāni ca tamālacūrṇāni prakiranti || divyāni muktakusumāni prakiritvā samāptaye ca naṁ

p. 16

arcanāye arcayitvā paripūrṇāye ca naṁ arcanāye arcayitvā bodhisatvamātaraṁ triṣkṛtyo pradakṣiṇīkṛtvā yenakāmaṁ prakramensuḥ bodhisatvasyaiva tejena || bodhisatve punarmātuḥ kukṣigate yāvanto suvarṇarājāno suvarṇādhipatayo evaṁ caturmahārājakāyikā devāstrāyastriṁśā yāmā tuṣitā nirmāṇaratino paranirmitavasavartino brahmakāyikā devā te sarve niveśanaṁ upasaṁkramitvā divyāni candanacūrṇāni prakiritvā divyāni agurucūrṇāni prakiranti | divyāni tamālapatracūrṇāni divyāni muktakusumāni prakiritvā samāptaye ca naṁ arcanāye arcayitvā paripūrṇāye ca naṁ arcanāye arcayitvā pariśuddhāye ca naṁ arcanāye arcayitvā bodhisatvamātaraṁ triṣkṛtyo pradakṣiṇīkṛtvā yenakāmaṁ prakramensuḥ bodhisatvasyaiva tejena ||

bodhisatvo khalu punarmātuḥ kukṣigato na cātinīcaṁ tiṣṭhati na cāti uccaṁ tiṣṭhati na cāvakubjako na ottānako na vāmena pārśvena tiṣṭhati na utkuṭuko || atha khalu dakṣiṇe pārśve paryaṁkamābhuñjitvā tiṣṭhati || bodhisatvo khalu punarmātuḥ kukṣigato na pittena na śleṣmeṇa vā na rudhireṇa vā anyena vā kenacidaśucinā upalipto'viśuddho tiṣṭhati || atha khalu ucchāditasnāpitaviśadagātro bodhisatvo mātuḥ kukṣimiṁ tiṣṭhati || bodhisatvo khalu punarmātuḥ kukṣigato mātaraṁ paśyati bodhisatvamātāpi taṁ kukṣigataṁ bodhisatvaṁ paśyati vigrahamiva jātarūpasya dṛṣṭvā ca bhoti āttamanā [kukṣiṁ obhāsentaṁ vigrahamiva jātarūpasya]|

yatha vaiḍūryasya maṇi sphāṭikasamudge kaṭi utsaṁgasmiṁ |

nihito syā evameva bodhisatvaṁ paśyati mātā |

kukṣiṁ obhāsentaṁ vigrahaṁ iva jātarūpasya ||

p. 17

bodhisatvaṁ devasaṁghāḥ sukharātriṁ sukhadivasaṁ pṛcchakā āgacchanti prītamanaso tāṁ ca devasaṁghāṁ tathā pṛcchamānāṁ bodhisatvo pratyabhinandati dakṣiṇaṁ karamutkṣipya mātaraṁ ca na bādhati || bodhisatvaṁ mātuḥ kukṣigataṁ devā nāgā yakṣā mārutā rākṣasā piśācā na jahanti divā ca rātrau ca na cātra āsaṁgakathā kathīyati kāmopasahitā vā anyā vā asatyā kathā | nānyatra bodhisatvavarṇameva bhāṣanti rūpataḥ sattvataḥ tejataḥ varṇataḥ yaśataḥ kuśalamūlāto || bodhisatvasya mātuḥ kukṣigatasya pratipūjā noparamati | divyāni tūryāṇi divyāni agurudhūpāni divyaṁ puṣpavarṣaṁ divyaṁ cūrṇavarṣaṁ || apsarasahasrāṇi ca upagāyanti upanṛtyanti || bodhisatvamātāṁ devakanyāsahasrehi sārdhaṁ abhyābhavati hāsyaṁ ca kathā ca | prasuptāṁ ca bodhisatvamātaraṁ devakanyā mandāravadāmena capalā parivījenti bodhisatvasyaiva tejena || ayaṁ ca punaḥ trisāhasramahāsāhasrāyāṁ lokadhātūyaṁ anuttarā garbhāvakrāntipāramitā ||

anyaṁ ca dāni paśyatha āścaryaṁ tasya devaparṣāye |

tāva vipulāye yā kathā abhūtparamaharṣasaṁjananī ||

na pi kāmakathā teṣāṁ na pi apsarasāṁ kathā na gītakathā |

na pi vādyakathā teṣāṁ na pi bhakṣakathā na pānakathā ||

nābharaṇakathā teṣāṁ na pi vastrakathā pravartati kācit |

yānodyānakathā vā manasāpi na jāyate teṣāṁ ||

sādhū puṇyabalavato dyuti……sā sadevakaṁ lokaṁ |

abhibhavati nāyakasya vikasati eṣā kathā tatra ||

p. 18

sādhuṁ garbokramaṇaṁ karmaṇa anurūpaṁ pāramigatasya |

iti vikasita bahuvidhā kathā pariṣāmadhye etasmiṁ ||

sādhūti nirāmiṣehi saṁjñāpadehi kṣapenti tatkālaṁ |

varabuddhino ayaṁ api kathā vikasati pariṣāmadhye ||

evaṁ bahuprakārāṁ kathāṁ kathayantā ramanti devagaṇāḥ |

rūpaṁ varṇaṁ tejaṁ varaṁ ca vīracaryaṁ kathayantā ||

sarveṣāṁ bodhisatvānāṁ mātā pratipūrṇe daśame māse prajāyati || subhūtinā śākyena preṣitaṁ rājño | āgacchatu devī iha prajāyiṣyati || rājā pratibodhayati || āgamiṣyati sālabhaṁjakaṁ ca kariṣyati ||

lumbinivanaṁ sucapalaṁ apagatatṛṇakhāṇḍapatrasaṁkhāraṁ |

varasurabhikusumanikaraṁ karotha gandhodakasugandhaṁ ||

lumbinivane ca vātā tamālapatragandhavāsitaśarīrā |

vāyantu amṛtagandhāṁ madajananā ca palāyantu ||

agaruvaradhūpagandhā samonamantu nabhato jaladharā taṁ |

lumbinivanaṁ chādetuṁ varacūrṇarasākulaṁ kṣiptaṁ ||

ekaikaṁ caṁkramavaraṁ dukūlapaṭṭorṇākośikārehi |

kalpayatha kalpavṛkṣāṁ yatha divi devapradhānasya ||

devā ca devakanyā ca gandhamālyaṁ gṛhya luṁbinīvanamāgacchanti ||

p. 19

sphaṭikamaṇikuṇḍaladharā vigalitavasanā pralambamaṇihārā |

ādāya gandhamālyaṁ gaganapathagatā praḍīyanti ||

mandāravāna bharitā kācit śaṁgeriyo gṛhītvāna |

haricandanasya kācitkāci punaḥ kalpaduṣyāṇāṁ ||

sthalajajalajaṁ ca mālyaṁ gṛhītvā apsarā muditacittāḥ |

ratanā ābharaṇāni ca jambudvīpe abhimukhīyo ||

caturāśītimanūnā chatrasahasrāṇi devakanyāyo |

kanakaratanāmayāni ādāya nabhe praḍīyanti ||

kūṭāgārasamehi ca sphaṭikamaṇimusāgalvehi citrehi |

bharitamapi antarīkṣaṁ duṣyaśatasamucchritapatākaṁ ||

gajaśvasanasannikāśā śāradameghā khagapathe virocanti |

varasurabhikusumagandhā kamalotpalacampakavimiśrāḥ ||

bhujagapatino pramuditā meghehi sugandhatoyabharitehi |

abhyokiranti nagaraṁ anyāni na adbhutaśatāni ||

avagāhya taṁ vanavaraṁ māyā sakhisaṁvṛtā jinajanetrī | 

vicarati cittarathe devi amaravadhū yatha ratividhijñā ||

sā krīḍārthamupagatā pilakṣaśākhāṁ bhujāya avalambya |

pravijṛmbhitā salīlā tasya yaśavato jananakāle ||

atha vā navati sahasrā marukanyā āśureva sannipatitā |

māyāṁ kṛtāṁjalipuṭā idamavaca prasannasaṁkalpā || 

p. 20

adya jarāvyādhimathanaṁ janayiṣyasi amaragarbhasukumāraṁ |

devī divi bhuvi mahitaṁ hitaṁ hitakaraṁ naramarūṇāṁ ||

mā khalu janaya viṣādaṁ parikarma vayaṁ tavaṁ kariṣyāmaḥ |

yaṁ kartavyamudīraya dṛśyatu kṛtameva tatsarvaṁ ||

atha caturi lokapālā saparivārā āśureva sannipatitā |

divyapraveṇihastā devimupagatā pradakṣiṇato ||

sarve pi devasaṁghā māyāṁ paricārayitva ākāśe |

sthitā mālyagandhahastā svaparivāreṇopaśobhanti ||

na khalu punarbodhisatvamātā bodhisatvaṁ janeti śayānā niṣaṇikā vā yathānyāḥ striyo || atha khalu bodhisatvamātā sthitikā eva bodhisatvaṁ saṁjaneti || bodhisatvo smṛto saṁprajāno mātaramabādhayamāno dakṣiṇapārśvena prādurbhavati ||

dakṣiṇena hi pārśvena jāyante puruṣottamāḥ |

sarve puruṣaśārdūlā bhavantyatravihāriṇaḥ ||

kiṁ tanna bhidyate pārśvaṁ vedanā ca na jāyate |

tasyā jinajanetrīye janetvā puruṣottamaṁ ||

manomayena rūpeṇa prādurbhonti tathāgatā |

evaṁ na bhidyate pārśvaṁ vedanā na ca jāyati ||

bodhisatvo garbhāvāsapariśrānto sapta padāni kramati ||

jātamātro ca vikrame sapta vikramate bhuvi |

diśāṁ ca praviloketi mahāhāsaṁ ca ūhati ||

p. 21

atra kiṁ kāraṇaṁ uktaṁ yaṁ sapta kramate kramān |

na ca aṣṭa na ca ṣaṣṭi atra āgamanaṁ śṛṇu ||

garbhāvāsapariśrānto sarvalokahito muniḥ |

paścimo garbhāvāso yaṁ atha vegena prakrami ||

taṁ tu saptapade nyaste devasaṁghābhilīyata |

sahasā lokapālebhyo aṁkena dhāriye muniḥ ||

atha vaṣo samutpadye divyakusumaśīkaro |

mandāravarajākīrṇo divyacandanasaṁkulo ||

dīrghakālamudagrāśca suramukhyāgradhūpanaṁ |

pramuṁciṣu vibhūṣārthaṁ tasya uttamabuddhino ||

yadarthaṁ ca viloketi diśāṁ apratipudgalo |

tatrāpi āgamaṁ vakṣye upadeśaṁ manoramaṁ ||

na so vidyate satvānāṁ deveṣu manujeṣu vā |

yasyaivaṁ saṁbhavo bhavati garbhokramaṇameva ca ||

khadyotakanakanirbhāsaṁ pārśvaṁ jinajanetriye |

jāyate yadā sarvajñaḥ jāyate carame bhave ||

jātamātrasya taccittaṁ āsi pravaravādino |

asti kaścitsamabuddhi me idaṁ tarkaṁ nivartituṁ ||

kecitsaṁsāracāreṇa artīyanti yathā ahaṁ |

ityarthaṁ puruṣādityaḥ diśāṁ sarvāṁ nirīkṣati ||

atha diśāṁ vilokento dṛśyati vadatāṁ varaḥ |

p. 22

devakoṭisahasrāṇi tasmiṁ hāsaṁ pramuñcati ||

jātamātrasya me cāhuḥ devatā mārakāyikāḥ |

cāturdvīpo mahākośo cakravartī bhaviṣyasi ||

athāsya hāso saṁbhavati na me satvā vijānatha |

sarvajño sarvadarśāvī bhaviṣyaṁ puruṣottamaḥ ||

evametaṁ praśaṁsanti vipākamupadeśakāḥ |

tathā hi narasiṁhānāṁ śāsanaṁ suprakāśitaṁ ||

yaṁ tiṣṭhantī janaye vīraṁ suṁkusumitehi śālehi |

śarīramavalambyamānā taṁ anativaraṁ jinaṁ vande ||

saṁpratijāto sugato samehi pādehi dharaṇimavatiṣṭhe |

sapta ca padāni agamā sarvāṁ ca diśāṁ viloketi ||

taṁ cāsya caṁkramantaṁ anvāgami vījanaṁ ca cchatraṁ ca |

mā varaviduno kāye daṁśā maśakā ca nipatensuḥ ||

saṁpratijāte sugate devā prathamaṁ jinaṁ pratigṛhṇe |

paścāccainaṁ manuṣyā anativaraṁ aṅke dhārensuḥ ||

pratyagrahensu devā sugataṁ dvātriṁśalakṣaṇasamaṁgiṁ |

p. 23

paścāccainaṁ manuṣyā anativaraṁ aṁke dhārensuḥ ||

nirvāyensu pradīpā mānuṣakā obhāsitabhūllokaṁ |

saṁpratijāte sugate ulkādhāre naramarūṇāṁ ||

saṁpratijāte sugate jñātī udakārthikā vidhāvensuḥ |

atha purato udupānā pūrā mukhato viṣyandensuḥ ||

duve vāridhārā udgami ekā śītasya ekā uṣṇasya |

yatra snapayensu sugataṁ vigrahaṁ iva jātarūpasya ||

saṁpratijāte khalu punaḥ sugate bodhisatvamātā akṣatā caiva abhūṣi avraṇā ca bodhisatvasyaiva tejena | bodhisatvamātuḥ kukṣi pratipūrṇā eva abhūṣi anonaddhā ca || saṁpratijāte khalu punarbodhisatve caturṇāṁ dvīpakoṭiśatānāṁ madhye pṛthivīmaṇḍapradhānā aśvatthayaṣṭi prādurbhavet | antardvīpe candanavanaṁ prādurbhavet | bodhisatvasya upabhogaparibhogamāgacche bodhisatvasyaiva tejena || tatra devaputrasahasrāṇi apsarasahasrāṇi gandhamānyamādāya āgacchanti bodhisatvasya pūjārthaṁ || devaputro devaputraṁ pṛcchati || kahiṁ gamiṣyasi || so āha ||

eṣā prasūṣyati narendravadhūttamaṁ taṁ 

vatsaṁ vibuddhavarapuṣkaragauragarbhaṁ |

yo prāpsyate dharaṇimaṇḍagatottamārthaṁ 

māraṁ nihatya sabalaṁ tamupemi vīraṁ ||

p. 24

amrakṣitā garbhamalena gātrā 

jātaṁ jale paṁkajamuttamaṁ vā |

vapuṣmanto bālaraviprakāśo

sabrahmakānamarānabhibhoti ||

tato jātamātro kule śākiyānāṁ

atikramya dhīro padānīha sapta |

samolokayitvā diśā ūhasāsi

ayaṁ dānimeko bhavo paścimo tti |

nabhe tu cchatrameva vibhrājamānaṁ 

maṇimuktiśreṣṭhaṁ parābhāvibhrājaṁ |

vidhūtadāmena mandāravānāṁ 

bahū devaputrā nabhe dhāreyensuḥ ||

sabālārkaśaṁkhapratīkāśavarṇaṁ 

varaṁ hemacchatraṁ nabhe dhāreyensuḥ |

tato vījanīyo visṛṣṭā bhramensuḥ 

kareṇa grahetvā jinaṁ vījayensuḥ ||

tataḥ puṇyagandhā sukhoṣṇā prabhūtā

laghupremaṇīyā hitā mānuṣāṇāṁ |

śivā nandanīyā tuṣārānubaddhā

duve vāridhārā nabhe udgamensu ||

tato meruśṛṁgādanekaprakārā

pramuktottarīyā samantorbhijātā |

p. 25

bhṛśaṁ viśvagandhādhivāsānuvātā

dṛḍhāṁ ṣaḍvidhānaṁ mahīṁ kaṁpayensuḥ ||

suvarṇasya rūpyamaṇīnāṁ śubhānā

vimāneṣu devā satūryā vighuṣṭā |

sujātena jātaṁ jinaṁ prekṣamāṇā

sacandrārkatāraṁ nabhaṁ śobhayensu ||

ayaṁ so sadevaṁ sanāgaṁ sayakṣaṁ

mahoghaṁ maharṣī jagaṁ uttaritvā |

tataḥ kṣemamekāṁ diśāṁ prāpsyatīti 

prahṛṣṭā sya devā nabhe vyāharensuḥ ||

saṁpratijāte bodhisatve śākyānāṁ paṁca kumāraśatāni sundaranandapramukhāni | paṁca kanyāśatāni yaśodharāpramukhāni | paṁca dāsakaśatāni cchandakapramukhāni | paṁca aśvaśatāni kaṇṭhakapramukhāni | paṁca hastipotaśatāni candanahastipotakapramukhāni | paṁca nidhiśatāni prādurbhūtāni || paṁcahi rājaśatehi jayasaṁvṛddhaye preṣitā ||

rājā śuddhodano āṇāpeti || ito eva devīṁ nivartayatha || kenacidbodhisatvo abhivahiṣyatīti || viśvakarmeṇa devaputreṇa ratnāmayī śivikā nirmitā || ko imāṁ śivikāṁ vahiṣyatīti || catvāro mahārājā upasthitā | vayaṁ sattvasāraṁ vahi-

p. 26

ṣyāmaḥ | bodhisatvo ca māyāya mātuḥ sārdhaṁ śivikāsamārūḍho | śakro devānāmindro mahābrahmā ca utsāraṇaṁ karonti ||

rājñā śuddhodanena amātyā āṇattā | ita eva kumāraṁ śākyavardhanaṁ devakulaṁ netha abhayāye devīye pādavandanaṁ || tehi amātyehi rājño vacanena kumāro tato eva śākyavardhano devakulaṁ nīto abhayāya devīye pādavande || te dāni abhayāye devīye mūrdhena pādā vandāpayiṣyāmo ti | yena cābhayā devī tena kumārasya pādā prādurbhūtā | abhayā devī kumārasya mūrdhena pādeṣu praṇatā ||

naro cetiyeṣu praviṣṭo akāmo mahālokanātho narendrāṇa śāstā |

yadā uttamāṁgena vandāpayensuḥ tato tasya pādāni prādurbhavensu ||

tato devatā cābhayā ityavocat na eṣo nurūpo mamaṁ vandamāmo |

praṇāmaṁ ca eṣo yadanyasya kuryāddṛḍhaṁ saptadhā asya mūrdhaṁ sphaṭeyāti ||

jātemātre kumāre rthasiddhi sukhī sarvasatvā abhū yāvadavīciṁ | praṇāmaṁ ca kurvī devā abhayā ca tasya devī prahṛṣṭā praṇāmaṁ karoti || utthāpanīyā gāthā ||

jāte jagapradhāne sarve arthā pradakṣiṇā rājño |

tena naralambakasya nāmaṁ sarvārthasiddha iti ||

p. 27

rājakulaṁ kumārasmiṁ praviṣṭe avacatpurohitaṁ nṛpatiḥ |

lakṣaṇavidhiguṇakuśalāṁ viprāṁ pariyeṣatha śīghraṁ ||

taṁ vijñāya ca devā maheśvarā nāma cittavasavarttī |

mā lakṣaṇā akuśalā vikalpayiṣyanti dvijasaṁghā ||

vigatamadamānadarpā aṣṭa sahasrā maheśvaravarāṇāṁ |

devanaraguruṁ kṛtāñjalī saṁpratijātaṁ upagamensuḥ ||

te rājakuladvāre śucivastrāmbarasthitā stimitaśabdāṁ

pratihārarakṣāmabravīt sumadhurakaraviṁkarutaghoṣāḥ |

śuddhodanaṁ upagamya brūvīhi ime lakṣaṇaguṇavidhijñā |

tiṣṭhanti aṣṭa sahasrā praviśenṣuḥ yadi anumatante ||

sādhūti pratiśrutvā pratihārarajño praviśya rājakulaṁ |

abravītkṛtāṁjalipuṭo prītamanaso pṛthivīpālaṁ ||

atulavaradīptayaśasā kāraya rājyaṁ ciraṁ nihataśatru |

dvāre te'marasadṛśā tiṣṭhanti praveṣtumicchanti ||

pratipūrṇavimalanayanā madhurasvara mattavāraṇavicārī |

bhavati mama teṣu śaṁkā na te manujā devaputrāste ||

paricaṁkramatāṁ teṣāṁ dharaṇīrajo kramavarāṁ na spṛśati |

na ca sānaṁ paśyati padaṁ pṛthivyāṁ idaṁ api āścaryaṁ ||

gambhīrastimitaceṣṭā āryākārā praśāntadṛṣṭi yathā |

vipulāṁ janenti prītiṁ janasya samudīkṣamāṇasya ||

p. 28

anyaṁ ca dāni adbhūtaṁ śarīracchāyā na dṛśyate teṣāṁ |

teṣāṁ ca sandhiśabdo caṁkramatāṁ na śruyate kaścit ||

niḥsaṁśayaṁ upagatā putravaraṁ naravarādhipa draṣṭuṁ |

abhinandaṁ abhivādaya paśyāhi ayonijāṁ devāṁ ||

varamālyagandhahastāṁ līlāceṣṭāṁ manoramaśarīrāṁ |

dīpyantāṁ iva śirīye asaṁśayaṁ pravaramarutaste ||

śuddhodano niśāmya vacanamidaṁ harṣakampitaśarīro |

abravīt bhaṇahi sucapalaṁ praviśantu niveśanamudāraṁ ||

kiṁkāraṇaṁ na edṛśā prākṛtapuruṣāṇa bhonti ākārāḥ |

na pi mānuṣāṇa īdṛśī ṛddhi bhavati yādṛśīṁ bhaṇasi ||

atha so pratihārarakṣo upagamya maheśvarāṁ idamavocat |

prahvo kṛtāṁjalipuṭo praṇamya hṛṣṭo muditacitto ||

abhinandate narapatiḥ praviśantu bhavanto divyapurakalpaṁ |

rājavṛśabhasya veśmaṁ narādhipatinā anujñātāḥ ||

etaṁ śrutvā vacanaṁ aṣṭasahasraṁ maheśvaravarāṇāṁ |

praviśanti pārthivakulaṁ anihatakulavaṁśamukhyasya ||

śuddhodano pi rājā maheśvarāṁ dūrato niśāmetvā |

pratyutthito saparivāro gauravabalabhāvitaśarīro ||

tāṁ avaca rājavṛṣabho svāgatamanurāgaṁ bhavi sarveṣāṁ |

prītā sma darśanena praśamadamabalena ca bhavatāṁ ||

p. 29

saṁvidyante imāni asmākaṁ āsanapradhānāni |

āstāṁ tāva bhavanto asmākamanugrahārthāye ||

atha te teṣvāsaneṣu bahuratnaviśuddhacitrapādeṣu |

vigatamadamānadarpā niṣīda anavadyakarmāntāḥ ||

te kaṁcideva kālaṁ āgamayitvā narādhipamavocat |

śṛṇvatu bhavānprayojanaṁ yaṁ asmākamiha gamanāye ||

sarvamanavadyagātro utpanno lokasundaro tuhyaṁ |

putro kila manujapate lakṣaṇaguṇapāramīprāpto ||

vayamapi lakṣaṇakuśalāssmarthā guṇadoṣalakṣaṇaṁ jñātuṁ |

yadi na gurutvaṁ bhavato paśyema mahāpuruṣarūpaṁ ||

so avaca hanta paśyatha suvyapadeśakṣemaṁ mama putraṁ |

marumanujaharṣajananaṁ lakṣaṇaguṇapāramīprāptaṁ ||

atha sa mṛdukācalindikapraveṇiye guṇadharaṁ grahetvāna |

aṁkena vādicandraṁ upanāmayati suravarāṇāṁ ||

ālokayitva dūrā maheśvarā parākramaṁ daśabalasya |

mūrdhani vigalitamakuṭā nipatanti mahītale dṛṣṭāḥ ||

te dāni rājānamārocenti | lābhā te mahārāja sulabdhā yasya te yaṁ mahāpuruṣo kule utpanno dvātriṁśatīhi mahāpuruṣalakṣaṇehi samanvāgato || tadyathā ||

samā hṛṣṭā ca dīrghā ca āyatā utsaṁgapaṁcamā |

p. 30

eṇi bṛhatpratiṣṭhito kośa nyagrodha te daśa ||

mṛdujālā ca pratipūrṇā ekā ūrdhvāgrapaṁcamāḥ |

ślakṣṇacchavi haṁsāntarā ca utsadā ca te daśa ||

rasaṁ suvarṇasīho ca samā śuklā ca paṁcamā |

samā prabhūtā brahmā ca nīlagopakṣa te daśa |

ūrṇā uṣṇīṣaśirṣaṁ ca nātho dvātriṁśalakṣaṇo ||

dakṣiṇāpathe aparo brāhmaṇakumāro ujjenīyaṁ brāhmaṇamahāśālasya putro śyāmo asito varṇena paṇḍito nipuṇo medhāvī | tena gurukulāto vedā ca mantrā ca śāstrā ca adhītā || so dāni adhītavedādhyayano gṛhāto niṣkramya vindhyaparvataṁ gatvā ṛṣipravrajyāṁ pravrajito mūlaphalapatrabhakṣo rucchavṛttiḥ || tena tarhi vindhyaparvate āśramaṁ māpayitvā vāhitakena mārgeṇa yujyantena ghaṭantena vyāyāmantena catvāri dhyānāni niṣpāditāni paṁcābhijñā ca sākṣātkṛtā || so caturdhyānalābhī paṁcābhijño bahuśruto vedapārago asito ṛṣi samatena abhijñāto parijñāto | asito ṛṣi divi parighuṣṭo antarīkṣacaro maharddhiko ca mahānubhāvo paṁcamātrehi śiṣyaśatehi sārdhaṁ nālakena ca tarhi āśrame prativasati || so taṁ bodhisatvasya jātramātrasya pṛthivīcālaṁ ca dṛṣṭvā mahāntaṁ ca obhāsaṁ dṛṣṭvā manojñāni ca amānuṣyāṇi ca gītavādyaśabdāni śrutvā divyāni puṣpavarṣāṇi patantāni dṛṣṭvā devakoṭīsahasrāṇi ca apsarasahasrāṇi ca divyamālyagandhahastāni khagapathena pūrvāmukhamabhipatantāni anyāni ca adbhutaśatāni dṛṣṭvā uddharṣitaromasaṁjāto || kimidaṁ adya jaṁbudvīpasya | iyaṁ adya kasyānubhāvena pṛthivī ca 

p. 31

kampati adbhutaśatāni ca prādurbhūtāni || so dāni ṛṣiḥ divyena cakṣuṣā sarvajaṁbudvīpaṁ pratyavekṣati kasya imaṁ tejānubhāvaṁ edṛśaṁ manojñāni ca gītavāditaśabdā niścaranti divyāni tūryaśatāni śruyanti devāśca devakanyāśca dṛśyanti divyāni ca puṣpavarṣāṇi pravarṣanti candrādityasahasrāṇi ca dṛśyanti narakasahasreṣu nāgniḥ prajvalati | ekāntasukasamarpitā ca satvā saṁjātā || so tathā divyena cakṣuṣā adrākṣīt | purastimena kapilavastusmiṁ nagare rājño śuddhodanasya putro jāto kṛtapuṇyo maheśākhyo mahānubhāvo yasya tejānubhāvena jambudvīpe evaṁrūpāṇi adbhutaśatāni prādurbhūtāni | deśakālena kumāraṁ drakṣyāmi | so dāni kālaṁ ca samayaṁ ca jñātvā kumārasya darśanāya saṁbahulehi śiṣyehi saṁparivṛto vaihāyasena ṛddhiye kapilavastumanuprāpto rājño śuddhodanasya antaḥpuradvāre || amātyā ca pratihāro ca ṛṣiṁ dṛṣṭvā pratyutthitā | kimājñāpeti bhagavāṁ kenārthaṁ kimāgamanaprayojanaṁ || ṛṣi āha || śuddhodanasya pratihāretha asito ṛṣi darśanakāmo || pratihāreṇa rājño niveditaṁ || asito ṛṣi darśanakāmaḥ || rājā śuddhodano asitasya ṛṣisya āgamanaṁ śrutvā abhijñātasya viśrutasya mahābhāgasya pratihārarakṣamāha || praviśatu ṛṣīti | pratihārarakṣeṇa nirdhāviya ṛṣisya niveditaṁ | praviśatu bhavāṁ ||

ṛṣi praviṣṭo | rājā sāntaḥpuro ṛṣiṁ dṛṣṭvā pratyutthito || abhivādema bhagavantaṁ niṣīdatu bhagavāṁ | ṛṣi rājño jayena vardhāpayitvā niṣaṇo || rājā pṛcchati || kiṁ bhagavaṁ āgamanaprayojanaṁ || ṛṣi āha || kumārante draṣṭukāmo || tasmiṁśca kāle kumāro anyataraṁ śāntasamādhiṁ samāpanno || teṣāmetadabhavat | prasupto kumāro || tato rājā ṛṣiṁ āha || bhagavaṁ āgamehi muhūrtaṁ kumāro saṁprati osupto || ṛṣi āha || mahārāja na kumāro osopati || rājā kumārasya

p. 32

mūlaṁ allīno paśyati ca kumāraṁ jāgritaṁ || rājā ṛṣisya vismito | mahābhāgo ṛṣiḥ || rājñā āṇattaṁ | upanāmetha kumāraṁ ṛṣisya || kumāro sūkṣmāyāṁ ajinapraveṇiyaṁ gṛhya ṛṣisya upanāmito || ṛṣi kumārasya dūrato eva kāyena mahāpuruṣalakṣaṇāni dṛṣṭvā aṁjaliṁ mūrdhani kṛtvā pratyupasthito || namaskṛtvā kumāro ṛṣiṇā pratigṛhīto || ṛṣiḥ kumārasya dvātriṁśatmahāpuruṣalakṣaṇāni pratyavekṣati | |

ṛṣiśca tatra rājakule kumārasya cakravartiśabdaṁ śṛṇoti | naimittakehi kumāro vyākṛtaḥ rājā cakravartī bhaviṣyati || ṛṣisya bhavati | nāyaṁ cakravartī bhaviṣyati | buddho ayaṁ loke bhaviṣyati || ṛṣistāni lakṣaṇāni dṛṣṭvā na edṛśāni rājño cakravartisya lakṣaṇāni buddhānāmedṛśāni lakṣaṇāni bhavanti | buddho ayaṁ loke bhaviṣyati | ahaṁ ca nacireṇa kālena kālakriyāṁ kariṣyāmi | idaṁ ca ratnaṁ na drakṣyāmi | imasya dharmaṁ na śroṣyāmi gaṇottamaṁ ca na drakṣyāmi || ṛṣi prarodī aśrūṇi ca pravartayati || rājā śuddhodano asitaṁ ṛṣiṁ rudantaṁ dṛṣṭvā sāntaḥpuro udvigno jāto || kiṁ bhagavantaṁ kumāraṁ dṛṣṭvā rodasi | mā kumārasya kāṁcidvipattiṁ paśyasi || kumārasya jātamātrasya pṛthivī kampitā ṣaḍvikāraṁ obhāsaḥ loke prādurbhūtaḥ devasahasrehi pūjito divyāni kusumavarṣāṇi divyāni ca tūryasahasrāṇi saṁpravāditāni śabdā niścarensuḥ || kumāre jātamātre kapilavastusmiṁ paṁca kumāraśatāni jātāni paṁca kanyāśatāni paṁca dāsaśatāni paṁca dāsīśatāni saṁjātāni paṁca hastipotaśatāni paṁca aśvaśatāni paṁca nidhānaśatāni prādurbhūtāni paṁcahi rājaśatehi jayavṛddhīye preṣitāyo anyāni pi ca āścaryādbhutāni | bhagavāṁ ca kumāraṁ dṛṣṭvā roditi | evaṁ me bhagavaṁ ākhyāhi mā kumārasya kāṁcidvipattiṁ paśyasi || ṛṣirāha || mahārāja

p. 33

kumārasya na kāṁcidvipattiṁ paśyāmi | edṛśānāṁ mahārāja mahāpuruṣāṇāṁ kadācitkahiṁcilloke prādurbhāvo bhavati | ayaṁ mahāpuruṣo prādurbhūtaḥ buddho loke bhaviṣyati | ahaṁ ca vṛddho na drakṣyāmi | dharmaṁ ca deśayiṣyati aupasamikaṁ cāryaṁ ca nirvāṇikaṁ ca taṁ ca na śroṣyāmi | gaṇavaraṁ cāsya na drakṣyāmi buddhavikurvitāni na drakṣyāmi | tadetāṁ mahārāja ātmano mahāvipattiṁ dṛṣṭvā rodāmi || ṛṣiḥ bodhisatvaṁ caturhi kāraṇehi ekāṁśena vyākaritvā buddho yaṁ loke bhaviṣyatīti prakrānto ||

nīvaraṇāni vijahitva ekāgreṇa manasā mama śṛṇotha |

yathā asito parideve utpanne śākiyakumāre |||

asito nāma maharṣiḥ abhūṣi yo vasati viṁdhyaviṣayasmiṁ |

niyatanicayo mahātmā mahākapila uttamāṁgaruhaḥ ||

āraṇyaśāstrakuśalo lābhī paṁcāna so abhijñāna |

kailāsaśikharavāsī dhanapatiriva guhyakādhipati ||

so vasati kānanamūrdghi mūlaphalamakṛṣṭaṁ rucchāṁ vṛttiṁ |

śiṣyeṇa nālakena sārdhaṁ anyehi ca bahūhi ||

daśakuśalakarmasevī praśamadamarato pare ca ovadati |

devaguṇapāramigato ṛṣiḥ paramaśīlasaṁpanne ||

obhāso ca suvipulo prītī lokottara asaṁmuhyantī |

satvā caikāntasukhī abhunsu ca kampesi ||

so tatra saṁniṣaṇo paśyati mandāravāṇi kusumāni |

dharaṇītale patitāni divyāni ca kalpapuṣpāṇi ||

p. 34

paśyati asito ca nabhe ābharaṇaśatāni viprakīrṇāni |

sahasrā pradhāvitānāṁ gaganatale devakanyānaṁ ||

madhuraṁ ca kiṁnarīṇā śṛṇoti gītasvaraṁ giriguhāsu |

girinadiyo kūlavahāṁ śamayati kusumākulajaloghāṁ ||

obhāsaṁ pi ca vipulaṁ samantato paśyati daśadiśāsu |

sahasā samutpatantaṁ ravitaruṇamarīcisaṁkāśaṁ ||

etāni ca anyāni ca bahūni āścaryakāni dṛṣṭvāna |

uddharṣitaromakūpo asito cintāmano āsi ||

kintu khu mahī pracalitā gaganatale dundubhino ca nadanti |

obhāsito ca loke pravarṣāti ca puṣpavarṣāṇi ||

na vibhānti candrasūryā lavaṇajalo kṣubhyate asitatoyo |

padmottarīyapaṭalā dṛśyanti kusumākulajalaughā ||

sarve cime drumavarā akālakusumehi....cchāditā |

adya phalakusumabharitā surabhī gandhā pravāyanti ||

na ca prajvalate agniḥ nirayasahasreṣu adya divasena |

na ca vedayanti duḥkhaṁ lokāntarikā vipadyamānā ||

na cāpi kṣudhāpipāsā yathā pure jāyate śarīrasmiṁ |

hṛdayaṁ ca me pramuditaṁ kintu khalu bhaviṣyati adya ||

atibalamudīrṇahāsā kiṁ tu khalu purastime diśābhāge |

dhāvanti devakanyā candanacūrṇaṁ grahetvāna ||

p. 35

ko nu khalu mahānubhāvo utpanno adya jaṁbudvīpasmiṁ |

kasya yaśena yaśavato ayamedṛśako mahābhāvo ||

tahimedṛśaṁ nimittaṁ lokasmiṁ yasya kasyacidbhoti |

buddhānāmutpāde edṛśakā bhonti ākārāḥ ||

pṛthivīya patantānāṁ śṛṇoti ākāśe amarasaṁghānāṁ |

utpanno lokanātho buddho hohiṣyati aneyo ||

so dāni pramuditamano gaganatale śruṇiya devasaṁghānāṁ |

adya naravīragarbho buddho lokasmiṁ utpanno ||

so sarvaṁ jambudvīpaṁ olokayi divyalocanehi ṛṣi |

addasa śākyāna kule jāto śuddhodanasuto yaṁ ||

tasyāpi evaṁ dṛṣṭvā jāto diśāsu bodhiya kaulīno |

tatraiṣa buddhaśabdo carati drakṣyāmi taṁ kāle ||

te cāpi kuṭhārihastā kṛṣṇājinasukṛta uttarāsaṁgā |

valkalacīrāṁbaradharā ādāya phalodakamāgami ||

ākāśe nirālambe vāyupathe.... prakrāmi ṛṣiḥ |

ṛddhiṁ saṁjanayitvā kṣaṇena āgami kapilavastuṁ ||

himavatamūle adarśi nagaraṁ ramyaṁ ādityabanduguptaṁ |

durdharṣaṁ paraśatrubhiḥ taṁ ca suramaṇīyaṁ tridaśāna iva |

devānāṁ praviśe ṛṣi puraṁ śākiyadarśanārthāye ||

susannibhantaṁ praviśe āpaṇapaṇyakrayaprasaktaṁ pūrṇaṁ |

p. 36

hṛṣṭajanehi pramuditahayagajarathapattisaṁghehi ||

so manasā upagacchanto dvāre praviṣṭo śuddhānte....|

śuddhodanasya nilayaṁ nilayaṁ yathā devarājasya ||

prāsādaharmiyaṁ taṁ gavākṣavaraśaraṇapaṁjaravibuddhaṁ |

girikūṭaṁ iva galitaṁ paśyati gagane virocentaṁ ||

tasmiṁ vimānamukhye kūṭāgārāṇi rajataśrīmāṇi |

śobhanti karṇikāyo hutāśanahutārcisaṁkāśā ||

garbhagṛhāṇi śubhāni ca santi viśadaśaṁkhahārakasaṁnibhā |

vimalaravisaṁprakāśā dyotanti kṛtā va candrāṇi ||

dṛśyanti tatra uptā veruliyasya sukṛtehi phalakehi |

gṛhasūcīkāvalīhi vidyughanaprasekavarṇāni ||

paśyanti toraṇāni kanakamayā agnijvālasadṛśāni |

vimalaravisaṁprakāśā dytanti kṛtā va candrāṇi ||

kvacitkvacitkālameghasadṛśasamadā pi sṛjanti viya toyaṁ |

kvacit niśritārkasadṛśā satārakā niścaranti kvacit ||

mārjārapitakā pi ca kvacitkvacitsahasāvapatanti tahiṁ |

trasyanti ca varhiṇehi kvacitkvacitsaṁpatantehi ||

madhuraṁ ca paṁjaragatā kvacitkvacitkokilā nikūjanti |

śukasārikā kvacitkvacidābharaṇanidānavibhrāntā ||

p. 37

śuddhaṁ daśasu vidiśāsu caturasraṁ nirmitaṁ suāviddhaṁ |

durdharṣiyaṁ arībhiḥ sūtragrahasya samupacīrṇaṁ ||

bahuvidharatnasaṁcayāyaṁ anekavicitrasaṁghātabhūmiyāṁ |

sīho niṣadyati viṣṭaṁ trasati ca udentamādityaṁ ||

taṁ yugyayānakavigataṁ ceṭīvelāsikāhi ca upetaṁ |

kāṣāyakarburavarṇaṁ varṣavarasamākulaṁ praviśe ||

preṣyaśatayānakalilaṁ āryajanasamākulaṁ śucisugandhaṁ |

praviśe bhavanaduvāraṁ prāpto jaṭilo nyasaṁrodhaṁ ||

osaraṇe ca bharitā addaśi pramadā sthitasaṁbhrāntena |

pragṛhītakhaḍgahastā atiriva priyadarśanapralāpā ||

asito cāsau vyakto gambhīro sarvaśāstrasuvidhijño |

pratihārarakṣamavoca nivedaye śākyarājasya ||

kālo smi vikhyāto bhāradvājo hamasmi gotreṇa |

jāto smi ārya ti viṣaye sikhare vindhyasmiṁ viharāmi ||

sādhvārya tti śrutadharo pratiśruṇiya prāpaye mahīpatino |

tadvacanaṁ anavaśeṣaṁ śrutvā ca praveśayitvā ca ||

pratibhāṇito praviṣṭo siṁhahanusya svargasadṛśanilayaṁ |

indra iva nandanaṁ gato saṁkīrṇaṁ apsaragaṇehi || 

p. 38

vardhāpaye jayena phalāni upanāmaye asitanāmo |

pratyagrahesi rājā svāgataṁ bhagavato ti ca avocat ||

atha kanakamaṣṭapādaṁ suvicitrakilañjakaṁ maṇivicitraṁ |

prajñaptamāsanavaraṁ tatra niṣīde anujñāto ||

paryaṁkasmiṁ niṣaṇo paṁcābhijño ṛṣī maharddhīko |

bhaktena nimantreti svāmaṁ śuddhodano rājā ||

bhaktaṁ kṛtaṁ prabhūtaṁ pratiśṛṇu taṁ anāmayantu te bhagavan |

icchāma te kumāraṁ draṣṭuṁ yadi te anumataṁ syāt ||

svāgatamanurāgataṁ te supto tāvatpriyadarśi kumāro |

drakṣyasi tvaṁ prativibuddhaṁ vigrahaṁ iva jātarūpasya ||

pratibuddhaṁ ca kumāraṁ praveṇiyaṁ aṣṭamaṁġalakṛtāyaṁ |

upanāmayi mātusmā ghanavivarakṛtaṁ va ādityaṁ ||

dṛṣṭvāna taṁ ṛṣivaro kuṇḍalamiva paṭṭakambalanyastaṁ |

abhyutthahitva tvaritaṁ aṁkena pratīcchati kumāraṁ ||

aṅkena gṛhya niśāmya dvātriṁśallakṣaṇeṣu upāgataṁ |

tathā anuvyaṁjanehi prarodi ākhaṇḍalasamāno ||

taṁ aśrupūrṇanayanaṁ rājā śuddhodano idamavocat |

kiṁ dāni te kumāraṁ dṛṣṭvā daurmanasyamutpannaṁ ||

yo tadaho jātamātro sapta padānuttarāmukho agami |

taṁ tuvaṁ brāhmaṇa dṛṣṭvā kiṁ rodiṣi śrotumicchāmi ||

p. 39

yasmiṁ tadaho jāte chatraṁ ca vījanīṁ ca grahetvāna |

asthānsu antarīkṣe dṛṣṭvā kiṁ rodiṣi brahma ||

yasmiṁ tadaho jāte sarvo obhāsito abhūlloko |

taṁ tuvaṁ brāhmaṇa dṛṣṭvā kiṁ rodiṣi śrotumicchāmi ||

yasmiṁ tadaho jāte udupānā duve nabhe udgacchensuḥ |

taṁ tuva brāhmaṇa dṛṣṭvā kiṁ rodiṣi śrotumicchāmi ||

yasmiṁ tadaho jāte devā chatraṁ nabhasmi dhārensuḥ |

taṁ tuvaṁ brāhmaṇa dṛṣṭvā kiṁ rodiṣi śrotumicchāmi ||

yasmiṁ tadaho jāte devā mandāravāṇi prakirensuḥ |

taṁ tuvaṁ brāhmaṇa dṛṣṭvā kiṁ rodiṣi śrotumicchāmi ||

yasmiṁ tadaho jāte acetanā saṁprakampitā vasudhā |

taṁ tuvaṁ brāhamaṇa dṛṣṭvā kiṁ rodiṣi śrotumicchāmi ||

yasmiṁ tadaho jāte lavaṇajalo kṣobhito asitatoyo |

taṁ tuvaṁ brāhmaṇa dṛṣṭvā kiṁ rodiṣi śrotumicchāmi ||

yasmiṁ tadaho jāte nabhasi gatā dundubhiyo vādyanti |

taṁ tuvaṁ brāhmaṇa dṛṣṭvā kiṁ rodiṣi śrotumicchāmi ||

yasmiṁ tadaho jāte paṁca śatā jātā śākyaputrāṇāṁ |

taṁ tuvaṁ brāhmaṇa dṛṣṭvā kiṁ rodiṣi śrotumicchāmi ||

yasmiṁ tadaho jāte paṁca śatā jātā śākyakanyānāṁ |

taṁ tuvaṁ brāhmaṇa dṛṣṭvā kiṁ rodiṣi śrotumicchāmi ||

yasmiṁ tadaho jāte paṁca śatā jātā mahya dāsānāṁ |

taṁ tuvaṁ brāhmaṇa dṛṣṭvā kiṁ rodiṣi śrotumicchāmi || 

p. 40

yasmiṁ tadaho jāte paṁca śatā jātā mahya dāsīnāṁ |

taṁ tuvaṁ brāhmaṇa dṛṣṭvā kiṁ rodiṣi śrotumicchāmi ||

yasmiṁ tadaho jāte mahya turagāṇāṁ paṁca śatā jātā |

taṁ tuvaṁ brāhmaṇa dṛṣtvā kiṁ rodiṣi śrotumicchāmi ||

yasmiṁ tadaho jāte paṁca śatā gajapotānāṁ jātā |

taṁ tuvaṁ brāhmaṇa dṛṣtvā kiṁ rodiṣi śrotumicchāmi ||

yasmiṁ tadaho jāte paṁca nidhiśatā mukhāni darśenti |

taṁ tuvaṁ brāhmaṇa dṛṣtvā kiṁ rodiṣi śrotumicchāmi ||

yasmiṁ tadaho jāte maṇḍalino rājāno praṇata mahyaṁ |

taṁ tuvaṁ brāhmaṇa dṛṣtvā kiṁ rodiṣi śrotumicchāmi ||

yasya rājācāryā brāhmaṇa saṁdarśanāya upayānti |

taṁ tuvaṁ brāhmaṇa dṛṣtvā kiṁ rodiṣi śrotumicchāmi ||

yaṁ paśyitvā manujā bhavanti hṛṣṭā sukhī udagrā ca |

taṁ tuvaṁ brāhmaṇa dṛṣtvā kiṁ rodiṣi śrotumicchāmi ||

vyapanaya brāhmaṇa śokaṁ bhava muditamano sukhaṁ pratilabhāhi |

eṣo bhaviṣyati nṛpo saptaratanavā pṛthivipālo ||

evaṁ ukte avacī asito sitasāhūyaṁ idamavocat |

aśrūṇi pramārjanto......vyākṛto ṛṣibhiḥ ||

ānandahutāsanabahutaruṇārkanibho na so puruṣasiṁho |

hohiti narapati rājā hohiti śāstā anabhibhūto ||

eṣo hi trīhi kramehi traidhātukaṁ laṁghiyā anavaśeṣaṁ |

p. 81

chatraṁ mahantaṁ yatha varṣakāle |

eṣo nuśaṁso dharme sucīrṇe 

na durgati gacchati dharmacārī ||

adharmacārī hi naro pramatto16yāṁ yāṁ gatiṁ gacchati adharmacārī |

so naṁ adharmo carito hanāti

sāmaṁ gṛhīto yatha kṛṣṇasarpo ||

na hi dharmo adharmo ca ubhau samavipākinau |

adharmo nirayaṁ neti dharmo prāpeti svargatiṁ ||

dharmo hi vai rakṣati dharmacāriṁ 

chatraṁ mahantaṁ yatha varṣakāle |

dharmeṇa gupto mama dharmapālo

anyasya asthīni sukhī kumāro ||

so brāhmaṇo saparivāro bhojayitvā brahmāyunā brāhmaṇena visarjito so ca brāhmaṇo āśramaṁ gato dharmapālaṁ ca māṇavakaṁ tahiṁ āśrame paśyati | te dāni sarve vismitā suṣṭu purohitena jñātaṁ ||

bhagavāna || syātkhalu punarbhikṣavaḥ yuṣmākamevamasyādanyaḥ sa tena kālena tena samayena brahmāyurnāma brāhmaṇo abhūṣi | na khalvetadevaṁ draṣṭavyaṁ | tatkasya hetoḥ | ahaṁ bhikṣavaḥ tena kālena tena samayena brahmāyurnāma brāhmaṁaḥ || syātkhalu punarbhikṣavo yuṣmākamevamasyādanyaḥ sa tena kālena tena samayena brahmāyusya brāhmaṇasya dharmapālo nāma putro abhūṣi | naitadevaṁ draṣṭavyaṁ | eṣa rāhulo tena kālena tena samayena bra-

p. 82

hmāyusya dharmapālo nāma putro abhūṣi | tadāpi eṣo mayā jñāto etarahiṁ pi mayā cirapranaṣṭā śākiyamuṣṭiḥ jñātā ||

iti śrīdharmapālasya jātakaṁ samāptaṁ ||

bhikṣū bhagavantaṁ āhansuḥ || dūraṁ bhagavato iṣu kṣiptaṁ || bhagavānāha || na bhikṣavaḥ etarahiṁ eva maye dūraṁ iṣu kṣiptaṁ || anyadāpi bhagavan || bhagavānāha || anyadāpi hi bhikṣavo ||

bhūtapūrvaṁ bhikṣavo atītamadhvānaṁ nagare vārāṇasī kāśijanapade rājā rājyaṁ kārayati mahābalo mahākośo mahāvāhano kṛtapuṇyo maheśākhyo | tasya dāni vistīrṇaṁ rājyaṁ yāvattakṣaśilāṁ samājñāpayati || so kanīyasaṁ brātaraṁ rājye pratiṣṭhāpayitvā vārāṇasyā takṣaśilāyāṁ āgato || so dāni takṣaśilāyāṁ vasati | anyena ca rājñā vārāṇaseyo caturaṅgena balakāyena veṣṭito || tasya tena bhrātareṇa vārāṇasīto takṣaśilāṁ dūto preṣito | āgacchāhi imo haṁ paracakreṇa uparuddho || tena rājñā takṣaśilāyāṁ sthitena dūtānāṁ sakāśāto śrutvā bhūrjasmiṁ tasya rājño yena vārāṇaseyo veṭhito nāmaṁ likhitvā taṁ bhūrjaṁ kāṇḍe pariveṭhitvā sūtreṇa sunaddhaṁ kṛtvā vārāṇasiṁ kṣiptaṁ || so kāṇḍo tasya rājño pādamūle sthitvā pādaphalakaṁ khaṇḍakhaṇḍīkṛtaṁ | so rājā tasya puruṣasya ca vismito | aho utsāho ca muṣṭisaṁbandho ca yatra nāma vārāṇasyāṁ sthitena kāṇḍaṁ kṣiptaṁ | imaṁ evaṁ dūramāgato mama pādamūle phalake nipatito itthaṁ tena ahaṁ na hato || tena rājñā tataḥ kāṇḍāto muṁcitvā taṁ bhūrjaṁ vācitaṁ tatra ca bhūrje evaṁ likhitaṁ ||

p. 83

eṣo te takṣaśilāyāṁ sthito pādaphalakhaṇḍaṇo |

yadi si na maritukāmo osakka mama rājyato ||

so dāni bhūyasyā mātrayā bhīto trasto | ahaṁ jānāmi vārāṇasīto athaṁ śaro āgato ti | tenāhaṁ vismayaṁ prāpto | ayaṁ ca takṣaśilāyāṁ sthitena kṣipto || so tatraiva sthāne devaśarasya devakulaṁ kṛtvā taṁ śaraṁ devakule pratiṣṭhāpetvā pūjāsatkāraṁ kṛtvā so prakrānto ||

bhagavānāha || syātkhalu punarbhikṣavaḥ yuṣmākamevamasyādanyaḥ sa tena kālena tena samayena kāśirājā abhūṣi yena takṣaśilāyāṁ sthitena vārāṇasīṁ kāṇḍaṁ kṣiptaṁ | na khalvetadevaṁ draṣṭavyaṁ | tatkasya hetoḥ | ahaṁ so bhikṣavo tena kālena tena samayena kāśirājā abhūṣi | tadāpi mayā dūraṁ śaro kṣipto etarahiṁ pi mayā śaro dūraṁ kṣipto ||

iti śrīśarakṣepaṇaṁ jātakaṁ samāptaṁ ||

bhikṣū bhagavantamāhansuḥ || kathaṁ bhagavatā yaśodharā śilpena labdhā | bhagavānāha || na bhikṣavo idāniṁ eva mayā yaśodharā śilpena labdhā anyadāpi mayā yaśodharā śilpena labdhā || bhikṣu āhansuḥ || anyadāpi bhagavan || bhagavānāha || anyadāpi bhikṣavaḥ ||

bhūtapūrvaṁ bhikṣavo atītamadhvāvaṁ mithilāyā ardhayojanaṁ yavakacchakaṁ nāma grāmaṁ | tasya yavakacchakasya vāhyena ekaṁ karmāragrāmaṁ || tahiṁ karmāragrāmikasya dhītā amarā nāma prāsādikā darśanīyā ca paṇḍitā pratibhānasaṁpannā ca || yavakacchakagrāmikasya mahauṣadho nāma putro prāsādiko darśanīyo kṛtapuṇyo maheśākhyo | etena kṣetrāraṇyaṁ aṇvantena amarā karmāradārikā dṛṣṭā bhaktamādāya gacchantī || tāṁ 

p. 84

mahauṣadho pṛcchati || bhadre kā nāma tvaṁ kinte nāma || amarā āha || yenatathāgataṁ nāma || mahauṣadho āha || bhadre keṣāṁ tvaṁ || sā āha || yehi śroṣiṇo teṣāmahaṁ || mahauṣadho āha || bhadre kena gacchasi || sā āha || yacchatraṁ tena gaccāmi | mahauṣadho āha || bhadre kahiṁgami || amarā āha || saṁśritāyātaṁ tahiṁgami || atha khalu mahauṣadho agrapaṇḍito amarāṁ karmāradārikāṁ gāthayā adhyabhāṣe ||

amarā nūnaṁ te nāma karmārasyāsi dārikā |

cittena bhūtaṁ prajānāsi kṣetraṁ vo dakṣiṇādiśi ||

tasyā dāni dārikāye ca trayo va śīrṣo akṣī ca aṁjitā vastrā ca śuddhā kṣudrāye ca thvāgūye ghaṭikā haste || atha khalu mahauṣadho agrapaṇḍito amarāṁ karmāradārikāṁ gāthāye adhyabhāṣe ||

kena te aṁjitaṁ śīrṣaṁ akṣī aṁjitā ca te |

vastrā ca kena te śuddhā yvāgu kṣudrā ca kena te ||

atha khalu amarā karmāradārikā mahauṣadhaṁ mahāprājñaṁ gāthāye adhyabhāṣe ||

sutailā.....śīrṣaṁ abhyaṁjanaṁ ca lāsakaṁ |

vastra avastratā śuddhā kṣudrā ca nodako ||

atha khalu bhikṣavo mahauṣadho mahāprājño amarāṁ karmāradārikāṁ gāthayā adhyabhāṣati ||

yadi taṁ nūnaṁ te tailaṁ aṁjanaṁ cāpi lolikā |

vastrā ca utsavikā te alpe devena varṣitā ||

p. 85

sā dāni karmāradārikā bhaktasya rasakuṇḍaṁ pāṇḍarāye śāṭikāye ochannaṁ varṣeṇa ādāya gacchati || atha khalu mahauṣadho mahāprājño amarāṁ karmāradārikāṁ gāthāye adhyabhāṣati ||

tuvaṁ yametaṁ himapāṇareṇa

channaṁ kuṇḍaṁ harasi jīvanāye |

pṛcchāmi te amare etamarthaṁ

kasya taṁ bhaktaṁ harasi manojñe ||

atha khalu bhikṣavo amarā karmāradārikā mahauṣadhaṁ mahāprāptaṁ gāthāye pratyabhāṣe ||

.................................

........................ bhaktaṁ harāmi pādape ||

atha khalu bhakṣavo mahauṣadho mahāprājño amarāṁ karmāradārikāṁ gāthayā pratyabhāṣe ||

pitā te varṣatriṁśatko nelāyako pitāmaho |

daśavarṣāsi jātīye evaṁ dhāremi dārike ||

mahauṣadho āha ||

yasmiṁ pravutthe duḥkhitā te mātā bhavati durmanā |

te taṁ mātā ca mārgate kahiṁ so amare gato ||

atha khalu bhikṣavaḥ amarā karmāradārikā mahauṣadhaṁ mahāprājñaṁ gāthayā pratyabhāṣe ||

yatra mṛtāśca śvasanti dagdho na puna dahyati |

jñātibhirvadhyate jñātistatra mahyaṁ pitā gato ||

p. 86

atha khalu bhikṣavo mahauṣadho mahāprājño amarāṁ karmāradārikāṁ gāthayā pratyabhāṣe ||

karmārabhastrāḥ śvasanti aṁgāraṁ puna dahyati |

loha lohena pīḍeti karmāraśālāṁ pitā gato ||

mārgaṁ pṛcchitā ākhyāhi kṣemaṁ akuṭilaṁ ṛjuṁ |

akaṇṭakaṁ ca no bhadre gaṁsāmi yavakacchakaṁ ||

atha khalu bhikṣavo karmāradārikā mahauṣadhaṁ mahāprājñaṁ gāthayā pratyabhāṣe ||

yena saptābhiraṁgā ca dviguṇapalāśā ca pādapāḥ |

yena aśeśi na tena vrajesi na tena aśesi ||

eṣo mārgo yavakacchakasya yadi paṇḍito si jānāhi || atha khalu bhikṣavo mahauṣadho mahāprājño amarāṁ karmāradārikāṁ gāthāye pratyabhāṣe ||

yato yavā kadākhyā ca kovidārā ca phullitā |

vāmaṁ mārgaṁ grahetvāna gacchāmi yavakacchakaṁ ||

atha khalu bhikṣavo amarā karmāradārikā mahauṣadhaṁ mahāprājñaṁ gāthayā pratyabhāṣati ||

gaccha brāhmaṇa mārgeṇa bhakto taṁ bhakṣayiṣyasi |

pitṝhi putrā sidhyanti teṣāṁ māsena bhokṣyasi ||

atha khalu bhikṣavo mahauṣadho mahāprājño amarāṁ karmāradārikāṁ gāthayā pratyabhāṣe ||

śuṣkaṁ indhanaṁ veṇūhi karīraṁ tatra sidhyati |

teṣāṁ māsena bhokṣyāmi eṣa gaṁsāmi vo gṛhaṁ ||

p. 87

atha khalu bhikṣavo amarā karmāradārikā mahauṣadhaṁ mahāprājñaṁ gāthayā pratyabhāṣati ||

vasa brāhmaṇa mo gṛhe yajño yamatra bheṣyati |

mātā me devarājena mahāyajñaṁ yajiṣyati ||

atha khalu bhikṣavo mahauṣadho mahāprājño amarāṁ karmāradārikāṁ gāthayā pratyabhāṣati ||

mātu te devarājasya yaṁ yajitaṁ yajiṣyati |

taṁ yajñamanubheṣyāmi eṣa gaṁsāmi te gṛhaṁ ||

atha khalu bhikṣavo mahauṣadho mahāprājño amarāṁ karmāradārikāṁ mātāpitṝṇāṁ sakāśāto māryārthaṁ yācayati || te amarāye mātāpitarā āhaṁsu || na vayaṁ dārikāmakarmārasya dadāma ||

mahauṣadho ca bhikṣavo mahāprājño sarvaśilpehi abhijño | tasya bhavati || kiṁ karmārāṇāṁ sarvacūrṇakarmaṁ | sūcīyo | karmāro yo śaknoti sūcī pi kartuṁ so ācariyo || mahauṣadhena kośaprakṣiptā sūcī kṛtā ekatra kośake sapta sūcīyo prakṣipyanti | te sarve aṣṭa sūcīyo ekā sūcī bhavanti | sāpi ekā aṣṭa sūcīyo bhavati || mahauṣadho tāṁ sūcīmādāya taṁ karmāragrāmaṁ gato vikriṇituṁ || karmāragrāmikasya pathā gatvā ghoṣeti || sūcī vikreyā yasya kāryaṁ sa kriṇātu ||

nikkaṭṭakacchā sukṛtā tīkṣṇāgrā vaṭṭayāsikā |

sūcī karmāragrāmasmiṁ vikrīṇāmi vikrītha me ||

p. 88

sā dārikā mahauṣadhasya śabdaṁ śrutvā nirdhāvitā | sā mahauṣadhaṁ gāthayā adhyabhāṣe ||

atra śaktīyo kriyanti nārācā atha tomarā |

ihaiva tāni kriyanti sūcīyo vaḍiśāni ca ||

unmattako si puruṣa athavāsi vicittako |

yo tvaṁ karmāragrāmasmiṁ sūcī kriṇitumicchasi ||

atha khalu mahauṣadho mahāprājño amarāṁ karmāradārikāṁ gāthayā pratyabhāṣi ||

sūcī karmāragrāmasmiṁ vikretavyā prajānatā |

ācāryā eva jānanti karmaṁ sukaraduṣkaraṁ ||

sacette bhadre jāneyā pitā sūcī mayā kṛtā |

svayaṁ va me pravāreyā prattaṁ te ca pitu varaṁ ||

atha khalu bhikṣavo amarā karmāradārikā pitaraṁ gāthayā adhyabhāṣati ||

imaṁ tāta niśāmehi śilpako yatha bhāṣati |

karmārapatro nipuṇo kuśalo sūcikārako ||

atha khalu bhikṣavo amarāye karmāradhītāye pitā tāṁ sūciṁ dṛṣṭvā vismayamāpanno || so tāṁ dhītaramādāya mahauṣadhaṁ mahāprājñaṁ gāthāye adhyabhāṣati ||

na me śrutā vā dṛṣṭā vā sūcī etādṛśā mayā |

tuṣṭo smi etena karmeṇa imāṁ kanyāṁ dadāmi te ||

p. 89

bhagavānāha || syātkhalu punarbhikṣavaḥ yuṣmākamevaṁ asyādanyaḥ sa tena kālena tena samayena mahauṣadho mahāprājño | na khalvevaṁ draṣṭavyaṁ | tatkasya hetoḥ | ahaṁ so bhikṣavaḥ tena kālena tena samayena mahāṣaudho nāma abhūṣi || syātkhalu punaḥ bhikṣavo yuṣmākamevamasyādanyassa tena kālena tena samayena karmāragrāmiko abhūṣi | na khalvetadevaṁ draṣṭavyaṁ | tatkasya hetoḥ | eṣa bhikṣavaḥ mahānāmaśākyo tena kālena tena samayena so karmāragrāmiko abhūṣi || syātkhalu punarbhikṣavaryuṣmākamevamasyādanyā sā tena kālena tena samayena amarā nāma karmāragrāmikadhitā abhūṣi | na khalvetadevaṁ draṣṭavyaṁ | tatkasya hetoḥ | eṣā sā bhikṣavo yaśodharā tena kālena tena samayena karmāradhītā abhūṣi | tadāpi eṣā mayā śilpena labdhā etarahiṁ pi mayā śilpena labdhā ||

samāptaṁ amarāye karmāradhītāye jātakaṁ ||

bhikṣū bhagavantamāhansuḥ || vīryeṇa bhagavatā yaśodharā labdhā | bhagavānāha || na bhikṣavo etarahiṁ eva mayā yaśodharā vīryeṇa labdhā anyadāpi mayā eṣā vīryeṇa labdhā || bhikṣū bhagavantamāhansuḥ || anyadāpi bhagavan || bhagavanāha || anyadāpi bhikṣavaḥ ||

bhūtapūrvaṁ bhikṣavaḥ atītamadhvāne vāravālinagare brāhmaṇaḥ trayāṇāṁ vedānāṁ pārago sanirghaṇṭhakaiṭhamānāṁ itihāsapaṁcamānāṁ akṣarapadavyākaraṇe kuśalo so yaṁ ācāryo brāhmaṇavedeṣu paṁca māṇavakaśatāni vedāṁ mantrāṁ vācayati || tasya dāni brāhmaṇasya śirirnāma dhītā prāsādikā darśanīyā paramāye śubhāye varṇapuṣkaratāye samanvā-

p. 90

gatā || tasyadāni brāhmaṇasya samudrapaṭṭane yajñaṁ kārayantena yājyena tasya uṣādhyāyasya preṣitaṁ | svayaṁ vāgacche kaṁcidvā preṣehi arthamātraṁ te dāsyāmi || so teṣāṁ paṁcānāṁ vaṭukaśatānāmāha || ko vo tra utsahati samudrapaṭṭanaṁ gantuṁ amukasya sārthavāhasya mūlaṁ | yo gamiṣyati tasya śirikāṁ māṇavikāṁ dāsyāmi || tatra māṇavako paṇḍito ca utthānavanto ca vīriyavanto ca | tasya tahiṁ śiriye adhimātraṁ premaṁ | so utsahito upādhyāya ahaṁ gamiṣyāmi || so tena upādhyāyena lekhaṁ dattvā yānapātramaruhiya visarjito ||

so anupūrveṇa samudrapaṭṭanaṁ gataḥ | tena taṁ lekhaṁ tasya sārthavāhasya upanāmitaṁ || tena sārthavāhena tamupādhyāyasya lekhaṁ vācetvā ratnāni ca hiraṇasuvarṇaṁ dattvā visarjito || so tato pi samudrapaṭṭanāto yatra kāle yānapātre vāravāliṁ prasthito so tena yānapātreṇa anupūrveṇa vāravāliṁ āgato | so dāni tataḥ yānapātrāto pratināvaṁ āruhiṣyatīti | saṁmarde ca samāne sā poṭalikā samudre patitā || tasya māṇavasya bhavati | iyaṁ mayā īdṛśena yatnena samudrapaṭṭanāto ānetvā iha pratināvaṁ āruhantena samudre patitā ti | ko atra upāyo bhaveya yena etaṁ dhanaṁ labheyaṁ | nāsti anyo upāyo nānyatra etaṁ samudraṁ utsiñcāmi || so lohavaddhakaṁ tattakaṁ ādāya samudrakūlamāgataḥ | so samudrakūle vaddhakaṁ nikṣipitvā kacchāṁ bandhati | samudradevatā ca brāhmaṇaveṣeṇa upasaṁkramitvā āhansuḥ || kimidaṁ || māṇava āha || u-

p. 91

tsicāmi mahodadhiṁ || brāhmaṇa āha || mahodako na śakṣyati utsiṁcituṁ || māṇavo āha ||

dīrghā brahmā ahorātrā lohavardhaṁ ca tattakaṁ |

dakṣasya apramattasya na śirī bhavati durlabhā ||

śṛṇotha vīryaṁ puruṣottamasya

balaṁ ca sthāmaṁ ca parākramaṁ ca |

yaṁ māṇavo pi purimāsu jātiṣu 

etasya arthe avatīrṇo sāgaraṁ ||

tadā maṇi tasya praṇaṣṭamāsīt 

so va bhavāṣe kṣapayiṣva sāgaraṁ |

karotha yatnaṁ yaṁ maṇiṁ labheyaṁ 

mā anapekṣī duḥkhitā bhaviṣyatha ||

suvarṇanāgāsurayakṣarākṣasā 

trastā abhū yāni samudramadhye |

yathā ca medhāni samākulāni

ninādanirghoṣaṁ viniscaranti ||

atha devatā uggami sāgarāto 

saṁtrastā vyavalokayati caturdiśaṁ |

sā addasāsi māṇavamutsahantaṁ

utsiñcituṁ kṣapayituṁ ca sāgaraṁ ||

sā uttaritvā purato tamabravīt 

kiṁ māṇava mārgasi sāgarāto |

p. 92

ākhyāhi asmākaṁ vayaṁ api anu-

dāsyāma māpadya vihanyamānaḥ ||

maṇī mama devate atra naṣṭo

so haṁ gaveṣāmi mahāsamudre |

āpaṁ kṣapitvāna maṇiṁ labheyaṁ 

tasyārthamutsiṁci mahāsamudraṁ ||

bahūni bālāni caranti loke

arthe ca dharmeṣu ca vipramūḍhā |

tuvaṁ pi bho paramabuddhi māṇava

yaṁ durlabhaṁ loki tuvaṁ gaveṣasi ||

aśīti pūgā caturo ca vāriṇo 

niryāti yasyāpi na tena jñāyati |

heṣṭā ca toyasya anantapāṇī

kathaṁ tuvaṁ utsahase kṣapetuṁ ||

upenti yatra bahave sravantiyo 

vṛṣṭi anantā prapatanti sāgaro |

āvāsabhūto ca maharddhikānāṁ

kathaṁ tu utsaryati dharmaśāstraṁ ||

yastvaṁ akarmaṁ kuruṣe durbuddhiḥ 

sakhinnagātro nacireṇa bheṣyasi |

taḍāgamātraṁ na prabhosi śiṣituṁ 

na eva tuhyaṁ pratirūpaṁ māṇavā ||

p. 93

yaṁ codayitvā paribhāṣi devate

tatrārthaṁ paśyāmi te cinnasāgaraṁ |

śrotaṁ na khaneya na mūlamuddharet 

na tvantaraṁ yasya na pāramuttaret ||

nāhaṁ kuśīdo svamaṇi tyajeyaṁ 

dhanaṁ haritvāhaṁ śameyaṁ vīryaṁ |

karontu bhūtā vacanaṁ mameha

tathā bhaṇeyaṁ na tathā bhaṇeyaṁ |

hutāśanaṁ prajvalitaṁ na saṁname

sacandratārāṁ parivartaye mahīṁ ||

[sā devatā tatra vicintayanti]

dātavyaṁ me taṁ maṇi māṇavasya

yathā na eṣo kṣapaye samudraṁ |

eṣo ca gṛhyāna maṇiṁ praṇītaṁ

gacche māṇava siddhayānapātro ||

sarvatra vīryavānsādhu kuśīdo duḥkhaṁ jīvati |

so yaṁ vīryaprabhāvena dhanamādāya gacchati ||

pūrvenivāsaṁ bhagavānpūrvejātimanusmaran |

jātakamidamākhyāsi śāstā bhikṣuṇamantike ||

te skandhā tāni dhātūni tāni āyatanāni ca |

ātmānaṁ ca adhikṛtya bhagavāntamarthaṁ vyākare ||

p. 94 

anavarāgrasmiṁ saṁsāre yatra me uṣitaṁ purā |

māṇavako tadā āsi śiri āsī yaśodharā |

etamarthaṁ vijānetvā evaṁ dhāretha jātakaṁ ||

evemimaṁ aparimitaṁ bahuduḥkhaṁ uccanīcacaritaṁ purāṇaṁ vigatajvaro vigatabhayo aśoko svajātakaṁ bhagavāṁ bhāṣati bhikṣisaṁghamadhye || bhagavānāha || syātkhalu puna bhikṣavo yuṣmākamevamasyādanyaḥ sa tena kālena tena samayena māṇavako bhavati yasya taṁ mahāsamudre dhanaṁ patitaṁ | na khalvetadevaṁ draṣṭavyaṁ | tatkasya hetoḥ | ahaṁ so bhikṣavo tena kālena tena samayena māṇavako abhūṣi || syātkhalu punarbhikṣavo yuṣmākamevamasyādanyā sā tena kālena tena samayena vāravālīnagare brāhmaṇasya śiri nāma sā māṇavakadhītā abhūṣi | na khalvetadevaṁ draṣṭavyaṁ | tatkasya hetoḥ | eṣā sā bhikṣavaḥ yaśodharā tena kālena tena samayena vāravāliye nagare brāhmaṇasya śiri nāma dhītā abhūṣi | tadāpi mayā eṣā vīryeṇa labdhā etarahiṁ pi eṣā mayā vīryeṇa labdhā ||

iti śrīśrijātakaṁ samāptaṁ ||

bhikṣū bhagavatamāhansuḥ || bhagavatā yaśodharā khedena labdhā || bhagavānāha || na bhikṣāvo idānīmeva yaśodharā khedena labdhā anyadāpi eṣā mayā mahatā khedena mahatā śrameṇa mahatā vīryeṇa labdhā || bhikṣū āhansuḥ || anyadāpi bhagavan || bhagavānāha | anyadāpi bhikṣavo ||

bhūtapūrvaṁ bhikṣavo atītamadhvānaṁ hastināpure rājā subāhurnāma rājyaṁ kārayati kṛtapuṇyo maheśākhyo mahābalo mahākośo mahāvāhano ṣaṣṭinagarasahasrāṇāmī-

p. 95

śvaro || tasya sudhanurnāma kumāro ekaputro prāsādiko darśanīyo rūpavānkṛtapuṇyo maheśākhyo guṇavānmātṛjño pitṛjño pitrā subāhunā yuvarājye pratiṣṭhāpito || so amātyehi sārdhaṁ tāni paitṛkāni nagarasahasrāṇi paripāleti || rājā subāhuḥ rājakṛtyato odhṛtabhāro rājakule upariprāsādavaragato nirvṛto āsati | tasya dāni rājño subāhusya āsannarājā sucandrimo nāma vayasyo sannikṛṣṭo siṁhapure nagare rājyaṁ kārayati kṛtapuṇyo maheśākhyo mahābalo mahākośo mahāvāhano || tasya dāni rājño sucandrimasya mayāyajño pratyupasthito | sarvabhūtehi yajaṁ yajiṣyāmi | tena yattakā vijitavāsino lubdhakāḥ teṣāmāṇattī dinnā | sarvabhūtehi yajñaṁ yajiṣyāmi | ye te sthalacarāḥ prāṇā apadā vā dvipadā vā caturpadā vā bahupadā vā tāni sarvāṇi praṇakajātīni samānetha || niṣādā pi uddiṣṭāḥ | ye kecijjalacarā prāṇāḥ tena upasthapetha sarvabhūtehi yajñaṁ yajiṣyāmi |

manasā devānāṁ vacasā pārthivānāṁ |

nacireṇāḍhyānāṁ karmaṇā daridrāṇāmiti ||

rājño vacamātreṇa lubdhakehi ca niṣādehi ca jalacarā ca sthalacarā ca prāṇakajātīyo samānītā mahaṁ ca vāṭaṁ māpetvā tatra tāni sthalacarāṇi prāṇakajātīni uparuddhāni | yāni pi jalacarāṇi tāni samānetvā puṣkariṇīyaṁ oruddhāni | kinnarīvarjitaṁ sarvaprāṇakajātīyo samānītāḥ ||

atha khalu rājño sucandrimasya yaṁ kālaṁ yajñavāṭo sarvoparaṇehi sajjīkṛto tato śīrṣasnāto āhatavastranivastro upariprāsādavaragato gandhapuṣpadhūpairarcanaṁ kṛtvā caturdiśamañjaliṁ praṇāmetvā yena bhagavantaḥ purastidakṣiṇapaścimottarāye diśāye 

p. 96

ṛṣayo caturdhyānalābhino paṁcābhijñā marddhikā mahānubhāvā antariṣacarāstānahaṁ yajñavāṭe nimantrayāmi || tatra dāni ye ṛṣayo caturdhyānalābhinaḥ paṁcābhijñā maharddhikā mahānubhāvā te samanvāharitvā vaihāyasena ṛddhyā yajñavāṭaṁ gatāḥ || so dāniṁ rājā sucandrimo tānṛṣīṁ yajñavāṭe āgatāṁ dṛṣṭvā pramudito prītisaumanasyajāto pādābhivandanaṁ kṛtvā etaduvāca || pratyavekṣantu bhagavanto yajñavāṭaṁ kiṁ paripūrṇaṁ na veti || te dāni ṛṣayaḥ pratyavekṣitvā rājānaṁ sucandrimametaduvāca || mahārāja sarvo paripūrṇo yajñavāṭo ekena aṅgena ūno || rājā āha || katamena aṅgena ūno || ṛṣayo āhu || deva kinnarīye ūno || atha khalu rājā sucandrimo lubdhakānāha || teṣāmṛṣīṇāṁ bhagavatāṁ yajñavāṭe kinnarīye artho taṁ gacchatha yatna karotha yathā mama kinnarīṁ ānetha || tahiṁ dāni yo teṣāṁ lubdhakasahasrāṇāṁ sarvapradhāno lubdhako vīryeṇa ca balena ca pauruṣeṇa ca so tehi lubdhakehi sarvagaṇena utsāhito | tvaṁ pratibalo kinnarīṁ samartho ānayituṁ || sa lubdhako gaṇena utsāhito samāno rājñā ca sucandrimena dhanukalāpamādāya anuhimavantaṁ praviṣṭaḥ ||

tahiṁ anyataraṁ himavante paśyati ṛṣisya āśramaṁ ramaṇīyaṁ mūlapatraphalopetaṁ || so taṁ ṛṣimupasaṁkrānto ṛṣisya pādavandanaṁ kṛtvā sthitaḥ ṛṣiṇā ehi svāgatavāniti ācaṣṭo svāgatante etāṁ śivikāṁ niṣīdāhi || ṛṣiṇā tasya lubdhakasya sārāyaṇīyaṁ kṛtaṁ | yathā ṛṣidharmo phalodakamupanāmitaṁ || so dāni phalāni paribhuṁjiya pānīaṁ pibitvā tatra āsati | tatra ca ṛṣisya mūle aśrutapūrvaṁ ca madhuraṁ gītaśabdaṁ śṛṇoti || so taṁ ṛṣiṁ pṛcchati || bhagavaṁ kasya etaṁ vaṁ manojñaṁ gītaśabdaṁ

p. 97

devakanyānāṁ nāgakanyānāṁ || ṛṣi āha || na etaṁ devakanyānāṁ gītaśabdaṁ na nāgakanyānāṁ kinnarīṇāṁ etaṁ gītaśabdaṁ || so dāni tamṛṣiṁ pṛcchati || bhagavan imaṁ gītaśabdaṁ śrūyate na ca dṛśyanti | kahiṁ vā gāyanti || ṛṣi āha || imasya āśramasya uttare pārśve mahāpadminī tahiṁ sarvārtukāni sarvakālikāni utpalakumudapadumapuṇḍarīkasaugandhikāni | tatra kailāsāto parvatāto drumasya kinnararājño manoharā nāma dhītā bahūhi kinnarehi kinnarīhi ca parivṛtā etāṁ padminīṁ krīḍārthamāgacchati || so paṇḍito lubdhako tamṛṣiṁ upāyena pṛcchati || āha || bhagavaṁ śruṇīyati asti kecit manuṣyā kinnarīhi sārdhaṁ krīḍanti paricārenti | kathante manuṣyāṇāṁ kinnarīyo vaśagatā bhavanti || ṛṣi āha || satyavākyena etā badhyanti na śaknonti antarahāyituṁ || mādhuryeṇa ca ṛṣiṇā asamanvāharitvā ṛjubhāvena ācakṣitaṁ na jānāti kinnarīye etasya artho ti ||

so dāni lubdhako tasya ṛṣisya abhivādanaṁ kṛtvā taṁ padmasaraṁ gato yatra sā drumasya kinnararājño dhītā krīḍati || tā dāni kinnarīyo gītakṛtye pramattā jaladardarake ca taṁ lubdhakaṁ na paśyanti | sā ca tatra manoharā sarvapradhānā rūpeṇa ca svareṇa ca | tena lubdhakena śravaṇapathe sthitena sā manoharā satyavākyena baddhā ||

dhītā tvaṁ kinnararājasya drumarājño yaśasvinī |

etena satyavākyena tiṣṭha baddhāsi kinnarī ||

yathā tvaṁ drumarājasya dhītā drumeṇa rājñā saṁvṛddhā |

satyavacanena bhadre manohare mā padaṁ gaccha ||

sā dāni manoharā tena lubdhakena satyavākyena baddhā na śaknoti antarahāyituṁ | te anye hi kinnarā ca kinnarī ca sarve samantarahitā ||

p. 98

sā dāni manoharā tena lubdhakena siṁhapuramānītā | tahiṁ yajñavāṭaṁ praveśitā || kinnarīṁ dṛṣṭvā rājā sucandrimo mahāṁ ca janakāyo tasya lubdhakasya prīto saṁvṛtto || lubdhakena vipulo ācchādo labdho || sā baddhā pāśehi ānītā sucandrimasya siṁhapuraṁ brāhmaṇapuraṁ saṁvṛttaṁ yajñavāṭaṁ samabhinītā || rājñā sucandrimeṇa yajñasya samupakaraṇaṁ sajjetvā rājño subāhusya hastināpuraṁ dūto preṣito || sarvabhūtehi mahāyajñaṁ yajiṣyāmi āgaccha | iha anumodāhi || rājñā subāhunā putro sudhanukumāro visarjito | gaccha siṁhapuraṁ sucandrimo rājā yajñaṁ yajiṣyati taṁ anumodāni ||

sudhanukumāro siṁhapuramāgato anyānapi bahūni rājāna śatāni | sarveṣāṁ ca sudhanukumāro sarvapradhāno rūpeṇāpi tejenāpi parivāreṇāpi gandhenāpi || sudhanukumāro taṁ yajñavāṭaṁ praviṣṭaḥ bahūhi rājāna śatehi parivṛto || tena yatra yajñavāṭe tāni bahūni prāṇisahasrāṇi dṛṣṭāni sthalacarajalacarāṇi | sāpi kinnarī dṛṣṭā || paśyantasya eva sudhanusya kumārasya kinnarīye udāraṁ premaṁ nipatitaṁ kinnarīye pi sudhanusya premaṁ nipatitaṁ || yathoktaṁ bhagavatā sūtrapade ||

pūrve vā saṁnivāsena pratyutpanne hitena vā |

sarvātaṁ jāyate premaṁ utpalaṁ vā yathodake ||

evanteṣāṁ parasparaṁ darśanamātreṇa premaṁ saṁjātaṁ || sudhanukumāro rājño sucandrimasya pṛcchati || kisya ime ettakā prāṇasahasriyo yajñavāte uparuddhāyo || so rājā āha || etehi yajñaṁ yajiṣyāmi etena ca prabhūtena khādanīyabhojanīyena || kumāro

p. 99

pṛcchati || etasya yajñasya kiṁ phalaṁ kiṁ guṇanirvṛtti | kedṛśametena yajñaguṇaṁ nirvartayiṣyati imaṁ ettakaṁ prāṇavadhaṁ kṛtvā | rājā āha || ete yattakā prāṇajātī atra yajñe haniṣyanti sarve svargaṁ gamiṣyanti | ahaṁ ca yattakā ete prāṇā ettha yajñe haniṣyanti tattakāṁ vārāṁ svarge upapadyāmi || kumāro āha || mahārāja na evaṁ etaṁ mithyādṛṣṭi eṣā ahiṁsā paramaṁ dharmaṁ || prāṇātipāto adharmo prāṇātipātavairamaṇo dharmo | adinnādāno adharmo adattādānavairamaṇo dharmo | kāmeṣu mithyācāro adharmo kāmeṣu mithyācāravairamaṇo dharmo | surāmaireyamadyapānaṁ adharmo surāmaireyamadyapānāto vairamaṇo dharmo | mṛṣāvādo adharmo mṛṣāvādāto vairamaṇo dharmo | piśunavācā adharmo piśunavācāto vairamaṇo dharmo | saṁbhinnapralāpo adharmo saṁbhinnapralāpo vairamaṇo dharmo | avidyā adharmo avidyāto vairamaṇo dharmo | vyāpādo adharmo vyāpādāto vairamaṇo dharmo | mithyādṛṣṭi adharmo samyagdṛṣṭi dharmo | daśa kuśalā karmapathā dharmo | daśahi mahārāja akuśalehi karmapathehi samanvāgatāḥ satvā narakeṣupapadyanti | daśahi kuśalehi karmapathehi samanvāgatāḥ satvā svargeṣūpapadyanti || tadevaṁ mahārājena na eṣa svargāṇāṁ patho gṛhīto narakeṣu gamanāya eṣa patho gṛhīto || evaṁ sudhanusya kumārasya dharmadeśanāṁ śrutvā rājā sucandrimo te ca sarve rājāno sarvo mahājanakāyo prīto | tena rājñā sucamdrimeṇa sudhanusya kumārasya dharmadeśanāṁ śrutvā te sarve prāṇakajātīyo jalacarā ca sthalacarā ca osṛṣṭā ||

p. 100

manoharā kinnarī sudhanusya kumārasya allinā | sarvaṁ ca kinnarabhavanaṁ manasi na vartati sudhanusya premena || sudhanusyāpi anyā krīḍāratīyo manasi na vartanti manoharāye premena || rājñāpi sucandrimeṇa yathā sudhanunā kumāreṇa saṁdiṣṭaṁ tathā nirgaḍaṁ yajñaṁ anavadyaṁ || anekāni śramaṇabrāhmaṇakṛpaṇavaṇīkasahasrāṇi annapānena santarpitāḥ ācchādanehi ācchāditāḥ || vṛtte yajñe sudhanukumāro manoharāye sārdhaṁ hastiskandhavaragato mahatā parivāreṇa mahatā samṛddhīye mahatā samudayena mahatā vibhūṣāye siṁhapurāto hastināpuraṁ gato ||

kumārasya hastināpuraṁ praviśantasya nagaraṁ hastināpuraṁ alaṁkṛtaṁ vitatavitānaṁ citraduṣyaparikṣiptaṁ osaktapaṭṭadāmakalāpaṁ siktasaṁmṛṣṭaṁ dhūpitadhūpanaṁ muktapuṣpāvakīrṇaṁ deśedeśeṣu naṭanartakaṛllamallapāṇisvaryākumbhathūnikā || evaṁ sudhanukumāro mahatā samṛddhīye mahatā samudayena manoharāye sārdhaṁ hastiskandhavaragato hastināpuraṁ praviṣṭo || tena kumāreṇa sarvā rājakanyā osṛṣṭā manoharāye sārdhaṁ krīḍate va || rājño subāhusya ṣaṣṭīhi nagarasahasrehi kāryasahasrāṇi parihāyanti anekasahasrāṇi nivartanti || naigamajānapadehi rājā subāhu vijñapto | mahārāja sudhanukumāro manoharāye kinnarīye pramatto arthārthāni na samanuśāsati rājakāryāṇi parihāyanti ṣaṣṭīhi nagarasahasrehi anekasahasrāṇi nivartanti || rājñā subāhunā sudhanukumāro śabdāpito || putra jānapadā oravanti | arthārthāni na samanuśāsasi yathāpūrvaṁ manoharāye kinnarīye pramatto viharasi visarjehi putra etāṁ kinnarīṁ anu-

p. 101

jānāhi tāṁ gamanāye || so kumāro manoharāye tṛṣṇājālena baddhako na tāmanujānāti | pitare punaḥpunaruccati | putra visarjehi etāṁ kinnarīṁ anyāni te rājakanyāni yattakāni jalpasi tattakāni ānayiṣyāmi || so kumāro punarpunaḥ tena pitunā ucyanto na visarjayati || amātyā ca punaḥ punaḥ rājño subāhusya nivedenti || mahārāja sudhanukumāro manoharāye kinnarīye pramatto rājakāryāṇi na karoti bahūni rājakāryāṇi parihāyanti || rājñā ca amātyā āṇattā uparundhatha kumāraṁ || so amātyehi rājāṇattīye uparuddho || uparuddhena kumāreṇa gṛhaṁ niḥśreyaṁ saṁvṛttaṁ sarvā lakṣmī antarahitā | manoharā svayaṁ subāhunā anujñātā niratiṁ kinnarannagaraṁ gamanāya | manohare gaccha anujñātāsi yena sukhāni śītalāni vanāni mātāpitṝṇāṁ sakāśaṁ ||

sā dāni sarvālaṁkāravibhūṣitā tataḥ prāsādato otaritā | tāye otarantīye bahūni strīsahasrāṇi sudhanusya rodanti manoharāye śokena | hastināpure janapadasya antaraṁ nāsti vāmadakṣiṇena hastena manoharāye hastināpurāto niṣkramantiye | vāmadakṣiṇāto aṁjalisahasrāṇi pratīcchamānā gandhamālyena pūjiyamānā strīsahasrehi bahunā ca janakāyena anugacchiyamānā sā dāni hastināpurāto niryātvā janakāyasya visarjanaṁ kṛtvā uttarāmukhaṁ yena himavāṁ parvatarājā tena praṇatā upagacchati ca uttarāmukhaṁ yena ca hastināpuraṁ tena sudhanuṁ avaloketi || tahiṁ ca anuhimavante śatadrunadīkūle duve lubdhakaputrā mṛgavyāṁ aṇvanti | eko lubdhakaputro

p. 102

utpalako nāma dvitīyo lubdhakaputro mālako nāma || tehi dṛṣṭā manoharā kinnarī dūrato āgacchantī sarvālaṁkāravibhūṣitā akṣudrānulepanā abhilānagandhamālyā punarpunaḥ pṛṣṭhatomukhī avalokayantī āgacchantī || tehi sā kinnarī pratyabhijñātā || te kṛtāṁjalipuṭā pranipatitā pṛcchanti |

gacchanti avalokesi avalokenti gacchasi |

kiṁ bhadre avalokesi kahiṁ vā tvaṁ gamiṣyasi ||

manoharā āha ||

ubhayaṁ abhiprārthemi....kiṁpuruṣanagaraṁ |

sudhanuṁ cāvalokemi niratiṁ cābhiprārthaye ||

te dāni lubdhakaputrā āhaṁsuḥ ||

sudhanusya kumārasya kurupaṁcāleṣu nāriyo |

tāhi sārdhaṁ ramamāṇo na so tubhyaṁ smariṣyati ||

manoharā āha ||

ānayiṣyamyahaṁ sudhanu prekṣitena smitena ca |

kocidvṛddho va mātaṁgo vaśe eṣo bhaviṣyati ||

tāye teṣāṁ lubdhakaputrāṇāṁ haste śatasahasramūlyā ca aṁgulikā dinnā tālīsamālā ca | yadi mama pṛṣṭhato sudhanukumāro āgaccheya mama mārgamāṇo imaṁ abhijñānaṁ dāsyatha mama vacanā abhivādanaṁ pṛccheyātha | vaktavyo | ito evaṁ nirvatāhi durgamo 

p. 103

paratareṇa manuṣyāṇāṁ | niyato me manuṣyāṇāṁ vinābhāvaḥ || evaṁ lubdhakaputrāṇāṁ saṁdiśitvā manoharā aspṛśantī pādatalehi udakaṁ śatadrunadīṁ tīrṇā ||

rājñā subāhunā yaṁ kālaṁ jānāti gatā manoharā iti tato sudhanukumāro ānāpito utsaṁge upavisāpito pitare pi mātare pi || mā putra kinnarīmanusmarāhi vistīrṇo te antaḥpuro bahūni kanyāsahasrāṇi aparāṇi te ānāpeṣyaṁ | tāhi sārdhaṁ krīḍāhi ramāhi paricārehi kinte kinnarīye tvaṁ mānuṣo || rājā kumāraṁ cāśvāsayati amātyā ca āṇattā | kumārasya gṛhaṁ alaṁkārāpetha || antaḥpurasya saṁdiṣṭaṁ | suṣṭu kumāraṁ abhiramāpetha yathā kumāro manoharāṁ na samanusmareya || rājño vacanamātreṇa kumārasya gṛhaṁ yathā divyaṁ vimānaṁ tathā alaṁkṛtaṁ sarvasaṁjñitaṁ || saptasu dvāraśālāsu sucūrṇaghaṭāni sthāpitāni akṣatāni sthāpitāni yāni anyānyapi lokasya maṁgalasaṁmatāni sarvāṇi sthāpitāni || brāhmaṇasahasriyo kumārasya dvāre upasthāpitāni tathānyo pi janakāyo kumāraṁ pratipālayanto || kumāro pi pitarā samāśvāsitvā visarjito | gaccha gṛhaṁ upasevehi snāhi vilimpāhi āsaktamālyabharaṇo krīḍāhi ramāhi pravicārehi rājakāryāṇi ca samanuśāsehi || evaṁ saṁdiśitvā pitare kumāro sudhanu visarjitaḥ ||

so dāni rājakulāto niryātvā sārdhaṁ vasantakena ekinā paricārakena bhāvānuraktena hastināpurāto nagarāto niryātvā yena himavantaparvatarājā tena praṇato manoharāye arthāye || kumārasya tāni paitṛkāni ṣaṣṭinagarasahasrāṇi sphītāni

p. 104

sanigamajanapadāni vistīrṇaṁ ca antaḥpuraṁ manasi na vartati | manoharāmeva kinnarīṁ śocati samanusmarati ||

rājyaṁ rājaparidevavīkṣaṇakālena tantadā sarvaṁ |

apavijkiyāna prakrami adhautamalinaṁ paṭaṁ gṛhya ||

anuraktabhaktibhāvaṁ caikaṁ paricārakaṁ grahetvāna |

parvatarājābhimukho so himavantamabhiprasaresi ||

acireṇa gato sudhanū himavantaṁ ramyaparvatanitambaṁ |

tatrāddaśāsi lubdhakau uppalakaṁ mālakaṁ caiva ||

paśyati ca śatadrunadīṁ śucivimalasphaṭikavikāśāṁ satataṁ |

.......................................

śubhā śuśītalatoyā prasyandamānā mṛdutaruṇasujātā |

sā śādvalā pralulitā vahanti akṣauhinyo śatadrū ||

sidhanū uvāca kāṁcillubdhakā śyāmāṁ akṣudrānulepanāṁ |

nārīṁ amilānagandhamālyāṁ vikramantiṁ apaśyatha ||

avoca lubdhakaputrā yādṛśīṁ tvaṁ pṛccasi sā ito ciraṁ |

uttīrya nadīṁ gatā sā imena kālena himavantaṁ ||

pravyāhṛtaṁ hi tāye sudhanurnāmena pṛṣṭhato mahyaṁ |

p. 105

yadi eṣyati lubdhakaputrā dāsyātha imaṁ abhijñānaṁ ||

imamaṅgulīyakaṁ mama imāṁ ca tālīsagandhikāṁ mālāṁ |

dāsyātha lubdhakaputrā bhartā mama svāmikasvāmi |||

abhivādanaṁ ca lubdhakā mama vacanā svāmikaṁ bhaṇeyātha |

pratigaccha hastināpuraṁ niyato niyamo vinābhāvo ||

pratyagrahesi mālāṁ ālambesi mudrikāṁ pramodanto |

api maraṇaṁ abhyupemi manoharāye va samāgamaṁ ||

te taṁ bhaṇanti lubdhakā sudhanuṁ ito eva tvaṁ nivartehi |

hastināpurasmiṁ nagare kā tuhyamabhukta varteyā ||

taṁ tasya naiva hṛdaye nāpi ca teṣāṁ śṛṇoti so vacanaṁ |

gantuṁ yevādhyavasito śatadruṁ ca mahānadīṁ tīrṇo ||

lubdhakā pi te vyavasthitā rājāmarṣo bhaveyā asmākaṁ |

yadi sudhanumevaṁrūpe atyayasmiṁ parityajeyāmaḥ ||

avatīrṇā te pi nadiṁ vyāghragaṇasiṁhavāraṇasaṁghoṣāṁ |

mṛgavihaṁgamānuyātāṁ manoramāṁ ca cakravākarutāṁ ||

tāntatkṣaṇena tīrṇā mahānadīṁ hansasārasābhirutāṁ |

vyāḍehi kinnarehi ca prapātajālāṁ suramaṇīyāṁ ||

tatra dāni kumāro ca vasantako ca paricārako utpalako ca lubdhakaputro mālako ca lubdhakaputro evaṁkṛtādhyavasāyā manoharāye padehi himavantaṁ parvatarājaṁ praviśanti || 

p. 106

manoharāpi nānāvarṇāni varakusumāni olambamānāni ābandhamānā gacchati || te dāni kusumāni pacchā dṛṣṭvā anugacchanti | iha viśramitvā śyāmā ito gatā || iha muhūrtamāsi ayamasyā puṣpanikaraṁ iha kṛtāni śubhamālāni nirmālyakāni cāsyā varakusumakarṇapūradhāriṇīye deśedeśe paśyanti jānanti ito gatā śyāmā evante gacchanti | ābharaṇāni nānāprakārāṇi panthe patitāni paśyanti vanaśākheṣu lagnāni paśyanti anyāni ca cihnāni paśyanti || yathāyathā ca himavantaṁ anupraviśanti tathātathā bahūni ratnaratnāni paśyanti || suvarṇaśṛṁgāni parvatāni paśyanti rūpyaśṛṁgāni paśyanti lohakārāṇi paśyanti tāmrakārāṇi paśyanti ārakūṭakārāṇi paśyanti yaśadaśṛṁgāni paśyanti aṁjanaparvatāni paśyanti manaśilaparvatāni paśyanti | kinnaramithunāni krīḍantāni paśyanti | anyāni bahūni āścaryādbhutaśatāni paśyanti | deśedeśe kinnarīgītaśabdāni śṛṇvanti siṁhanādaśabdāni ca śṛṇvanti śārdūlanādaśabdāni ca śṛṇvanti | acchabhallanādāni ca śṛṇvanti | mṛgarutāni ca nānāvarṇāni śṛṇvanti | yakṣarākṣasarutāni ca śṛṇvanti | piśācakumbhāṇḍarutāni śṛṇvanti || nānāprakārāṇi ca auṣadhīsahasrāṇipaśyanti vidyādharāṇi ca paśyanti ||

tehi gacchantehi kāśyapasya ṛṣipasya āśramaṁ dṛṣṭaṁ bahumūlapatrapuṣpaphalopetaṁ vṛkṣasahasrasaṁchannaṁ pānīyasaṁpannaṁ ca || te dāni tahiṁ āśrame praviṣṭāḥ paśyanti ca tatra āśrame kāśyapaṁ ṛṣiṁ vṛddhaṁ mahābhāgaṁ saparivāraṁ āsannaṁ || te dāni ṛṣisya abhi-

p. 107

vādanaṁ kṛtvā saparivārasya agrato sthitā || ṛṣisya bhavati || mahātmanā imena kumāreṇa bhavitavyaṁ kṛtapuṇyena puṇyavantena yo eṣo imaṁ āśramaṁ praviṣṭaḥ | pradeśo na kṣemeṇānuprāpto || tena kumāro abhinandito || svāgataṁ kumārasya niṣīdāhi | etāni śivikāni || kumāro niṣaṇo saparivāro | ṛṣiṇā kṣudramadhusadṛśāni phalāni allīpitāni pānīyaṁ ca || yatra velāṁ kumāreṇa phalā paribhuktāni pānīyaṁ ca pītaṁ tato naṁ so ṛṣi pṛcchati || kiṁ kumārasya sukhasaṁvṛddhasya imahiṁ āgamanaprayojanaṁ || kumāro āha || kācitte bhagavaṁ evarūpā nārī atikramantī dṛṣṭeti || ṛṣi āha || āma dṛṣṭā allīnā sā imaṁ āśramaṁ mama pādau vanditvā girivarasya anutaṭehi gatā | tatkumāro ito evaṁ āśramāto nivartatu | duṣkaraṁ kumāreṇa kṛtaṁ imaṁ tāvatpradeśaṁ gacchantena kiṁ puna ato paratareṇa gatena agamanaṁ manuṣyāṇāṁ ito evaṁ nirvartāhi || kumāro āha || na śakyāmi bhagavannivartituṁ | yā tasyā manoharāye gati sā mama yenaiva mārgeṇa gatā tenaivāhaṁ gamiṣyāmi || ṛṣi āha || anyā kinnarīṇāṁ gatiḥ anyā manuṣyāṇāṁ | pakṣī pi kinnarāṇāṁ gatiṁ na saṁbhuṇanti kuto manuṣyā || pakṣī pi taṁ pradeśaṁ kathaṁ cidgacchanti | kinnarā yatra gacchanti modamānā rativihāraṁ samanubhonto agamyantaṁ kumāra manuṣyāṇāṁ pathehi | ito evamāśramāto nirvatāhi || pitā te ṣaṣṭīnāṁ nagarasahasrāṇāṁ īśvaro nanu udārehi paribhogehi kumāreṇa krīḍatavyaṁ ramitavyaṁ anubhavitavyaṁ etaṁ agamyaṁ deśaṁ na śakyasi gantuṁ || kumāro āha || bhagavaṁ maraṇaṁ vā sā vā paśyitavyā || 

p. 108

ṛṣi mahābhāgo mahāmaitrīvihārī kāruṇiko | tasya bhavati | se kumārasya agamyaṁ deśaṁ gacchantasya śarīravināśo bhaveyā || so ṛṣi āha || kumāra imāṁ rātriṁ iha āśrame vītināmehi yāva iha uddeśe vānarā prativasanti | yo teṣāṁ yūthapati so mama abhiprasanno nityakālaṁ mama pādavando āgacchati kṣudramadhusadṛśāni phalāni ādāya | tamahaṁ vānararājaṁ adhyeṣiṣyaṁ | so tava drumasya kinnararājño niratiṁ nāma kinnaranagaraṁ neṣyati || kumāro ṛṣisya vacanena tahiṁ āśrame tāṁ rātriṁ sthito rātriye ca prabhātāye kumāro siṁhasya va osarantasya śabdaṁ śṛṇvati | kumāro ṛṣikumārāṇāṁ pṛcchati | kasya eṣa oṣaraṇaśabdo || ṛṣikumāro āha || evaṁ vānarādhipatisya osarantasya śabdo nityaṁ eṣo iha velāye kṣudramadhusadṛśāni phalāni ādāya taṁ osaranto drumāt drumaṁ saṁkramanto asmākamupādhyāyasya pādavando āgacchati || tadāni kautūhaleva utthāya yato taṁ vānarasya osarantasya śabdaṁ tataḥ nidhyāyati | tena so vānarājā dṛṣṭo drumāto drumaṁ saṁkramanto āgacchanto || so vānararājā taṁ āśramamāgatvā kṣudramadhusadṛśāni phalāni ṛṣisya purato nikṣipitvā niṣaṇo || ṛṣi āha || vānararāja karohi me vyāpāraṁ || vānararājā āha || bhagavaṁ kariṣyāmi | āṇapehi || ṛṣi āha || imaṁ kumāraṁ ātmanā caturthaṁ drumasya kinnararājño niratiṁ nāma kinnaranagaraṁ tahiṁ nehi || vānaro āha || bhagavannemi ||

so dāni vānarādhipati tato eva āśramāto ātmanā caturthaṁ kumāraṁ pṛṣṭhaṁ ārohayitvā parvatānāṁ śṛṅgato śṛṅgaṁ saṁkramanto drumāto drumaṁ nacirasyaiva drumasya kinna-

p. 109

rarājño nagaraṁ kailāsasya parvatasya mūrdhne anuprāpto | paśyati ca kaulāsasya parvatasya mūrdhne drumasya kinnararājño niratiṁ nāma nagaraṁ sarvasauvarṇaśubhakarmanirmitaṁ udyānasahasramaṇḍitaṁ sarvaratnāmayehi puṣkariṇītaḍagehi maṇḍitaṁ sarvaratnāmayehi vaiḍūryaphalakasopānehi saptaratnavedikāparikṣiptehi utpalapadumakumudapuṇḍarīkasaugandhikasaṁchannehi ratanāmayehi taṭakehi āyuktehi nānāratnavicitrāhi nāvāhiplavantīhi vasantacitrāhi anyamanyehi ca nānāprakārehi plavehi plavantehi | nānāprakārehi puṣpapatraphalopetehi drumasahasrehi saṁchannaṁ ca atimuktakacampakavārṣikamallikāsumananavamālikāyūthikopaśobhitaṁ || te tahiṁtahiṁ paśyanti kinnaramithunasahasrāṇi krīḍantāni | kācijjaladardarakāni vādenti kācit nānāprakārāṇi vādyāni vādenti madhureṇa ca svareṇa manoharāṁ parigāyanti || abhyantaranagare ca tūryaśataśabdāni śṛṇvanti madhruāṇi ca gītaśabdāni śṛṇvanti ||

atha nu dāni tahiṁ kinnaranagarasya vāhyato upavane sthitā paśyanti saṁbahulā kinnarīyo prāsādikā darśanīyā alaṁkṛtā ābhūṣitāḥ sauvarṇaghaṭakahastā āgacchanti tāṁ puṣkariṇīṁ yatra sudhanuḥ sthito udakahāriṁ || sudhanuretā pṛcchati || kiṁ atra nagare parvo yaṁ | so īdṛśo āmodo || tā dāni āhansuḥ || na adya kiṁcitparvo na utsavo | api drumasya kinnararājño manoharā nāma dhītā mānuṣehi nītā āsī sā bahūhi varṣehi āgatā tāye āgatāye drumo ca kinnarājo sarvaṁ 

p. 110

ca nagaraṁ prītaṁ tatraiṣa edṛśo āmodaḥ || sudhanu pṛcchati || kahiṁ udakaṁ imaṁ nīṣyati || āhansu || sā manoharā snāayiṣyati | tasyā manuṣyagandhamapanayiṣyati || tena kumāreṇa aṁgulīyakā paścime udakaghaṭe prakṣiptā yathā tāhi kinnarīhi na dṛṣṭā || manoharā snāyati ca aṁgulīyakā snāyantīye tato ghaṭakāto utsaṁge patitā || manoharāye sā aṁgulīyakā dṛṣṭvā parijñātā | tāye etadabhūṣi | sudhanukumāraḥ āgato mama arthāya | sukāro rājaputro kathaṁ so imāmagamyāṁ diśamāgato || sā dāni tvaritatvaritā vastrāṇi prāvaritvā ahrukaṇṭhā rudanmukhā mātāpitṝṇāṁ praṇipatitvā āha || yo mama janbudvīpe bhartā so āgato sudhanu nāma rājaputro subāhusya rājño ekaputro || drume kinnararājā na pattīyati | putri na śakyaṁ mānuṣehi imāṁ diśāmāgantuṁ || manoharā āha || na hi tāta vyaktamāgato || drumo kinnararājā pṛcchati || kiṁ tvayā svayaṁ dṛṣṭo utāho parato śruto ti || sā āha || na me svayaṁ dṛṣṭo nāpi parato śruto api me snāpayantīye sudhanusya aṁgulīyakā utsaṁge patitā ||

drumeṇa kinnararājñā udakahārīyo śabdāpitāyo | tā dāni śabdāpiya pṛcchīyanti || kvacidvo udakahāriṁ gatāhi puruṣo dṛṣṭo || tā āhansuḥ || mahārāja dṛṣṭo kinnarakumāraḥ prāsādiko darśanīyo ātmanā caturtho puṣkariṇīye kūle || tasya bhavati || so evameṣo kumāro manoharāye ti | kathaṁ so śakyati imāṁ diśāmāgantuṁ || so dāni tāṁ dhītaraṁ pṛcchati || manohare praviśatu sudhanu rājakumāro imaṁ rājakulaṁ || sā āha || tāta praviśatu || so iha mama premena āgato 

p. 111

bahu ca tena mama nidānaṁ pitṛsakāśāto apriyo asatkāro | tena bandhanavadhaduḥkho anubhūto na ca tena ahaṁ kadācitparityaktā | tato sudhanu kumāro pitareṇa subāhunā bandhanāgāre bandhitvā ahaṁ visarjitā | so eṣa mukto samāno mama pṛṣṭhato āgato || drumeṇa kinnararājñā amātyā āṇattā || śīghraṁ nagaraṁ alaṁkārāpetha yāvacca rājakulaṁ yāvacca asurakā puṣkariṇī vitatavitānaṁ kārāpetha citrapuṣpaparikṣiptaṁ avasaktapaṭṭadāmakalāpaṁ siktasaṁmṛṣṭaṁ muktapuṣpāvakīrṇaṁ sarvagandhodakasiktaṁ | ye mama nagare pradhānapuruṣāḥ caturaṁgabalakāyo sarve te mama jāmātuḥ pratyudgacchantu chatradhvajapatākāni ca ādāya || amātyehi vacanamātreṇa sarvaṁ pratijāgṛtaṁ mahatā samṛddhīye pratyudgamanaṁ kṛtaṁ || manoharāpi mahārahena aṁśukena prāvṛtā sarvālaṁkāravibhūṣitā bahūhi kinnarasahasrehi parivṛtā tūryasahasrehi vādyamānehi pratyudgatā || sā dāni sudhanuṁ dṛṣṭvā mūrdhnena pādehi patitā mukhena ca keśena ca pādāni saṁparimārjati || evaṁ sudhanu mahatā vibhūṣāye mahatā samṛddhīye drumasya kinnararājño nagaraṁ praveśito yāvadrājakulaṁ drumeṇa ca kinnararājñā abhinandito utsaṅge saṁveśito āśvāsito ca || eṣo te nagaro sarvasauvarṇa udyānasahasramaṇḍito anantakalyāṇo iha mama dhītarāye manoharāye iha krīḍāhi ramāhi pravicārehi ||

sudhanu dāni kinnaranagare bahūni varṣāṇi prativasitvā krīḍitvā ramitvā pravicāretvā sarvodyāneṣu saṁvartanīyaṁ anubhavitvā manoharāmāmantresi || manohare jānasi tvaṁ yathā ahaṁ mātāpitṝṇāṁ ekaputrako priyo manāpo | ahaṁ tava premena anā-

p. 112

pṛcchitvā mātāpitṝṇāṁ sarvakāni ujkitvā ātmanā parityāgaṁ kṛtvā iha āgato iha me adya bahūni varṣāṇi prativasantasya | tato āmantrehi mātāpitaraṁ gamiṣyāmi hastināpuraṁ || tāye manoharāye mātāpitṝṇāṁ ārocitaṁ || drumeṇa kinnararājñā sudhanu pṛcchīyati || kumāra gamiṣyasi mātāpitṝṇāṁ sakāśaṁ || kumāro āha || yadi tāta abhipretaṁ tato gamiṣyāmi | drumo āha || visarjayiṣyāmi iti || yambhakā nāma yakṣā kinnarāṇāmāṇattikarāḥ || rājñā yambhakā yakṣā āṇattā || mama jāmātāraṁ saparivāraṁ manoharāsahitaṁ yena hastināpuraṁ netha prabhūtaṁ ca ratnaratanaṁ || tehi sudhanu kumāro saparivāro manoharā ca kinnaranagarāto śayanagatā evamutkṣipitvā prabhūtaṁ ca ratnaratanaṁ hastināpuramānetvā rājakye udyāne sthapitā || prabhātāye rātrīye kumāro sudhanu vibuddho hastināpure va bherīghoṣaṁ śṛṇoti janaśabdaṁ ca || tasya bhavati || kahiṁ ahaṁ hastināpuraṁ ānīto || imaṁ rājakyaṁ udyānaṁ paśyati | tāni ratnamayāni paryaṁkāni yathā prajñaptāti manoharāṁ ca taṁ trivargaṁ parivāraṁ prabhūtaṁ ca ratnaṁ | kumāro prīto saṁvṛtto yathābhipretaṁ svakaṁ nagaramāgato ||

kumārasya hastināpurā gatasya rājñā subāhunā mārgaṇā kāritā mahatā udyogena | yaṁ kālaṁ rājā kumārasya pravṛttiṁ na upalabhati tasya bhavati | mṛto bhaviṣyati kumāro manoharāṁ mārganto || tena rājñā kumārasya sudhanusya mṛtasya kāryāṇi kāritāni || sarvasya adhiṣṭhānasya bhavati | mṛto sudhanu || tahiṁ dāni rājakye udyāne agradvāreṇa udyānapālā nirdhāvitā udyāne patākānucchrāpa-

p. 113

yanti āgatā ca udyānaṁ paśyanti taṁ ca sudhanuṁ manoharāṁ ca taṁ ca trivargaṁ parivāraṁ ratnamayāni ca paryaṁkāni mahāntaṁ ca ratnarāśiṁ dṛṣṭvā ca punaḥ dhāvanto hastināpuraṁ praviṣṭā || mahājanakāyo pṛcchati kṣemaṁ | te āhansuḥ | kṣemaṁ sudhanu kumāro āgato hi | so eva prīto bhavati || tehi rājakulaṁ gatvā udyānapālehi rājño subāhusya ārocitaṁ || mahārāja divyā vṛddhi sudhanu kumāro āgato || rājā śravamātreṇa prīto saṁvṛtto sarvañjca rājakulaṁ | teṣāṁ udyānapālānaṁ vipulo dāyo dinno || rājā subāhu sāmātyaparijano devī ca sudhanasya mātā sarvaṁ ca antaḥpuraṁ udyānaṁ nirdhāvitaṁ kumāraṁ draṣṭuṁ sarvañca nagaraṁ kumārasya sudhanusya āgamanaśabdaṁ śrutvā manoharāye ca | antaro janasya nāsti hastināpurāto rājakṛtyaṁ udyānaṁ nirdhāvantasya kumāraṁ draṣṭuṁ manoharāṁ ca || sudhanu mātāpitaraṁ dṛṣṭvā mūrdhnena nipatito manoharā ca śvaśrūśvaśuraṁ ca dṛṣṭvā mūrdhnena nipatitā || kumāro pitareṇa subāhunā sārdhaṁ suvarṇālaṁkṛtaṁ hastināgamāruhitvā hemajālasaṁchannaṁ mahatā rājānubhāvena mahatā rājaṛddhīye mahatīye viyūhāye mahatīye vibhūṣāye hastināpuraṁ praveśito ||

evaṁ samentu satvā sarvehi priyehi abodhiprahīṇā |

yatha tasmiṁ samayasmiṁ samāgataḥ kinnariye sudhanuḥ ||

bhagavānāha || syatkhalu punarbhikṣavaḥ yuṣmākamevamasyādanyaḥ sa tena kālena tena samayena sudhanu nāma kumāro abhūṣi | na etadevaṁ draṣṭavyaṁ || tatkasya hetoḥ || ahaṁ so bhikṣavaḥ tena kālena tena samayena sudharnunāma kumāro abhūṣi | anyaḥ sa tena kālena tena samayena subāhurnāma rājā abhūṣi | naitadevaṁ draṣṭavyaṁ | tatkasya hetoḥ | eṣo bhikṣavo rājā śuddhodano tena kālena tena samayena subāhurnāma rājā abhūṣi ||

p. 114

anyā sā tena kālena tena samayena sudhanusya mātā abhūṣi | na etadeva draṣṭavyaṁ | tatkasya hetoḥ | eṣā bhikṣavo māyā devī tena kālena tena samayena sudhanusya mātā abhūṣi || syātkhalu punarbhikṣavaḥ yuṣmākamevaṁ asyādanyaḥ sa tena kālena tena samayena sudhanusya paricārako vasantako nāma abhūṣi | na etadevaṁ draṣṭavyaṁ | tatkasya hetoḥ | eṣa bhikṣavaḥ chandako tena kālena tena samayena sudhanusya paricārako || anyo so tena kālena tena samayena uppalako nāma lubdhakaputro abhūṣi | naitadevaṁ draṣṭavyaṁ | tatkasya hetoḥ | eṣa bhikṣavo rāhulo uppalako nāma lubdhakaputro abhūṣi || anyo so tena kālena tena samayena mālako nāma lubdhakaputro abhūṣi | naitadevaṁ draṣṭavyaṁ | tatkasya hetoḥ | eṣa bhikṣavo ānandasthaviro tena kālena tena samayena mālako nāma lubdhakaputro abhūṣi || anyo so tena kālena tena samayena kāśyapo nāma ṛṣi abhūṣi | naitadevaṁ draṣṭavyaṁ | tatkasya hetoḥ | eṣa bhikṣavaḥ mahākāśyapaḥ sthaviraḥ tena kālena tena samayena anuhimavante kāśyapagotro ṛṣi abhūṣi || anyo sa tena kālena tena samayena anuhimavante vānararājā abhūṣi | naitadevaṁ draṣṭavyaṁ | tatkasya hetoḥ | eṣa bhikṣavo kaṇṭhako aśvarājā tena kālena tena samayena anuhimavante vānararāja abhūṣi || anyo sa tena kālena tena samayena kailāsamūrdhni drumo nāma kinnararāja abhūṣi | naitadevaṁ draṣṭavyaṁ | tatkasya hetoḥ | eṣa bhikṣavo mahānāmo śākyo tena kālena tena samayena drumo kinnararājā abhūṣi || anyā sā tena kālena tena samayena manoharāye mātā abhūṣi | naitadevaṁ draṣṭavyaṁ | tatkasya hetoḥ | eṣā bhikṣavaḥ yaśodharāye mātā tena kālena tena samayena manoharāye mātā abhūṣi || anyā sā tena kālena tena samayena manoharā kinnarī abhūṣi | naitadevaṁ draṣṭavyaṁ | tatkasya hetoḥ | eṣā bhikṣavo yaśodharā tena kālena tena samayena manoharā kinnarī abhūṣi | tadāpi eṣā mayā khedena labdhā ||

p. 115

vicitragambhīrakatho bahuśruto 

kileśaghātī paravādimardano |

sa bhikṣu śobheta svayaṁbhuśāsane 

nabhe va candro paripūrṇamaṇḍalo ||

iti śrīkinnarījātakaṁ samāptaṁ ||

bhagavānsamyaksaṁbuddho yadarthaṁ samudāgato tadarthaṁ abhisaṁbhāvayitvā śrāvastyāṁ viharati śāstā devānāṁ manuṣyāṇāṁ ca vistareṇa nidānaṁ kṛtvā bhikṣūnāmantrayati || sukumāro haṁ bhikṣavo paramasukumāro | tasya me bhikṣavaḥ sukumārasya pitā śākyo trayo prāsādā kārayat hemantikaṁ grīṣmikaṁ vārṣikaṁ mama yeva krīḍārthaṁ ratyarthaṁ paricāraṇārthaṁ || sukumāro haṁ bhikṣavaḥ paramasukumāro | tasya me bhikṣavaḥ sukumārasya paramasukumārasya bhikṣavaḥ pitā śākyo tehi prāsādehi kūṭāgārāṇi kārayet ulliptāvaliptāni vātāsparśārgaḍāni pihitavātāyanāni dhūpanadhūpitāni osaktapaṭṭadāmakalāpāni muktapuṣpāvakīrṇāni mama eva krīḍārthaṁ ratyarthaṁ pravicārārthaṁ || sukumāro haṁ bhikṣavaḥ paramasukumāro | tasya me bhikṣavaḥ sukumārasya paramasukumārasya pitā śākyo tehi kūṭāgārehi paryaṁkā kārayet suvarṇamayāni rūpyamayāni ratanamayāni ṣoḍaśagoṇikāstṛtāṁ pattikāstaraṇāṁ citrāstaraṇāṁ phalikāstaraṇāṁ ubhayato bimbopadhānāṁ lohitakopadhānāṁ avadātapratyāstaraṇāṁ mama eva krīḍārthaṁ ratyarthaṁ pravicārārthaṁ || sukumāro haṁ bhikṣavaḥ paramasukumāro | tasya me bhikṣavaḥ sukumārasya

p. 116

paramasukumārasya pitā śākyo tehi paryaṁkehi vitānāni kārāpayet rajośukraṁ upaniyame mama kriḍārthaṁ ratyarthaṁ paricāraṇārthaṁ || sukumāro haṁ bhikṣavaḥ paramasukumāro | tasya me bhikṣavaḥ sukumārasya paramasukumārasya pitā śākyo vividhamanulepanamupasthāpaye sayyathīḍaṁ agurucandanaṁ kālānusāriṁ tamālapatraṁ mama eva krīḍārthaṁ ratyarthaṁ paricāraṇārthaṁ || sukumāro haṁ bhikṣavo paramasukumāro | tasya me bhikṣavaḥ sukumārasya paramasukumārasya pitā śākyo vividhāni vastrāṇi upasthāpaye | sayyathīdaṁ kāśikasūkṣmāṇi kambalasūkṣmāṇi mama krīḍārthaṁ ratyarthaṁ paricāraṇārthaṁ || sukumāro haṁ bhikṣavaḥ paramasukumāro | tasya me bhikṣavo sukumārasya paramasukumārasya pitā śākyo vividhāṁ mālāṁ upasthāpaye | sayyathīdaṁ atimuktakacampakavārṣikāṁ vātuṣkārī indīvaraṁ damanakaṁ devopasaṁhitaṁ mama eva krīḍārthaṁ ratyarthaṁ paricāraṇārthaṁ || sukumāro haṁ bhikṣavaḥ paramasukumāro | tasya me bhikṣavaḥ pitā śākyo vividhaṁ bhojanaṁ upasthāpaye | śāliṁ vicitrakālakaṁ anekasūparasavyaṁjanaṁ mama eva krīḍārthaṁ ratyarthaṁ paricāraṇārthaṁ || sukumāro haṁ bhikṣavaḥ paramasukumāro | tasya me bhikṣavaḥ sukumārasya paramasukumārasya pitā śākyo mamānantareṇa bhuktāvisya cakravarttiyogyāṁ mālāmupanāmayet mama eva krīḍārthaṁ ratyarthaṁ paricāraṇārthaṁ || sukumāro haṁ bhikṣavaḥ paramasukumāro | tasya me bhikṣavaḥ sukumārasya paramasukumārasya pitā śākyo paṁca kāmaguṇāṁ upasthāpayet | sayyathīdaṁ nāṭyaṁ gītaṁ vāditaṁ tūryaṁ striyo ca mama eva krīḍārthaṁ ratyarthaṁ paricāraṇārthaṁ || sukumāro haṁ bhikṣavaḥ paramasukumāro | tasya me bhikṣavaḥ sukumārasya paramasukumārasya pitā śākyo vividhāni yānāni upasthāpayet | sayyathīdaṁ hastiyānāni aśvayānāni nāvāyānāni śivikāyānāni mama eva krīḍārthaṁ ratyarthaṁ paricāraṇārthaṁ || sukumāro haṁ bhikṣavaḥ paramasuku-

p. 117

māro | tasya me bhikṣavaḥ sukumārasya paramasukumārasya pitā śākyo vicitrā kuthāṁ upasthāpayet siṁhacarmaparivārāṇāṁ vyāghracarmaparivārāṇāṁ dvīpicarmaparivārāṇāṁ pāṇḍukambalapraticchannānāṁ sanandighoṣāṇāṁ vaijayantikānāṁ mama eva krīḍārthaṁ ratyarthaṁ pravicāraṇārthaṁ || sukumāro haṁ bhikṣavaḥ paramasukumāro | tasya me bhikṣavaḥ sukumārasya paramasukumārasya pitā śākyo niryāntasya chatraṁ dhārāpayet mā kumārasya kāyaṁ ātapo rajo śukro vā paridahe mama eva krīḍārthaṁ ratyarthaṁ pravicāraṇārthaṁ || sukumāro haṁ bhikṣavaḥ paramasukumāro | tasya me bhikṣavaḥ sukumārasya paramasukumārasya caturdiśamudyānāni kārāpayet mama eva krīḍārthaṁ ratyarthaṁ pravicāraṇārthaṁ || sukumāro haṁ bhikṣavaḥ paramasukumāro | tasya me bhikṣavaḥ sukumārasya paramasukumārasya pitā śākyo tehi udyānehi caturdiśaṁ puṣkariṇīṁ kārāpayet utpalapadumanalinīsaugandhikapracchannāṁ mama eva krīḍārthaṁ ratyarthaṁ pravicāraṇārthaṁ || sukumāro haṁ bhikṣavaḥ paramasukumāro | tasya me bhikṣavaḥ sukumārasya paramasukumārasya pitā śākyo tehi udyānehi caturdiśaṁ prāsādāṁ kārāpaye uccāṁ mahantāṁ pragṛhītāṁ mama eva krīḍārthaṁ ratyarthaṁ pravicāraṇārthaṁ ||

sukumāro haṁ bhikṣavaḥ paramasukumāro | tasya me bhikṣavaḥ sukumārasya paramasukumārasya etadabhūṣi || saṁbādho punarayaṁ gṛhavāso abhyavakāśaṁ pravrajyā tu | na śakya agāramadhyāvasatā ekāntasaṁlikhitaṁ ekāntānavadyaṁ pariśuddhaṁ paryavadātaṁ brahmacaryaṁ carituṁ yaṁ nūnāhaṁ agārasyānagāriyaṁ pravrajeyaṁ || sa khalvahaṁ bhikṣavaḥ akāmakānāṁ mātāpitṝṇāṁ aśrukaṇṭhānāṁ rudanmukhānāṁ alūhaṁ gṛhavāsaṁ hastoktaṁ cakravartirājyamapahāya agārasyānagāriyaṁ pravrajito punassamāno yena vaiśālī nagarī tadavasāri tadanuprā-

p. 118

pto || tena khalu punaḥ samayena vaiśālyāṁ mahānagaryāṁ ārāḍo kālāmo prativasati trayāṇāṁ śrāvakaśatānāṁ satkṛto gurukṛto mānito pūjito arcito | so jinaśrāvakāṇāṁ āśaṁkitavyasahavratāyai dharmaṁ deśayati | so jinaśrāvakāṇāmevamāha | paśyatha paśyatha prajahatha prajahatha || te pi taṁ śrāvakā evamāhansuḥ || paśyāmaḥ paśyāmaḥ prajahāmaḥ prajahāmaḥ vayaṁ cānye ca || tasya me bhikṣavo etadabhūṣi || yaṁ nūnāhaṁ ārāḍe brahmacaryaṁ careyaṁ || sa khalvahaṁ bhikṣavaḥ yena ārāḍo kālāmo tenopasaṁkramitvā ārāḍaṁ kālāmametadavocat || iccheyamahaṁ bhagavato ārāḍasya brahmacaryaṁ carituṁ || evamukte bhikṣavaḥ ārāḍo kālāmo etadavocat || cara bho gautama tathārūpo ayaṁ dharmavinayo yatra śrāddho kulaputro brahmacaryaṁ care caraṁ ca punaḥ ārādhayetkuśalāṁ dharmāṁ || tasya me bhikṣavaḥ etadabhūṣi || mahyaṁ pi khalu asti cchando asti balaṁ asti vīryaṁ yaṁ nūnāhaṁ etasyaiva dharmasya prāptaye sākṣātkriyāyai | eko pramatto ātāpī prahitātmo vyapakṛṣṭo viharanto nacirasyaivaṁ dharmaṁ adhigami sākṣākāri || sa khalvahaṁ bhikṣavaḥ yena ārāḍo kālāmo tenopasaṁkramitvā ārāḍaṁ kālāmametadavocat || ettako yaṁ bhagavatā ārāḍena dharmo adhigato sākṣātkṛtaḥ deśito prajñapto || evamukte bhikṣavaḥ ārāḍo kālāmo etadavocat || evametaṁ gautama ettako yaṁ mayā dharmo adhigato sākṣātkṛtaḥ deśito prajñaptaḥ || evamukto haṁ bhikṣavaḥ ārāḍaṁ kālāmametadavocat || tena hi bho ārāḍa mayāpyayaṁ dharmo adhigato sākṣātkṛto || evamukte me bhikṣavaḥ ārāḍo kālāmo etadavocat || tena bho gautama

p. 119

yaṁ dharmaṁ jānāmi taṁ bhavāṁ gautamaḥ dharmaṁ jānāti yaṁ bhavāṁ gautamo dharmaṁ jānāti tamahaṁ jānāmi | tena hi ubhaye evaṁ śrāvakasaṁghaṁ pariharāvaḥ || iti tasya me bhikṣavaḥ so ārāḍo kālāmo paramayā pūjayā pūjayetparamayā ca praśaṁsayā praśaṁse | evaṁ darśanaṁ na samānaṁ samānārthatāye sthāpayet || tasya me bhikṣavaḥ etadabhūṣi | nāyaṁ ārāḍasya dharmo niryāti tatkarasya samyagduḥkhakṣayāye | yannūnāhaṁ uttari paryeṣayeyaṁ || sa khalvahaṁ bhikṣavo tathādarśanāyaiva samāno yena rājagṛhaṁ nagaraṁ tadavasāriṁ tadanuprāptaḥ tatraiva viharāmi rājagṛhe nagare ||

tena khalu punassamayena udrako rāmaputro rājagṛhe prativasati | saptānāṁ śrāvakaśatānāṁ satkṛto gurukṛto mānito pūjito || so jinaśrāvakāṇāṁ naivasaṁjñāsaṁjñāyatanasahavratāyai dharmaṁ deśayati || so jinaśrāvakāṇāmevamāha || paśyatha paśyatha prajahatha prajahatha || te pi ca śrāvakā evamāhansuḥ || paśyāma paśyāmaḥ prajahāma prajahāmaḥ vayaṁ cānye ca || tasya me bhikṣavaḥ etadabhūṣi | yaṁ nūnāhaṁ udrake rāmaputre brahmacaryaṁ care || sa khalvahaṁ bhikṣavo yena udrako rāmaputraḥ tenopasaṁkramitvā udrakaṁ rāmaputrametadavocat || iccheyamahaṁ bho udraka bhavato brahmacaryaṁ careyaṁ | sa ca me bhavāṁ udrako anumāneyā || evamukte bhikṣavaḥ udrako rāmaputro etadavocat || tena hi cara bho gautama vasa bho gautama tathārūpo ayaṁ dharmavinayo yatra śrāddho kulaputro

p. 120

brahmacaryaṁ care caraṁ ca punaḥ ārādhaye kuśalāṁ dharmān || tasya me bhikṣavaḥ etadabhūṣi || mahyaṁ pi khalu asti cchando asti balaṁ asti vīryaṁ | yaṁ nūnāhaṁ etasyaiva dharmasya prāptaye sākṣātkriyāyai eko apramatto ātāpī prahitātmā vyapakṛṣṭo vihareyaṁ || sa khalvahaṁ bhikṣavaḥ tasyaiva dharmasya prāptaye sākṣātkriyāyai eko pramatto ātāpī prahitātmā vyapakṛṣṭo viharanto nacirasyaiva taṁ dharmaṁ adhigami sākṣīkari || sa khalvahaṁ bhikṣavaḥ yena udrako rāmaputra etadavocat || ettako yaṁ bho udrakena bhavatā rāmeṇa dharmo adhigato sākṣātkṛto deśito prajñapto yamidaṁ naivasaṁjñānāsaṁjñāyatanaṁ || evamukte bhikṣavaḥ udrako rāmaputro etadavocat || ettakamidaṁ bho gautama bhavatā rāmeṇa adhigato sākṣīkṛto prajñapto yamihaiva saṁjñānāsaṁjñāyatanaṁ || sa khalvahaṁ bhikṣavaḥ udrakaṁ rāmaputrametadavocat || teha hi udaka mayāpi ayaṁ dharmo dhigato sākṣātkṛto || evamukte bhikṣavaḥ uddako rāmaputro etadavocat || tena hi gautama yaṁ so bhavāṁ rāmo dharmaṁ jānāti taṁ bhavāṁ gautamo dharmaṁ jānāti | tena hi bhavāṁ eva dāni gautamo śrāvakasaṁghaṁ pariharatu || iti sa khalu me bhikṣavo udrako rāmaputro paramayā pūjayā pūjayati paramayā praśaṁsayā praśaṁse tathādarśanaṁ ca samānamācāryasthāne sthāpaye || tasya me bhikṣava etadabhūṣi | na cāyaṁ tasya rāmasya dharmo niryāti tatkarasya samyagduḥkhakṣayāya | yannūnāhaṁ uttari paryeṣṭimāpadyehaṁ | sa cāhaṁ bhikṣavo tathādarśanato evaṁ na samāno yena gayānagaraṁ tadavasāri | tadanuprāptaḥ tatraiva viharāmi || 

p. 121

gayāśīrṣe parvate viharantasya tisro upamā pratibhāyensuḥ pūrve aśrutā caiva aśrutapūrvā ca avijñātā caivāvijñātapūrvā ca | katamā tisro || ye hi kecidbhavanto śramaṇā vā brāhmaṇā vā kāmehi avyapakṛṣṭakāyā viharanti avyapakṛṣṭacittā ye pi ceme kāmavitarkā kāmasnehā kāmaparidāghā kāmādhyavasānā te pi sānaṁ bhavanti aprativinītā kiṁcāpime bhavanto śramaṇā vā brāhmaṇā vā ātmopakramikāṁ śarīropatāpikāṁ duḥkhāṁ tīvrāṁ kharāṁ kaṭukānte vedanāṁ vedayanti || atha khalu abhavyā eva te uttarimanuṣyadharmasya jñānāye darśanāye saṁbodhāye || sayyathāpi nāma iha puruṣo āgacche jyoti arthiko jyotigaveṣī jyotiṁ paryeṣamāṇo so ārdre kāṣṭhe sasnehe ārdrāye uttarāraṇīye antodako abhimanthanto abhavyā tejasya abhinirvartanāye jyotisya prādurkarmāya evameva bhavanto śramaṇā vā brāhmaṇā vā ātmopakramikāṁ śarīropatāpikāṁ duḥkhāṁ tīvrāṁ kharāṁ kaṭukāṁ vedanāṁ vedayanti || atha khalu abhavyā eva te uttarimanuṣyadharmasya jñānāye darśanāye saṁbodhāye || ayaṁ khalu me bhikṣavaḥ gayāśīrṣe parvate viharantasya prathamā upamā pratibhāti pūrve aśrutā caiva aśrutapūrvā ca avijñātā caiva avijñātapūrvā ca ||

tasya me bhikṣavaḥ etadabhūṣi || ye hi kecidbhavanto śramaṇā vā brāhmaṇā vā kāmehi vyapakṛṣṭakāyā viharanti avyapakṛṣṭacittā evamime kāmavitarkā kāmasnehā kāmaparidāghā kāmādhyavasānā te pi sānaṁ bhavanti aprativinītā kiṁ cāpi te

p. 122

bhavanto śramaṇā vā brāmaṇā vā ātmopakramikāṁ śarīropatāpikāṁ duḥkhāṁ tīvrāṁ kharāṁ kaṭukāṁ vedanā vedayanti || atha khalu abhavyā evante uttarimanuṣyadharmasya jñānāye darśanāye saṁbodhāye | sayyathāpi nāma iha puruṣo āgaccheyā jyotyartho jyotigaveṣī jyoti paryeṣamāṇo so ārdre kāṣṭhe sasnehe ārdrāye uttarāraṇīye sthale pi abhimathnanto abhavyā tejasya abhinirvartanāye jyotiprāduḥkarmāye evameva ye hi keci śramaṇā vā brāhmaṇā vā kāmehi vyapakṛṣṭakāyā viharanti avyapakṛṣṭacittā ye pi cime kāmavitarkā kāmasnehā kāmaparidāghā kāmādhyavasānā te pi sānaṁ bhavanti aprativinītā kiṁcāpi te bhavanto śramaṇā nā brāhmaṇā vā ātmopakramikāṁ śarīropatāpikāṁ duḥkhāṁ tīvrāṁ kharāṁ kaṭukāṁ vedanāṁ vedayanti || atha khalu abhavyā evaṁ uttarimanuṣyadharmasya jñānāye darśanāye saṁbodhāye || ayaṁ khalu bhikṣavo gayāśīrṣe parvate viharantasya dvitīyā upamā pratibhāye pūrve aśrutā caiva aśrutapūrvā ca avijñātā ca avijñātapūrvā ca ||

tasya me bhikṣavaḥ etadabhūṣi || ye kecidbhavanto śramaṇā vā brāhmaṇā vā kāmehi vyapakṛṣṭakāyā viharanti vyapakṛṣṭacittā ye pi cime kāmavitarkā kāmasnehā kāmaparidāghā kāmādhyavasānā te pi sānaṁ bhavanti prativinītā kiṁ cāpi te bhavanto śramaṇā vā brāhmaṇā vā ātmopakramikāṁ śariropatāpikāṁ duḥkhāṁ tīvrāṁ kharāṁ kaṭukāṁ vedanāṁ vedayanti || atha khalu bhavyā evante uttarimanuṣyadharmasya jñānāye darśanāye saṁbodhāye || sayyathāpi nāma iha puruṣo āgacche jyotyarthiko jyo-

p. 123

tigaveṣī jyoti paryeṣamāṇo so śuṣkakāṣṭhe vigatasnehe śuṣkāye uttarāraṇīye sthale abhimanthanto bhavyā tejasya abhinirvartanāye jyotiṣya prāduḥkarmāye evameva ye kecidbhavanto śramaṇā vā brāhmaṇā vā kāmeṣu vyapakṛṣṭakāyā viharanti vyapakṛṣṭacittā ye pi te kāmavitarkā kāmasnehā kāmaparidāghā kāmādhyavasānā te pi sānaṁ bhavanti prativinītā kiṁcāpi te bhavanto śramaṇā vā brāhmaṇā vā ātmopakramikāṁ śarīropatāpikāṁ duḥkhā tīvrāṁ kharāṁ kaṭukāṁ vedanā vedayanti || atha khalu bhavyā ca te uttarimanuṣyadharmasya jñānāye darśanāye saṁbodhāye || ayaṁ khalu bhikṣavo gayāśīrṣe parvate viharantasya tṛtīyā upamā pratibhāye pūrve aśrutā caiva aśrutapūrvā ca || imā khalu bhikṣavaḥ gayāśīrṣe parvate viharaṁtasya tisro upamā pratibhāyensuḥ pūrve aśrutā caiva aśrutapūrvā ca avijñātā caiva avijñātapūrvā ca ||

tasya me bhikṣavaḥ etadabhūṣi || ahaṁ khalu kāmehi vyapakṛṣṭakāyo vihareyaṁ vyapakṛṣṭacitto ye pi cime kāmavitarkā kāmasnehā kāmaparidāghā kāmādhyavasānā te pi mahyaṁ prativinītā kiṁcāpyahaṁ ātmopakramikāṁ śarīropatāpikāṁ duḥkhāṁ tīvrāṁ kharāṁ kaṭukāṁ vedanāṁ vedayāmi | atha khalu bhavyā evamahaṁ uttarimanuṣyadharmasya jñānāye darśanāye saṁbodhāye ||

sa khalvahaṁ bhikṣavaḥ tathādarśanasamāno yena uruvilvā senāpatigrāmastadavasāriṁ tadanuprāptaḥ || tatrādrākṣīt vṛkṣamūlāni prāsādikānidarśanīyāni prāntāni viviktāni vigatavyasanāni vigatajanapadāni manojñahradasayyakāni pratisaṁlayane ārupyāṇi | samantena ca gocaragrāmāṇi nātidūrāṇi nātyāsannāni āgamanagamanasaṁpannāni samaṁ ca bhūmibhāgaṁ nadīṁ ca nairaṁjanāṁ samāṁ setakāṁ sampannārthāṁ śucisampannatoyāṁ syandamānāṁ dṛṣṭvā ca punaḥ me atīva manaḥ prasāde || alaṁ punaḥ me śraddhāya pravrajitasya

p. 124

kulaputrasya prahāṇāye yaṁ nūnāhaṁ ihaiva prahāṇaṁ prahareyaṁ || sa khalvahaṁ bhikṣava idameva kāyaṁ cetasā evaṁ ceta abhinigṛhṇe abhinipīḍe || tasya me bhikṣavaḥ idameva kāyaṁ cetasā evaṁ ceta abhinigṛhṇato abhinipīḍato kacchehi svedā muktā bhūmyāṁ nipatitā ūṣmāyensu vāṣpāyensu mukhato lalāṭāto svedā muktā bhūmyāṁ nipatitā ūṣmāyensu vāṣpāyensuḥ || saṁyyathāpi nāma bhikṣavo balavāṁ puruṣo durbalaṁ puruṣaṁ grīvāyāṁ gṛhītvā abhinigṛhṇe abhinipīḍe evameva bhikṣava idameva kāyaṁ cetasā evaṁ ceta abhinigṛhṇato abhinipīḍayato kacchehi svedā bhūmyāṁ nipatitā ūṣmāyensuḥ mukhalalāṭāto svedā muktā bhūmyāṁ nipatitā ūṣmāyensuḥ vāṣpāyensuḥ ||

tasya me bhikṣava etadabhūṣi | yaṁ nūnāhaṁ āsphānakaṁ dhyāyeyaṁ || sa khalvahaṁ bhikṣavo mukhato nāsikāśrotrehi ca āśvāsapraśvāsā uparundhi || tasya me bhikṣavaḥ mukhato ca nāsikāśrotrehi ca āśvāsapraśvāsā uparudhvā ubhayato karṇaśrotravivarāntarehi uccaśabdo mahāśabdo vītisaṁcarensuḥ | sayyathāpi karmāragargarī dhamyamānā uccaśabdamahāśabdā bhavati evameva bhikṣavaḥ mukhato ca nāsikāśrotrehi ca āśvāsapraśvāsehi uparuddhehi ubhayato karṇaśrotravivarāntarehi uccaśabdamahāśabdā vītisaṁcarensu || tasya me bhikṣavaḥ etadabhūṣi | yaṁ nūnāhaṁ bhūyasyā mātrayā āsphānakaṁ dhyāyeyaṁ || sa khalvahaṁ bhikṣavaḥ mukhato na nāsikāśrotrehi ca ubhayato ca karṇaśro-

p. 125

travivarāntarehi āśvāsapraśvāsānuparundhe | tasya me bhikṣavaḥ mukhato ca nāsikāśrotrehi ca ubhayato ca karṇaśrotravivarāntarehi āśvāsapraśvāsā orudhvā ūrdhvaṁ śīrṣakapālaṁ vātā praharensuḥ samuttarensuḥ | sayyathāpi nāma bhikṣavaḥ goghātako vā goghātakāntevāsī vā tīkṣṇena govikartanena gāvīye śīrṣakapālaṁ dāleya saṁpradāleya cchindeya parikartaye saṁparikartaye evameva mukhato ca nāsikāśrotrehi ca ubhayato karṇaśrotravivarehi āśvāsapraśvāsā uparudhvā ūrdhvaṁ śīrṣakapālaṁ praharensu samūhensuḥ || tasya me bhikṣavaḥ etadabhūṣi || santi ihaiva keci śuddhiṁ prajñapayanti te kolaṁ pi āhāramāharaṁti kolacchallaṁ pi āhāraṁ āharanti kolodakaṁ pi pibanti vividhāhi pi kolavikṛtīhi yāpenti | yaṁ nūnāhaṁ ekaṁ kolakamadvitīyaṁ āhāramāhareyaṁ || sa khalvahaṁ bhikṣavaḥ ekaṁkolamadvitīyamāhāraṁ āhare | tasya me ayaṁ kāyo adhimātrakṛśatāmanuprāpto abhūṣi adhimātrakṛśatāmanuprāpto abhūṣi || sayyathāpi nāma kālaparvāṇi vā evameva me aṁgāni abhūnsuḥ sayyathāpi nāma ajapadaṁ vā uṣṭrapadaṁ vā evameva me parśukā abhūnsuḥ | sayyathāpi nāma ubhayato pārśve vivṛtāyāṁ vāhanāgāraśālāyāṁ gopānasīye antarāṇi vivaṭāni vītilokensuḥ vītikāsensu evameva pārśulikāni parśulikāntarāṇi vibaddhāni vītilokensuḥ vītikāsensuḥ | sayyathāpi nāma vaṭṭanaveṇī unnatāvanatā evameva pṛṣṭhakaṇṭhakāni

p. 126

abhūṣi unnatāvanatāni | sayyathāpi nāma grīṣṁāṇāṁ paścime māse udupāne udakatārakā dūragatā gambhīragatā kṛcchradarśanāya prakāśenti evameva me akṣiṣu akṣitārakā abhūnsuḥ dūragatā gambhīragatā kṛcchradarśanāya prakāsensuḥ | sayyathāpi nāma sāradikantiktālābu haritacchinnaṁ āmilātaṁ bhavati saṁmilātaṁ saṁpuṭajātaṁ evameva śīrṣakapālaṁ abhūṣi āmilātaṁ saṁmilātaṁ saṁpuṭajātaṁ || sa khalvahaṁ bhikṣavaḥ purimaṁ kāyaṁ parigṛḥnīṣyāmīti pṛṣṭhimakaṁ abhinigṛṇhe ucchreṣyanti tatraiva apakubjako prapatāmi || sa khalvahaṁ bhikṣavaḥ sādhu ca suṣṭu ca abhisaṁskāreṇa ucchretvā pāṁśukṛtāni gātrāṇi pāṇinā parijārjehaṁ || tasya me bhikavaḥ pāṁśukṛtāni gātrāṇi pāṇinā pramārjato pūtimūlani romāṇi kāye śīryensuḥ || api hi jitaṁ janapadagrāmehi strīyo puruṣā ca evamāhansuḥ || kālako dāni śramaṇo gautamo śyāmako dāni śramaṇo gautamo madguracchavi dāni śramaṇo gautamo || yāpi ceṣā śubhatanuvarṇanibhā sāpi me antarhitā etinā evaṁ lūhaprahāṇena ||

tasya me bhikṣavaḥ etadabhūṣi || santi eke bhavanto śramaṇabrāhmaṇāḥ taṇḍulāhāratāye śuddhiṁ prajñapenti te taṇḍulaṁ pi āhāraṁ taṇḍulacūrṇaṁ pi taṇḍulodakaṁ pibanti vividhāhi pi taṇḍulavikṛtīhi yāpenti | yaṁ nūnāhaṁ ekaṁ taṇḍulamadvitīyamāhāramāhareyaṁ || sa khalvahaṁ bhikṣavaḥ ekaṁ taṇḍulamadvitīyaṁ āhāraṁ āharanto ayaṁ me kāyo adhimātraṁ kṛśatāmanuprāptaḥ abhūṣi || sayyathāpi nāma kālaparvāṇi vā aśītakaparvāṇi evaṁrūpāṇi me aṁgapratyaṁgāni abhūnsuḥ | sayyathāpi

p. 127

nāma ubhayato pārśve vivaṭāyāṁ vāhanāgāraśālāyāṁ gopānasī antarāṇi vivaṭāni vītilokenti vītikāśenti evameva ca pārśulikāni pārśulikāntarāṇi vivaṭāni vītilokensuḥ vītikāśensuḥ | sayyathāpi nāma ajapadaṁ vā uṣṭrapadaṁ vā evameva kakṣavakṣā abhūnsuḥ sarvāsāmanuttaraṁ kārkaśyaṁ | sayyathāpi nāma vaṭṭanaveṇī uttatāvanatā evameva me pṛṣṭhikaṇṭhakāsthikāni abhūnsuḥ | sayyathāpi nāma grīṣmāṇāṁ paścime māse udupāne udakatārakā dūragatā gambhīragatā kṛcchradarśanāye saṁprakāśenti evameva akṣiṣu akṣitārakā abhūnsuḥ dūragatā gambhīragatā kṛcchradarśanāye saṁprakāśensuḥ | sayyathāpi nāma tiktālābu śāradikaṁ haritacchinnaṁ āmilātaṁ bhavati saṁmilātaṁ saṁpuṭakajātaṁ evameva śīrṣakapālaṁ abhūṣi āmilātaṁ saṁmilātaṁ saṁpuṭākajātaṁ || sa khalhvahaṁ bhikṣavaḥ purimaṁ kāyaṁ nigṛhṇīyāmīti pṛṣṭhikaṇṭhakameva parigṛhṇāmi ucchreṣyanti tatraiva avakubjako prapatāmi || sa khalvahaṁ bhikṣavaḥ sādhu ca suṣṭu ca abhisaṁskāreṇa ucchihitvā pāṁśukṛtāni gātrāṇi pāṇinā parimārjeyaṁ | tasya me bhikṣavaḥ pāṁśukṛtāni gātrāṇi parimārjato pūtimūlāni kāye romāṇi śīryensuḥ || api hi jitaṁ sāmantehi gocaragrāmehi striyo ca puruṣā ca evamāhansuḥ | kālako dāni śramaṇo gautamo śyamako dāni śramaṇo  gautamo madguracchavi dāni śramaṇo gautamo | yāpi me sā śubhavarṇanibhā sāpi antarhitā etinā evaṁ lūhaprahāṇena ||

tasya me bhikṣava etadabhūṣi || santi hi ihaike bhavantaḥ śramaṇabrāhmaṇā tilāhāra-

p. 128

tāye śuddhiṁ prajñapayanti | te tilaṁ pi āhāraṁ āharanti tilacūrṇaṁ pi tilodakaṁ pi pibanti vividhāhi pi tilavikṛtīhi yāpenti | yaṁ nūnāhaṁ ekaṁ tilavadvitīyamāhāramāhareyaṁ || sa khalvahaṁ bhikṣavaḥ ekaṁ tilamadvitīyamāhāramāhareyaṁ || tasya me bhikṣavaḥ ekaṁ tilamadvitīyamāhāramāharato ayaṁ kāyo adhimātraṁ kṛśatāprāpto abhūṣi | sayyathāpi nāma kālaparvāṇi aśītakaparvāṇi evaṁrūpāṇi me aṅgapratyaṁgāni abhūnsuḥ | sayyathāpi nāma ajapadaṁ vā uṣṭrapadaṁ vā evameva me hanukā abhūṣi | sayyathāpi nāma ubhayato pārśve vivaṭāye vā vāhanāgāraśālāyā gopānasī antarāṇi vivaṭāni vītilokenti vītikāśenti evameva me pārśulikāni pārśulikāntārāṇi vivaṭāni vītilokensuḥ | sayyathāpi nāma vaṭṭanaveṇī unnatāvanatā evameva me paṣṭhikaṇhakāni abhūnsuḥ | sayyathāpi nāma grīṣmāṇāṁ paścime māse udupāne udakatārā dūragatā gambhīragatā kṛcchradarśanāye saṁprakāśenti evameva me akṣiṣu akṣitārakā abhūnsuḥ dūragatā gambhīragatā kṛcchradarśanāye saṁprakāśensuḥ | sayyathāpi sāradikaṁ tiktālābu haritacchinnaṁ āmilātaṁ bhavati saṁmilātaṁ saṁpuṭajātaṁ evameva me śīrṣakapālaṁ abhūṣi āmilātaṁ saṁmilātaṁ saṁpuṭajātaṁ || sa khalvahaṁ bhikṣavaḥ purimaṁ kāyaṁ parigṛhnīṣyāmīti pṛṣṭhikaṇṭhakameva parighṇāmi ucchreṣyanti tatraiva avakubjako prapatāmi | sa khalvahaṁ bhikṣavaḥ sādhu ca suṣṭu ca abhisaṁskāreṇa ucchihitvā pāṁśukṛtāni gātrāṇi pāṇinā parimārjeyaṁ | tasya me bhikṣavaḥ pāṁśukṛtāni gātrāṇi pāṇinā parimārjato pūtimūlāni kāye romāṇi śīryensuḥ | api hi

p. 129

jitaṁ sāmantehi gocaragrāmehi striyo ca puruṣā ca evamāhansuḥ | kālako dāni śramaṇo gautamo śyāmako dāni śramaṇo gautamo madguracchavi dāni śramaṇo gautamo | yāpi me sā śubhavarṇanibhā sāpi antarhitā etinā evaṁlūhaprahāṇena ||

tasya me bhikṣavaḥ etadabhūṣi || santi khalu ihaike bhavantaḥ śramaṇabrāhmaṇāḥ sarvaśo anāhāratāyai śuddhiṁ prajñapayanti | yaṁ nūnāhaṁ sarvaśo anāhāratāye pratipadyayaṁ tasya me bhikṣavaḥ sarvaśo anāhāratāyai pratipannasya ayaṁ kāya adhimātraṁ kṛśatāprāptaḥ abhūṣi | sayyathāpi nāma kālaparvāṇi vā aśītaparvāṇi vā evarūpāṇi me aṁgapratyaṁgāni abhūnsuḥ | sayyathāpi nāma ajapadaṁ vā uṣṭrapadaṁ vā evameva me hanukā abhūnsuḥ | sayyathāpi nāma ubhayato pārśve vivaṭāye vāhanāgāraśālāye gopānasīye antarāṇi vivaṭāni vītilokenti vītikāsenti evameva me pārśulikāni pārśulikāntarāṇi vivaṭāni vītilokensuḥ vītikāsensuḥ | sayyathāpi nāma vaṭṭanaveṇī unnatāvanatā evameva me pṛṣṭhakaṇṭhakā abhūnsuḥ | sayyathāpi nāma grīṣṁāṇāṁ paścime māse udupāne udakatārakā dūragatā gambhīragatā kṛcchradarśanāye saṁprakāśenti evameva me akṣiṣu akṣitārakā abhūnsuḥ dūragatā gambhīragatā kṛcchradarśanāye saṁprakāśensuḥ | sayyathāpi nāma śāradikaṁ tiktālābu haritacchinnaṁ āmilātaṁ bhavati saṁmilātaṁ saṁpuṭajātaṁ evameva me śīrṣakapālamabhūṣi āmilātaṁ saṁmilātaṁ saṁpuṭākajātaṁ || sa khalvahaṁ bhikṣavaḥ purimaṁ kāyaṁ parigṛhṇīṣyāmīti pṛṣṭhikaṇṭhakameva pari-

p. 130

gṛhṇāmi ucchreṣyanti tatraiva avakubjako prapatāmi || sa khalvahaṁ bhikṣavaḥ sādhu ca suṣṭhu ca abhisaṁskāreṇa ucchihitvā pāṁśukṛtāni gātrāṇi pāṇinā parimārjeyaṁ | tasya me bhikṣavaḥ pāṁśukṛtāni gātrāṇi parimārjato pūtimūlāni romāṇi śīryensuḥ | api hi jitaṁ sāmantehi gocaragrāmehi strīyo ca puruṣā ca evamāhansuḥ | kālako dāni śramaṇo gautamo śyamako dāni śramaṇo gautamo madguracchaviko dāni śramaṇo gautamo | yāpi me sā śubhavarṇanibhā sāpi me antarhitā etinā evaṁlūhaprahāṇena ||

tasya me bhikṣavaḥ etadabhūṣi || ye kecidbhavantaḥ śramaṇā vā brāhmaṇā vā ātmanopakramikāṁ śarīropatāpikāṁ duḥkhāṁ tīvrāṁ kharāṁ kaṭukāṁ vedanā vedayanti ettāvatpāramite imaṁ pi na kenāpi saṁbhuṇanti || atītaṁ bhikṣavaḥ adhvānaṁ etarahiṁ pi bhikṣavaḥ pratutpanne ye kecidbhavanto śramaṇā vā brāhmaṇā vā ātmopakramikāṁ śarīropatāpikāṁ duḥkhāṁ tīvrāṁ kharāṁ kaṭukāṁ vedanā vedayanti ettāvatpāramite imaṁ pi na kenāpi saṁbhuṇanti || na kho punaraḥ abhijānāmi imāye duṣkaracārikāye kaṁciduttarimanuṣyadharmaṁ alamāryaṁ jñānadarśanaṁ viśeṣādhigamaṁ sākṣātkartuṁ nāyaṁ mārgaṁ bodhāya || abhijānāmi khalu punarahaṁ pūrve pravrajyāyai apravrajito pituḥ śākyasya udyānabhūmīye śītalāyāṁ jambucchāyāyāṁ paryaṁkena niṣaṇo viviktaṁ kāmaiḥ viviktaṁ pāpakairakuśalairdharmaiḥ savitarkaḥ savicāraṁ vivekajaṁ prītisukhaṁ prathamaṁ dhyāmupasaṁpadya viharāmi || syātkhalu punaḥ so mārgo bodhāya || tasya me bhikṣavo vasato tadanusāri vijñānamudapāsi | sa eva mārgo bodhāye | na khalu puna so mārgo labhyo kṛśeṇa vā durbalena vākrāntakāyena vā sarvaśo vā anāhāratāye pratipannena | yaṁ nūnānaṁ

p. 131

audārikamāhāramāhareyaṁ...............................mama praticāre (?) tena lūhaprahāṇena.................sacetano yāpayiṣyasi | vayante romakūpavivarāntareṣu divyāmojāmadhyohariṣyāmaḥ || tasya me bhikṣava etadabhūṣi || ahaṁ khalu sarvaśo anāhāraṁ pratijānāmi sāmantakehi pi me gocaragrāmehi striyo ca puruṣā ca evaṁ saṁjānanti anāhāro śramaṇo gautamo imā ca devatā lūhādhimuktā lūhābhiprasannā romakūpavivarehi divyāmojāmadhyokirensuḥ so mama syātsaṁprajānamṛṣavādo || sa khalvahaṁ bhikṣavaḥ saṁprajānamṛṣāvādabhayabhīto saṁprajānamṛṣāvādaṁ parivarjaye jugupsamāno alaṁ meti tāṁ devatāṁ pratikṣipitvā anusukhamaudarikamāhāramāhareyaṁ || sa khalvahaṁ bhikṣavo mudgayūṣavikṛtaṁ bhuṁjeha kulacchayūṣaṁ pi hareṇūkāyūṣaṁ pi ||

sa khalvahaṁ bhikṣavaḥ anupūrveṇa kāyabalasthāmaṁ jānayitvā sujātāye grāmikāye madhpāyasaṁ gṛhītvā nāganandīkālasamaye yena nadī nairaṁjanā tenusaṁkramitvā nadyāṁ nairaṁjanāyāṁ gātrāṇi śītalīkṛtvā yena svastiko yāvasikaḥ tenopasaṁkramitvā svastikaṁ yāvasikaṁ tṛṇamuṣṭiṁ yācitvā yena bodhiyaṣṭi tenupasaṁkramitvā bodhiyaṣṭiye purato anyatarāgratṛṇasaṁstaraṁ prajñapayitvā bodhiyaṣṭiṁ triṣkṛtyo pradakṣiṇīkṛtvā niṣīdi paryaṁkamābhuṁjitvā ṛju prācīnābhimukho purimaṁ kāyaṁ praṇidhāya pratimukhāṁ smṛtimupasthāpayitvā sa khalvahaṁ bhikṣavaḥ viviktameva kāmairviviktaṁ pāpakairakuśalairdharmaiḥ savitarkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ prītisukhaṁ prathamadhyānamupasaṁpadya viharāmi || savitarkavicāraṇaṁ vyupasamādadhyātmasaṁprasādāccetaso ekotibhāvā avitarkaṁ avi-

p. 132

cāraṁ samādhijaṁ prītisukhaṁ dvitīyaṁ dhyānamupasaṁpadya viharāmi || sa prītervirāgādupekṣakaśca viharāmi smṛtaśca saṁprajānaṁ sukhaṁ ca kāyena pratisaṁvedayāmi yatra āryā ācikṣanti upekṣakaḥ smṛtimāṁ sukhavihārī tṛtīyaṁ dhyānamupasaṁpadya viharāmi || sa sukhasya ca prahāṇā duḥkhasya ca prahāṇātpūrve ca saumanasyadaurmanasyayorastaṁgamādaduḥkhāsukhamupekṣāsmṛtipariśuddhaṁ caturthaṁ dhyānamupasaṁpadya viharāmi || sa khalvahaṁ bhikṣavaḥ tathā samāhitena cittena......abhinirnāmayāmi | sa divyena cakṣuṣā viśuddhenātikrāntamānuṣyakena satvāṁ paśyāmi cyavantāṁ upapadyantāṁ suvarṇāṁ duvarṇāṁ sugatāṁ durgatāṁ hīnāṁ praṇītāṁ yathākarmopagāṁ || satvāṁ prajānāmi ime bhavantaḥ satvāḥ kāyaduścaritena samanvāgatā āryāṇāmapavādakāḥ mithyādṛṣṭikāḥ te mithyādṛṣṭikarmasamādānahetoḥ taddhetoḥ tatpratyayātkāyasya bhedātparaṁ maraṇādapāyadurgativinipātaṁ narakeṣūpapannā || ime punarbhavantaḥ satvā kāyasucaritena samanvāgatāḥ manaḥsucaritena samanvāgatā āryāṇamanapavādakāḥ samyagdṛṣṭikā te samyagdṛṣṭikarmasamādānahetoḥ taddhetoḥ tatpratyayātkāyasya bhedātparaṁ maraṇātsugatiṁ svargaṁ kāyaṁ deveṣūpapannāḥ || sa khalvahaṁ bhikṣavaḥ tathā samāhitena cittena pariśuddhena paryavadātena anaṁgaṇena vigatakleśena mṛdunā karmaṇyena sthitenāniṁjyaprāptena rātryā madhyame yāme pūrvanivāsānusmṛtijñānadarśanapratilābhāye cittamabhinirharāmi abhinirnāmayāmi anekavidhaṁ pūrvanivāsaṁ samanusmarāmi | sayyathīdaṁ ekāṁ pi jātiṁ duve pi jātī trayo pi jātī catvāro pi jātīṁ paṁcāpi jātīṁ daśāpi jātīṁ viṁśati jātī triṁśati jātī

p. 133

catvāriṁśadvā jātīḥ paṁcāśaṁ vā jātīḥ jātīśataṁ vā jātīsahasraṁ vā anekā pi saṁvartakalpā vā anekā pi saṁvartā anekā pi vivartā anekā pi saṁvartavivartakalpā amutrāhamāsī evaṁnāmā evaṁgotro evaṁjātyo evamāhāro evamāyuḥparyanto evaṁsukhaduḥkhapratisaṁvedī | so tato cyuto amutra upapadye tato cyutaḥ icchatvamāgacchasi iti sākāraṁ soddeśaṁ anekavidhaṁ pūrvenivāsamanusmarāmi || sa khalvahaṁ bhikṣavaṁ bhikṣavaḥ tatha samāhitena cittena pariśuddhena paryavadātena anaṁgaṇena vigatopakleśena mṛdunā karmaṇyena sthitenāniṁjyaprāptena rātryāḥ paścime yāme aruṇodghāṭakālasamaye nandīmukhayāṁ rajanyāṁ yatkiṁcitpuruṣanāgena puruṣasiṁhena puruṣarṣabheṇa puruṣadhaureṇa puruṣajāneyena puruṣapademena puruṣapuṇḍarīkena satpuruṣeṇa mahāpuruṣeṇa anuttareṇa puruṣadamyasārathinā gatimena smṛtimena matimena dhṛtimena dyutimena sarvaso sarvatratāye jñātavyaṁ prāptavyaṁ abhisaṁboddhavyaṁ sarvaṁ taṁ ekacittakṣanasamāyuktayā prajñayā anuttarāṁ samyaksaṁbodhimabhisaṁbuddho || idamavocadbhagavānāttamanā te bhikṣavo bhagavato bhāṣitamabhyanandensuḥ ||

atha śuddhodanaḥ svapnaṁ paśyati ||

paśyāmi putra supine ratanāvagāḍhaṁ
abhyutthitaṁ gajavaraṁ maṇijālacchannaṁ |
madhye purasya adhvanāvasthito ca rātrau
nirdhāvate puravarā abhikampamānaḥ ||
taṁ dṛṣṭva mahya supine vipulaṁ ca hāsyaṁ
abhyutthitaṁ ruditameva ca aprameyaṁ |
kampe ca me saṁparitaptaṁ śarīramanta-

p. 134

rdāha samuddhanati kiṁ tu bhaviṣyate dya ||
atha lokapāla avacū manujapradhānaṁ
mā bhāya bhūmipati saṁjanayāhi harṣaṁ |
hanta śṛṇohi phalaṁ yaṁ supinasya tatvaṁ
samutthitaṁ bahujanasya vibodhanārthaṁ ||
eṣo mahāguṇadharo vijahitva rājyaṁ
dutiyāstathaiva caturā svajanaṁ na sphītaṁ |
niḥsaṁśayaṁ varabalaṁ anapekṣamāṇo
niryāsyate puravarā viditaṁ sa bhotu ||
etasmiṁ nirgate anekavidhaṁ ti duḥkhaṁ
jāyiṣyate supini yaṁ hasitaṁ ti tatvaṁ |
yaṁ rodasi supini dāni sukhaṁ anantaṁ
śrutvā bhaviṣyati jinaṁ jitaśatrusaṁghaṁ ||

mātuḥsvasāpi supinaṁ paśyati ||

mātuḥsvasā avaca kāṁcanarāśivarṇa
paśyāmi putra supine ṛṣabhaṁ sujātaṁ |
śvetaṁ sucārukukumaṁ atiriktaśṛṁgaṁ
śṛṅgārasaṁsthitagatiṁ pratipūrṇadehaṁ ||
so garjati sumadhuraṁ kapilāhūyāto
nirdhāvate hṛdayadṛṣṭipathaṁ harantaḥ |
na ca kaści taṁ prasahate abhigarjamānaṁ
pratigarjituṁ kumudarāśinibhaṁ sujātaṁ ||

p. 135

te devarāja avacū karuṇaṁ rudantaṁ
mā roda śākyakulanandanajātarāga |
vakṣyāmi te avitathāvacanaṁ vijālaṁ
ānandajāni upajānaya tvaṁ sukhāni ||
atyantaśuddhacaraṇaṁ kuśalopapetaṁ
eṣo nararṣabha gatīmatināṁ vidhijñaḥ |
hitvā janaṁ puruṣasiṁhavaro puro ca
nrgamya te abhilaṣe puruṣarṣabhatvaṁ ||
so pi amṛtaṁ acalamacyutamaprakampyaṁ
nirvānamapratisamaṁ pratiśuddhacakṣuḥ |
nirdiśya taṁ purusiṁharutaṁ maharṣiḥ
yaṁ śrutva tīrthikagaṇā diśatāṁ vrajanti ||

yaśodharapi supinaṁ paśyati ||

atha rahulasya jananī idamabravītpi
maitrottareṇa madanena nibaddhacittā |
deva śṛṇohi yatha adya mayāpi dṛṣṭaṁ
supinaṁ manoramaṁ phalaṁ ca me tadbhaveyāt ||
śuddhodanasya kila rājakulaṁ narendra
megho samantaṁ kṣaṇena samādadanto |
lokatrayaṁ prabalatoyadharo sughoṣo
vidyutpradīpa vipradyotayaṁto bahūni ||

p. 136

so śītalaṁ vimalamapratimaṁ prasannaṁ
vāri pravṛṣya madhuraṁ abhigarjamāno |
varṣeti sāgaradharo śayane nidāghaṁ
eṣo pi antaḥsukhito sa sahāṁpatīko ||
brahmā atha upagamitva idaṁ avoca
tāṁ rāhulasya jananīṁ śṛṇu mā viṣīdaṁ |
iṣṭaṁ phalaṁ tava ayaṁ supino mahārtho
saṁpūryate capalameva janehi prītiṁ ||
śuddhodanasya ayamātmajo cārunetro
lokatrayaṁ jaladharo iva varṣamāṇo |
prahlādayiṣyati mahāparitāpataptān
dharmaṁ dhruvaṁ karuṇamapratimaṁ janetvā ||

bodhisatvo pi paṁca mahāsupināṁ paśyati | paramasaṁbodhiprāpto śrāvastyāṁ bhikṣūṇāṁ vyākaroti || tathāgato bhikṣavo pūrve saṁbodhimanabhisaṁbuddho paṁca mahāsupināni adrākṣīt || tathāgatasya katamāni paṁca ||

tathāgatasya bhikṣavaḥ pūrve sambodhimanabhisaṁbuddhasya iyaṁ mahāpṛthivī uccaśayanamahāśayanamabhūṣi | sumeru parvatarājā bimbopadhānamabhūṣi | purastime mahāsamudre vāmā bāhā ohitā abhūṣi paścime ca mahāsamudre dakṣiṇā bāhā ohitā abhūṣi | dakṣiṇe pi mahāsamudre ubhau pādatalāni ohitāni abhūnsuḥ | tathāgato bhikṣavaḥ pūrve saṁbodhimanabhisaṁbuddho imaṁ prathamaṁ mahāsupinamadrākṣīt ||

p. 137

tathāgatasya bhikṣavaḥ pūrve saṁbodhimanabhisaṁbuddhasya kṣīrikā nāma tṛṇajāti nābhimaṇḍalādabhyudgamya yāvannabhamāsadya asthāsi || tathāgato bhikṣavaḥ pūrve saṁbodhimanabhisaṁbuddho imaṁ dvitīyaṁ mahāsupinamadrākṣit ||

tathāgatasya bhikṣavo pūrve saṁbodhimanabhisaṁbuddhasya lohitakā prāṇakā kālaśīrṣakā pādatalehi yāvajjānumaṇḍalāni cchādayitvā asthānsuḥ | tathāgato bhikṣavaḥ pūrve sambodhimanabhisaṁbuddho imaṁ tṛtīyaṁ mahāsvapnamadrākṣīt ||

tathāgatasya bhikṣavaḥ pūrve saṁbodhimanabhisaṁbuddhasya catvāri śakuntā nānāvarṇā anekavarṇā ca caturhi diśāhi vaihāyasaṁ gatvā tathāgatasya pādatalāni upajighritvā sarvaśvetā apavidhyinsuḥ | tathāgato bhikṣavaḥ pūrve saṁbodhimanabhisaṁbuddho imaṁ caturthaṁ mahāsupinamadrākṣīt ||

tathāgato bhikṣavaḥ pūrve saṁbodhimanabhisaṁbuddho mahato mīḍhaparvatasya uparimanupalipyamāno caṁkramaṁ caṁkrame | tathāgato bhikṣavaḥ pūrve saṁbodhimanabhisaṁbuddho imaṁ paṁcamaṁ mahāsupinamadrākṣīt ||

tathāgatasya bhikṣavo pūrve saṁbodhimanabhisaṁbuddhasya iyaṁ mahāpṛthivī uccaśayanamahāśayanamabhūṣi | sumeru parvatarajā bimbopadhānamabhūṣi | purastime mahāsamudre vāmā bāhā ohitā abhūṣi paścime mahāsamudre dakṣiṇā bāhā ohitā abhūṣi dakṣiṇe mahāsamudre ubhau pādatalāni ohitāni abhūṣi | yaṁ pi bhikṣavaḥ tathāgato anuttarāṁ samyaksaṁbodhimabhisaṁbuddho ayaṁ tasya mahāsvapnasya vipāko || yaṁ bhikṣavaḥ tathāgatasya pūrve saṁbodhimanabhisaṁbuddhasya kṣīrikā nāma tṛṇajāti nābhimaṇḍalādabhyudgamya yāvannabhamāsadya asthāsi | yaṁ bhikṣavaḥ tathāgatena imaṁ ca lokamabhijñāya

p. 138

paraṁ ca lokamabhijñāya sadevakaṁ lokaṁ samārakaṁ sabrahmakaṁ saśramaṇabrāhmaṇīṁ prajāṁ sadevamanuṣyāṁ vārāṇasyāṁ ṛṣipatane mṛgadāve anuttaraṁ dharmacakraṁ pravartitaṁ triṣparivartaṁ dvādaśāramapravartitaṁ śramaṇena vā brāhmaṇena vā devana vā māreṇa vā kenacidvā punaḥ loke saha dharmeṇa yamidaṁ catvāryāyasatyāni | sayyathīdaṁ duḥkhaṁ āryasatyaṁ duḥkhasamudayamāryasatyaṁ duḥkhanirodha āryasatyaṁ duḥkhanirodhagāminī pratipadāryasatyaṁ| imāṁ ca punarbhikṣavaḥ tathāgatasya evaṁrūpāṁ dharmadeśanāṁ śrutvā bhūmyā devā ghoṣamudīrayensuḥ eṣa māriṣa bhagavatā vārāṇasyāṁ ṛṣipatane mṛgadāve anuttaraṁ dharmacakraṁ pravartitaṁ triṣparivarti dvādaśāraṁ apravartitaṁ kenaci śramaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā brahmeṇa vā māreṇa vā kenacidvā punarloke saha dharmeṇa idaṁ duḥkhamiti ayaṁ duḥkhasamudayo ayaṁ duḥkhanirodho ayaṁ duḥkhanirodhagāminī pratipaditi taṁ bhaviṣyati bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya mahato janakāyasyārthāya hitāya sukhāya devānāṁ ca manuṣyānāṁ ca | bhūmyānāṁ devānāṁ ghoṣaṁ śrutvā antarīkṣecarā devā cāturmahārājikā trāyastriṁśā yāmā tuṣitā nirmāṇaratiparanirmitavaśavartina ito tatkṣanaṁ tatmurhūtaṁ yāvabrahmalokaṁ ghoṣamabhyudgamya eṣa māriṣa bhagavatā vārāṇasyāṁ ṛṣipatane mṛgadāve triparivartaṁ dvādaśāraṁ anuttaraṁ dharmacakraṁ pravartitaṁ apravartitaṁ kenacit śramaṇena vā brāhmaṇeṇa vā devena vā māreṇa vā kenacidvā punarloke saha dharmeṇa idaṁ duḥkha iti ayaṁ duḥkhasamudayo ayaṁ duḥkhanirodhaḥ ayaṁ duḥkhanirodhagāminī pratipaditi | ayaṁ tasya mahāsupinasya vipāko || yaṁ bhikṣavaḥ tathāgatasya pūrve saṁbodhimanabhisaṁbuddhasya lohitakaprānakā kālaśīrṣā pādatalehi yāvajjānumaṇḍalāni cchādayitvā

p. 139

asthānsuḥ bahu etarhi bhikṣavaḥ janatā yā tathāgate adhikārakarmāṇi kṛtvā kāyasya bhedātparaṁ maraṇātsugatī svargakāye deveṣūpapadyanti | ayaṁ tasya svapnasya vipāko || yaṁ bhikṣavaḥ tathāgatasya pūrve saṁbodhimanabhisaṁbuddhasya catvāri śakuntā nānāvarṇā caturhi diśāhi vaihāyasaṁ samāgatvā tathāgatasya pādatalāni upajighritvā sarvaśvetāḥ apavikinsuḥ catvārime bhikṣavaḥ varṇāḥ katame catvāraḥ kṣatriyā brāhmaṇā vaiśyā śūdrāḥ te tathāgate brahmacaryaṁ caritvā akopyā cetovimuktiṁ prajñāvimuktiṁ sākṣātkurvanti | ayaṁ tasya mahāsvapnasya vipāko || yaṁ bhikṣavaḥ tathāgato pūrve saṁbodhimanabhisaṁbuddho mahato mīḍhaparvatasya uparimanupalipyamāno caṁkramaṁ caṁkrame purastimāyāṁ pi ca bhikṣavaḥ diśāyāṁ tathāgato viharati tatrāpi ca satkṛto gurukṛto mānito pūjito apacāyito lābhī cīvarapiṇḍapātraśayanāsanaglānapratyabhaiṣajyapariṣkārāṇāṁ anadhyavasito anadhimūrchito anupaliptacitto | dakṣiṇāyāṁ pi ca bhikṣavo diśāyāṁ tathāgato viharati tatrāpi ca satkṛto gurukṛto mānito pūjito apacāyito lābhī cīvarapiṇḍapātraśayanāsanaglānapratyayabhaiṣajyapariṣkārāṇāṁ anadhyavasito anadhimūrchitaḥ anupaliptacittaḥ | paścimāyāṁ pi ca bhikṣavo diśāyāṁ tathāgato viharati tatrāpi ca satkṛto gurukṛto mānito pūjito apacito lābhī cīvarapiṇḍapātraśayanāsanaglānapratyayabhaiṣajyapariṣkārāṇāṁ anadhyavasito anadhimūrchitaḥ anupaliptacittaḥ | uttarasyāṁ pi bhikṣavaḥ diśāyāṁ tathāgato viharati tatrāpi ca satkṛto gurukṛto mānito pūjito apacito lābhī cīvarapiṇḍapātraśayanāsanaglānapratyayabhaiṣajyapariṣkārāṇāṁ anadhyavasito anadhimūrchitaḥ anupaliptacitto | ayaṁ tasya mahāsvapnasya vipāko yaṁ tathāgato bhikṣāvaḥ pūrve saṁbodhimanabhisaṁbuddho imāṁ paṁca mahāsvapnāṁ adrākṣīt || idamavocadbhagavānāttamanāste ca bhagavato bhāṣitamabhyanande ||

p. 140

iti śrīmahāvastu avadāne śuddhodanasya paṁca mahāsvapnā samāptā ||

bodhisatvasya dāni etadabhūṣi | duṣkaramidaṁ agāramadhye vasantena ekāntasaṁlikhitaṁ ekāntamanavadyaṁ ekāntapariśuddhaṁ paryavadātaṁ brahmacaryaṁ carituṁ | yaṁ nūnāhaṁ agārasyānagāriyaṁ pravrajeyaṁ || bodhisatvo rājānamāmantrayati pravrajiṣyāmi || rājā āha ||

mā dāni mā kamalalocana cārurūpa
śokaṁ labhe suvipulaṁ tvaya viprahīṇo |
mātā cahaṁ asulabhaṁ maraṇaṁ nigacchet
tataḥ kīdṛkṣaṁ sukhametaṁ tathā viśiṣṭaṁ |
yasya kṛtena mama ca svajanaṁ svarāṣṭraṁ
srajiṣyasi bahuduḥkhī hi sa viprayogo ||
paryākulā mi diśatā pratibhānti sarve
śītoṣṇadaṁśamaśakākṣatabhūmibhāgā |
traso vaneṣu mṛgavāraṇaghātikeṣu
bheraṇḍabhairavaruteṣu mahadbhayeṣu ||
nityāntareṇa manasā kṛtamokṣabuddhiḥ
mārgaṁ va tāva mama putra cara prasīda
jīvāmi yāvadahaṁ yāva ca sā ihaiva |
kiṁkāraṇaṁ tava vinirgamanaṁ niśāmya
tatvaṁ vināśamupayāsyati me śarīraṁ ||

p. 141

rājñā dāni paṁcānāṁ rājāna śatānāṁ preṣitaṁ | āgacchatha kumāro abhiniṣkramitukāmo || te dāni āgatā kumāraṁ bahuprakāraṁ yācanti | mā abhiniṣkramāhi tti || bodhisatvo dāni rājānaṁ ca te ca rājāno etadavocat || sacet mama mahārājā caturhi padehi pratibhuko bhavati pratijanāmi te rāja na niṣkramiṣyaṁ puravarāto || rājā āha || bhavāmi te pratibhuko padeṣu caturuṣu śīghraṁ putra udīrehi purā prāṇā jahanti || kumāro āha ||

yauvane vartamānasmiṁ jarā me mā khu āgame |
ārogye vartamānasmiṁ vyādhi me mā khu āgame ||
jīvite vartamānasmiṁ maraṇaṁ mā khu āgame |
saṁpattīṣu ramiyāsu vipatti mā khu āgame ||
tadā hikkārahakkārā devasaṁghā pramuṁciṣu |
sādhu sādhu mahāsatva sādhu apratipudgala ||
subhāṣitānte etasmiṁ sabrahmā pariṣā iyaṁ |
hṛṣṭā āttamanā sarve prītisukhasamarpitā ||
tato śuddhodano rājā duḥkhaśalyasamarpitaḥ |
aśrupūrṇehi netrehi bodhisatvamidamabravīt ||
svayaṁ hi putra jānāhi kasya etaṁ na vidyati |
jarā vyādhi maraṇaṁ ca vipattīrvā na me gatiḥ ||

kumāro āha ||

hanta triṣu mahārāja padeṣu pratibhūrbhava |
tato mayā vinābhāvo na te jātu bhaviṣyati ||

p. 142

rājā āha ||

dadāmeṣu putra padeṣu pratibhutāmahaṁ tava |
tato nivartaye cittaṁ mūle udāharato bhava ||

kumāro āha ||

divyā me bhontu kāmaguṇā te ca bhontu sarvadā sukhā |
te ca nityā śubhā bhontu atra me pratibhurbhava ||
apsarā madhuraṁ gagane parigāyensuḥ varabuddhivaraṁ pravaraṁ |
madhuraṁ salilaṁ sukhinaṁ sahitaṁ varanūpuramaṇḍana ābharaṇā ||
na khu rajyati satpuruṣasya mano madaneṣu yādṛśamudāharati |
vijahiṣyati kāñcanabimbanibhāṁ vasudhāmanekalabdhārthacitāṁ |
evaṁ ca duḥkhito rājā kumārametadabravīt |
prasīda putra kasya sukhā kāmaguṇā tathā śubhāḥ ||

kumāro āha ||

hanta anyāni vakṣyā dve padāni mahīpate |
yadicchasi evaṁ samānaṁ teṣu me pratibhūrbhava ||

rājā āha ||

dṛḍhamabhyupagacchāmi pratibhūṣyaṁ ahaṁ tava |
dvehi padehi ākhyāhi mā ca viprajahāhi me ||
ahaṁkāraṁ mamakāraṁ mā saṁjāye kadāci no |
mahanto lpo vā mahīpāla atra me pratibhūrbhava ||

p. 143

tato maheśvarā vācā vyāharensu nabhe sthitāḥ |
tvaṁ khu bheṣyasi saṁbuddho sarvabandhanasūdano ||
kiṁkāraṇaṁ na teṣāṁ hi vacanānāṁ sadevake |
loke asti udāhartā yāni bhāṣasi cakṣumāṁ ||
tato śuddhodano rājā duḥkhaśalyasamarpitaḥ |
aśrupūrṇehi netrehi bodhisatvamidamabravīt ||
nāmāpyahaṁ na jānāmi eteṣāṁ puruṣottama |
padāni yāni kīrtesi nātra pratibhuko ahaṁ ||

kumāro āha ||

alaṁ cireṇa ekasmiṁ pade pratibhuko bhava |
tato ihaiva nivasiṣyaṁ ramye kapilasāhūye ||
bhave dāni ahaṁ putra ekasmiṁ pade tava bhave |
pratibhuko śīghraṁ brūhi upagataṁ mayā saha ||

kumāro āha ||

ihaiva vasato mahyāṁ prāsādavaralokake |
sarvanīvāraṇāpagataṁ cittaṁ me vartatāṁ vaśāt ||
tato devā ca yakṣā ca gandharvā ca sadānavā |
nāgarākṣasasaṁghāśca aho dharma udīrayan ||
aho paramavādisya paramārthābhikāṁkṣiṇo |
vyaktaṁ paramavākyāni prabhavanti muhurmuhuḥ ||
tato dīnamano rājā kumārametadabravīt |
nātrāvāso mahyaṁ putra aśruvegaṁ pramuñcati ||
tato devamanuṣyāṇāṁ prāmodyajananīṁ girāṁ|

p. 144

bodhisatvo udīrento pitaraṁ samadhyabhāṣati ||
ahamajaramārogyamamṛtaṁ pārthivottama |
vipattibhayanirmuktaṁ abhigaṁsye asaṁskṛtaṁ ||
rāja yannityaṁ yatsukhaṁ yacchubhaṁ tat mayā svayaṁ |
prāptavyamiti na sandehaḥ parityajya dhṛtiṁ labha ||

atha khalu rājā śuddhodano yaṁ kumāro jambucchāyāyāṁ dhyāyati taṁ dṛṣṭvā cintāsāgaraṁ praviṣṭo || yadi kumārasya śāntehi dhyānehi cittamabhiramati mā haiva tāvadasitasya ṛṣitasya satyaṁ vyākaraṇaṁ bhaviṣyati | yannūnāhaṁ kumārasya vistīrṇamantaḥpuramupasthāpayeyaṁ vividhāni udyānāni kuryāt yatra kumāro krīḍeyyā rameyyā pravicāreyyā na ca abhiniṣkramaṇe cittaṁ kareyyā ||

atha khalu śuddhodanena kumārasya vistīrṇo antaḥpuro upasthāpito bahūni strīsahasrāṇi vividhāni na nānāprakārāṇi aśokamaṇḍapakāni kārāpitāni avasaktapaṭṭadāmakalāpāni muktapuṣpāvakīrṇāni yatra kumāro krīḍaṣyati pravicārayiṣyati na ca naṁ abhiniṣkramaṇe cittaṁ kariṣyati || rājā dāni śuddhodano antaḥpure sandiśati || suṣṭu kumāramabhiramāpetha nāṭyagītavādyena yathā kumāro abhiniṣkramaṇe cittaṁ na kareyyā || kumāro pi dāni kāmeṣu ādīnavadarśī anarthako sarvakāmabhogehi | edṛśeṣu ca udyāneṣu devabhavanasadṛśeṣu antaḥpureṣu apsarasadṛśeṣu ratiṁ na vindati | abhiniṣkramate cittaṁ abhiramati na ca bodhisatvo kenaciccodayitavyo duḥkho yaṁ saṁsāra iti | sarvadharmeṣu vaśavartī svayameva sāmato virakto bhavati udvignamānaso svayaṁ cittamudvejayati | aho saṁsāro prakṛtiduḥkhamaparimitamupadravaśatāni darśayati ||

p. 145

atha khalu kumāro upariprāsādasikharagato upaviṣṭo tameva dhyānaṁ manasā karonto āsati yaṁ se jambucchāyāyaṁ labdhaṁ | na gītaśabdā na nṛtyaravaśabdā na pramadāgaṇāṁ rūpavantāṁ svādīyati | tameva cintayanto āsati || atha khalu rājā śuddhadano anyataraṁ puruṣaṁ pṛcchati || kimidaṁ bho puruṣa kumārasya antarpure na gītaravaśabdo nṛtyabherīmṛdaṁgavīṇāvaṁśapaṇavaravaśabdaḥ śrūyate kumārasya kiṁ cittasya daurmanasyaṁ || atha khalu yā lumbinīvane devatā nivāsikā sāntarikṣe sthitvā rājānaṁ śuddhodanamabravīt || mahārāja kumāraṁ vitarkayāhi | virakto tava putro sarvakāmaguṇaratīhi nacireṇa chindiṣyati sarvatṛṣṇābandhanāṁ niravaśeṣāṁ yāsyati tapovanaṁ suparīttaṁ bhāvayiṣyati | idāniṁ khalu nṛpati siddhārtho rājavaṁśo prāsādavaragato pramadāgaṇaparivṛtto anityaṁ duḥkhaṁ nairātymaṁ paribhāṣati śarīre || atha khalu rājā śuddhodano taṁ devatāsakāśāto śrutvā paridīnamukhavarṇo śokārdito kumārasya sakāśamupasaṁkrāntaḥ idamabravīt | kimidaṁ putra paridīnavadano śokārdito upaviṣṭo si mā kiṁcit śarīrasya pratipīḍāṁ paśyasi mā dhanakṣayaṁ upalakṣasi mā paracakrabhayaṁ upasthitaṁ ākhyāhi me putra śīghraṁ kimarthaṁ ||

kumāro āha || asti tāta śarīre pratipīḍāṁ paśyāmi vyādhirārogyamākramati maranaṁ jīvitamākramati taṁ tāta jīrṇaṁ mṛtāntaraṁ pratyavekṣāmi || kṣīyanti sarvasaṁskārā girinadījalacaṁcalā paramāyāsadharmā ṛtusaṁvatsaraṁ āyuḥ kṣīyati maraṇāsannaṁ bhavati imāṁ tāta śarīre pratipīḍāṁ paśyāmi || asti tāta dhanakṣayaṁ paśyāmi sarvadharmaṁ riktakaṁ tucchakaṁ asārakaṁ māyopamaṁ vaṁcanīyaṁ visaṁvādakaṁ nāsti dhanasya sthiti taṁ

p. 146

saṁbādhyati vā saṁkrāmati vā parasparaṁ | imantāta dhanakṣayaṁ paśyāmi || asti paracakrabhayaṁ dṛśyati dharmasaṁskāradoṣabhayaṁ hastacchedā śīrṣacchedā vividhā nānāprakārā anekaparyāyeṇa asmiṁ kāye duḥkhāni saṁkramanti | imaṁ tāta paracakrabhayaṁ paśyāmi || rājā śuddhodano āha || alaṁ putra mā maitaṁ cintayāhi | samprati taruṇo prathamayauvanagato si rājakṛtyamanubhavāhi vistīrṇaste antaḥpuro yauvanasampanno tāhi sārdhaṁ krīḍāhi ramāhi pravicārehi mā pravrajyāye cittaṁ karohi || kumāro āha || yadi me tāta aṣṭa varāṁ anuprayacchasi tato ahaṁ na bhūyo etamarthaṁ cintayiṣye || rājā āha || ākhyāhi me putra śīghraṁ kīdṛśāme aṣṭa varāṇi yānīcchasi yadi śaktirvā balaṁ vā asti tato te pradāsyāmi | kiṁ putra mama rājyaṁ parihāyiṣyati yadahaṁ tava putra varaṁ na pradāsyāmi ||

kumāra āha || imāni me tāta aṣṭa varāṇi anuprayacchāhi | yadi me yauvanaṁ jarā nākrameyā | yadi ārogyaṁ vyādhirnākrameyā | yadi me jīvitaṁ maraṇaṁ na hareyā | yadi me tvayā sārdhaṁ viprayogo na bhave | edṛśamantaḥpuramapsarasādṛśaṁ vistīrṇo ca jñātivargo na vipraveśeyā rājyāto ca aiśvaryāto ca na vipariṇāmānyārtībhāvo bhaveyā | ye pi satvā mama jātamātreṇa amṛtasukhena abhinimantritā teṣāṁ pi sarveṣāṁ kleśapraśamo bhaveyā | mamāpi jātijarāmaraṇasya anto bhaveyā || rāja śuddhodano āha || putra kuto mama edṛśaṁ va śaktirvā balaṁ vā asti yadahaṁ imāṁ edṛśāṁ aṣṭa varā prayaccheyaṁ | ye pi te putra pūrvā rājāno dīrghāyuṣkā yathā mahāsammato rājā mahātejo dṛḍhadhanuḥ śatadhanu niśāntāyu yugandharaprabhṛtayaḥ

p. 147

kularājavaṁśā te pi ca putra sarve anityatābalena paryantopanītā nāmamātrā ca śeṣāḥ sthāpitāḥ | kuto putra me balaṁ śaktirvā asti tava ime īdṛśānaṣṭa varānanuprayacchituṁ || kumāro āha || yadi tāta na utsahasi tvaṁ mama imānaṣṭa varānanuprayacchitaṁ ahaṁ ca te nimantremi jarāmaraṇasya anto bhaveyā || rājā āha || jīrṇo vṛddho gatayauvanaśca tato mama mṛtasya paścātpravrajyāhi || kumāra āha || udagraṁ anubhavāhi tāta jīvanto punardrakṣyasi mama iha sarvagativimuktaṁ sarvatṛṣṇāchinnaṁ sarvaduḥkhavigataṁ sarvajvalākleśāparītasya sarvabodhyaṅgaratnā bhāvayantasya ||

atha nṛpati tasya pramadāgaṇānupadarśayati | imante putra udāraṁ varavimalakamalanayanamaṇirucirapīnapayodharā śukranirbhāsagātrā vicitrābharaṇ kaṭhinaśubhavāsi takaraśaṇā sukumārapravarabhramarāṁjanakeśā raktāṁśukaprāvaraṇavalayamaṇimuktikahārāvanaddhā tulākoṭivalayanūpurapaṁcāṅgikatūryaninādāṁ kurvanti | etāhi putra abhiramāhi mā pravrajyāmabhikāṁkṣāhi || kumāra āha || paśya tāta strīsaṁjño bhaveya yo atra rajyeyā kalpeyā pramadyeyā || rājā āha || tava kīdṛśī saṁjñā bhavati | kumāro āha || mamātra viparītasaṁjñā bhavati | rajā āha || kīdṛśī te putra viparītasaṁjñā bhavati || kumāro āha | edṛśī me tāta viparītasaṁjñā bhavati | yathāyaṁ kāyo yatra yukto āgacchati gacchati yatra sthāti niṣīdati yatra bhāvayati tūṣṇīṁ bhavati yatra bāhiraṁ śūnyaṁ nirīhakaṁ balaṁ durbalaṁ māyā ca visaṁvādakaṁ sarvameva dharmakāyaṁ pravadanti || rājā śuddhodano āha || yadi putra rūpeṇa na rajyasi kimidaṁ niṣpuruṣeṇa rajyasi kaṁ tvaṁ darśanamupalakṣayasi || kumāro āha || yadidaṁ

p. 148

tāta saṁsāranāṭakamupalakṣayāmi yantravijñānanaṭavedanavikārāṁ janayati | traidhātukaṁ raṁgaṁ sthānaṁ satvānāṁ kṛtavikṛtiṣaḍgatiṣu raṁgaṁ praviśati tṛṣṇāsnehavaraṁ ca kleśaśatānāṁ gābhīratā | evaṁ purimā koṭi na prajñāyati parasparaṁ nāṭakaṁ satvānāṁ vaṁcanagrahaṇavipāṭakaṁ || nāsti so satvo vā satvakāyo vā yo saṁskāreṣu na khalīkṛto na vaṁcito athāparaṁ gurujaneṣu | tato udagramanubhavāhi tāta saṁsāranāṭakaṁ vinivartayitvā samathanirvānapuramanupravekṣāyāmi yatra jarāmaraṇaṁ nākrāmanti pūrvameva padaṁ parimārgayiṣye yantaṁ purimakehi tathāgatehi arhantehi samyaksaṁbuddhehi parimārgitaṁ ||

rājā āha || imaṁ te putra vimānaṁ devabhavanasadṛśaṁ samṛddhaṁ tava cāntapuraṁ tvaṁ pi putra abhirūpavāṁ varalakṣaṇapuṇasahasracito kimidaṁ putra ratiṁ na vindasi api tu niṣkramaṇameva bhikāṁkṣasi vihāya nagarapuraṁ | kumāro āha ||

gatiṣu santrastamānaso śṛṇohi
mama tāta me yena na asti rati |
jarāvyādhi ripurmaraṇaṁ tṛtīyaṁ
abhimardati tena me nāsti ratiḥ ||
yadi nityasukhaṁ ātumano bhave
yadi vātmano duḥkhabalaṁ na bhave |
yadi saṁskṛtapratyayamidaṁ na bhave
atha kisya mamātu ratirna bhave ||
upalabhyati kāyo karaṇḍasamo
upalabhyati kāye ca sarpasamā |

p. 149

upalabhyati skandha amitrasamā
atha kisya mamātu ratirva bhave ||
yadi kāyo karaṇḍasamo na bhavet
yadi vā tatra sarpasamā na bhave |
yadi skandha amitrasamā na bhave
atha kisya mamātu ratirna bhavet ||
yadi . . . . . . . . . . . .
. . . . . .duḥkhakriyā na bhavet |
yadi jātijarāmaranaṁ na bhavet
atha kisya saṁsāraratirna bhavet ||
yadi śūnyagrāmamanilayo na bhave
yadi taṁ virāgavadhako na bhavet |
saṁskāradhātu sabhayo na bhavet
atha kisya mamātu ratirna bhavet ||
yadi śiṣyapratodamidaṁ na bhavet
yadi rājakulasya bhayaṁ na bhavet |
yadi sarvabhayaṁ tribhave na bhavet
abhiniṣkramaṇe mamato na ratiḥ ||

atha rājā śuddhodano yadā sarvopāyena na śaknoti kumārasya cittaṁ vinivartayituṁ tadā rājño evaṁ bhavati || yadi na kenacidupāyena śaknomi kumārasya cittaṁ vinivartayituṁ yaṁ nūnāhaṁ yattikā kapilavastunagare kanyā tāṁ sarvāṁ kumārasya upadarśayāmi na kvacijjanatāyāḥ kanyāyāḥ kumārasya cittaṁ abhiramet ||

p. 150

bodhisatvo pitaramabhimantrayati udyānabhūmiṁ niryāsyāmīti || rājñā śuddhodanena amātyā āṇattā || yāvadrājakulaṁ yāvacca udyānabhūmiṁ atrāntare pratijāgratha sitasaṁsṛṣṭaṁ vitatavitānaṁ citraduṣyaparikṣiptaṁ osaktapaṭṭadāmakalāpaṁ dhūpitadhūpanaṁ muktapuṣpāvakīrṇaṁ daśedeśeṣu dhūpayantrāṇi mālyayantrāṇi naṭanartakaṛllamallapāṇisvaryākumbhatūṇī mānāpikāni rūpaśabdagandhāni upasthāpetha amānāpikāni udvartāpetha | yathā kumāro udyānabhūmīmabhiniṣkrānto na kiñcidamanāpaṁ paśyeya || evaṁ rājño vacanamātreṇa amātyehi yāvacca rājakulaṁ yāvacca tāṁ kumārasya udyānabhūmiṁ yathāṇattaṁ mārgaṁ pratijāgritaṁ deśedeśeṣu ca puruṣā sthāpitā yathā kumārasya purato na kiṁcijjīrṇo vṛddho vyādhito vā kāṇo vā khāḍo vā darduro vā kaṇḍūlo vā kacchulo vā vicarciko vā anyo vā kiṁcidamanāpaṁ kumārasya udyānamabhiniṣkramantasya purato tiṣṭheyā || evaṁ kumāro mahārheṇa saptaratnacitreṇa yānena mahatā rājānubhāvena mahatā rājaṛddhīye mahatīye vibhūṣāye udyānabhūmiṁ niryāntasya rājapuruṣā vāmadakṣiṇena utsāraṇāṁ karontā gacchanti yathā kumāro na kiṁcidamanāpaṁ paśyeyā || evaṁ kumāro mānāpikāni rūpāṇi paśyanto mānāpikāni śabdāni śṛṇvanto mānāpikāni gandhāni ghrāyanto ubhayato vāmadakṣiṇena aṁjalīśatasahasrāṇi pratīchanto vividhāni ca cūrṇavarṣāṇi pratīchanto kapilavastuto udyānabhūmiṁ nirdhāvantasya ghaṭikāreṇa kumbhakāreṇa śuddhāvāsadevaputrabhūtena tathānyehi ca śuddhāvasakāyikehi devaputrehi jīrṇo puruṣo purato abhinirmito jīrṇo vṛddho mahallako adhvaṁgataṁ vayamanuprāpto śvetaśiro tilakāhatagātro bhagno gopānasīvakro puratoprāgbhāro daṇḍamava-

p. 151

ṣṭabhyamānairgātrairgacchanto || bodhisatvo taṁ dṛṣṭvā sārathiṁ pṛcchati | kimimo puruṣo evaṁ pratikūlo jīrṇo vṛddho mahallako adhvagatavayamanuprāptaḥ śvetaśiro tilakāhatagātro bhagno gopānasīvakro purataḥprāgbhāro daṇḍamavaṣṭabhya prakhalamānairgātraiḥ gacchati | sārathi āha || kumāro kiṁca te etena pṛcchitena eṣa puruṣo jīrṇo nāma vayaparigataśarīro | gacchāma udyānabhūmiṁ tahiṁ devakumāra paṁcahi kāmaguṇehi krīḍāhi ramāhi pravicārehi || kumāro āha || bho bhaṇe sārathi vayamapi jarādharmā jarādharmatāyāmanatītāḥ | yatra nāma jātasya jarā prajñāpati atra paṇḍitasya kā rati || kumāro āha || sārathi nivartehi rathaṁ alaṁ udyānagamanāye ||

kumāro punarnivartitvā gṛhaṁ praviṣṭo || rājā śuddhodano amātyāṁ pṛcchati || bho bhaṇe kiṁ kumāro punarnivṛtto udyānabhūmiṁ na nirgato || amātyā āhansuḥ || mahārāja kumāro jīrṇaṁ puruṣaṁ dṛṣṭvā niryāto na bhūyo udyānabhūmiṁ nirgato || rājño bhavati | mā haiva yathā asitena ṛṣiṇā kumāro vyākṛto tathā bhaviṣyati || rājñā kumārasya antaḥpuraṁ saṁdiṣṭaṁ | suṣṭu kumāraṁ krīḍāpetha ramāpetha pravicārāpetha nāṭyehi gītehi vādetehi yathā kumāro gṛhe abhirameyā || yathā devaloke evaṁ kumārasya evaṁrūpā antaḥpure saṁgīti vartanti | na ca kumārasya saṁgītiṣu manaṁ gacchati | tameva jīrṇaṁ puruṣaṁ smarati ||

aparakālena kumāro āha || udyānabhūmiṁ nirdhāviṣyāmīti || rajā āha || mānāpikāni rūpaśabdāni upasthāpetha yathā kumāro udyānabhūmiṁ abhiniṣkramanto na kiṁcidamanāpaṁ paśyeya || evaṁ rājño vacanamātreṇa amātyehi yāva ca rājakulaṁ

p. 152

yāvacca tāṁ kumārasya udyānabhūmiṁ yathāṇattaṁ mārgaṁ pratijāgritaṁ deśedeśeṣu ca puruṣā sthāpitā yathā udyānabhūmiṁ niryāntasya purato na kvajjīrṇo vā vṛddho vā vyādhito vā kāṇo vā khāḍo vā draduro vā kṁḍūlo vā kacchulo vā vicarciko vā anyo vā kiṁcidamanāpaṁ kumārasya udyānabhūmimabhiniṣkramantasya purato na tiṣṭheyā || evaṁ kumāro mahāraheṇa saptaratnacitreṇa yānena mahatā rājānubhāvena mahatā rājaṛddhīye mahatīye vibhūṣāye udyānabhūmiṁ niryāntasya rājapuruṣā vāmadakṣiṇena utsāraṇāṁ kārayantā gacchanti yathā kumāro na kenacidamanāpaṁ paśyeyā || evaṁ kumāro mānāpikāni rūpāṇi paśyanto mānāpikāni śabdāni śṛṇvanto mānāpikāni gandhāni ghrāyanto ubhayato vāmadakṣiṇena aṁjaliśatasahasrāṇi pratīchanto vividhāni ca puṣpavarṣāṇi saṁpratīchanto kapilavastuto udyānabhūmiṁ nirdhāvantasya ghaṭikāreṇa ca kumbhakāreṇa śuddhāvāsadevaputrabhūtena tathā anyehi ca śuddhāvāsakāyikehi devaputrehi vyādhito puruṣo purato abhinirmito śūnahastapādo śūnena mukhena pītapāṇḍuvarṇo dakodariko nābhīye dakadhārāye pravahantīye makṣikāsahasrehi khādyamānā adrākṣaṇīyo saṁvegakārako || bodhisatvo taṁ dṛṣṭvā sārathiṁ pṛcchati | bho bhaṇe sārathi kimimo puruṣo evaṁ pratikūlo pītapāṇḍukavarṇo śūnahastapādo bhinnamukhavarṇo nābhīye dakadhārāye śravantīye makṣikāsahasrehi khādyati || sārathi āha || kumāra kinte etena pṛcchitena eṣo puruṣo vyādhinā parigataśarīro gacchāma udyānabhūmintahiṁ deva krīḍāhi ramāhi pravicārehi || kumāro āha || bho bhaṇe sārathi vayamapi vyādhidharmā vyādhidharmatāyāmanatītā | yatra nāma jātasya jarā prajñāyati vyādhi ca prajñāyati atra paṇḍitasya kā ratiḥ | rūpasya

p. 153

vyasanaṁ balasya mathanaṁ sarvendriyāṇāṁ vadhaḥ śokānāṁ prabhavo rativyupasamo cittāśrayāṇāṁ nidhi dharmasyopaśamaḥ gātrāśritānāṁ gṛhaṁ yo lokaṁ pibate vapuśca grasati vyādhisya ko nodvijet || kumāro āha || sārathi nivartehi rathaṁ alaṁ me udyānagamānāye || kumāro punaḥ nivartitvā gṛhaṁ praviṣṭaḥ || rājā śuddhodano amātyāṁ pṛcchati || bho bhaṇe kiṁ kumāro nivṛtto udyānabhūmiṁ na nirgato || amātyā āhansuḥ || mahārāja kumāro vyādhitaṁ puruṣaṁ dṛṣtvā nivṛtto na bhūyo udyānabhūmiṁ nirgato || rājño bhavati | mā hevaṁ yathā asitena ṛṣiṇā kumāro vyākṛto tathā bhaviṣyati || rājñā kumārasya antaḥpuraṁ saṁdiṣṭaṁ || suṣṭu kumāraṁ krīḍāpetha ramāpetha nāṭyehi gītehi vāditehi yathā kumāro gṛhe abhirameyā || evaṁ kumārasya yathā devaloke evaṁrūpā antaḥpure saṁgīti vartanti | na ca kumārasya saṁgītiṣu manaṁ gacchati tameva jīrṇaṁ ca vyādhitaṁ ca puruṣaṁ samanusmarati |

aparakālena kumāro bhūyo pitaramāpṛcchati | tāta udyānabhūmiṁ niryāsyāmi darśanāye || rājñā amātyānāmāṇatti dinnā | kumāro udyānabhūmiṁ niryāsyati udyānabhūmimalaṁkārāpetha mārgaṁ pratijāgaretha nagaraṁ ca alaṁkārāpetha yāvacca rājakulaṁ yāvacca rājakumārasya udyānabhūmiṁ siktasaṁsṛṣṭaṁ vitatavitānaṁ citraduṣyaparikṣiptaṁ osaktapaṭṭadāmakalāpaṁ dhūpitadhūpanaṁ muktapuṣpāvakīrṇaṁ deśedeśeṣu ca puṣpayantrāṇi naṭanarthakaṛllamallapāṇisvaryākumbhatūṇikā mānāpikāni ca rūpāni śabdāni gandhāni upasthāpetha yathā kumāro udyānabhūmiṁ niryānto na kiṁcidamanāpaṁ paśyeyā jīrṇaṁ vyādhitaṁ vā kāṇaṁ vā khoḍaṁ vā dadruraṁ vā kaṇḍūlaṁ vā kacchulaṁ vā andhaṁ vā gilānaṁ vā | yathā kumāro na kiṁcidamanāpaṁ paśyeyā tathā karotha || vacanamātrena ca rājño

p. 154

amātyehi yathāṇattaṁ pratijāgritaṁ vāmadakṣiṇato ca puruṣāḥ sthāpitā ye janasya utsāraṇāṁ karonti yathā kumāro udyānabhūmiṁ niryānto na kiṁcidamanāpaṁ paśyeyā || evaṁ kumāro saptaratnacitreṇa yānena vitatavitānena osaktapaṭṭadāmakalāpena hemajālasaṁchannena savaijayantena sanandīghoṣeṇa sakhurapravālena ucchritadhvajapatākena sāmātyaparijano mahatā rājānubhāvena mahatā rājaṛddhīye mahatīye vibhūṣāye mahatā samudayena ubhayato vāmadakṣiṇena aṁjaliśatasahasrāṇi saṁpratīchanto kapilavastuto udyānabhūmiṁ niryāti | ghaṭikāreṇa ca kumbhakārena śuddhāvāsadevaputrabhūtena anyehi ca śuddhāvāsakāyikehi devaputrehi mṛtako puruṣo kumārasya purato nirmito mañcake samāropito puruṣehi nīyate jñātīhi aśrukaṇṭhehi rudanmukhehi parikīrṇakeśehi uraṁ pīḍentehi karuṇaṁ pralapantehi || kumāro taṁ dṛṣṭvā sārathiṁ pṛcchati || bho bhaṇe sārathi kimidaṁ puruṣo mañcakamāropito vinīyate jñātīhi aśrukaṇṭhehi rudanmukhehi prakīrṇakeśehi uraṁ pīḍentehi || sārathi āha || kumāro eṣo puruṣo mṛto jñātīhi mañcakamāropya aśrukaṇṭhehi rudanmukhehi prakīrṇakeśehi uraṁ pīḍentehi śmaśānaṁ nīyati || kumāro āha || bho bhaṇe eṣa sārathi bhūyo puruṣo pitaraṁ vā mātaraṁ vā bhrātaraṁ vā bhaginīṁ vā jñātimitrasālohitaṁ vā citraṁ vā jaṁbudvīpaṁ paśyati || sārathi āha || āma kumāra na eṣa bhūyo puroṣo mātaraṁ vā drakṣyati pitaraṁ vā bhrātaraṁ vā bhaginīṁ vā mitrajñātisālohitaṁ vā citraṁ vā jambudvīpaṁ || kumāro āha ||

maraṇaṁ tava mama ca tulyaṁ naiva śatruḥ na bandu
ṛtu yatha parivartate durjayaṁ durvinītaṁ |

p. 155

na gaṇayati kulīnaṁ na nīcaṁ na nāthavantaṁ
dinakara iva nirbhīto atra mārgeṇa yāti ||

sārathi āha ||

kāmāṁ saṁpattiṁ rājalakṣmīṁ ratiṁ śrīṁ
etāṁ pṛcchāhi sarvalokapradhānāṁ |
kiṁ tuhyaṁ raudraṁ rogasaṁtāpamūlaṁ
mṛtyuṁ taṁ dṛṣṭvā yo vināśo narāṇāṁ ||

bodhisatvo āha ||

jīrṇāturaṁ mṛtaṁ dṛṣṭvā yo nodvijati saṁsāre |
śocetavyaḥ sa durmedhā andho dhvani yathā naṣṭaḥ ||

kumāro āha || bho bhaṇe sārathi vayamapi maraṇadharmā maranadharmatāyai anatītā | yatra nāma jātasya vyādhi prajñāyati jarā prajñāyati maraṇaḥ prajñāyati atra paṇḍitasya kā ratiḥ | nivartehi rathaṁ alaṁ me udyānabhūmigamanāye || kumāro tato evaṁ pratinivartitvā punaḥ gṛhaṁ gato || rājā śuddhodano amātyānāṁ pṛcchati | kiṁ kumāro bhūyo pratinivartitaḥ na udyānabhūmiṁ nirgato || amātyā āhansuḥ || deva kumāreṇa mṛtako puruṣo maṁcake samāropito jñātīhi aśrukaṇṭhehi rudanmukhehi prakīrṇakeśehi uraṁ pīḍentehi ārtasvaraṁ ravantehi śmaśānaṁ nīyanto dṛṣṭo | tasya taṁ dṛṣṭvā saṁvego jātaṁ | tataḥ eva pratinivṛtto || rājño śuddhodanasya etadabhūṣi || mā haivaṁ nimittakānāṁ brāhmaṇānāṁ satyavacanaṁ bhaviṣyati ye te evamāhansuḥ | pravrajiṣyati kumāro || rājñā dāni kumārasya antaḥpuraṁ dūto preṣito | varṣavarā kaṁcukīyā ca suṣṭu kumāraṁ

p. 156

krīḍāpetha nṛtyagītavāditena yathā kumāro abhirameyā || te dāni antaḥpurikā kumāraṁ suṣṭu abhiramenti nṛtyehi gītehi vāditehi na ca kumārasya atra cittaṁ vā mano vā nānyatra tāṁ eva jīrṇānāturānmṛtāṁ smarati ||

kumāro bhūyaḥ aparakālena pitaramāpṛcchati | tāta udyānabhūmyāṁ niryāsyāmi darśanāye || rājā āha || yasya kumāra kālaṁ manyase || rājñā amātyānāmāṇattaṁ udyānasya bhūmimalaṁkārāpetha naṁdanavanamamiva devarājasya nagaraṁ ca alaṁkārāpetha yāvacca rājakulaṁ yāvacca rājakumārasya udyānabhūmiṁ siktasansṛṣṭaṁ kārāpetha vitatavitānaṁ citraduṣyaparikṣiptaṁ osaktapaṭṭadāmakalāpaṁ dhūpitadhūpanaṁ muktapuṣpāvakīrṇaṁ deśedeśeṣu ca puṣpayantrāṇi dhūpayantrāṇi naṭanartakaṛllamallapāṇisvaryākumbhatūṇikaṁ pratijāgarāpetha mānāpikā pi ca rūpaśabdagandhāṁ yathā kumāro kapilavastuto udyānabhūmiṁ niryānto na kiṁcidamanāpaṁ paśyeyā jīrṇaṁ vā vyādhitaṁ vā mṛtaṁ vā andhaṁ vā kāṇaṁ vā khoḍaṁ vā dadruraṁ vā kaṇḍūlaṁ vā kacchulaṁ vā vicarcikaṁ vā tathā karotha || amātyehi āṇattamātrehi yathā rājño saṁdeśo tathā sarvaṁ pratijāgritaṁ deśedeśeṣu ca puruṣā sthāpitāḥ yathā kumāro kapilavastuto udyānabhūmiṁ niryānto na kiñcidamanāpaṁ paśyeyā || kumāro pi dāni saptaratnacitreṇa yānena hemajālapraticchannena svalaṁkṛtena suvibhūṣitena savaijayantīkena sanandighoṣeṇa sakhurapravālena ucchridhvajapatākena sāmātyo saparijano mahatā rājānubhāvena mahatā rājaṛddhīye mahatā viyūhāye mahatā saṁvṛddhiye mahatā vibhūṣāye kapilavastuto udyānabhūmiṁ niryāto || niryāntasya ghaṭikāreṇa kumbhakāreṇa śuddhāvāsakāyadevaputrabhūtena anyehi ca śuddhāvāsakāyikehi devaputrehi kumārasya

p. 157

purato pravrajito nirmito kāṣāyāmbaradharo praśāntendriyo iriyāpathasaṁpanno yugamātraprekṣamāṇo janasahasre kapilarājamārge || so dāni pravrajito kumāreṇa dṛṣṭo dṛṣṭvā ca punarasya mano prasīde | aho pravrajitasya prajñānaṁ || kumāro taṁ pravrajitaṁ dṛṣṭvā pṛcchati || ārya kimarthaṁ so pravrajito || pravrajito āha || kumāra ātmadamaśamathaparinirvāṇārthaṁ pravrajito || kumāro taṁ pravrajitasya vacanaṁ śrutvā prīto saṁvṛtto || kumāro āha || pravrajito khalu nāma

kaṣāyapaṭāvalambitaprakarṣī vitīrṇo janavikīrṇe aindramārge |
bhūrikamalarajāvakīrṇagātro śaravane yatha ekacakravākaḥ ||

mṛgī śākyakanyā ānandasya mātā | sā kumāraṁ tādṛśīye lakṣmīye tādṛśāye vibhūṣāye kapilavastuto niryāntaṁ dṛṣṭvā gāthāhi kumāraṁ abhistavati ||

nivṛtā khalu te mātā pitā punaḥ te nirvṛto |
nivṛtā punaḥ sā nārī yasya bhartā bhaviṣyasi ||

bodhisatvasya nirvāṇaśabdaṁ śrutvā nirvāṇasmiṁ eva manaṁ prasīde tiṣṭhi saṁpraskande |

nirvāṇaghoṣaṁ śrutvāna nirvāṇe śrotramādade |
nirvāṇamanuttaraṁ dṛṣṭvā dhyāyate akutobhayaṁ ||

kumāreṇa taṁ nirvāṇaṁ dhyāyantena mṛgī śākyakanyā nāvalokitā nābhāṣṭā || tasyā dāni mṛgīśākyakanyāye daurmanasyaṁ saṁjātaṁ | ettakasya janakāyasya madhyato mayā kumāro abhistuto na cānena ahamavalokitāpi ||

śuddhodanena rājakumārasya ṣaḍvālako nāma dvāro kārāpito paṁcapuruṣaśatehi

p. 158

apāvurīyati || tasya apāvavurīyantasya samantāyojanaṁ śabdo gacchati || paṁca rājāna śatāni nagaraṁ parivāretvā sthitā || rājā abhiṣeke bhāṇḍā kārāpeti | puṣyanakṣatre kumāramabhiṣiṁciṣyaṁ || bodhisatvasyāpi evaṁ bhavati | puṣyanakṣatre abhiniṣkramiṣyanti || śuddhāvāsā devā bodhisatvamāhansuḥ || kāle si mahāpuruṣa tuṣitakāyāccyuto kāle si mātuḥ kukṣiṁ okrānto kāle si jāto kālo ca te abhiniṣkramituṁ kālanirnāmasampanno cāsi mahāpuruṣa | bahu tvāṁ janatā abhikāṁkṣanti karṣakā viya udakaparīkṣayā mahāmeghāṁ || īśvaro devaputro gāthāṁ bhāṣati ||

samyagvitarkaya bodhisatva evaṁ vitarkayaṁti vidvāṁsaḥ |
utpanna te kuśalasya mūlā yathā vitarkayasi saprajña ||

maheśvaro gāthāṁ bhāṣati ||

abhiniṣkrama mahāvīra abhiniṣkrama mahāmune |
sarvalokasya arthāye budhyāhi amṛtaṁ padaṁ ||

mahābrahmā āha || sace dya mahāpuruṣa nābhiniṣkramiṣyasi saptame divase saptaratnāni prādurbhaviṣyanti rājā tvaṁ bhaviṣyasi cakravartī cāturdvīpo vijitāvī dhārmiko dharmarājā saptaratnasamanvāgato | nabhato imāni sapta ratnamayāni prādurbhavanti sayyathīdaṁ cakraratnaṁ hastiratnaṁ aśvaratnaṁ maṇiratnaṁ strīratnaṁ gṛhapatiratnaṁ pariṇāyakaratnaṁ evaṁ saptamaṁ | pūraṁ ca te bhaviṣyati sahasraṁ putrāṇāṁ śūrāṇāṁ vīrāṇāṁ varāṅgarūpiṇāṁ parasainyapramardakānāṁ varāṇāṁ || so imāṁ catvāri mahādvīpāṁ sayyathīdaṁ jambudvīpaṁ pūrvavidehaṁ apa

p. 159

ragodānikaṁ uttarakuruṁ sāgaragiriparyantāṁ akhilāṁ akaṇṭakāṁ adaṇḍena aśastreṇa anutpīḍena dharmeṇa abhivijinitvā adhyāvasiṣyasi ||

rāhulo tuṣitabhavanāccyavitvā mātuḥ kukṣimokrame ardharātre samaye || bodhisatvo pratibuddho paśyati antaḥpuramosuptaṁ kācidvīṇāmupaguhya kācidveṇu kācinnakulaṁ kācitsughoṣaṁ kācittūṇakaṁ kāciccandīsakaṁ (?) kācitsambhārikāṁ kācit mahatīṁ kācidvipañcikāṁ kācid ḍhakkapaṭahaṁ kācidvallakiṁ kācit mṛdaṁgaṁ kācit mukundaṁ kācitpaṇavaṁ kācid karkarakaṁ kācidāliṁgaṁ kācitparivādinīṁ kācidgale hastaṁ kṛtvā kācit mṛdaṁgaṁ śīrṣe kṛtvā kācitparasparasya utsaṁge śīrṣaṁ kṛtvā kācitparasparasya aṁśe bāhāṁ kṛtvā kācitparasparasya upagṛhya kācidvāmadakṣiṇāto vikṣiptagātrā kāsaṁcit mukhāto lālā śravati || bodhisatvasya evaṁ dharaṇīgatamantaḥpuraṁ pratikaṇṭhaṁ dṛṣṭvā antepure śmaśānasaṁjñā utpannā || bodhisatvena paryaṅkāto utthihitvā kāśiksūkṣmāṇi prāvṛtāni karaṇḍakāto gṛhya chandako ca naṁ upasthāpako upasthāpito upanāmehi me chandaka aśvaṁ kaṇṭhakaṁ || chandaka āha || kumāra ardharātre samayo kiṁ imasmiṁ deśakāle aśvakāryaṁ || vaiśravaṇabhavanasadṛśo veśmo abhirama kiṁ te aśvakāryaṁ imaṁ deśakālaṁ | apsaragaṇasannibhaṁ antaḥpuraṁ abhirama kinte aśvakāryaṁ || evamidānīṁ bahuprakāraṁ chandako ālapati | kumāra nāyamaśvakālo

p. 160

rājārahehi kumāra śayanehi imaṁ śayanakālaṁ kiṁ idānīmaśvakāryaṁ || kumāro āha || chandaka idānīṁ me aśvakāryaṁ upanāmehi me kaṇṭhakaṁ || chandakasya bhavati | yathā kumāro imasmiṁ deśakāle kaṇṭhakaṁ yācati sukhaprasuptasya janasya nūnaṁ kumāro abhiniṣkramitukāmo || tena dāni kaṇṭhakaṁ pallānayantena uccena svareṇa ārāvaṁ muktaṁ yathā rājā budhyeya jano ca sarvo kapilavastusmiṁ | chandakasvareṇa na dāni tataḥ kocidvibudhyati | devehi sarvasya ābhyantarasya bāhirasya osopanaṁ kṛtaṁ | kaṇṭhakenāpi bodhisatvasya upanāmayantena uccena svareṇa hīṣitaṁ mama hīṣaṇaśabdena rājā śuddhodano vibuddhiṣyati janakāyo na tena samantāyojanaṁ svareṇa abhivijñāpitaṁ na kocidvibudhyati || devakoṭisahasriyo kapilavastuṁ samāgatāḥ gandhamālyamādāya bodhisatvasya abhiniṣkramantasya pūjārthaṁ ||

bodhisatvo kaṇṭhakaṁ hayarājaṁ ārūḍho devasahasrehi ca nabhagatehi puṣpavarṣaṁ osṛṣṭaṁ maṇḍaravāṇi mahāmaṇḍaravāṇi karkāravāṇi mahākarkāravāṇi rocamānāni mahārocamānāni maṁjūṣakāṇi mahāmaṁjūṣakāṇi bhīṣmāṇi mahābhīṣmāṇi samantagandhāni mahāsamangandhāni pārijātakāni divyāni suvarṇapuṣpāṇi divyāni rūpyapuṣpāṇi divyāni ratnapuṣpāṇi divyāni candanacūrṇāni divyāni agurucūrṇāni divyāni keśaracūrṇāni divyāni tamālapatracūrṇāni divyāni ca gandhodakaśītalāni kapilavastunaḥ samantena ṣaṣṭi yojanāni jānumātraṁ divyaṁ kusumaughaṁ saṁvṛttaṁ samantācca ṣaṣṭi yojanāni divyagandhodakena kardamaṁ saṁvṛttaṁ abhavat rutāni ca divyāni koṭisahasraniyutā saṁpravādyensuḥ divyāni ca saṁgīti nirvartensuḥ apsarasahasrāṇi ca praṇadyensuḥ

p. 161
ca gāyensu ca | caturhi mahārājehi kaṇṭhakasya pādā gṛhītā || kaṇṭhakajātānugāmī anuśrotraṁ pelavako ca niṣkrānto yadi na samajavo tena bhavāmi || chandakasahajo supratiṣṭhito nāma yakṣo paṁcaśataparivāro | tena ṣaḍvālakadvāramapāvṛtaṁ ghoṣaṁ ca nigṛhītaṁ ||

atha bodhisatvo mahāntaṁ hastikāyaṁ avahāya agārādanagāriyamabhiniṣkrāmati mahāntaṁ pattikāyamavahāya mahāntaṁ bhogaskandhamavahāya mahāntamaiśvaryamavahāya mahāntaṁ jñātivargamavahāya agārādanagāriyamabhiniṣkramati || bodhisatvo jātīye arttīyanto jātisamatikramaṇaṁ mārgamadhigamanārthaṁ agārādanagāriyamabhiniṣkramati | [mahāntamaśvapattikāyamavahāya mahāntaṁ rathakāyamavahāya mahāntaṁ pattikāyamavahāya mahāntaṁ bhogaskandhamavahāya mahāntamaiśvaryamavahāya mahāntaṁ jñātivargamavahāya agārādanagāriyaṁ abhiniṣkramati ||] bodhisatvo [jātīye arttīyanto] maraṇena arttīyanto maraṇasamatikramaṇaṁ mārgamadhigamanārthāya agārādanagāriyamabhiniṣkramati || śokehi arttīyanto upāyāsehi arttīyanto upāyāsasamatikramaṇaṁ mārgamadhigamanārthaṁ agārādanagāriyamabhiniṣkrāmati || na khalu punarbhikṣavaḥ bodhisatvo parijuññena parijūrṇo agārādanagāriyamabhiniṣkramati | atha khalu bhikṣavaḥ bodhisatvo agreṇa parameṇa yauvanena samanvāgataḥ agārādanagāriyamabhiniṣkramati || na khalu bhikṣavaḥ bodhisatvo vyādhiparihuññena parijūrṇo agārādanagāriyaṁ abhiniṣkramati | atha khalu bhikṣavaḥ bodhisatvo agreṇa parameṇa ārogyena samanvāgato agārādanagāriyaṁ abhiniṣkramati || na khalu punarbhikṣavaḥ bhogaparijuññena parijūrṇo

p. 162

agārādanagāriyaṁ abhiniṣkramati | atha khalu bhikṣavaḥ bodhisatvo mahāntaṁ bhogaskandhamavahāya agārādanagāriyaṁ abhiniṣkramati || na khalu punarbhikṣavaḥ bodhisatvo jñātiparijuññena parijūrṇo agārādanagāriyaṁ abhiniṣkramati | atha khalu bhikṣavaḥ bodhisatvo mahāntaṁ jñātivargamavahāya agārādanagāriyaṁ abhiniṣkrāmati || śailāḥ saṁdhūyensuḥ salilā lalensuḥ sāgaro ca nirāmito kṣubhye devā ca divyaṁ candanacūrṇamokirensuḥ | divyāni agurucūrṇāni divyāni keśaracūrṇāni divyāni tamālapatracūrṇāni divyāni muktavarṣāṇi okirensuḥ || iyaṁ mahāpṛthivī atīva ṣāḍvikāraṁ kaṁpe prakampe saṁprakampe bodhisatvasyaiva tejena aprameyasya ca udārasya ca mahato obhāsasya loke prādurbhāvo abhūṣi | yā pi tā lokāntarikāḥ andhakārā andhakārārpitā tamisrā tamisrarpitā aghā asaṁviditapūrvā yatra ime candramasūryā evaṁ maharddhikā evaṁ mahānubhāvā ābhayā ābhhāṁ nābhisaṁbhuṇanti ālokena vā ālokaṁ na spharanti tā pi ca tena obhāsena sphuṭā abhūnsuḥ | ye pi tatra satvā upapannāḥ te pi anyonyaṁ saṁjānensuḥ | anye pi kila bho iha satvā upapannā | ekāntasukhasamarpitā ca punastatkṣaṇaṁ tanmuhūrtaṁ sarvasatvā abhūnsuḥ || ye pi tatra avīcismiṁ mahānarake upapannāḥ atikramyaivaṁ devānāṁ devānubhāvaṁ nāgānāṁ nānānubhāvaṁ yakṣāṇāṁ yakṣānubhāvaṁ | dhyāmāni ca abhūnsuḥ mārabhavanāni niṣprabhāni nistejāni nirabhiramyāni || krośikānyapyatra khaṇḍāni prapatensuḥ dvikrośikānyatra khaṇḍāni prapatensuḥ trikośikānyapyatra khaṇḍāni prapatensuḥ yojanakānyapyatra khaṇḍāni prapa-

p. 163

vensuḥ | dhvajāgrāṇyapi cātra prapatensuḥ | māro ca pāpīmāṁ duḥkhī durmanā vipratisārī antaśalyaparidāghajāto abhūṣi ||

bodhisatvo khalu punaḥ bhikṣavo abhiniṣkramante atīva purimā diśā pariśuddhā paryavadātā abhūṣi | atīva dakṣiṇā diśā pariśuddhā paryavadātā abhūṣi | atīva paścimā diśā pariśuddhā paryavadātā abhūṣi | atīva uttarā diśā pariśuddhā paryavadātā abhūṣi | atīva heṣṭimā diśā atīvoparimā diśā pariśuddhā paryavadātā abhūṣi || atīva candramasūryāṇāmudgamanāni pariśuddhāni paryavadātāni abhūnsuḥ atīva pathagamanāni atīva ogamanāni pariśuddhāni paryavadātāni abhūṣi || atīva nakṣatrāṇi pariśuddhāni paryavadātāni abhūṣi | atīva tārakarūpāṇi pariśuddhāni paryavadātāni abhūṣi || atīva cāturmahārājikānāṁ devānāṁ bhavanāni pariśuddhāni paryavadātāni abhūṣi | atīva trāyastriṁśānāṁ yāmānāṁ tuṣitānāṁ nirmāṇaratīṇāṁ paranirmitavasavartināṁ devānāṁ bhavanāni pariśuddhāni paryavadātāni abhūṣi || atīva mārabhavanāni dhyāmāni abhūnsuḥ | durvaṇā niṣprabhāṇi dhvajāgrāṇi mārakāyikānāṁ devānāṁ māro ca pāpīmāṁ duḥkhī durmano vipratisārī dhyāmantavarṇo antośalyaparidāghajāto || brahmakāyikānāṁ devānāṁ bhavanāni pariśuddhāni paryavadātāni abhūnsuḥ | śuddhāvāsānāṁ devānāṁ bhavanāni pariśuddhāni paryavadātāni abhūnsuḥ | evaṁ ca teṣu śuddhāvāseṣu deveṣu parīttābhānāṁ samyaksaṁbuddhānāṁ adhiṣṭhitāni caṁkramā niṣyadyāni śayyāni tāni pi atīva pariśuddhāni abhūnsuḥ paryavadātā || śuddhāvāsā devā atḻva hṛṣṭā abhūṣi udagrā pramuditā prītisaumanasyajātā || bodhisatve khalu punarbhikṣavaḥ abhiniṣkramante yāvatā nāgānāmadhipatayo nāgarājāno aṇḍajā vā jarāyujā vā saṁsvedajā vā au-

p. 164

pādukā vā te mahatīṁ caturaṁginīṁ senāmabhinirmiṇitvā mahāntaṁ hastikāyaṁ aśvakāyaṁ rathakāyaṁ pattikāyamabhinirmiṇitvā bodhisatvameva puraskarensuḥ agārādanagāriyaṁ pravrajituṁ || bodhisatve khalu punarbhikṣavaḥ abhiniṣkramante yāvatā suvarṇādhipatayo suvarṇarājāno aṇḍajā vā jarāyujā vā saṁsvedajā vā aupapādukā vā te mahatīṁ caturaṁginīṁ senāṁ abhinirmiṇitvā mahāntaṁ hastikāyaṁ aśvakāyaṁ rathakāyaṁ pattikāyaṁ abhinirmiṇitvā bodhisatvameva puraskarensuḥ || nagaradevatā bodhisatvasya gacchataḥ purataḥ sthitvā dīnamanā āha ||

nāga nāga avalokayāhi me
siṁha siṁha avalokayāhi me |
satvasāra avalokayāhi me
sārthavāha avalokayāhi me ||

kapilāhūyāto nirgamya avalokiya puravaraṁ puruṣasiṁho śākyakulānandajanano imāṁ girāmabhyudīrayati ||

api narakaṁ prapateyaṁ viṣaṁ ca khādetuṁ bhojanaṁ bhuṁje |
na tu punariha praviśya aprāpya jarāmaraṇapāraṁ ||

ayaṁ bhikṣavaḥ bodhisatvasya abhiniṣkramaṇasampadā ||

bodhisatvo devasahasrehi caturhi ca mahārājehi saṁpratigṛhīto kapilavastuto dakṣiṇena dvādaśa yojanāni nīto mallaviṣayaṁ anomiyaṁ nāma adhiṣṭhānaṁ vaśiṣṭhasya ṛṣisya āśramapadasya nātidūre || tahiṁ bodhisatvo pratiṣṭhito chandako ca || bo-

p. 165

dhisatvo chandakasya haste ābharaṇāni ca deti kaṇṭhakaṁ ca aśvaṁ chatraratnaṁ ca pituśca śuddhodanasya saṁdiśati mahāprajāpatīye gautamīye sarvasya ca jñātivargasya kauśalyaṁ jalpesi kṛtakṛtyo āgamiṣyāmi pravṛttavaradharmacakraḥ || chandako āha || mātuḥ pituḥ na utkaṇṭhitaṁ syā te || bodhisatvo āha || chandaka

ityarthamevamahaṁ tava doṣadarśī
mokṣārthaṁ mokṣamati svajanaṁ tyajāmi |
jātasya janmani kathaṁ punarbhaveyā
iṣṭena bāndhavajanena viprayogaḥ ||
yadi na maranaṁ no jātaṁ syānna rogajarādayaḥ
yadi ca na bhavediṣṭatyāgo na cāpriyasaṁśrayo |
yadi ca viphalā no syādāsā sukhaṁ ca na caṁcalaṁ
vividhaviṣayā mānuṣyasmiṁ imāpiṁ ratirbhavet ||

chandako āha || tvaṁ nāma āryaputra nirdiṣṭo sarvaśāstrakuśalehi cāturdvīpagatirbhaviṣyasīti | na taṁ satyaṁ || bodhisatvo āha || bho bhaṇe chandakā kimanyaṁ ca bhaṇitaṁ tehi naimittikehi kuśalehi || vartati khu satyakālo yadi te mama gauravaṁ asti || chandako āha || eṣo bhaṇāmi | atha vā vijahitvā medinīṁ pravrajati bhavati bhavarāgantā aśeṣadarśī idaṁ dvitīyaṁ ||

bodhisatvasya etadabhūṣi | kathaṁ pravrajyā ca cūḍā ca || bodhisatvena asipaṭṭena cūḍā chinnā sā ca cūḍā śakreṇa devānāmindreṇa praticchitā trāyastriṁśadbhavane pūjyati

p. 166

cūḍāmahaṁ ca vartati || samasamaṁ kaṇṭhako bodhisatvasya pādāṁ lihati | bodhisatvo anapekṣo prakramati ||

pravrajyāṁ kīrtayiṣyāmi yathā pravraji cakṣumāṁ |
jīrṇaṁ kālagataṁ dṛṣṭvā saṁvegamalabhe muniḥ ||
yoniśo labdhasaṁvego mahāprajño vipaśyako |
dṛṣṭvā ādīnavaṁ loke pravraji anagāriyaṁ ||
avahāya mātāpitaraṁ jñātisaṁgamanaṁ tathā |
niryāsi kapilavastuto aśvamabhiruhya kaṇṭhakaṁ ||
avahāyāśvacchandake chittvāna gṛhabāndhanāṁ |
sarvametamavasṛjya anapekṣo eva prakramet ||

yaṁ dāni bodhisatvena abhiniṣkramitvā anomiyāto adhiṣṭhānāto vaśiṣṭhasya ṛṣisya āśramasya nātidūrato chandako nivartitaḥ sakaṇṭhako ābharaṇāni ca visarjitāni rājño śuddhodanasya kauśalyaṁ saṁdiṣṭaṁ mahāprajāpatīye gautamīye tathānyeṣāmapi jñātīnāṁ | yaśodharāye na saṁdiśati || yadā bhagavāṁ pravṛttavaradharmacakraḥ taṁ bhikṣūhi śrutaṁ | bhikṣū bhagavantamāhansuḥ || kathaṁ yaśodharāye anapekṣo prakrānto || bhagavānāha || nāhaṁ bhikṣavaḥ etarahiṁ evānapekṣo prakrānto | anyadāpi ahaṁ yaśodharāye anapekṣo prakāntaḥ || bhikṣū āhansuḥ || anyadāpi bhagavan || bhagavānāha || anyadāpi bhikṣavaḥ ||

bhūtapūrvaṁ bhikṣavo'tītamadhvāne uttarāpathe takṣaśilā nāma nagaraṁ tatra vajraseno

p. 167

nāma śreṣṭhiputro aśvavāṇijyena takṣaśilāto vārāṇasiṁ gacchati aśvapaṇyamādāya || so dāni gacchanto anyaśca vārāṇasīye sārtho corehi viprahato | vaṇijā hatavihatā kṛtā sarve aśvā hṛtā || so dani sārthavāho mṛtakena puruṣakuṇapena ātmānaṁ praticchādetvā śayito evaṁ na hato || yadā te corā taṁ sārthavāhaṁ hataviprahataṁ kṛtvā grahaṇamādāya gatā tadā so vajraseno aśvavāṇijo udakabhramena vārānasiṁ nagaraṁ praviśitvā śūnyāgāre śayito || tāṁ eva dāniṁ rātrīṁ vārāṇasīye nagare corehi rājakulāto sandhiṁ chittvā prabhūtaṁ dravyaṁ hṛtaṁ | prabhātāye rātrīye rājakule sandhiḥ chinnā amātyehi dṛṣṭā || tehi rājñe niveditaṁ || mahārāja rājakule sandhiḥ chinnā | rājñā āṇattā | pratyavekṣatha rājakulaṁ || amātyehi pratyavekṣantehi dṛṣṭaṁ prabhūtaṁ dravyaṁ hṛtaṁ || tehi rājña ārocitaṁ || mahārāja prabhūto rājakulāto dravyaṁ hṛtaṁ || rājñā amātyā āṇattā || mārgatha tāṁ corāṁ || te rāja āṇattīye tanmuhartaṁ vārāṇasīye caurā mārgīyanti sarvagṛhāṇi lolīyanti devāgārāṇi śūnyāgārāṇi ||

te rājabhaṭṭā mārgantā tahiṁ śūnyāgāraṁ praviṣṭā yatra vajraseno aśvavāṇijako caurehi viprahato śayito || so dāni mārgaśrameṇa ca rātrījāgareṇa ca cintāye ca śrāntokrānto prasupto sūrye pi udite na vibudhyati || so tehi rājabhaṭṭehi caurā mārgantehi dṛṣṭo rudhireṇa siktāvasiktagātravastro sadravyo śayito teṣāṁ rājabhaṭṭānāṁ ca dṛṣṭvā etadabhūṣi || ayaṁ cauro rājakulamoṣako || so dāni rājabhaṭṭena pādena

p. 168

prahāraṁ dattvā utthāpito | uttiṣṭha pāpa caura asti nāma tvaṁ rājakulaṁ dharṣayasi || so dāni aśvavāṇijako bhīto trasto utthito kimetaṁ ti || te dāni rājabhaṭṭā āhansuḥ || asti nāma tvaṁ pāpa caura rājakulaṁ pi dharṣayasi || so dāni āha || āryā prasīdatha nāhaṁ cauro aśvavāṇijako ahaṁ ti || te dāni rājabhaṭṭā āhansuḥ || edṛśako aśvavāṇijako bhavati yādṛśo tvaṁ pāpacauro tvaṁ || tehi sa udīrayanto paścādbāhuṁ bandhayitvā rājño upanāmayito || evaṁ deva śūnyāgāre śayito labdho || rājā pi caṇḍo ca ugraśāsano ca | tena āṇattaṁ || gacchatha naṁ atimuktakaśmaśāne netvā jīvaśūlakaṁ karotha ||

so dāni paścādbāhuṁ bandhanabaddho madyapānena pāyī vadhyakaṇṭhaguṇena svarasvareṇa paṭahena vādyamānena asiśaktitomaradharehi puruṣehi vadhyaghāṭakehi parivṛto janasasrehi atimuktakaśmaśānaṁ nirnīyati gaṇikāvīthiṁ ca saṁprāptaḥ | tahiṁ ca śyāmā nāma agragaṇikā āḍhyā mahādhanā mahākośā prabhūtajātarūparajatopakaraṇā prabhūtadāsīdāsakarmakarapauruṣeyā || so dāni sārthavāhaḥ vadhaṁ nīyanto tāye śyāmāye agragaṇikāye dṛṣṭo | saha darśanamātreṇa gaṇikāye tasmiṁ sārthavāhe premnaṁ nipatitaṁ || yathoktaṁ bhagavatā ||

pūrvaṁ vāsanivāsena pratyutpanne hitena vā |
evaṁ saṁjāyate premnaṁ utpalaṁ vā yathodake ||
saṁvāsena nivāsena prekṣitena smitena ca |
evaṁ saṁjāyate premnaṁ mānuṣāṇāṁ mṛgāṇa ca ||

p. 169

yatra manaṁ praviśati cittaṁ vāpi prasīdati |
sarvatra paṇḍito gacche saṁstavo vai pure bhavet ||

sā dāni gaṇikā tahiṁ aśvavāṇijake jātīsahasrāṇi premnānubaddhā | tasyā tahiṁ atyarthaṁ premnaṁ utpannaṁ || tasyā dāni etadabhūṣi | yadi etaṁ puruṣaṁ na labhāmi mariṣyāmi || sā dāni tanmuhūrtaṁ ceṭikāmāha || amuke gaccha mama vacanena etāṁ vadhyadhātāṁ vadehi ahaṁ vo ettakaṁ hiraṇasuvarṇaṁ dāsyāmi mā etaṁ puruṣaṁ ghātetha | anyo puruṣo āgamiṣyati etadvarṇo etadrūpo ca taṁ gṛhya taṁ māretha || tathā ca jalpasi dvitīyo na jānīte || tataḥ sā ceṭī gatvā teṣāṁ ca ghātakānāṁ yathāsandiṣṭaṁ ārocayesi || tasyā te vadhyaghātakā āhansuḥ || vāḍhaṁ evaṁ bhavatu || te dāni kṛtāntasūnikāṁ gacchanti || tahiṁ dāni gaṇikākule śreṣṭhisya ekaputrako dvādaśavarṣikena krayeṇa praviṣṭako daśa varṣā atikrāntā dve varṣā avaśiṣṭā || tadyathāha ||

śataṁ māyā kṣatriyāṇāṁ brāhmaṇānāṁ duve śatā |
sahasraṁ māyā rājānāṁ strīmāyā hi anantikā ||

sā dāni gaṇikā śyāmā tasya śreṣṭhiputrasya agrato bhojanaṁ vyapaneti vyaṁjanaṁ ca | śreṣṭhiputro pṛcchati || syāme kimimaṁ bhaviṣyati || sā āha || āryaputra taṁ me vadhyaṁ dṛṣṭvā kṛpā utpannā | tasyā me etadabhūṣi | svayaṁ imaṁ bhojanaṁ hariṣyāmi || śreṣṭhiputro āha || mā tvaṁ svayaṁ gacche ceṭiṁ preṣehi || sā āha || ko jānāti dāsyati vā ceṭī na vā dāsyatīti || svayaṁ āharitvā dāsyāmi || tato so śreṣṭhi-

p. 170

putro āha || ānehi ahaṁ gamiṣyāmi mā tvaṁ svayaṁ gacchāsi || sā dāni bhūyasyā mātrayā māyāṁ darśayati | āha || na hoti mā āryaputro gacchatu ahaṁ gamiṣyāmi || śreṣṭhiputro pi āha || na hi mā tvaṁ gaccha ahaṁ gamiṣyāmi || gaṇikā āha || yathā āryaputrasya abhiprāyo bhavatu ahaṁ vā gaccheya āryaputro vā || so dāni śreṣṭhiputro taṁ bhojanamādāya prasthito || tāye dāni gaṇikāye ceṭī uktā || gaccha yadā eṣo śreṣṭhiputro ghātito bhavati tataḥ taṁ puruṣaṁ praticchannaṁ ānayāhi yathā na kocitpaśyeyā yāva dāni sūryo astameti || sarvo janakāyo nivṛttaḥ te ca vadhyaghātāḥ śmaśānamanuprāptāḥ so ca śreṣṭhiputro taṁ bhojanamādāya upagato | tena so bhojano tasya vadhyasya upanāmito | tehi dāni vadhyaghātehi taṁ śreṣṭhiputraṁ ghātetvā so aśvavāṇijako osṛṣṭaḥ ||

so dāni tāye ceṭikāye pracchannaṁ taṁ gaṇikākulaṁ praveśito || so dāni aśvavāṇijako tatmuhūrtake ucchāpito snāpito mahārahaṁ vastraṁ parihāpito mahārahe paryaṁke upaviśāpito gandhamālyaṁ ca upanāmitaṁ bhojanamupanāmitaṁ | paṁcahi kāmaguṇehi samarpitaḥ samagrībhūto || ubhau krīḍanti ramanti pravicārayanti || so dāni prathamako śreṣṭhiputro daśavarṣapraviṣṭo āsi | yadā ghātāpito tadāpi dve varṣāṇi sarvopakaraṇaṁ mātāpitṛṇāṁ sakāśāto ānīyati || so dāni aśvavāṇijako taṁ vartanaṁ tādṛśaṁ paśyiya śokasamarpito pāṇḍuvarṇo bhave | na bhuktaṁ pi yaṁ bhojanaṁ taṁ chaḍḍeti mā haivaṁ ahaṁ pi tathā eva haniṣyāmi yathā so purimako śreṣṭhiputro || sā dāni gaṇikā taṁ aśavāṇijakaṁ pṛcchati || āryaputra ettako kālo

p. 171

yataḥ āryaputro iha praviṣṭo na ca te paśyāmi abhirataṁ na udagraṁ | kena te vaikalyaṁ kiṁ prārthayasi kasya vā te abhilāṣo taṁ labhiṣyasi || so dāni aśvavāṇijako āha || sā asmākaṁ nagarī takṣaśilā udyānopaśobhitā puṣkariṇīhi ca tatra ca abhīkṣṇaṁ jano udyānayātrāṁ nirdhāvati krīḍārthaṁ tāni codyānāni tāṁ ca udyānakrīḍāṁ dakakrīḍāni ca samanusmarāmi || gaṇikā āha || āryaputra ihāpi vārāṇasyāṁ udyānāni puṣkariṇyaśca ārāmāni ca puṣpaphalopetāni ramaṇīyāni yadi āryaputrasya udyānagamane abhiprāyo nirdhāvāmi udyānabhūmiṁ krīḍārthaṁ || so āha || vāḍhaṁ virdhāvāmo ti ||

tāye dāni gaṇikāye anyatarā udyānabhūmī siktasaṁsṛṣṭā kārāpitā | taṁ aśvavāṇijakaṁ onaddhahayane prakṣipitvā khādyabhojyaṁ ca pānaṁ ca gandhamālyaṁ ca ādāya cetīhi puraskṛtā niṣkrāntā || tena dāni vajrasenena śreṣṭhiputreṇa sā gaṇikā uktā || etāṁ puṣkariṇīṁ pratisīrāhi prativeṭhāpehi viśvastā dakakrīḍāṁ krīḍiṣyamaḥ na kocitpaśyati || tasyā gaṇikāye bhavati | suṣṭu āryaputro jalpati tatra viśvastaṁ krīḍiṣyāmaḥ na ca naṁ kocitpratyabhijāniṣyati || tāye dāni gaṇikāye puṣkariṇī pratisīrāhi veṭhāpitā | te dāni udakakrīḍāye krīḍanti ramanti pravicārayanti ubhaye atṛtīyā || tasya dāni aśvavāṇijakasya bhavati | yadi ahaṁ adya na palāyāmi na bhūyaḥ śakyaṁ palāyituṁ || so dāni pānaṁ agre sthāpayitvā tāṁ gaṇikāṁ pāyeti yadā ca eṣā pramattā bhavedahaṁ tadā śakyeyaṁ palāyituṁ || gaṇikā pi paśyati premnena paśyati māṁ āryaputro pāyetīti | sā dāni pibantī mattā

p. 172

saṁvṛttā || so dāni aśvavāṇijako teṣāṁ ceṭīnāmāha || gacchatha yūyaṁ bhāṇḍamūle āsatha vayaṁ viśvastā udakakrīḍāṁ krīḍiṣyāmaḥ || tā dāni ceṭī ekānte bhāṇḍamūle āsanti || te dāni ubhayo puṣkariṇīmotīrṇā udakakrīḍyakehi krīḍituṁ || so dāni aśvavāṇijako tāṁ śyāmāṁ kaṇṭhe samāliṁgaṁ kṛtvā nivarteti muhūrtaṁ vāretvā ucyacchati | śyāmā jānāti āryaputra udakakrīḍāṁ karoti | evaṁ tena aśvavāṇijena vajrasenena bhūyobhūyo cirataraṁ nivuṭṭiya vāryati śyāmā ca pīḍiyati vajraseno ca tahiṁ udake nivuṭṭāpiya karoti alpaprāṇāṁ saṁjātāṁ | vajrasenasya bhavati | mṛtā eṣā śyāmā ayaṁ velā mama palāyanāye || so dāni śyāmāṁ mṛtāmabhijñātvā puṣkariṇīye sopānasmiṁ sthapetvā ito itaḥ pratyavekṣitvā palāyate yathā na kenaciddṛṣṭo ||

teṣāṁ ceṭīnāmetadabhūṣi | viloḍenti atra puṣkariṇīyaṁ āryaputro āryadhītā ca krīḍārthaṁ na ca sānaṁ kiṁcitkrīḍantānāṁ śabdaṁ śṇoma gacchāma jānāma || te dāni puṣkariṇīṁ allīnā paśyanti ca tāṁ śyāmāṁ tatra puṣkariṇyāṁ sopāne mṛtikāṁ śayamānāṁ | kathaṁcidāśvāsayanti || sā dāni śyāmā tehi ceṭīhi tanmuhūrtaṁ omūrdhikamālambāpitā sarvaṁ ca se udakaṁ mukhena āgataṁ || sā dāni śyāma yaṁ velaṁ pratyāśvastā tataḥ ceṭīni pṛcchati kahiṁ āryaputro ti || ceṭī āhansuḥ || āryadhīte na khalu āryaputro kahiṁciddṛśyati bhavitavyaṁ palāno || sā āha || mā ciraṁ karotha nagaraṁ pravekṣyāmaḥ || tā dāni nagaraṁ praviṣṭā ||

p. 173

sā dāni śyamā gaṇikā tanmuhūrtaṁ caṇḍālā śabdāpiyāna āha || ayaṁ yuṣmākaṁ ekattakaṁ ca ettakaṁ ca hiraṇyaṁ upajīvanaṁ dāsyāmi icchāmi pratyagramṛtakaṁ puruṣaṁ anādaṣṭaṁ ānīyantaṁ || āhansu || vāḍhaṁ ānīyati || tehi śmaśānaṁ gatvā pratyagramṛtako puruṣo anādaṣṭo ānīyate yathā na kenaciddṛṣṭo || te dāni caṇḍālā upajīvanaṁ dattvā visarjitā || tāye dāni śyāmāye so mṛtako puruṣo gandhodakena snāpayitvā gandhehi anulipitvā arhantehi vastrehi veṭhitvā camusmiṁ prakṣipitvā subaddhaṁ kṛtvā teṣāṁ ceṭīnāmāha || sarva ekakaṇṭhā rodanaṁ karotha evaṁ ca vadatha āryaputro kālagato āryaputro kālagato ti || tehi ceṭīhi yathāyathā tāye śyāmāye sandiṣṭaṁ rodanaṁ kṛtaṁ || mahatā janakāyena gaṇikāye śyāmāye gṛhe rodanaśabdaṁ śrutvā śreṣṭhiputro kālagato ti | tasya śreṣṭhiputrasya mātāpitṛbhiḥ śrutaṁ so asmākaṁ ekaputrako kālagato ti || te dāni rodanaṁ karontā taṁ gaṇikākulaṁ gatāḥ sarvo ca jñātivargo | gaṇikāvīthijanena samāsyati || te āhansu | apaharatha etāṁ camuṁ paścimadarśanaṁ putraṁ paśyāma || tasyā dāni gaṇikāye etadabhūṣi | yadi camuṁ hariṣyanti tato buddhiṣyanti tadahaṁ khaṇḍakhaṇḍaṁ chindiṣyaṁ || sā teṣāṁ āha || mā tumhe camuṁ apahariṣyatha || te āhansuḥ || kiṁkāraṇaṁ || sā āha || yaṁ kāla āryaputro glāno taṁ kālaṁ mayā ukta āryaputra gacchāhi mātāpitṝṇāṁ kulaṁ | so dānāha | ettakehi varṣehi na gato na idānīṁ gamiṣyaṁ yāvadvārttībhavāmi tataḥ gamiṣyaṁ mātāpitṝṇi draṣtuṁ | so dāni yaṁ velaṁ na vārttībhavati vyādhinā na grasto tato naṁ ahaṁ saṁdiṣṭā mā me

p. 174

mṛtasya mātāpitṝṇāṁ jñātīnāṁ vā darśayiṣyasi ettakaṁ me priyaṁ karohi | mayā ca āryaputrasya pratijñātaṁ na āryaputra mṛtakaṁ kasyacit mātāpitṛṇāṁ vā jñātīnāṁ vā upadarśayiṣyāmi | kāmaṁ ātmānamupasaṁkrameyaṁ na punarāryaputrasya śarīrasaṁdarśanaṁ kareyaṁ | tato yadi tumhe evaṁ camuṁ apaharatha ātmānaṁ ahamupasaṁkrameyaṁ | evaṁ mayā āryaputrasya carimakāle pratijñātaṁ|| śreṣṭhisya bhavati || evametaṁ yathā eṣā jalpati yatkāranaṁeṣā mama putrasya atyarthaṁ priyā manāpā ca āsi yā maraṇakāle pi mama putreṇa eṣā na parityaktā eṣāpi ca mama putrasya bhāvānuraktā hitakāmā ca āsi asmākaṁca putrako mṛto alabhanīyo eṣo rtho yadi vayaṁ etatputraṁ mṛtaṁ na labhāmaḥ tasmādapanetuṁ camuṁ || śreṣṭhinā āṇattaṁ || mā apaharatha camuṁ yathā mama putrasya maranakāle abhiprāyo tathā bhavatu || so dāni mahatā satkāreṇa nagarāto niṣkāsiya ekānte dhyāyito || sā dāni gaṇikā atikaruṇāni rodati śocati paridevani bahūni māyāni darśayati | nivārīyantī yena citā tataḥ abhimukhā dhāvati icchati citāyāṁ patituṁ sarvajanena nivāritā citāyāṁ patantī || tasya dāni śreṣṭhiputrasya mātāpitṝṇāmetadabhūṣi || imā śyāmā gaṇikā asmākaṁ putrasya iṣṭā ca dayitā ca āsi etāye pi ca asmākaṁ putro iṣṭo ca dayito āsi yaṁ nūnaṁ vayemetāṁ śyāmāṁ gṛhaṁ pravaśyāmaḥ yā asmākaṁ putrasya darśanaṁ bhaviṣyati || tena dāni śreṣṭhinā sā śyāmā rājakulāto anujānāpetvā gṛhaṁ praviśitā || sā dāni omuktamaṇisuvarṇā odātavastrāmbaradharā ekaveṇīdharā vajrasenamaśvavāṇijakaṁ śocantī āsati | śreṣṭhiputrasya ca mātāpitṝṇāmetadabhūṣi | asmākameṣā eka-

p. 175

putrasya śocati || so dāni śreṣṭhi sabhāryako yathā va putrakaṁ tathā tāṁ śyāmāṁ cesṭati ||

kadāciddāni takṣaśilakā naṭā vārāṇasīmāgatāḥ | te dāni naṭadārakā bhikṣārthakā taṁ śreṣṭhikulaṁ praviṣṭā || tāye dāni śyāmāye teṣāṁ naṭadārakānāmuttarāpathakaṁ bhāṣyaṁ pragṛhītaṁ | sā tāṁ naṭadārakāṁ pṛcchati | kuto yūyaṁ ti || te āhansuḥ || uttarāpathakā vayaṁ || sā āha || katamāto adhisthānāto || te āhansuḥ || takṣaśilāto || sā āha || yonaṁ(?) pratyabhijānatha yūyaṁ takṣaśilāyāṁ śreṣṭhiputro vajraseno nāma aśvavāṇijo || naṭadārakā āhansuḥ || āma pratyabhijānāma || sā āha || śakyatha mama vyāpāraṁ kartuṁ || te āhansuḥ || vāḍhaṁ śakyāmo ti kiṁ kartavyaṁ || sā āha || imaṁ ślokaṁ śreṣṭhiputrasya vajrasenasya santike bhaṇatha ||

yāntvaṁ sālehi phullehi śyāmāṁ kauśeyavāsinīṁ |
gāḍhaṁ aṁkena pīḍesi sā te kauśalyaṁ pṛcchati ||

te dāni naṭadārakā anupūrveṇa takṣaśilāmāgatā aśvavāṇijakaṁ vajrasenamupasaṁkramitvā āhansuḥ ||

yāntvaṁ sālehi phullehi śyāmāṁ kauśeyavāsinīṁ |
gāḍhaṁ aṁkena pīḍesi sā te kauśalyaṁ pṛcchati ||

so dāni vajraseno śreṣṭhiputro taṁ ślokaṁ śrutvā tāṁ naṭadārakāṁ gāthayā pratyabhāṣe ||

p. 176

rāgābhibhūtā na sukhaṁ śayanti
kṛtānukāraṁ pratikartukāmā |
narāḥ kṛtajñā na sukhaṁ śayanti
vairaprasaṁgī na sukhaṁ śayanti ||
taṁ vo na śraddhadhāmyahaṁ vāto vā girimāvahe |
kathaṁ sā mṛtikā nārī mama kauśalyakaṁ bhaṇe ||

te dāni naṭadārakā āhaṁsuḥ ||

nāpi sā mṛyate nārī nāpyanyamabhikāṁkṣati |
ekaveṇīdharā bālā tvāmeva abhikāṁkṣati ||

śreṣṭiputro vajraseno āha ||

asaṁstutaṁ me cirasamstutena
na nirmiṇeyā dhruvamadhruveṇa |
ito pyahaṁ dūrataraṁ gamiṣyaṁ
mamāpi sā anyaṁ na nirmiṇeya ||

syātkhalu bhikṣavaḥ yuṣmākamevamasyādanyaḥ sa tena kālena tena samayena vajraseno nāma aśvavāṇijako abhūṣi | naitadevaṁ draṣṭavyaṁ | tatkasya hetoḥ | ahaṁ sa bhikṣavaḥ tena kālena tena samayena vajraseno nāma aśvavāṇijako abhūṣi || anyā sā tena kālena tena samayena nagare vārāṇasīye gaṇikā śyāmā nāma abhūṣi | naitadevaṁ draṣṭavyaṁ | tatkasya hetoḥ | eṣā sā bhikṣavaḥ yaśodharā tena kālena tena samayena vārāṇasyāṁ

p. 177

nagare śyāmā nāma agragaṇikā abhūṣi | tadāpi ahaṁ etāye anapekṣo etarahiṁ pi etāye anapekṣo ||

samāptaṁ śyāmāye jātakaṁ ||

atha bhikṣū āhansuḥ || bhagavāṁ yaśodharāye vadhe nirnīyanto trāyito | bahukarā bhagavato bodhisatvabhūtasya saṁsāre saṁsarantasya yaśodharā āsi || bhagavānāha || vāḍhaṁ bhikṣavaḥ bahukarā yaśodharā āsi tathāgatasya saṁsāre saṁsarantasya | anyadāpi ahaṁ etāye yaśodharāye amitrahastagato rakṣito || bhikṣū āhansuḥ || anyadāpi bhagavan || bhagavānāha || anyadāpi bhikṣavaḥ ||

bhūtapūrvaṁ bhikṣavo atītamadhvānaṁ nagare vārāṇasī kāśijanapade ugraseno nāma rājā rājyaṁ kārayati kṛtapuṇyo maheśākhyo susaṁgṛhītaparijano dānasaṁvibhāgaśīlo mahākośo mahāvāhano | tasya taṁ rājyaṁ ṛddhaṁ ca sphītaṁ ca kṣemaṁ ca subhikṣaṁ ca ākīrṇajanamanuṣyaṁ ca sukhitajanamanuṣyaṁ ca praśāntadaṇḍaḍamaraṁ sunigṛhītataskaravyavahārasaṁpannaṁ ca || tasya dāni tahiṁ janapade campako nāma nāgarājo prativasati kṛtapuṇyo utsadakuśalasaṁcayo anekanāgaśatasahasraparivāraḥ || tasya dāni caṁpakasya nāgarājño bhavanaṁ devabhavanasaṁnibhaṁ saptaratnamayāni vimānāni sarvatrakāni sarvakālikāni puṣpaphalāni ratnamayāyo puṣkariṇīyo utpalapadumanalinikumudapuṇḍarīkasaṁchannā || tāye puṣkariṇīye avidūre vaiḍūryastambhaprāsādo ratnāmayo musāragalvatalāstṛto || tasya ca rājño ṣoḍaśanāgakanyāsahasrāṇi antaḥpuraṁ || so dāni tahiṁ nāgabhavane yathā devarājā tathā modati || so dāni aṣṭamīṁ caturdaśiṁ paṁcadaśīṁ triṣkṛtvo pakṣasya caturmahāpathe upoṣadhaṁ upoṣati | aṣṭāṅgasamanvāgato osṛṣṭakāyo viha-

p. 178

rati || so dāni nāgarajā tahiṁ caturmahāpathe upavāsaṁ samādatto ahituṇḍakena dṛṣṭo | tena so ahituṇḍikena campako nāgarājo tataḥ caturmahāpathāto gṛhya sarpakaraṇḍake prakṣipto āsatiṁ | nāpi tasya ahituṇḍikasya kupyati na antarahīyanto mahābalo mahātejo nāgarājā icchati sajanapadāṁ vārāṇasīṁ bhasmīkareyā || tatra sarpakaraṇḍe taṁ vratamanupālento āsati || tenāpi nāgarājñā parivārasya nimittāni ācikṣitāni yadi mama ettha caturmahāpathe upavāsaṁ samādattasya kocidviheṭheya tahiṁ nāgabhavane nimittāni bhaviṣyanti | yadi iha nāgabhavane etāni vanaspatīni saṁmilāyensuḥ etāni ca utpalapadumakumudapuṇḍarīkasaugandhikāni tato jānetha baddho so nāgarājā | yadi etāni vanaspatīni sarvāṇi sarvaśuṣkapatrā bhavensuḥ etāni ca puṣkariṇīni nirodakāni bhavensuḥ tataḥ jānetha hato nāgarājā ti || tena dāni campakena nāgarjñā ahituṇḍakena sarpakaraṇḍake baddhena tahiṁ nāgabhavane etāni nimittāni prādurbhavanti || te dāni nāgā ca nāgakanyā ca tahiṁ nāgabhavane tāni nimittāni dṛṣṭvā sarve utkaṇṭhitā baddho nāgarājā | kiṁ tato ekameko samartho taṁ nāgarājaṁt ataḥ ahituṇḍikasya hastāto mokṣayituṁ na ca taṁ nāgarājaṁ mokṣayanti || yatkāraṇaṁ pūrve va nāgarājena parivārasya saṁdiṣṭaṁ | yadi mama upavāsasamaṁgisya kocid hareya vā baṁdheya vā na yuṣmābhistasya kenacidapriyo vā vipriyo vā kartavyo | yatkāraṇaṁ eṣa mama vratottamaṁ ||

tasya dāni nāgarājño agramahiṣī ṣoḍaśānāṁ strīsahasrāṇāṁ......| tāye ca vārāṇasīṁ gatvā rājño ugrasenasya upariprāsādavaragatasya nāgarājño grahaṇaṁ sanidānamārocitaṁ || rājā ugraseno tasyā nāginīye sakāśāto campakasya nā-

p. 179

garājño taṁ guṇaparikīrtanaṁ śrutvā prīto saṁvṛtto | rājā tāṁ nāgakanyāmāha || niṣīdāhi vā svakaṁ vā bhavanaṁ gacchāhi yāvatsudūtā taṁ nāgarājamanveṣiya āgacchanti iti || nāginī āha || mahārāja ahituṇḍikaṁ saṁtoṣayitvā grāmavareṇa vā hiraṇasuverṇena vā taṁ nāgarājānaṁ mokṣehi mā rājājñayā || rājā āha || nāgini evamastu ahituṇḍikaṁ paritoṣetvā grāmavareṇa vā hiraṇyasuvarṇena vā caṁpakaṁ nāma nāgarājānaṁ mokṣayiṣyāmi || sā dāni nāgakanyā ugrasenasya kāśirājño āha || śaraṇagato te mahārāja caṁpako nāma rājā sārdhaṁ ṣoḍaśahi strīsahasrehi || evamuktvā sā nāgakanyā antarahitā || rājñā ugrasenena samantā dūtā preṣitā | campako nāgarājā upavāsasamaṁgī ahituṇḍikena gṛhītako taṁ ānetha ||

manasā devānāṁ vacasā pārthivānāṁ
acireṇādyānāṁ karmaṇā daridrāṇāṁ ||

rājño ugrasenasya vacanamātreṇa rājadūtehi ahituṇḍako sanāgarājo ānīto || rājñā taṁ ahituṇḍikaṁ paritoṣetvā grāmavareṇa hiraṇyasuvarṇena na caṁpako nāgarājo mokṣitaḥ || muktamātro ca campako nāgarājā devarājaviṣayo saṁvṛtto nāgabhavano ca yathāpaurāṇaṁ saṁvṛttaṁ devabhavanasannibhaṁ tasya ca nāgarājño parivāro yathāpaurāṇaṁ naṁ bhavanaṁ dṛṣṭvā prītā tuṣṭā saṁvṛttā | mukto nāgarājā ||

so dāni nāgarājā ugrasenena kāśirājñā sārdhaṁ ekaparyaṁkena niṣaṇo || so taṁ kāśirājaṁ nimantreti icchāmi mahārāja yaṁ saparivāro mama bhavanaṁ paśyesi || rājā āha || yūhaṁ nāgā tīkṣṇaviṣā ca krodhanā ca | na śakyāmi nāgabhavanaṁ gantuṁ || nāgarājā tamāha || mahārāja saśarīro so mahānarake prapateyā yo

p. 180

asmākamedṛśaṁ tava pūrvopakārimapakṛtvāna jīvaṁ narake pateyā | sacandratārā pṛthivī pateyā nadyo ca pratiśrotaṁ vahensuḥ | na khalvevaṁ ahaṁ mṛṣāvādaṁ bhāṣeyā tava ca kṛtaṁ na jāneyā || rājā āha || yathā nāgarājasya iṣṭaṁ tathā bhavatu | paśyāmi te bhavanaṁ || rājñā ugrasenena abhā āṇattā | yujyantu rathā hasti aśvā vividhāni ca yānāni nāgarājño bhavanaṁ drakṣyāmaḥ || vacanamātreṇa rājño amātyehi pratijāgṛtaṁ || rājā sāmātyaparijano sayugyabalavāhano campakena nāgārājñā sārdhaṁ ekayānamabhiruhitvā mahatā rājānubhāvena mahatā rājaṛddhīye mahato janakāyasya hakkārahikkāramarupaṭaśaṁkhasanninādena vārāṇasīye nagarāto niryātvā yena campakasya nāgarājño bhavanaṁ tena prayāsi | yāvattāṁ yānānāṁ bhūmiṁ tāva yānehi yātvā padacāreṇa caṁpakasya nāgarājño bhavanaṁ praviṣṭo saparivāro || so dāni taṁ campakasya nāgarajño bhavanaṁ paśyati devabhavanasaṁnibhaṁ puṣpaphalopetehi vṛkṣasahasrehi upaśobhitaṁ nānāprakārehi ca mālyehi upavāsitaṁ puṣkariṇīhi ca ratnāmayīhi upaśobhitaṁ utpalapadumanalinikumudapuṇḍarīkasaugandhikasaṁchannāhi nānāvicitrehi ca ratnamayehi kūtāgārehi prāsādehi ca vaiḍūryastambhehi musāragalvāstṛtatalehi || tatra kāśirājā campakena nāgarājena ratnāmaye paryaṅke upaviśāpitaḥ || tāni ṣoḍaśa nāgakanyāsahasrāṇi caṁpakaṁ nāgarājaṁ upakramya pṛcchanti | kathante amitramadhye vāso āsi kathaṁ te kṣudhāpipāsā vinoditā kathaṁ vā tataḥ mokṣo āsi || nāgarājā āha || labdho me yathocitamannapānaṁ imena ca kāśirājñā mokṣito || tā dāni ṣoḍaśa nāgarājakanyāsahasrāṇi rājño ugrasenasya prītā tuṣṭā saṁvṛttā muktānāṁ paṁca vaiḍūryamiśrāṇi vāhaśatāni dinnāni || campakena nāgarājena sarvā-

p. 181

kāraṁ ugrasenasya rājño bhavanaṁ paśyati devabhavanasannibhaṁ || rājakulaṁ parirakṣitaṁ asti dādho ca utpanno campakena nāgarājena nirvāpitaḥ ||

iti śrīcampakasya nāgarājasya parikalpapadaṁ samāptaṁ ||

atha

kā nu vidyudivābhāsi sarasi viya tārakāḥ |
tāmrapādapayaṣṭirvā puṣpitā vanamantare ||
asi tvaṁ nandane jātā jātā citrarathe vane |
devī asi vā gandharvī na tvaṁ asi hi mānuṣī ||

nāgakanyā āha ||

nāhaṁ devī na gandharvī na mahārāja mānuṣī |
nāgakanyāhaṁ bhadrante avīcī iha āgatā ||

rājā āha ||

citrāntacittā vilutendriyāsi
netrehi te vāri śravanti kinte |
naṣṭaṁ hi kiṁcī abhiprārthayantī
ihāgatā tāni na dīrghaṁ brūhi ||

nāgakanyā āha ||

yamugratejaṁ urago tti āhu
nāgo ti naṁ āhu janā janendra |
tamagrahe puruṣo jīvitānvitaṁ
taṁ bandhanā muṁca patiṁ me deva ||

p. 182

nagaraṁ pi nāgo bhasmīkareyā
tathā hi yāvacca balopapeto |
dharmaṁ tu nāgo ayaṁ yācamāno
hastatvamāgacche vaṇipakasya

rājā āha ||

kathaṁ vijāneya gṛhītanāgo
sa ugratejo balasthāmavanto |
durāsado duḥprasaho bhujaṁgo
hastatvamāgacche vaṇīpakasya ||

nāgakanyā āha ||

caturdaśoṁ paṁcadaśīṁ ca aṣṭamīṁ
catuṣpathe gacchati nāgarājo |
osṛṣṭakāyo vicaranto nāgo
hastatvamāgacche vaṇīpakasya ||

evaṁ vijānesi gṛhītanāgo
so ugratejo balasthāmaprāpto |
durāsado duḥprasaho bhujaṁgo
hastatvamāgacche vaṇīpakasya ||

rājā āha ||

niṣīda vā tiṣṭhahi tvaṁ va nāgi
gacchāhi vā tāva svakaṁ niveśanaṁ
yāvadmi dūtā gato nīyatāṁ ti
anveṣisuḥ nāganṛpaṁ yaśasvinaṁ ||

p. 183

nāgakanyā āha ||

dharmeṇa mocehi asāhasena
grāmeṇa niṣkena ca gośatena |
osṛṣṭakāyo nigṛhītanāgo
puṇyārthiko mucyatu nāgarājo ||

rājā āha ||

dharmeṇa moceṣyamasāhasena
grāmeṇa niṣkeṇa gavāṁ śatena |
osṛṣṭakāyo ca bhujaṁgo gacchatu
prīto ca saṁpadyatu nāgarājā ||

nāginī āha ||

ṣoḍaśa strīsahasrāṇi āmuktamaṇikuṇḍalā |
vārivāsagṛhāśritā ārya tvāṁ śarāgatā ||

rājadūtehi ahituṇḍiko ca nāgarājā ca ānīto || rājā ugrasena āha ||

demi niṣkaśataṁ labdhaṁ sthūlā ca maṇikuṇḍalā |
catuḥśataṁ ca paryaṁkaṁ dāmakapuṣpasannibhaṁ |
bhāryāṁ ca sadṛśīdevīṁ mucyatu uragādhipaḥ ||

ahituṇḍiko āha ||

vinā tu dānā vacanānnarendra
muñcāmimaṁ dhārmiko nāgarājā |
mahānubhāvo paralokadarśī
mahābalo so ca na saṁviheṭhyo ||

p. 184

mukto campako nāgo kāśirājānaṁ bhāṣati ||

namo te kāśināṁ rāja namo te kāśivardhana |
aṁjalinte pragṛhṇāmi paśya rāja mo niveśanaṁ ||

rājā ugrasena āha ||

suduṣkaraṁ nāga mayā kṛtaṁ te
duḥkhāsi tvaṁ bandhanādasi muktaḥ |
jāto ca loke na kṛtāni jānati
mā khussa me nāga kṛtaṁ na jāne ||

nāgarājā āha ||

narakasmiṁ jīveya ciraṁ sa kāmaṁ
mā kāyikaṁ kiṁci labheya sādhu |
yo bādhate pūrvakarisya rājño
asmādṛśo tuhya kṛtaṁ na jāne ||

rājā āha ||

tumhe hi me tīkṣṇaviṣā udārā
mahābalā kṣiprakopā ca nānā |
nāgāhametaṁ abhiśraddadhāmi
no tvaṁ amanuṣo manuṣasya kuddho ||

nāgarājā āha ||

narakasmiṁ so śaktitale pateyā
....... ūrdhvapādo adhośiro |

p. 185

yo bādhate pūrvakarisya rājño
asmādṛśo tuhya kṛtaṁ na jāne ||
apyeva vāto girimāvaheya
candro ca sūryo ca kṣitiṁ pateya
sarvā ca nadyo pratiśrotā vahensuḥ
na tvevahaṁ rāja mṛṣā bhaṇeyaṁ ||

rājā āha ||

yatheṣṭaṁ nāgarājasya tathā bhotūragādhipa |
yathā tuvaṁ ca yācesi paśyāmi te niveśanaṁ ||

rājā ugraseno amātyānāha ||

yujyantu te rājarathā sucitrā
kambojakā aśvavarā sudāntā |
hastī ca yujyantu suvarṇacchatrā
drakṣyāmyahaṁ nāganiveśanāni ||

amātyā āhansuḥ ||

yuktā ime aśvarathā sucitrā
kambojakā aśvavarā sudāntā |
hastī ca yuktāste suvarṇacchatrā
niryātu (rājendro) mahābalena ||
tato ca rājā niryāsi senā ca caturaṁginī |
mitrāmātyaparivṛto jñātīsahapuraskṛto ||

p. 186

bherī mṛdaṁgā paṭahāśca saṁkhā
vādyensu veṇū ugrasenarājño |
niryāti rājā mahatā balena
puraskṛto nāriganasya madhye ||

gatvāna kāśīnāṁ rājā nāgarājaniveśanaṁ |
adrākṣīṇnāgarājasya devānāṁ bhavanaṁ yathā ||
āmrajambūhi saṁchannaṁ kokilaganasevitaṁ |
addarśā nāgarājasya kāśirajā niveśanaṁ ||
samantato vanagulmā puṣpitā sarvakālikā |
manojñagandhaṁ pravāyanti nāgarājaniveśane ||
suvarṇarūpyasopānā puṣkariṇyo abhinirmitā |
padumotpalasaṁchannā nānādvijaniṣevitā ||
vaiḍūryastambhaprāsādā musāragalvatalāstṛtā |
addarśā nāgarājasya kāśirājā niveśane ||
praviśya kāśīnāṁ rājā nāgarājaniveśanaṁ |
paryaṁkasmiṁ upaviśe jātarūpamaye śubhe ||
dṛṣṭvāna taṁ āgataṁ ca nāgarājaṁ ca campakaṁ |
kāśirājena sārdhaṁ ca kṛtvāna aṁjaliṁ natā ||
pṛcchati nāgakanyā yadāsi amitramadhyame |
tato pipāsāṁ kṣudhāṁ ca kathaṁ tatra vinodaye ||

p. 187

nāgarājā āha ||

yathocitaṁ labhyati annapānaṁ
kṣudhāpipāsāya vinodanārthaṁ |
ayaṁ ca me......kāśirājā
kṣipraṁ nāma mocaye bandhanāto ||

tā dāni ṣoḍaśa nāgakanyāsahasrāṇi ugrasenaṁ kāśirājamabhistavensuḥ ||

evaṁ nandāhi bhadrante kāśirāja sabāndhavo |
yathā vayamadya nandāma dṛṣṭvānamuragādhipaṁ ||
evaṁ nadāhi tvaṁ rāja saha sarvehi jñātihi |
yathā vayamadya nandāma samagrā patinā saha ||
muktāna te vāhaśatāni paṁca
vaiḍūryamiśrāna dadāsi rājñe |
antaḥpure bhūmi samāstarā hi
niṣkardamā tviṣimati nīrarāja ||
taṁ tādṛśaṁ atha sa rājā dṛṣṭvā
antaḥpuraṁ devavimānakalpaṁ |
nārīgaṇena paricaryamāṇo
anuśāsate kāśipuraṁ samṛddhaṁ ||

rājā ugrasena āha ||

tvaṁ kaṁcukāmbaradharo suvastro
tatra yāpento anupamavarṇo |
divyehi kāmehi samaṅgibhūtaḥ
kimarthaṁ nāga bhuvi tvaṁ caresi ||

p. 188

nāgarāja āha |

nānyatra bhave mānuṣako jano tu
saṁcintyati so divasaṁgamo vā |
yonimahaṁ mānuṣīṁ prārthayanto
tasya kāraṇāya tapaṁ carāmi ||

rājā ugraseno cintayati ||

dṛṣṭā nāgā ca nāgī ca prārthayantā mānuṣaṁ bhavaṁ
kiṁ kariṣyāmi śubhaṁ karma apāyasamatikramaṁ ||
pūrvenivāsaṁ bhagavāṁ pūrvejātimanusmaran |
jātakamidamākhyāsi śāstā bhikṣūṇa santike ||
te skandhā tāni dhātūni tāni āyatanāni ca |
ātmānaṁ ca adhikṛtya bhagavāntamarthaṁ vyākare ||
anavarāgrasmiṁ saṁsāre yatra me uṣitaṁ purā |
campako haṁ tadā āsi nāgarājā maharddhiko |
yaśodharā nāgakanyāsi evaṁ dhāretha jātakaṁ ||
evamidamaparimitaṁ bahuduḥkhaṁ
uccanīcaṁ caritaṁ purāṇaṁ |
vigatajvaro vigatabhayo aśoko
svajātakaṁ bhāṣati bhikṣusaṁghamadhye ||

bhagavānāha || tadāpyahaṁ bhikṣavaḥ nāgabhūto ahituṇḍikena baddho mānsārthaṁ yaśodharāye mokṣito | aśvavāṇijako pi santo vārāṇasīye saṁjāto mocito ||

iti śrīcampakanāgarājasya jātakaṁ samāptaṁ ||

p. 189

chandako bodhisatvena abhiniṣkramantena anomiyāto adhisthānāto nivartito | chandakaśca kaṇṭhako ca kapilavastu āgatā || rājā śuddhodano śrutvā chandako āgato kaṇṭhakamādāya chatraṁ ca ābharaṇāni ca rājakulāto bāhiradvāraśālāṁ nirdhāvito sāntaḥpuro yaśodharāpi kaṇṭhakaṁ grīvāyāmupagṛhya prarodantī āha || kahinte kaṇṭhaka kumāro nīto kiṁ mayā tava aparāddhaṁ chandakasya ca yaṁ yūyaṁ mama sukhaprasuptāye kumāramādāya gatā ahaṁ ca ṣaṣtisahasraṁ ca antaḥpuraṁ bhavati vidhavākṛtaṁ || chandako āha || kimasmākaṁ aparādhaṁ kṛtaṁ ahaṁ pi uccena svareṇa āravāmi | kumāreṇa abhiniṣkramantena kaṇṭhakena uccena svareṇa hīṣaṇaśabdaṁ kṛtaṁ na ca yuṣmākaṁ ko pi vibudhyati || devasahasrakoṭīyo antarīkṣe samāgatā || imāṁ mallabhūmiṁ anomiyaṁ nāma adhiṣṭhānaṁ nīto vaśiṣṭasya ṛṣisya āśramapadasya nātidūre || kumāreṇa lubdhakasya kāśikāni dattvā kāṣāyāṇi gṛhītāni svayaṁ cūḍā asipatreṇa cchinnā sā ca cūḍā śakreṇa devarājena praticchitā || tataḥ mo kumāreṇa ābharaṇāni dattvā nivartitā | evaṁ ca ahaṁ sandiṣṭo | pitaraṁ me kauśalyaṁ pṛcchesi mātusvasāye pi sarvasya jñātivargasya | kṛtakāryo pi paripūrṇasaṁkalpo āgamiṣyami || yaśodharā ca ṣaṣṭisahasraṁ ca antaḥpuraṁ sarvaṁ ca śākyarāṣṭraṁ roditvā paridevitvā svakasvakāni niveśanāni gatā ||

chandakasya rājakulaṁ praveśitvā rājārhaṁ praṇītaṁ annapānakhādyabhojyaṁ upanāmitaṁ | kaṇṭhakasyāpi madhumrakṣitāni modakāni upanāmitāni tathā anyamapi rājārhaṁ khādyabhojyaṁmodakaprakārāṇi ca kaṇṭhakasya purato rāśīkṛtā na ca kaṇṭhako paribhuṁjati |

p. 190

bodhisatvaṁ samanusmaranto sarvakālamaśrūṇi pravarteti | antaḥpurikā ca aṁśukehi dukūlehi paṭṭorṇehi ca mahārahehi rājārhehi vastrehi kaṇṭhasya anye aśrūṇi pramārjenti anye śīrṣaṁ pramārjenti anye grīvaṁ pramārjenti anye pṛṣṭhaṁ prmārjenti anye skandhaṁ pramārjenti anye bāhuṁ pramārjenti anye sandhiṁ pramārjenti anye bāladhiṁ pramārjenti anye pādāni parimardayanti anye madhumrakṣitāni ālopāni mukhe allīyanti anye nānāprakārāṇi khajjakāni allīyanti anye ukkārikāni allīyanti anye modakāni allīyanti suvarṇarūpyamayehi bhājanehi ratnavicitrehi rājārahāṇi pānāni allīyanti na ca kaṇṭhaka āhāraṁ karoti | bodhisatvasya śokena anāhāro ca kaṇṭhako kālagato bodhisatvamapaśyanto || tasya kālagatasya rājñā śuddhodanena mahatā rajānubhāvena śarīrapūjā kṛtā || samantarakālagato ca trāyastriṁśehi upapanno śikhaṇḍisya devaputrasya putratvamabhyudgato kaṇṭhako nāma devaputro maharddhiko mahānubhāvo anyeṣāṁ pūrvopapannānāṁ devasahasrāṇāṁ devaputrāṇāṁ divyehi daśahi sthānehi abhibhavati | tadyathā divyenāyuṣā divyena varṇena divyena sukhena divyena aiśvaryeṇa divyena parivāreṇa divyehi ca rūpehi śabdehi gandhehi rasehi divyehi ca sparśehi ||

yadā bhagavāṁ pravṛttapravaradharmacakro vaistārikaśāsanasaṁjāto tadāyuṣmatā mahāmaudgalyāyanena deveṣu cārikāṁ caramāṇena kaṇṭhako devaputro dṛṣṭo dṛṣṭvā na punaḥ gāthayā adhyabhāṣe ||

p. 191

candro yathā paṁcadaśīṁ nakṣatraparivārito |
obhāseti diśāṁ sarvāṁ tārakā vigatā nabhā ||
tathopamamidaṁ veśma divyaṁ devapure tava |
prajvālyamāno varṇena ādityo va virocasi ||
musāragalvamuktāhi maṇilohitakāhi ca |
citrā susaṁskṛtā bhūmi na cātrodvāyate rajaḥ ||
vaiḍūryasya suvarṇasya sphāṭikarūpiyasya ca |
kūṭāgāraśubhāsthānā prāsādā te manoramā ||
prāsādānāṁ ca avidūre puṣkariṇyo sunirmitā |
vaiḍūryaphalakasopānā suvarṇavālikasaṁstṛtā ||
tāsāṁ ca tīreṣu drumā sujātā
maha mahāntaṁ viṭapaṁ samudgatā |
abhyudgatā brahmapuraṁ ca ambarād
vāteritā sarvadiśā pravānti ||
teṣāṁ ca tīreṣu drumā sujātā
maha mahantaṁ viṭapaṁ samudgatā |
saṁpuṣpitā bhānti diśā catasro
dvijehi ghuṣṭā rucirasvarehi ||
saṁchannā puṇḍarīkehi padumehi utpalehi ca |
nānāvarṇehi puṣpehi vānti sarvadiśo diśo ||
ekamekasmiṁ tūryasmiṁ ṣaṣṭi nṛtyanti apsarā |

p. 192

tāsāṁ ca nṛtyamānānāṁ divyakanyāna kānane |
divyo niścarate śabdo dvijakanyāgaṇeṁ yathā ||
suvarṇapāde paryaṁke nirmite ratanāmaye |
saṁskṛte suvisṛṣṭe ca svargakāyasmi modasi ||
suvarṇapāde paryaṁke nirmite ratanāmaye |
prekṣamāṇo diśā sarvāṁ brahmā va upaśobhasi ||
tasmiṁ niṣaṇaṁ. . . . paryaṁke tūlikāstṛte |
alaṁkṛtā devakanyā vījanti cāmarehi te ||
tavamete apsarasaṁghā hemajālā alaṁkṛtā |
bāhāṁ vikīrya nṛtyanti gāyanti ca suvāditaṁ ||
kācittatra upagāyanti upavādenti apsarā |
kācicca upanṛtyanti saṁgītasmiṁ suvādite ||
kācitte ruciraṁ śabdaṁ muṁcantyaṅgehi sarvaśo |
kāsāṁcitsarvaromehi vānti gandhā amānuṣā ||
taṁ devakanyāhi upetarūpaṁ
niveśanaṁ te padumuttarāhi |
suvarṇakaṁcukakṛtabhūtimetaṁ
bhavanamaho laṁkṛtamapsarohi ||
kiṁ tvaṁ karma karitvāna pūrva anyāsu jātiṣu |
kena tvaṁ karma karitvāna pūrva anyāsu jātiṣu |
kena kuśalamūlena trāyastriṁśopapadyatha ||
kiṁ tvaṁkarma karitvāna pūrve mānuṣyake bhave |

p. 193

kena kuśalamūlena vipākamanubhosimaṁ ||
kena tvayā ayaṁ labdho āyurvaśo yaśo balaṁ |
ṛddhiṁ ca parivāraṁ ca anubhosi amānuṣaṁ ||
kiṁ tvayā kalyāṇaṁ karma karitvā anyāsu jātiṣu |
kena kuśalakarmeṇa vipākamanubhosimaṁ ||
kena te brahmacaryeṇa saṁyamena damena ca |
kena kuśalakarmeṇa svargakāyasmi modasi ||
kenāpi evaṁ jvalito anubhāvo varṇo ca te |
kena kuśalakarmeṇa sarvāṁ diśāṁ prabhāsasi |
pṛcchito devaputra brūhi kasya karmasyidaṁ phalaṁ ||
so devaputro ātmanā maudgalyāyanena pṛcchito |
praśnaṁ pṛṣṭo viyākarṣi sthavirasyeti me śrutaṁ ||
ahaṁ kapilavastusmiṁ śākyānāṁ nagarottame |
aṭṭālakoṭṭaracite dṛḍhaprākāratoraṇe ||
godhāmukhaniryūhadṛḍhārgalakapāṭatoraṇe |
hayagajarathācīrṇe āvāse śākyaśreṣṭhino ||
ākīrṇajanamanuṣye nagare sādhunirmite |
śuddhodanasya putrasya sahajo āsi kaṇṭhako ||
yadā cābhiniṣkramesi pravrajyāye narottamo |
tadā sa vacanamāha bahusamyaggirāṁ bravīt ||

p. 194

tāṁ saha girāṁ śruṇitvā harṣajātena cetasā
vegajāto namasyanto vahedahaṁ puruṣottamaṁ ||
pareṣāṁ viṣayaṁ gatvā udgatasmiṁ divākare |
mama chandakaṁ ca vihāya anavekṣo sa prakrame ||
tasya tāmranakhā caraṇāṁ jihvāyā parilehiya |
rodamāno udvīkṣeyaṁ gacchantaṁ puruṣottamaṁ ||
tasyaiva adarśanena śākyaputrasya śrīmato|
khura ābādha utpadyet tato kālaṁ karomyahaṁ ||
tasyaivamanubhāvena vimānamāvasāmyahaṁ |
nārīvaragaṇākīrṇaṁ kūṭāgāraṁ varuttamaṁ ||
saced bhadante gacchāsi śākyasiṁhasya santike |
kaṇṭhako vacanaṁ āha vadesi puruṣottamaṁ ||
eṣo cāhamapi āmaṁsye vandituṁ puruṣottamaṁ |
sādhu khu darśanaṁ bhoti tādṛśānāṁ maharṣiṇāṁ ||
tena mayā idaṁ labdhaṁ āyuvarnayaśobalaṁ |
ṛddhiṁ ca parivāraṁ ca anubhomi amānuṣaṁ ||
tena me brahmacaryeṇa saṁyamena damena ca |
ayaṁ me tādṛśī ṛddhī apratikrāntā amānuṣī ||
taṁ karmaṁ kuśalaṁ kṛtvā yattaṁ upacitaṁ purā |
tena kuśalakarmeṇa vipākamanubhavāmyahaṁ ||
bhogā ca me utpadyensu ye kecit manasi priyā |
devā ca me namasyanti tesāṁ ca upacito ahaṁ ||

p. 195

tasmiṁ cittaṁ prasādetha dakṣiṇīyeṣu tādṛśaṁ |
paśyati rakṣabhūtena karmaṁ upacitaṁ śubhaṁ ||

iti śrīmahāvastu avadānakathāyāṁ kaṇṭhakasya vyākaraṇaṁ samāptaṁ ||

śuddhāvāsehi devehi tahiṁ araṇyāyatane kāṣāyaprāvṛto lubdhako nirmito | so dāni bodhisatvena dṛṣṭo ||

tatrādrākṣīdaraṇyasmiṁ lubdhakaṁ kāṣāyaprāvṛtaṁ |
so tatra upasaṁkramya idaṁ vacanamabravīt ||
imau kāśikau gṛhṇitvā dehi kāṣāyaṁ tvaṁ mama |
so tau kāśikau gṛhītvā deti kāṣāyaṁ lubdhako ||
tataḥ kāṣāyau gṛhṇitvā tuṣṭo āttamano abhūt |
so patho me varo dhīro uttamārthasya prāptaye ti ||

bodhisatvo dharmāraṇyaṁ vaśiṣṭhasya ṛṣisya āśramapadaṁ praviṣṭaḥ || vaśiṣṭho pi ṛṣi bodhisatvaṁ dṛṣṭvā vismito ko yaṁ bhaviṣyati mānuṣo vā devo vā śakro vā brahmā vā yasya kāyasya prabhāye sarvamimaṁ tapovanamobhāsitaṁ || sarve te vaṭukā bodhisatvaṁ dṛṣṭvā tvaritatvaritā svakasvakāni parṇakūṭīni pradhāvitā nānāprakārāṇi phalāni gṛhya pānīyaṁ ca bodhisatvamupasaṁkrāntā ||

tatra vṛddhaṁ mahāprājñaṁ tāpasantapatāṁ varaṁ |
vaśiṣṭhaṁ nāma gotreṇa dadarśa ca jahāma ca ||
tāmradhūmāruṇajaṭaṁ jvālamiva adarśi taṁ |

p. 196

āsīnaṁ munimavyagraṁ nirvātamiva sāgaraṁ ||
abhigamya ca dharmātmā naṁ muniṁ śākyapuṁgavo |
anujñāto pravisṭāya bhūmiyāṁ upaviśya sa ||
samudra iva gambhīro vīryavā himavāniva |
śākyarājasutaṁ dṛṣṭvā maharṣi vismito abhūt ||
ko nvayaṁ vapuṣā śrīmān jvalatyanupamadyuti |
suvarṇo dhūmāpagataḥ jotamāno yathānalaḥ ||
vyūḍhoraskyo mahābāhuḥ supraśastakarāṁguli ||
samantakukṣiśca ślakṣṇo eṇavṛtti kaṭīmahān ||
kāṁcanastambhasadṛśo govṛṣākṣo mahādyutiḥ |
śārdūlavṛṣabhaskandhaḥ padmapādakaro naghaḥ (?) ||
śarīralakṣaṇairasya jātiśataguṇācitaiḥ |
śobhate śarīraṁ tasya nakṣatrairiva candramāḥ ||
vibhūṣaṇā naiva gātreṣu racitā anurūpikā |
śarīraṁ bhūṣayantyasya lakṣaṇāni mahātmanaḥ ||
merumaṇḍalasāreṇa gacchatā gamagāminā |
ākrāntā sahasā padryāṁ raṇatīva vasundharā ||
snigdhagambhīraśabdena svareṇa anunādinā |
trilokamarhate kṛtsnamājñāpayitumojasā ||
vyaṁjanāni hi yā yasya lakṣaṇāni ca lakṣaye |

p. 197

yukto yaṁ sarvabhūtānāṁ trilokapatirīśvaraḥ ||
prabhayā pūrayatyeṣa svaśarīrasamucchrayā |
tapovanamidaṁ sarvaṁ udayanniva bhāskaro ||
aśītivyaṁjanopeto dvātriṁśadvaralakṣaṇaḥ |
sanatkumārapratimo kumāro dyutimānayaṁ ||
sarvalakṣaṇasaṁpannaṁ sarvabhūtamanoharaṁ |
kumāraṁ paripṛccheyaṁ maharṣi upagamya taṁ ||
gandharvaśaśisaṁkāśa devagarbhopama yuvā |
kasya tvaṁ kinnimittaṁ vā tapovanamupāgato ||
satyānuparivartinyā sarvabhūtātmayā girā |
ślakṣṇayā privādinyā babhāṣe sa nṛpātmajaḥ ||
ikṣvākuvaṁśaprabhavaḥ śuddhodananṛpātmajaḥ |
vihāya pṛthivīṁ rājyaṁ ujjhitvā mokṣamāsthitaḥ ||
lokantu bahubhirduḥkhairdṛṣṭvavaṁ samabhidrutaṁ |
mokṣārthamabhiniṣkrānto jātivyādhijarādibhiḥ ||
yatra sarvaṁ na bhavate yatra sarvaṁ nirudhyate |
yatropaśāmyate sarvaṁ tatpadaṁ prārthayāmyahaṁ ||
evamukte mahāprājño mahātmā satyavāgṛṣiḥ |
uvāca vadatāṁ śreṣṭhaṁ śākyarājakuloditaṁ ||
īdṛśena hi vṛttena vṛttyā lakṣaṇasaṁpadā |
prajñayā ca mahābhāga na kiñcidyaṁ na prāpaye ||

p. 198

bodhisatvo dāni vaiśāliṁ gato ārāḍaṁ kālāmaṁ allīno | nirveditvā nāyaṁ mārgo nairyāṇiko tato rājagṛhaṁ gato ||

gatvā ca so rājagṛhaṁ māgadhānāṁ girigahūre |
pīṇḍāye abhisaresi ākīrṇavaralakṣaṇaḥ ||
tamadṛśāsi prāsādāt śreṇiyo magadhādhipaḥ |
prasannacitto dṛṣṭvā ca amātyāṁ idamabravīt ||
imaṁ bhavanto paśyantu ākīrṇavaralakṣaṇaṁ |
āroheṇa ca sampannaṁ yugamātraṁ ca prekṣati ||
utkṣiptacakṣurmedhāvī nāyamūnakulodito |
rājadūtānubandhantu kahiṁ vāsamupeṣyati ||
tato taṁ saṁdiśitā dūtā pṛṣṭhato anubandhiṣu |
gamiṣyati kahiṁ bhikṣuḥ kahiṁ vāsamupeṣyati ||
piṇḍāye cāraṁ caritvāna niṣkramye nagarānmuniḥ |
pāṇḍavaṁ abhisaresi atra vāso bhaviṣyati ||
jñātvā ca vāsopagataṁ eko dūto upāviśat |
aparo kṣipramāgamya rājño ārocaye tadā ||
eṣa bhikṣuḥ mahārāja pāṇḍavasmiṁ purastataḥ |
niṣaṇo vṛkṣamūlasmiṁ ekāgro susamāhitaḥ ||
dvīpīva sutanuṁ cittaṁ vyāghraṁ vā girisānugaṁ |
siṁhaṁ vā giridurgasmiṁ mahāsiṁho mṛgādhipaḥ ||
tato ca rājā tvaramāno amātyāṁ adhyabhāṣati |

p. 199

kṣipraṁ panthaṁ viśodheya drakṣyāma puruṣottamaṁ ||
tato ca te rājadūtā mahāmātrā yaśasvino |
kṣipraṁ panthaṁ viśodhensuḥ svayaṁ rājā iheṣyati ||
tato ca te rājadūtā mahāmātrā yaśasvino |
gatvā rājño nivedensuḥ śuddho te deva pāṇḍavo ||
tato ca niryāti rājā senā ca caturaṁginī |
mitrāmātyaparivṛto jñātisaṁghapuraskṛto ||
yānāto otaritvāna padasā upasaṁkrame |
sārāyaṇīṁ kathāṁ kṛtvā ekamante upāviśi ||
niṣadya pramukho rājā bodhisatvamadhyabhāṣati |
udagro tvamasi rājñaḥ aśvāroho va selako ||
dadāmi bhogāṁ bhūṁjāhi jātīṁ cākhyāhi pṛcchito ||

bodhisatva āha ||

nijajanapado rāja himavantasya pārśvataḥ |
dhanavīryeṇa sampanno kośaleṣu nivāsito |
ādityo nāma gotreṇa śākiyo nāma jātiye ||
tato kulā pravrajito haṁ na kāmāṁ abhiprārthaye |
prahāṇāya gamiṣyāmi veśmaṁ muktvā ratanāmayaṁ ||
taṁ kho tathā bhotu spṛśāhi nirvṛtiṁ
bodhiṁ ca prāpto punarāgamesi |

p. 200

mahyaṁ pi dharmaṁ kathayesi gautama
yamahaṁ śrutvāna vrajeya svargatiṁ ||

bodhisatva āha ||

taṁ kho mahārāja tathā bhaviṣyati
bodhiṁ spṛśiṣyāmi na me tra saṁśayo |
prāpto ca bodhiṁ punarāgamiṣyaṁ
dharmaṁ ca te deśayiṣyaṁ pratiśṛṇomīti ||

bodhisatva udrakaṁ rāmaputraṁ allīno nāyaṁ mārgo niryāṇiko ti | tato pasaṁkramya gayāṁ gato || gayāśīrṣe parvate tisro upamā pratibhāyensuḥ || tato uruvilvāṁ gato piṇḍāya praviṣṭo || kāśyapo pūraṇo uruvilvāṁ piṇḍāye praviṣṭo ||

nīvaraṇaṁ vijahitvā śṛṇotha ekāgramānasā sarve |
yathā purimajinasaṁgamo yaśasvino bodhisatvasya ||
pravrajyāyabhyupetvā arāḍa udrakaṁ vane aparituṣṭo |
prakrami diśaṁ pradakṣiṇāṁ purimajinanisevitaṁ deśaṁ ||
piṇḍāye praticaranto uruvilvāṁ prāpto kanakaniṣkanibho |
grāmikagharaṁ āgami naranārisamākulaṁ kāle ||
atha grāmikasya dhītā nāmena sujātā paṇḍitā kulīnā |
taṁ dṛṣṭvā rājaputraṁ prakampitā prītivegena ||
aśrūṇi pravartayanti purato sthitā hi sapatissagauravā |

p. 201
ālapati rājaputraṁ mā tvaṁ nivartayadya naravara ||
candrapratipūrṇavadana mā gā nityau sarvato nigamā |
atṛptā hi mama nayanā tava vīra nirīkṣamāṇāye ||
kiṁ tu khu sucāruvikrama surūpalakṣaṇa varābharaṇadhāri |
prakramasi atṛptāyā sarvāndhakṛto yaṁ me hṛdayaṁ ||
sā śruṇati devatānāṁ girāṁ nabhagatānāṁ ca bhāṣantāṁ |
eṣa khalu kapilavastuto śuddhodanarājavaraputro ||
sā tasya darśanatṛṣā nirdhāvitā guṇaśatā kīrtayati |
varapuruṣa viprahīno svabandhujanasya kathaṁ āsī ||
pramadāgaṇasaṁparivṛtā rudanti anugacchanti kanakavarṇaṁ |
paridevate ca karuṇaṁ aṭavivanamukhe prapadyantaṁ ||
sukhitā vaneṣu sakulā mṛgā ca vanadevā vanarājā ca |
ye rājahaṁsagatikaṁ vīkṣanti vanecaraṁ vīraṁ ||
sukumāraphullagātraṁ kamaladalanibhehi pādaratanehi |
kathamākramasi vasudhāṁ tṛṇakuśaśarasaṁstṛtavidurgāṁ ||
mṛṣṭānnarasasamudito nānārasapravaravṛṁhitaśarīro |
mūlaphalapatrabhakṣo bheṣyasi kathaṁ nirjharavanānte ||
kanakagajadantapāde varāstare kusumasaṁkule śayane |
supiyāna kathaṁ śayiṣyasi tṛṇakuśaśarasaṁstṛtataleṣu ||
śruṇiyāna varendra bhavane paṭahatripuṣkaraninādasaṁgītiṁ |

p. 202

śroṣyasi kharāṁ bhayakarāṁ saṁruṣitagajagarjitaninādāṁ ||

mūlaphalapatrasaphalā te bhavatu diśā anugramṛgasaṁghā |

mā tṛṣitabhukṣitasya te śilā tape vanecara śariraṁ ||

grīṣmaparitāpitasya te bhavatu salilagarbhamaṇḍapopavanaṁ |

śiśire ca vigatajalade divākaro bhātu giridarīṣu ||

rākṣasayakṣabhujaṁgaparivāraṁ tava devagarbhasukumāraṁ |

nakṣatracandrapravaraṁ hṛdayanayananandanaśarīraṁ ||

so vindhyapādapārśve gajavara iva padminīmabhilaṣanto |

praviśati tapovanantaṁ śṛṇotha vividhaṁ vanavarasya ||

kvaci raktapallavalatā taruṇatarukusumamaṁjalike raṇye |

kvaci vanadevopataptā kvacitkramatkuñjuravibhagnā ||

kvacidvipulaghanapalāśapralambaphalaiḥ taru alaṁkṛta agamyaiḥ |

kvaci jīrṇo koṭārataru vanapādapagulmavṛtamūlo ||

kvaci padmasaro surūpo kvaci girisaritālābho vanaḥ vīrāḥ |

tāpasakulāśramā kvaci kokilaśukamoraparigītā ||

kvacidvivaratṛṇajāṁgalā kvacit. . . . . . .śarapallavaraktā |

kvacit rurucamaramahiṣā kvacitkvacid vyāghrasiṁhagaṇāḥ ||

kvaci raktapallavalatā taruṇatarupralambitā nānā |

p. 203

udyānagamanaśrāntā pramadāyo viya nidrāyanto ||

kvaci kuravakataruśikharo prakusumito vyaktapuspasuvibuddho |

nidrāgalitanayanānāṁ nārīṇāmiva vibuddhānāṁ ||

madhurapavaneritā kvaci nānādrumakusumacitravanaśākhā |

ālambanti parasparaṁ pramadā salīlā viyānyonyaṁ ||

kvaci kupyakavanaśākhā prakusumitā bhāramaprahasamānā |

anuvellitā. . . .sahodaramiva vatsalā pramadā ||

kvaci kiṁśukā kusumitā vanarājivanāntare gurukule vā |

raktāmbarottarīyā pramadā vipulākṣiyo vanitā ||

kvacit vasumatipradeśo navasaṁpuṣpitapuṣpaiḥ saṁchanno |

ābharaṇabharitavasanā salalitaśayanā navavabhū va ||

kvaci kaṭhinakaṇṭakalatā mṛgamahiṣavarāhāṇa padaniketā |

śabaraśara āhatānāṁ mṛgāna rudhireṇa siktāni ||

kvaci gajakaraṁkanikaro kṣitiṁ gale paṭapāṇḍarāstaraṇakalpo |

kvaci vyāghrakeśarihatā viṣādi naravāraṇavarāhā ||

kvaci rākṣasapralāpā piśācakumbhāṇḍabheravarutāni |

kvaci guhyakabhaṇitāni niśāsu pavaneṣu pracaranti ||

kvacit niśāsu jaladharā garjanti pratinandati vyālagaṇā |

p. 204

. . . . bhairavakarā karonti rūpāṇi ca bahūni ||

pādapavanasmiṁ tasmiṁ viharati so sarvalokahitakāmo |

caṇḍamṛgarākṣānāṁ hṛtabahumānena yo ramyo ||

atha ātmano mṛgapatiḥ sarvajagahitaṁ tato viśeṣeṇa |

prārthayati satvasāro satvāna tadapidamāścaryaṁ ||

ekekasatvamokṣaṇe ydi kalpamasaṁkhyaṁ sarvasatvānāṁ |

duḥkhamanubhomi tāreṣyaṁ sarvasatvānāṁ vyavasitamidaṁ ||

satvasārasya ṣaḍvarṣā duṣkaraṁ vane caritvā karmakṣaye |

smṛti labdhā yatra pathāsmi gto nāyaṁ mārgo mokṣāye ||

asti tasmiṁ mati pūrve jaṁbudrume śākyarājamudyāne |

prathamaṁ dhyānaṁ samādayi sa bhaviṣyati bodhiye mārgo ||

na ca śākyaṁ durbalena kṛśena pariśuṣkarudhiramānsena |

bodhimabhigantuṁ yadahaṁ punarāhāramabhyavahareyaṁ ||

devatā avoca mā tvaṁ āharayahi mā te yaśo parihāye |

vayamojaṁ gātreṣu tuhyaṁ upasaṁhariṣyāmatha ||

tasyāsi ahaṁ sarvaśo satatamanāhāra ityabhijñāto |

ojaśce mahya tehi upasaṁhāritaṁ mṛṣā asyā ||

so anṛtavacanabhīto alamiti taṁ devatāṁ pratikṣipiya |

mudgakulacchahareṇḍā phāṇikṛtaṁ yūṣamupabhuṁje ||

p. 205

anūpūrvaṁ ca śarīre sthāmaṁ ca balaṁ ca saṁjanetvāna |

āhāraṁ samagaveṣi uruvilvamupāgami sa sādhu ||

atha sā pūrvajanetrī sujātā nāmena paṇḍitakulīnā |

nyagrodhapādamūle tiṣṭhati madhupāyasaṁ gṛhya |

kiṁ brahmacāri avacā karśitamāyāsitaṁ tava śarīraṁ |

sā pāyasaṁ dadatvā parikīrtaya rājaputrasya ||

rājaṛṣisya ca tasya āsi madhupāyasaṁ tatra sujātaṁ |

tāṁ avaci pārthivasuto kimarthametaṁ dadasi dānaṁ ||

jātiśatāni janetrī abhūṣi yā tasya śuddhasatvasya |

sā pratibhaṇesi madhuraṁ prārthemi samṛdhyatu mahyaṁ ||

himavantapādapārśve nagaraṁ kapilāhūyanti vikhyātaṁ |

diśavidhiśaviśrutayaśaṁ pramuditanaranārisaṁkīrṇaṁ ||

tasmiṁ nagare kumāro putro śuddhodanasya śākyasya |

avahāya bāndhavajanaṁ vanaṁ gato rājyamutsṛjya ||

ṣaḍvarṣa tasya vrajato tapovane ugre bharave vane |

dānena me tasya bhavati praṇidhī paripūriyā ||

tena tapena varo yaṁ mārgeti me samṛdhyatu artho |

ahamapi tena pathena gaccheya mahānaravareṇa ||

tato prādurāsi vācā antarīkṣādamānuṣī |

sujāte eṣo so dhīro śākyarājakulodito ||

p. 206 

etena tapā ācīrṇā duṣkarā romaharṣaṇā |

śuṣkaśoṇitamānsena nānārūpā tapovane ||

te nirarthāni utsṛjya prakrame varapādapaṁ |

atra atītā saṁbuddhā prāptā saṁbodhimuttamaṁ ||

tato aśrūṇi vartenti saumanasyasamarpitā |

kaṁpamānā naravyāghraṁ kṛtāṁjali uvāca sā ||

dṛṣṭo si bhairavavane ugratapābhyutthito kamalanetra |

dṛṣṭvā me śokamathitaṁ hṛdayaṁ prītiṁ samanubhoti ||

ṣaḍvarṣāṇa mamāgre na suptapūrvā sukhāya śayyāni |

śokaśarātāpena tava tapamanucintayantīye ||

taṁ kho rājyaṁ jano ca pitā ca abhivatsalā ca mātusvasā |

tava śrutvā tapaso ntaṁ prītisumanaso bhaviṣyanti ||

hohinti kapilanagare tūryaśatanināditāni bhavanāni |

ānandapramuditāni prahasitanaranārisaṁghāni ||

madhupāyasamupabhuktvā purimabhavanetriye bhava nirghātī |

drumarājapṛthivīṣaṇḍe amṛtamadhigato padamaśokaṁ ||

vyākari narapradīpo jātiśatā paṁca jananī mahyāsi |

bheṣyasi anāgate dhvani pratyekajino jinavrato ti ||

iti śrīmahāvastune sujātāvyākaraṇaṁ samāptaṁ || 

p. 207

atha bodhisatvo uruvilvāye senāpatigrāmakāto piṇḍāya caritvā nānāprakārāṇāṁ pūpānāṁ bharitena pātreṇa nirdhāvati kāśyapo ca pūraṇo tiriktakena pātreṇa nirdhāvati || so bodhisatvena pṛcchayati || āyuṣmaṁ kāśyapa labhyati bhikṣā ti || so dāni kāśyapo bodhisatvaṁ gāthāyamadhyabhāṣati ||

praskandako balākalpo ujjaṁgalo ca jaṁgalo |

etehi pāpagrāmehi ekāpi bhikṣā na labhyati ||

atha bodhisatvo kāśyapaṁ pūraṇaṁ gāthāya pratyabhāṣati ||

praskandako balākalpo ujjaṁgalo ca jaṁgalo |

etehi bhadragrāmehi paśya pātraṁ bharitaṁ abhū ||

yaṁ bodhisatva akāmakānāṁ mātāpitṝṇāṁ aśrukaṇṭhānāṁ rudanmukhānāṁ abhiniṣkrānto rājñā śuddhodanena puruṣā visarjitā | kumārasya divasavārtāṁ nityamānetha || tato yaṁ kumāro anomiyaṁ gato vaśiṣṭhasya ṛṣisya āśramapadaṁ tato pravṛtti āgatā || yaṁ viśiṣṭhasya ṛṣisya āśramapadāto vaiśāliṁ gato tato ca rājño śuddhodanasya pravṛtti āgatā || yaṁ vaiśāliyaṁ arāḍaṁ kālāmamupasaṁkrānto tato pi pravṛtti āgatā || yaṁ vaiśālito rājagṛhaṁ gato tato pi pravṛtti āgatā || yaṁ rājagṛhe udakaṁ rāmaputramupasaṁkrānto tato pi pravṛtti āgatā || yaṁ rājñā śreṇiyena bimbisāreṇa vistīrṇehi bhogehi pravārito tato pi pravṛtti āgatā || yaṁ rājagṛhāto gayāśīrṣaṁ parvataṁ gato tato pi pravṛtti āgatā || yaṁ gayāśīrṣāto parvatāto uruvilvāṁ gato nadīya nairaṁjanāya tīre uruvilvake vaṇaṣaṇḍe tato rājño śuddhodanasya pravṛtti āgatā || 

p. 208

yaṁ uruvilvake vanakhaṇḍe ugraṁ ca tapaṁ tapyati prahāṇaṁ ca pratidadhāti tataḥ pravṛttirgacchati || yaṁ bodhisatvo āsphānakaṁ dhyānaṁ dhyāyati lūkhatāya ca nāsikāśrotrehi ca ubhayato ca karṇaśrotravivarāntarehi bodhisatvena āśvāsapraśāvāsā uparuddhā teṣāṁ puruṣāṇāṁ bhavati kālagato kumāro ti no pi uśvasati na praśvasati tehi gatvā kapilavastuṁ rājño śuddhodanasya niveditaṁ | mahārāja kālagato kumāro ti || rājā na pattīyati | teṣāṁ puruṣāṇāṁ pṛcchati | kathaṁ yūyaṁ jānatha kumāro kālagato ti || te āhansuḥ || mahārāja ugreṇa tapena lūhāhāratāye ca kālagato nāpi uśvasati na praśvasati kāṣṭhabhūto āsati| tataḥ asmākaṁ bhavati yathā kumāro na uśvasati na praśvasati kṛśo ca durbalaśarīro kālagataḥ kumāro ti || rājño dāni śuddhodanasya etadabhūṣi || yādṛśā kumārasya garbhāvakrānti āsi yādṛśā ca devasahasrehi pūjā kṛtā garbhacaṁkramasya yādṛśāye ca vidhīye lumbinīvane udyāne kumāro jāto jātamātro ca pṛthīyaṁ sapta padāni prakānto diśā ca abhilokito mahāhasitaṁ ca ūhasito vacanaṁ pravyāhṛto ahaṁ loke agro jyeṣṭho śreṣṭho pūjyo devānāṁ ca manuṣyāṇāṁ ca yādṛśāni ca kumāre jātamātre āścaryādbhutāni acetanā pṛthivī kaṁpitā devasahasrehi ca pūjā kṛtā yādṛśā ca abhiniṣkramaṇasampadā āsi tatra na edṛśā mahāpuruṣā alpāyuṣkā bhavanti || bhavitavyaṁ kumāro yathā pūrve pravrajyāmapravrajito sītalāye jambucchāyāye paryaṁkena niṣaṇaḥ śāntaṁ samādhiṁ samāpanno bhaviṣyati | tadete jānanti kālagato kumāro ti || so dāni teṣāṁ puruṣāṇāṁ āha || gacchatha kumārasya sakāśaṁ na kumāro kālagato śāntaṁ samādhiṁ samāpanno | kumārasya

p. 209

divasapravṛttiṁ mama ānetha || te dāni puruṣā bhūyo uruvilvāṁ gatāḥ tapovanaṁ ca praviṣṭāḥ kumāraṁ ca arogaṁ svastivantaṁ samādhito vyutthitaṁ paśyanti || te dāni puruṣā vismitā paṇḍito rājā śuddhodano || yadā bhagavāṁ pravṛttapravaradharmacakro etaṁ prakaraṇaṁ bhikṣūhi śrutaṁ || bhikṣū bhagavantaṁ pṛcchanti || kathaṁ bhagavaṁ rājā śuddhodano tesāṁ āpṛṣṭapuruṣāṇāṁ śrutvā kumāro kālagato ti nābhiśraddadhāti || bhagavānāha || na hi bhikṣavo na etarahiṁ eva eṣā rājā śuddhodano mamāntareṇa kālagato ti śrutvā nābhiśraddadhāti | anyadāpi mamāntareṇa eṣa kālagato ti śrutvā nābhiśraddadhāti || bhikṣū āhansuḥ || anyadāpi bhagavan || bhagavanāha || anyadāpi bhikṣavo ||

bhūtapūrvaṁ bhikṣavo atītamadhvāne nagare vārāṇasī kāśijanapade aparo brāhmaṇo || tena aṣṭacatvāriṁśadvarṣātkaumāraṁ brahmacaryaṁ cīrṇaṁ vedā ca adhītā || tena dāni aṣṭacatvāriṁśadvarṣāt kaumāraṁ brahmacaryaṁ caritvā vedā ca adhītya nāsti anapatyasya loke pi dharmo dāraṁ kṛtaṁ apatyo ca utpādito || tasya bhavati brāhmaṇasya | paribhuktā mānuṣyakā kāmā samayo me pravrajituṁ || so dāni brāhmaṇo tāṁ brāhmaṇīmāmantrayati | bhavati āmantremi pravrajiṣyāmīti || sā naṁ āha || brāhmaṇasya vā putrasya ko viveṣyati mama vā ko viveṣyati | yadi tava abhipretaṁ pravrajituṁ ahaṁ pi pravjrajiṣyāmi ahaṁ pi tapaścaraṇaṁ kariṣyāmi ahaṁ pi brahmacaryaṁ cariṣyāmi | yathāpi tvaṁ tapaścaraṇaṁ kariṣyasi tathāhaṁ pi tapaścaraṇaṁ kariṣyāmi || brāhmaṇo āha || eva-

p. 210

mastu tvaṁ pi pravrajāhi || te dāni vārāṇasīto nirgatā || anuhimavante sāhaṁjanī nāma āśramapado | tahiṁ gautamo nāma maharṣi prativasati paṁcaśataparivāro caturdhyānalābhī paṁcābhijño || so dāni brāhmaṇo tāye brāhmaṇīye sārdhaṁ tahiṁ sāhaṁjanīṁ āśramapadaṁ gatvā gautamasya ṛṣisya mūle pravrajito | sāpi brāhmaṇī pravrajitā || tena dāni tasya āśramapadasya avidūre āśramo māpito tṛṇakuṭī parṇakuṭī ca kṛtā | tasyā pāragāye tāpasīye ekānte tṛṇakuṭī kṛtā || tehi dāni tahiṁ āśramapade prativasantehi vāhirakena mārgeṇa yujyaṁtehi ghaṭantehi vyāyamantehi dhyānāni ca abhijñā ca sākṣātkṛtā caturdhyānalābhī paṁcābhijñā mahābhāgā saṁvṛttā ugratapāśritā brahmacārī || yaṁ ṛṣi āneti mūlavikṛtiṁ vā phalavikṛtiṁ vā kodravakaṁ vā śyāmākaṁ vā priyaṁgu vā bhaṁgaṁ vā prāsādikaṁ vā śākaṁ vā mūlakaṁ vā tataḥ tasyā pi pāragāya sagarbharūpāye saṁvibhāgaṁ karoti || teṣāṁ bhavati | kiṁ imasya māṇavakasya nāmaṁ bhavatūti || teṣāmetadabhūṣi | ayaṁ māṇavako śyāmavarṇako bhavati imasya māṇavakasya śyāmako ti nāma || tasya dāni māṇavakasya tehi mātāpitṛhi śāmako ti nāma kṛtaṁ ||

tahiṁ āśramapade so mānavako unnīyati | evamanupūrveṇa so mānavakaḥ yaṁ kālaṁ saṁvardhito pādehi aṇvitaḥ tato yaṁ evaṁ mṛgapotakehi sārdhaṁ ramati | maitrīvihārī rṛṣayo mahābhāgā | teṣāṁ mṛgapakṣkiṇaḥ na santrasanti || mṛgapakṣisahasrehi tamāśramapadaṁ upaśobhitaṁ | yaṁ velante mṛgapotakā mātaro stanaṁ pibanti tataḥ śyāmako pi tehi evaṁ mṛgapotakehi sārdhaṁ taṁ mṛgīye stanaṁ pibati | yasyā yasyā mṛgīye allīyati sā eva stanaṁ pāyeti yathā svakapotakaṁ pāyeti tathā śyāmakaṁ pi 

p. 211

pāyeti || evaṁ so śyāmako ṛṣikumāro tahiṁ āśramapade tehi mṛgapotakehi pakṣīhi ca sārdhaṁ saṁvardhati || yato yataḥ mṛgapotakā ca pakṣī ca aṇvanti tatra tatra śyāmako ṛṣikumāro tehi mṛgapakṣīhi parivārito aṇvati | te pi mṛgapakṣī ṛṣikumāreṇa sārdhaṁ abhiramanti || yaṁ velaṁ ṛṣikumāro uṭaje śayito bhavati tataḥ anekamṛgapotakā ca pakṣī ca nānāprakārā uṭajasya dvāramūlamanvāsanti yāvat śyāmako ṛṣikumāro tato uṭajāto nirdhāvito bhavati | tataḥ āśramapadasya parisāmanta aṇvanti || śyāmako tehi mṛgapakṣīhi sārdhaṁ āśramapade abhiramati mṛgapakṣī pi tena śyāmakena sārdhaṁ tahiṁ āśramapade abhiramanti || śayitasyāpi ṛṣikumārasya āśramapade mṛgapotakā ca mṛgā ca pakṣī ca anuparivāritvā āsanti | yadā aṇvitukāmā bhavanti mṛgapotakā ca pakṣī ca tato taṁ śyāmakaṁ ṛṣikumāraṁ mukhatuṇḍakena pratibodhayanti || evaṁ so ṛṣikumāro tehi mṛgapakṣīhi sārdhaṁ āśramapade saṁvardhati || yaṁ velaṁ ṛṣikumāro vivṛddho saṁvṛtto tataḥ mṛgāṇāmajinena nivasto ca prāvṛto ca || yā tatra āśramapade bhavati mūlavikṛtirvā phalavikṛtirvā kodravo vā śyāmako vā cinnako vā priyaṁgurvā bhaṅgaṁ vā prāsādiko vā śākaṁ vā mūlakā vā tamānayitvā mātāpitṝṇāṁ upanāmeti | udakamāneti kāṣṭhāni āneti  tṛṇakuṭiparṇakuṭīni saṁsthāpeti | tamāśramapadaṁ siṁcati saṁmārjati || paramagauraveṇa teṣāṁ mātāpitṛṇāmupasthihati | prathamaṁ mātāpitaraṁ praticarati paścāt svayaṁ āhāraṁ karoti | yata upādāya ṛṣikumāro vijñaprāpto tataḥ upādāya na kadācida-

p. 212

dattvā mātāpitṝṇāmāhāraṁ svayaṁ āhāraṁ kṛtapūrvo | evaṁ śāyamako ṛṣikumāro tahiṁ āśramapade mātāpitaramupasthihati || iṣṭena kāntena priyena manāpena kālo gacchati ṛṣikumārasya mātāpitaraṁ upasthihantasya || mātāpitaro pi tahiṁ āśramapade pratiasantā jīrṇā saṁvṛttā durbalaśarīrā cakṣuparihīṇā paraprāṇeyā aśakyā ātmanā āhāravidhānaṁ kartuṁ udakahārāya vā gantuṁ tṛṇakutīya vā parṇakuṭīya vā veṣituṁ || śyāmako ṛṣikumāro teṣāṁ mātāpitṛṇā vṛddhānāṁ jīrṇānāṁ durbalaśarīrāṇāṁ cakṣuhīnānāṁ sarvahitopasthānena upasthihati daśa kuśalāṁ karmapathāṁ samādāya vartati prāsādiko ṛṣikumāro abhirūpo darśanāye śubhena karmaṇā abhinirvṛttaḥ mātāpitrivartako kaumārabrahmacārī ugratapasāśrito prāntaśayyāsanavihārī mahābhāgo priyo devānāṁ nāgānāṁ yakṣāṇāṁ rākṣasānāṁ piśācānāṁ kumbhāṇḍānāṁ kinnarāṇāṁ kinnarīṇāṁ mṛgānāṁ pakṣīṇāṁ priyo sarvabhūtānāṁ || yato yato ṛṣikumāro gacchati mūlahārī vā patrahārī vā puṣpahārī vā phalahārī vā tato tato mṛgapakṣīhi ca devanāgehi ca kinnarehi kinnarīhi ca saṁparivṛto gacchati ||

so dāni ghaṭamādāya mṛgapakṣīhi saṁparivṛtaḥ devanāgehi ca kinnarehi ca kinnarīhi ca udakahārī girinadīṁ okasto tataḥ udakaghaṭaṁ paripūrayati || peliyakṣo nāma kāśirājā mahābalo mahākośo mahāvāhano mṛgavye aṇvanto vātavajasamena turageṇa mṛgamanujavati | ujjhitvā balavāhanā na kaścana taṁ pradeśamanuprāpto || yathoktaṁ bhagavatā dharmapade |

gati mṛgānāṁ pavanaṁ ākāśaṁ pakṣiṇāṁ gatiḥ |

dharmo gatirvibhāgīyānāṁ nirvāṇamarhatāṁ gatiriti ||

p. 213

so mṛgo tahiṁ eva vanakhaṇḍe naṣṭo || rājā tahiṁ vanakhaṇḍe śyāmaṛṣisya tato girinadīto udakaghaṭaṁ bharantasya śabdaṁ śṛṇoti | tasyaitadabhūṣi mṛgasya etaṁ śabdaṁ ti na manuṣyacarito ayaṁ vano || tena dāni yato taṁ śabdaṁ śyāmaṛṣisya udakaghaṭaṁ bharantasya tato kṣurapraṁ kṣiptaṁ || so dāni kṣurapro ṛṣikumārasya hṛdaye nipatito viṣakṛto || te mṛgapakṣiṇo tena viṣakṛtasya kṣuraprasya śabdena śabdavedhigandhena diśo daśa prapalānā || śyāmakaṛṣi udakaghaṭaṁ nadītīre sthāpetvā karuṇāni paridevati || mānsasyārthaṁ mṛgavarāhā hanyanti | carmaṇārthāya siṁhavyāghrā dvīpayo hanyanti | bālārthaṁ camarīyo hanyanti | dantārthaṁ hastināgā hanyanti | bhaiṣajyārthaṁ tittirakapiṁlajalāni hanyanti | asmākaṁ punarnaiva śakyā mānsena kāryaṁ kartuṁ na carmeṇa na keśe hi dantehi kasyārthāya vayaṁ aheṭhakā adūṣakā anaparādhino ekena iṣuṇā trayo janā hatā | aho yathā saṁprajvalito adharmo || so ca śyāmaṛṣikumāro tathā paridevati kāśirājo ca naṁ pradeśamanuprāpto paśyati tamṛṣikumāraṁ paridevantaṁ ajinajaṭāvalkaladharaṁ mahābhāgaṁ aśru prapātentaṁ || so rājā tamṛṣikumāraṁ kṣurapreṇa āhataṁ dṛṣṭvā bhīto trasto saṁjāto | mā haiva me sanagarajanapadaṁ śāpena bhasmīkariṣyati || so tato aśvāto avataritvā śyāmaṛṣisya kumārasya mūrdhnā nipatito || bhagavaṁ mṛgasaṁjñena mayā etaṁ iṣu kṣiptaṁ ajānamānena anukṣamāpayiṣyaṁ bhagavantaṁ ye caite aśruvindū bhūmiṁ patanti kevalakalpaṁ jambudvīpaṁ ete aśruvindū dahensuḥ 

p. 214

kimaṁga punaḥ asmadvidhānāṁ bālānāṁ || yena bhagavānāha ekena iṣuṇā trivargaṁ hatanti etaṁ na vijānāmi | bhagavāneko na trivargo | kathaṁ ekena iṣuṇā trayo janā hatāḥ || ṛṣikumāra āha || mahārāja mama mātāpitarau jīrṇā vṛddhā durbalaśarīrā cakṣuhīnā brahmacārī mahābhāgā sadevakasya lokasya dakṣiṇīyā paraprāṇeyā ahaṁ ca teṣāmupasthāyako | prathamaṁ teṣāmāhāravidhānaṁ karomi paścādātmano yaṁ kaṁcitteṣāṁ upasthānaparyantaṁ ahaṁ sarvaṁ karomi nāsti teṣāṁ anyo kocidyo sānaṁ upasthiheya tataḥ mayā hatena te pi hatā | nāsti mayā mṛtena teṣāṁ jīvitaṁ | tadetena kāraṇena jalpāmi ekeṣuṇā trayo janā hatā ti || kāśirājā śyāmaśirimṛṣikumāraṁ āha || tīkṣṇaviṣakṛtena iṣuṇā hṛdayasmiṁ āhato si mayā ajānamānena jānāmahaṁ yathā tava jīvitaṁ nāsti | taṁ care eka satyaṁ pratiśruṇāmi | rājyaṁ ṛddhaṁ sphītamavahāya tava gurumātāpitaraṁ ahaṁ paricariṣyaṁ || yathā tvayā paricīrṇaṁ tathā ahaṁ paricariṣyaṁ || ṛṣikumāro āha || mahārāja tena me śokaśalyo hṛdayāto apagataḥ || etaṁ vacanaṁ pratiśrutvā yathā satyapratijño bhavesi me guruṣu tathā karohi mahīpāla mahāntaṁ te kuśalaṁ bhaviṣyati | teṣāṁ mahābhāgānāṁ upasthānaparicaryaṁ kṛtvā etaṁ mahārāja udakaghaṭamādāya etāye ekapadikāye mama mātāpitṝṇāmāśramapadaṁ gacchesi | mama vacanena abhivādanaṁ pṛcchesi | śyāmaśiri abhivādanaṁ pṛcchati evaṁ cāha | mṛto vo ekaputrako tanna śocitavyaṁ na roditavyaṁ jātena jīvaloke avaśyaṁ martavyaṁ alabhanīyaṁ sthānaṁ tanna śakyaṁ roditena vā śocitena vālabdhuṁ na śakyaṁ svayaṁ-

p. 215

kṛtānāṁ karmaṇāṁ palāyituṁ | nāpi mama ekasya maraṇaṁ sarvasatvā maraṇadharmā | tanmā śociṣyatha mā utkaṇṭhiṣyatha | sarvehi priyehi manāpehi nānābhāvo vinābhāvo || yathā mahārāja satyapratijño me guruṣu bhavasi tathā karohi || evaṁ saṁviditvā ṛṣikumāro viparigataśarīro kālagato ||

rājā ṛṣikumāraṁ kālagataṁ viditvā roditvā paridevitvā aśrūṇi saṁmārjitvā tamudakaghaṭamādāya tāye ekapadikāye yathopadiṣṭāye śyāmakaśiriṇā tamāśramapadaṁ gacchati || samanantaraprakrānto ca kāśirājā śyāmakaśirisya mūlāto śyāmakaśiri ca mṛgapakṣiśatehi mṛgapakṣisahasrehi parivārito devehi nāgehi yakṣehi kinnarehi kinnarīhi tathānyehi bhūtehi | ṛṣikumāraṁ parivāretvā mahāntaṁ ārodanaṁ karensuḥ mahāntaṁ ninādaṁ akarensuḥ | nūnaṁ so pāpakarmo tamāto tamaṁ gamiṣyati apāyeṣu apāyaṁ gamiṣyati yena tāva aheṭhakasya adūṣakasya anaparāddhasya aparāddhaṁ || sarvaṁ vanakhaṇḍaṁ tā ca parvadarī taṁ ca āśramapadaṁ bhūtaninādehi nināditaṁ mṛgapakṣiravehi ca ārāvitaṁ || śyāmakaśirisya mātāpitarau tāni bhūtāni śrutvā mṛgapakṣiravāṇi śrutvā cintāmāpannā | kimidaṁ adya nāsmabhiḥ kadācidedṛśāṇi bhūtānāṁ nirnādaśabdāni śrutapūrvāṇi na edṛśāni mṛgapakṣiravaśabdāni śrutapūrvāṇi mā haiva śyāmakaśiri siṁhena vyāghreṇa vā anyena vā vyāḍamṛgeṇa viheṭhito bhūditi || yādṛśāni etāni nimittāni yādṛśo ca asmākaṁ hṛdayo anirvṛtto yathā ca me akṣīṇi parisphuranti || te ca tathā anirvṛttā kāyena ca cittena ca śyāmakaśiriṁ vicintenti kāśirājā ca tamāśramapadamanuprāptaḥ mṛtapakṣiśatāni ca tataḥ āśramapadāto bhaira-

p. 216

vāṇi ravāṇi ravantā prapalānā | ṛṣayo asyādhikaṁ santrastā || kāśirājā ekamante vṛkṣadaṇḍe aśvaṁ baṁdhitvā taṁ udakaghaṭamādāya śyāmakaśirisya mātāpitṝṇāṁ sakāśamupasaṁkrānto || abhivādayāmi bhagavan || te pṛcchanti nandantā || ko tuvanti || rājā āha || bhagavan ahaṁ peliyakṣo nāma kāśirājā kaccidbhagavāniha tapovane sukhaṁ bhavati vyāḍamṛgānucarite nirmanuṣye utpadyanti mūlaphalāni kodravaṁ śyāmākaṁ śākamūlaṁ alpakisareṇa labhyati alpā vā vyādhi śarīre alpā daṁśamasakasarīsṛpasaṁsparśā kāye upanipatanti || te dāni āhansuḥ || taṁ khu mahārāja sukhaṁ vasāmaḥ iha araṇye vyāḍamṛgānucarite nirmanuṣye āśramapade mūlapatraphalāni ca kodravaśyāmakamūlakāni alpakisareṇa labhyanti alpo ca vyādhi śarīrasmiṁ alpāni ca daṁśamasakasarīsṛpasaṁsparśā kāye upanipatanti | kaccit mahārāja tavāpi antaḥpure kumārāmātyeṣu balavāhanakośakoṣṭhāgāreṣu kṣemaṁ nirītikaṁ nirupadravaṁ paurajānapadā anuvartanti pratirājāno ca kaccidaparādhyanti devo ca kālena varṣati śasyāni saṁpadyanti kṣemaṁ ca te rājyaṁ subhikṣaṁ nirupadravaṁ || so dāni āha || taṁ khu bhagavantaḥpure kumārāmāteṣu balavāhanakośakoṣṭhāgāreṣu kṣemaṁ nirītikaṁ nirupadravaṁ paurajānapadā anuvartanti pratirājāno na kaccida aparādhyanti devo ca kālena varṣāti śasyāni saṁpadyanti kṣemaṁ ca rājyaṁ subhikṣaṁ ca nirupadravaṁ ca || te dāni āhansuḥ || mahārāja etāhi śivikāhi niṣīdāhi yāvatśyāmakaśiri āgacchati udakahārī gatako gato te phalodakamupanāmeṣyati || evaṁ ca tehi ṛṣīhi ukto rājā praruṇḍo || te pṛcchati || mahārāja kiṁ rodasi || rājā āha || bhagavaṁ yasya yūyaṁ kīrtayatha śyāmakaśiri āgamiṣyati phalodakaṁ upanāmeṣyatīti so

p. 217

kālagato ayaṁ ca udakaghaṭo mama haste visarjitaḥ abhivādanaṁ ca vaḥ pṛcchati evaṁ ca saṁdiśati | na śocitavyaṁ na roditavyaṁ | na śocitena vā roditena vā kocidartho | sarveṇa jāetna avaśyaṁ martavyaṁ | naiva maraṇaṁ mama ekasya sarvasatvā maraṇadharmāḥ cyavanadharmā na svayaṁkṛtānāṁ karmaṇāṁ palāyituṁ śakyaṁ || te pṛcchasi || mahārāja kathaṁ śyāmaśiri kālagato || rājā āha || ahaṁ mṛgavye aṇvanto vātajavasamena turaṅgeṇa mṛgamanujavanto tamuddeśamanuprāpto udakasamīpaṁ yatra śyāmaśiriḥ ghaṭaṁ pūreti | tatra ca vanagahane so mṛgo naṣṭo || tasya śyāmaśirisya taṁ udakaghaṭaṁ bharantaṁ śabdaṁ śṛṇomi | tasya ca me tadabhūṣi | sa eva mṛgo udakena gacchatīti || tasyedaṁ gacchantasya śabdaṁ śṛṇvato mama yena taṁ śabdaṁ tena viṣakṛto kṣurapro kṣiptaḥ | so śyāmakaśirisya hṛdaye nipatito | eṣa ṛṣikumāro kālagato || te dāni tasya rājño śrutvā praruṇḍā aśrukaṇṭhā rudanmukhā paridevensuḥ || mahārāja mānsārthaṁ mṛgavarāhā hanyanti carmārthaṁ siṁhavyāghradvīpayo hanyanti dantārthaṁ hastināgā hanyanti bhaiṣajyārthaṁ tittiralopākā hanyanti asmākaṁ punarmahārāja na mānsakāryakaṁ na carma na keśā na dantā | tatkasya hetoḥ vayamaheṭhakā adūṣakā anaparādhino ekinā iṣuṇā trayo janā hatā || kāśirājā ṛṣayo praṇipatitvā kṣamāpayati || bhagavaṁ yadete yuṣmākaṁ aśrū bhūmiṁ nipatanti te kevalakalpaṁ jambudvīpamapi dahensuḥ kiṁ punarasmadvidhānāṁ bālānāṁ | ahaṁ rājyamavahāya sasvajanaṁ sabā-

p. 218

ndhavaṁ iha yuṣmākaṁ upasthānaṁ kariṣyāmi yathā śyāmakaśirisya upasthitaṁ tathā va ca upasthihiṣyāmi || te dāni āhansuḥ || mahārāja vayaṁ andhā cakṣurhīnā na pratibalā taṁ pradeśaṁ gantuṁ vinā praṇetareṇa | tannetu mahārājā asmākaṁ taṁ pradeśaṁ yatra śāmakaśiriḥ || vayataṁ ṛṣikumāraṁ satyavākyena upasthāpeṣyāmaḥ satyavākyena ca taṁ mṛgaviṣaṁ haniṣyāma || tasya rājño bhavati | yādṛśā ime ṛṣayo mahābhāgā pratibalā ete tamupasthāpayituṁ || so āha || nemi vaḥ bhagavantaṁ pradeśaṁ yatra śyāmakaśirī ||

te dāni tasya rājño skandhe hastaṁ dattvā taṁ pradeśaṁ gatā || śyāmakaṛṣisya śīrṣaṁ utsaṁge kṛtvā pāragā śyāmakaśirisya mātā mukhamaṇḍalaṁ pāṇinā saṁparimārjantī bahuprakāraṁ rodati paridevati || śūnyo āśramapadaḥ śyāmakaśiriṇā vihīno bhaviṣyati | vanadevatā karuṇaṁ paridevitvā gamiṣyati | mṛgapakṣiṇo pi śyāmakaśiriṁ apaśyantaḥ āśramapadāto karuṇaṁ paridevantā gamiṣyanti ||

ṛṣi āha || pārage mā rodāhi mā śocāhi kiṁ ruṇḍena śocitena vā kiṁcidartho bhavati || vayampi ugratapacīrṇacaritāvino brahmacārī samarthā vayaṁ etaṁ satyavacanena utthāpayituṁ | taṁ karoma satyavacanaṁ yenāsya mṛgaviṣaṁ haniṣyāmaḥ jīvitaṁ ca upasthapeṣyāmaḥ || tehi dāni tasya satyavacanena taṁ mṛgaviṣaṁ hataṁ|| yathā tvayā putra na jātu kasyacidviṣamaṁ cintitaṁ maitracitto sarvasatveṣu tathā tava hato mṛgaviṣo bhavatu || yathā tvayā na jātu adattvā mātāpitṝṇāṁ ātmano āhāraṁ kṛtaṁ tathā tava hataṁ mṛgaviṣaṁ bhavatu || yathā tava putra mātāpitarau nityakālaṁ śīlaṁ pariśuddhaṁ

p. 219 

rakṣataḥ tathā tava hataṁ mṛviṣaṁ bhavatu || so dāni ṛṣikumāro teṣāṁ mātāpitṝṇāṁ tejānubhāvena satyavacanena svakena ca sucaritatejena yathā śayitako puruṣo buddhyeyā tathā vijṛmbhanto utthito ||

bhagavānāha || syātkhalu punarbhikṣavaḥ yuṣmākamevamasyādanyaḥ sa tena kālena tena samayena śyāmako ṛṣikumāro || naitadevaṁ draṣṭavyaṁ || tatkasya hetoḥ || ahaṁ so bhikṣavaḥ tena kālena tena samayena śyāmako nāma ṛṣikumāro abhūṣi || anyo so bhavati ṛṣi śyāmakasya pitā | eṣo śuddhodano rājā taṁ kālaṁ śyāmakasya pitā abhūṣi || anyā sā tena kālena tena samayena śyāmakasya ṛṣikumārasya pāragā nāma mātā abhūṣi | eṣā sā māyādevī abhūṣi || anyo so peliyakṣo nāma kāśirājā abhūṣi || naitadevaṁ draṣṭavyaṁ || tatkasya hetoḥ || eṣa bhikṣavaḥ ānandasthavirastena kālena tena samayena peliyakṣo nāma kāśirājā abhūṣi || tadāpi bhikṣavaḥ eṣa śuddhodano rājā mama kāraṇena kālagato ti śrutvā na śraddhadhāti | na so mahārāja kālagato śyāmakaśiri mṛgaviṣeṇa so mohito | nehi tvaṁ asmākaṁ taṁ pradeśaṁ vayaṁ taṁ mṛgaviṣaṁ satyavacanena haniṣyāmaḥ taṁ ca śyāmakaśiriṁ utthāpeṣyāmaḥ || etarahiṁ pi eṣa śuddhodano rājā mama arthāya kālagato ti śrutvā nābhiśraddadhāti ||

samāptaṁ śyāmakajātakasya parikalpaṁ ||

lokottarasya loke aparimitayaśasya lokanāthasya |

pūrvacaritaṁ bhagavato. . .guṇavato pravakṣyāmi ||

na hi bodhisatvacaritaṁ sadevagandharvamānuṣe loke |

p. 220

śakyamabhibhavituṁ kenaci tena daśabalo anabhibhūto ||

yaṁ yaṁ tathāgatānāṁ smṛtiye balaṁ tāsu tāsu jātīṣu |

maitrāya ca karuṇāya ca lokaṁ anukampamānānāṁ |

taṁ sucaritaṁ bhagavato kalpaśatasahasrasaṁcitaśubhasya |

ahamabhyudāhariṣyaṁ avadhānaṁ detha satkṛtya ||

tena samayena bhagavāṁ vānaprasthāna tāpasakulasmiṁ |

atyantaśuddhe satvaṁ upapadyitha buddhisampanno ||

tasya mātāpitarau jīrṇā ca abhūnsuḥ cakṣuvihīnā |

eteṣāmutpadye hitāya lokottaro. . . . ||

sarvamanavadyagātro ṛddhīmāṁ saumyako viśālākṣo |

tadeva tasya nāmaṁ abhūṣi śyāmo ti taṁ kālaṁ||

āścaryaṁ ṛṣikumāraṁ yo paśyati mānuṣo vā devo vā |

rūpaguṇapāramigataṁ nidhyāyanto sa na tṛpyati ||

svayameva bodhisatvo kiṁ kuśalaṁ gaveṣayaṁ samādiyati |

śuklaṁ kuśalaṁ dharmaṁ taṁ ca samādāya varteti ||

akhaṇḍakamakalmāṣaṁ pariśuddhaṁ duṣkṛtaṁ kuśīdehi |

svayaṁ carati brahmacaryaṁ paraṁ ca tatra niyojayati

mātāpitṝṣu vīro upasthapetvā tīvraṁ paricarati |

brahmacaryaṁ brahmacāri svayaṁ brahmacārivrataṁ carati ||

p. 221

tasyāsi samādānaṁ priyeṣu mātāpitṝṣu dayiteṣu |

na khu me prapañcayitavyaṁ andheṣu parapraṇeyyeṣu ||

mūlaphalamāharanto gilānakā jīrṇakā vayovṛddhān |

premnena gauraveṇa ca satkṛtya gurūnupasthāsyaṁ ||

annena ca pānena ca gilānabhaiṣajyānupradānena |

vastraiḥ śayyāsanena mātāpitaraṁ upaśāsyaṁ ||

api cātra bodhisatvo mātāpitaraṁ bhaṇāsi mā khu bhave |

na khu tāva śocitavyaṁ ahaṁ va paricārako asmi ||

taṁ avaca śyāmasundari cīraṁbhājī ca mā ca tava pāpaṁ 

utpathapanthagatasya ca tuhya mā trāsentu bhūtāni ||

mānsarudhirārthino pi mṛgarājā atibalā ca mātaṁgā |

mārgādapakramantu te mā ca te trāsentu bhūtāni ||

mṛgapotakehi sārdhaṁ prativasati āśrameṣu ramaṇiyeṣu ||

mṛga iva mṛgehi sārdhaṁ vasati araṇye ṛṣikumāro ||

tasya tahimāśramapade prativasato kṣamadamaprahāṇāsya |

maitrāya ca karuṇāya ca lokaṁ anukaṁpamānasya ||

prādurahu kāśirājā nṛpati mahāvāhano maheśākhyo |

so tasmiṁ āśramapade trāsayati mṛgā ca pakṣī ca ||

rājā vanāntareṇa adarśi eṇīmṛgāṇa yūthāni |

dṛṣṭvāna tvaritatvarito vitane dhanu sandahe kṣuraprā ||

p. 222

eṣo aśvāvāhī anilajavaṁ osare mṛgābhimukhaṁ |

sakalaturaṁgaśreṣṭhaṁ prakīrṇaśirajaṁ tvaritagāmiṁ ||

saṁprati ca ṛṣikumāro kalaśaṁ ādāya prasthito udakaṁ

avagāhi tāva girinandiṁ trastā ca mṛgā ca pakṣī ca ||

atha paramakopakupito so rājā ābhatena cāpena |

anudhāvanto mṛgān na addaśi kupito ṛṣikumāraṁ ||

tena mṛgasya khurapro saṁdahito yena āhato śyāmaḥ |

viṣaliptena aviṣamo śalyena samarpito patito ||

so avaca hanyamāno kenāsmi adūṣako pitā mātā |

ekeṣuṇā trayo hatā saṁprajvalito puna adharmo ||

dantāna nāma kāraṇā hananti nāgā mṛgā ca mānsārthaṁ |

camarī ca bālahetordvīpayo cārthāya carmasya ||

mahyaṁ punarna dantā na pi carma na śirajā nāpi ca mānsaṁ |

kisya khu nāma kṛtena aheṭhakā hatā bhaviṣyāmaḥ ||

so tāṁ girā śruṇitvā rājā adhigamya taṁ ṛṣikumāraṁ |

anuneti kṣamāpeti ca ajānatā āhato bhagavān ||

naiṣo kṣurapro saṁdhito tvamāhato si maya ajānantena |

yamajānantena kṣataṁ etaṁ mayā kṣamyatāmeva ||

yaṁ ca paridevanto bhaṇesi ekeṣuṇā hatā trīṇi |

p. 223

viyāhara brahmacārī etaṁ me arthamākhyāhi ||

taṁ avaca bodhisatvo priyesu mātāpitṝṣu dayiteṣu |

kāraṇamupasaṁjanetva imāṁ girāmabhyudīremi ||

te me cirabrahmacārī mātā ca pitā ca jīrṇakā vṛddhā |

teṣāmacakṣaṣuṣāṇāmahameva gatiśca nāthaśca ||

teṣāmanāthamaraṇaṁ upasthitantena rāja śocāmi |

te mahyamaparicīrṇā anāthamaraṇaṁ mariṣyanti ||

etena hetunā ahaṁ bhaṇāmi ekeṣuṇā hatā trīṇi |

kiṁci tvayi poṣiyanto na hato. . . bhaviṣyāmi ||

kāśipatiḥ tīkṣṇabuddhi tenāpi asya saṁbhāvito artho |

taṁ avaca ṛṣikumāraṁ praṇamya śirasā hi pādeṣu || 

nirayaṁ ahaṁ patiṣyaṁ adūṣakaṁ ṛṣiputraṁ hanitvāna |

etādṛśā hi hatvā narakeṣu na mucyituṁ śakyā ||

ye pi tava aśruvindū patanti atyantaśuddhasatvasya |

lokamapi te dahensuḥ kiṁ puna asmādṛśāṁ bālā ||

satyaṁ bhaṇāmi yadi me maranena jīvitaṁ tava bhaveya |

prāṇamapi ahaṁ tyajeyaṁ na vaiṣa saṁvidyate sthānaṁ ||

tīkṣṇena viṣakṛtena hṛdayasmiṁ āhato si ṛṣiputra |

jānāmi jīvitaṁ tava nāsti na ca me priyaṁ bhavati ||

evaṁ ca te mahāyaśa pratiśruṇiṣyāmi taṁ me pattīya |

p. 224

satyaṁ hi jīvaloke pratiṣṭhitaṁ eṣa paramārthaṁ ||

rājyamapahāya sphītaṁ strīyo ca kāmāṁśca parityajya |

mūlaphalamāharanto gurū tavāhaṁ paricariṣyaṁ ||

taṁ avaca bodhisatvo kharaṁ mama śokaśalyaparidāghaṁ |

vyapanayasi rājakuṁjara imāṁ girāmabhyudīrento ||

idameva udakakumbhaṁ ādāya imāhi ekapadikāhi |

asmākamāśramapadaṁ gatvā vacanena me bhaṇesi ||

abhivādanaṁ punaḥpunaḥ bhaṇesi tvaṁ mātaraṁ ca pitaraṁ ca |

kālagato vo putro so ca vo abhivādanaṁ āha ||

na kathaṁcit śocitavyaṁ nāpi ca ruṇḍena śocitenartho |

jātena jīvaloke sarveṇa avaśyaṁ martavyaṁ ||

eṣā kilānupūrvā na suciraṁ jīvitaṁ manuṣyāṇāṁ |

maraṇaṁ paryavasānaṁ āḍhyānāṁ duragatānāṁ ca ||

nāpi ca svayaṁkṛtānāṁ karmāṇāṁ phalaṁ palāyituṁ śakyā |

cakraparivartakasya hi uparipatati sukhaṁ ca duḥkhaṁ ca ||

nāpi ca manonvitānāṁ mayā śrutaṁ nāpi cāhaṁ jānāmi |

kṣaṇikasya durbalasya ca saṁskāragatasya adhruvatāṁ ||

nāpi. . . . . . . maraṇaṁ nāpi ca mama eva edṛśaṁ duḥkhaṁ |

anubhūto eṣa artho na kiṁci loke anāgamyaṁ ||

eṣo me śokaśalyo yaṁ jīrṇā cakṣuṣā ca parihīnā |

hohanti śokabahulā tava śruṇitvāna vṛttāntaṁ ||

p. 225

syāme tha paśya dāniṁ kāśivardhana satyapratijño bhavesi |

taṁ me gurūsu pāricaryāye janādhipa bhaviṣyati ||

taṁ mahārthaṁ jīrṇeṣu durbaleṣu ca paṇḍitā praśaṁsanti |

paricaryaṁ hi janādhipa trīṇi pi tasyāsti aṁgāni ||

puṇyaṁ ca nāma hohati yaśo ca kīrtī ca kuśalamūlaṁ ca |

pṛcchāhi kāśirāja vacanamabhigamanaṁ samupasthāhi ||

sādhūti śrutvāna sa vimano aśrūṇi saṁpramārjanto |

prakramati kāśirājā mṛto sti śyāmo ti viditvāna ||

samprati ca kāśirājā prakrānto mṛgaśatāni ca bahūni |

parivārensuḥ śyāmaṁ pakṣigaṇā devatā api ca ||

taṁ paśyiyāna patitaṁ śayamānaṁ mūrcchitaṁ tadītīre |

rodensuḥ devatā pi mṛgapakṣiśatāni ca bahūni ||

so nūnaṁ pāpakarmā tamā tamaṁ durgatīṣu durgatiyaṁ |

gacchati yo tava pāpaṁ cintayati apāpadharmasya ||

bhūtānā ca ninādo ākāśe pṛthivīye ca nirghoṣo |

vātā ca vipravānti cintayati ṛṣi aho kaṣṭaṁ||

mā haiva ṛṣikumāro viheṭhito yādṛśāni dṛśyanti |

raudrāṇi kāruṇāni ca rutarutaśabdāni subahūni ||

vātā pravānti kaṣṭaṁ śakunā pravyāharanti ca kharāṇi |

hṛdayaṁ ca vyutthasthāno sarvo a anirvṛto kāyo ||

p. 226

ete manovitarkā vartanti so ca peliyaśo nāma |

prakramati āśramapadaṁ mṛgapakṣigaṇā ca santrastā ||

bhītā diśo vrajanti bhayārditā devatā pi saṁjñātvā |

durmanatarā abhūnsuḥ niṣpratyāśā paśyantīyo ||

na imāṁ diśāṁ manuṣyo amanuṣyo vāpi kvacidāgamya |

na pi dṛṣṭvā ṛṣikumāraṁ mṛgapakṣigaṇā bahayaṁ enti ||

niḥsaṁśayaṁ bhaviṣyati mahadbhayo romaharṣaṇo satvo |

yaṁ paśyiyā mṛgagaṇā santrasyanti pakṣisaṁghā ca ||

viditaviditaṁ upagamya mātāpitaraṁ anāgamanena sya |

prāṇaharo pi trasyantaṁ madhurāhi girāhi abhinandi ||

te avaca svāgataṁ tava kuto tuvaṁ kasya vāsit tvaṁ dūto |

andhā sma acakṣuṣkā śyāmo ca gato udakahārī ||

rājāha ahaṁ mṛgavyaṁ kāśipurā nirgato saha balena |

nāmena peliyakṣo aṇvāmi mṛgā gaveṣanto ||

kacci tava rājakuṁjara varṣati devo rohati ca vījaṁ |

antaḥpuraṁ arogaṁ mahya kumārā balāgraṁ ca ||

nagareṣu janapadeṣu ca kṣemaṁ me prakṛtayo ca anuraktā |

na ca vardhanti amitrā sarvo ca vivardhati kośo ||

śramaṇeṣu brāhmaṇeṣu ca ārakṣo dhārmiko janapadeṣu | 

p. 227

vardhati na caiva hāyati dānāni na demi satkṛtya ||

yuṣmākaṁ pi araṇye taskaravyāghrabahuvyālacaritasmiṁ |

na karonti kecid hiṁsāṁ bhūtāni yathotpathagatāni ||

puṣpaphalaṁ prabhūtaṁ śyāmākaṁ śākamūlakaṁ pracuraṁ |

alpakisareṇa labhyati alpā vyādhī śarīrasmiṁ ||

nacireṇa gato kumāro niṣīda etāhi parṇaśivikāhi |

bhavyasya dhārmikasya atiriva ca manomanāpasya ||

atha viṣakṛtāmaniṣṭāṁ prāṇaharāṁ tasya tāpasakulasya |

vācāṁ pravyāharati rājā śrūṇi vartento ||

yaṁ bhaṇatha brahmacārī ṛṣiputraḥ dharmacāri samacāri |

so saṁprati kālagato so vo abhivādanaṁ āha ||

na kathaṁ ci śocitavyaṁ na pi ruṇḍaśocitena kocārtho |

jātena jīvaloke sarveṇa avaśyaṁ martavyaṁ ||

te tāṁ girāṁ aniṣṭāṁ amanojñāṁ apriyāṁ śruṇitvāna |

aviciṁsu jīvitaṁ khu me uparundhasi evaṁ jalpanto ||

so avaca eṣo artho nayena jāto yadā mayā pāpaṁ |

avijānantena kṛtaṁ evaṁ kṣamyantu me devā ||

ahamapi ca etamarthaṁ ihāgato dhurāmṛṣikumāro |

p. 228

vaheti ca tāṁ vahiṣyaṁ ahaṁ ca devā upasthāsyaṁ ||

paridevate sya mātā indīvarasuprasūtavarṇasya |

hasitabhaṇitāni pūrvaṁ priyasya putrasya vigaṇentī ||

hā dayita syāma sundara tvayā vinābhāvasambhavo pūrvaṁ |

mahyaṁ hṛdayaṁ dahiṣyati śuṣkaṁ tṛṇakāṣṭhamiva agni ||

śūnyamimamāśramapadaṁ khyāyati bhayabhairavaṁ anabhiramyaṁ |

bhavyena dhārmikena vihīnaṁ ṛṣiṇā udāreṇa ||

yaṁ nūnaṁ so sarvā no śakti kāmamahu tena ca śamaṁ |

taṁ mama asya varataraṁ na jātu etādṛśaṁ duḥkha ||

asmehi nyūnā manye kṛtā vicitrā vividhā tapaścaryā |

tasyaiṣa phalavipāko yaṁ sma vihīnā priyaputreṇa ||

ruṇḍena śocitena mahattaraṁ pīḍitā parikilantā |

bhavyasya dhārmikasya anusmaraṇtī guṇaśatāni ||

te avaca kāśirājaṁ evaṁ so yācito tahiṁ nehi |

andhā sma acakṣukā sma na samarthā tahiṁ gantuṁ ||

so avaca tahiṁ khu neṣyaṁ taṁ deśaṁ yatra so ṛṣikumāro |

apyeva nāma jīve yuvā sa nihato mṛgaviṣehi ||

sa kāśirājā. . . . mārgeṇa yathāgatena gacchanto |

p. 229

nacirasya taṁ pradeśaṁ agami yahiṁ so ṛṣikumāro ||

taṁ paśyiyāna patitaṁ śayamānaṁ mūrcchitaṁ nadītīre |

mukharatanamasya mātā kareṇa parimārjati rudantī || 

hā dayita ekaputra akiṁcanānāṁ tuvaṁ daridrāṇāṁ |

bandhu abandhunāṁ tvaṁ kathaṁ asi viheṭhito vatsa ||

vanadevatā pi satye na kiṁcidartho yamamanuṣyabhūteṣu |

paśyanti kiṁcit śyāmo stokaṁ pi na vārito vatso ||

duḥsoḍhaṁ yātrānnaṁ vidyate. . . . . bahudalaśatāni |

bhavyena dhārmikena yahiṁ vihīnā priyaputreṇa ||

te nūnaṁ karuṇakaruṇaṁ mṛgā ca pakṣī ca āśramapadasmiṁ |

śyāmakaśirimapaśyatā garjanti ratiṁ alabhamānā ||

mā śoca pārage tvaṁ na pi ruṇḍaśocitena kocārtho |

jātena jīvaloke sarveṇa avaśyaṁ martavyaṁ ||

vayamapi ca brahmacārī ciraviratā maithunehi yogehi |

kāhāma satyavākyaṁ tenāsya viṣaṁ haniṣyāmaḥ ||

yatha tuhya śyāma sundara pāpe cittaṁ na sajjati kadācit |

tatha tava hataṁ mṛgaviṣaṁ utthehi ca satyavacanena ||

yatha tava mātāpitarau śīlaṁ rakṣanti nityapariśuddhaṁ |

tava tava hataṁ mṛgaviṣaṁ utthehi ca satuavacanena ||

yathā tava bhavanettī māno ca mado ca nāsti mrakṣo vā |

tatha tava haraṁ mṛgaviṣaṁ utthehi ca satyavacanena || 

p. 230

atha so vijṛmbhamāṇo samutthito apagate mṛgaviṣasmiṁ |

mātāpitṛtejena ca sucaritatejena ca svakena ||

taṁ paśyiyāna rājā samutthitaṁ tena satyavacanena |

saṁhṛṣṭaromakūpo nipati caraṇeṣu kṣamāpayasi ||

taṁ avaca bodhisatvo sayugyabalavāhano sadevīko |

sanagaranigamajanapadau sukhī bhavāhi mahārāja ||

paśyāhi kāśivardhana mātāpitugāravasya niṣyandaṁ |

yathā samūhataṁ mṛgaviṣaṁ sucaritatejena suvakena ||

yeṣāṁ mātāpitarau suśrūṣā aṁjaliḥ praṇāmaḥ ca |

kartavyaṁ kāśivardhana yadi icchanti svagaṁ gantuṁ ||

asmiṁ hambudvīpe ratnāni āharitvā sarvāṇi |

pūjaya mātāpitaraṁ mātāpitṝṣu na pratikuryāt ||

evaṁ na supratikaraṁ bhaṇāmi mātāpituṁ mahārāja |

anukampāhi ete pūrvācāryā ca lokasya ||

devānāmiva teṣāṁ sannamitavyaṁ manuṣyadevānāṁ |

yeṣāṁ mātāpitarau lamanti pūjāṁ na te śocyā ||

yā sā abhūṣi mātā taṁ kālaṁ sā abhūttadā māyā |

śuddhodano sa rājā pitā bhagavato tadā āsi ||

yo so mahānubhāvo samutthito tena satyavākyena |

p. 231

so āsi bodhisatvo bhagavāṁ śyāmo hi taṁ kālaṁ ||

yo so abhūṣi rājā taṁ kālaṁ so abhūṣi ānando |

bhagavato jñāti preṣyo bahūni jātīsahasrāṇi ||

nāyaṁ kva pi saṁbuddho nāpi ca svayaṁpratibhañjitagrantho |

bhūtaṁ hi tad bhagavato pūrvacaritadharmaniṣpattiḥ ||

samāptaṁ śyāmakajātakaṁ ||

bodhisatvo uruvilvāye tapovane duṣkaraṁ carati | ekena kolena divasaṁ yāpento aṣṭādaśa māsāṁ kolāharatāye pratipannaḥ | ekena tilena divasaṁ yāpento aṣṭādaśa māsāṁ tilāharatāye pratipanno | ekena taṇḍulena divasaṁ yāpento aṣṭādaśa māsāṁ taṇḍulamāharatāye pratipanno | aṣṭādaśa māsā sarvaśo anāharatāye pratipannaḥ ||

ekaṁ kolaṁ tasya bhakṣaṁ ekaṁ tilakataṇḍulaṁ |

kvaci sya sambuddhajñānaṁ na vīryavante saṁśraye ||

kālaśītako sarvo va evaṁ aṁgāni se abhūt |

viṣkambhe yathoṣṭrapadaṁ hanukā se tadā abhū ||

jīrṇagopānasyāntarikā ośīrṇā pārśvake yathā |

evaṁ kāyaṁ maharṣisya tapena pariśoṣitaṁ ||

veṣṭanaveṇīva dīrgha unnatāvanatā yathā |

evamasya pṛṣṭhi kaṇṭhaśca unnatāvanatā abhūt ||

p. 232

tasya netrā prakāśanti udupāne va tārakā |

gambhīraṁ sya tadāśvāsaṁ karmārāṇāṁ va gargarī ||

sāradaṁ vā yathālaṁbu haritacchinnamilāyitaṁ |

evaṁ śīrṣaṁ maharṣisya tapena pramilāyitaṁ ||

śāntakāyo mahāvīro aśrutaṁ ātmacetasaṁ |

ugra tapaṁ niṣevate sarvasatvāna kāraṇā ||

na śakyaṁ ca parikīrtayituṁ sarvavācāya bhāṣataḥ |

yaṁ duṣkaraṁ care vīro satvāṁ dṛṣṭvāna duḥkhitān ||

pakṣirvā ca yathākāśe paryantaṁ nādhigacchati |

yathāpi sāgare vāri aprameyo mahodadhiḥ ||

evaṁ lokapradīpānāṁ buddhānādityabaṁdhunāṁ |

na śakyaṁ guṇaparyantaṁ sarvavācāya bhāṣituṁ ||

anāliptā chavī tasya pṛṣṭhīmupalepitā |

gātrā ca patitā sarve na ca vīryato saṁsati ||

gṛhṇīya purimaṁ kāyaṁ pṛṣṭhimaṁ parigṛhṇati |

yadā utthāsi vegena mukhena prapate muni ||

catvāri devatā dṛṣṭvā kāyaṁ vīrasya durbalaṁ |

āhansu muni kālagato na ca vīryato sansati ||

evaṁrūpaṁ tapamugraṁ carante puruṣottame |

vismayaṁ loka āpanno sadevāsuramānuṣo ||

p. 233

etamevaṁrūpaṁ ugratapaṁ kumārasya śrutvā rājā śuddhodano āpṛṣṭapuruṣāṇāṁ sakāśāto mahāprajāpatī ca gautamī yaśodharā ca sarvaṁ śākyarāṣṭraṁ utkaṇṭhitā | api ca nāma kumāro kṣemeṇa tāvadugrāto tapāto vuitthito yeya || yaśodharāye pi etadabhūṣi | na etaṁ mama sādhu bhaveya na pratirūpaṁ yamahaṁ āryaputreṇa duḥkhitena duṣkaraṁ carantena tṛṇasaṁstarakena lūhāhāreṇa ahamiha rājakule rājārhāṇi bhojanāni bhuṁjeyaṁ rājārahāṇi pānāni pibeyaṁ rājārhāṇi vastrāṇi dhārayeyaṁ rājārhāṇi śayyāsanāni kalpayeyaṁ ||  yaṁ nūnāhaṁ pi lūkhaṁ ca āhāraṁ āhareyaṁ prākṛtān cā vastrāṇi dhārayeyaṁ tṛṇasaṁstare pi śayyāṁ kalpayeyaṁ || sā dāni lūkhaṁ ca āhāraṁ āharesi prākṛtāni pi vastrāṇi dhārayesi tṛṇasaṁstarake pi śayyāṁ kalpayesi ||

yadā ca bhagavāṁ pravṛttapravaradharmacakro rājagṛhe viharati ardhatrayodaśabhikṣuśataparivārito tadā rājñā śuddhodanena cchandako ca kālodāyī ca rājagṛhaṁ preṣitā bhagavato dūtā | anukampitā bhagavatā devā manuṣyā ca jñātīṁ pi bhagavānanukaṁpatu | yaṁ ca bhagavāṁ vadeyya taṁ karetha || te pi kapilavastuno rājagṛhamanuprāptā bhagavantaṁ ca upasaṁkrāntā yaṁ ca rājño śuddhodanasya saṁdeśaṁ sarvasya jñātivargasya taṁ sarvaṁ bhagavato ārocitaṁ || bhagavāṁ ca kālajño velajño samayajño kālaṁ ca velaṁ ca samayaṁ ca āgamayati jātibhūmiṁ gamanāye || bhagavāṁ chandakakālodāyīnāmantrayati || pravrajiṣyatha cchandakakālodāyī || te avacaṁsu || rājñā śuddhodananena āṇattā yaṁ vo bhagavāṁ vadeyya taṁ kuryātha || yaṁ ca paśyanti nāpyatra nāpito nāpi kāṣāyāṇi 

p. 234

yehi prāvṛtā pravrajeyāmaḥ te bhagavantamanuvartantā āhansuḥ || pravrajiṣyāmaḥ bhagavan || te dāni bhagavatā ehibhikṣukāya ābhāṣṭā || ehatha bhikṣavaḥ chandakakālodāyī caratha tathāgate brahmacaryaṁ || teṣāṁ dāni bhagavatā ehibhikṣukāye ābhāṣṭānāṁ yaṁ kiṁcid gṛhiliṁgaṁ gṛhidhvajaṁ gṛhigupti gṛhikalpaṁ sarvaṁ samantarahitaṁ tricīvarā ca prādurbhūtā sambhṛtaṁ ca pātraṁ prakṛtisvabhāvasaṁsthitā ca keśā īryāpatho ca sānaṁ saṁsthihe tadyathāpi nāma varṣaśatopasampannānāṁ bhikṣūṇāṁ eṣā āyuṣmantānāṁ chandakakālodāyināṁ pravrajyā upasampadā bhikṣubhāvo ||

āyuṣmāṁ udāyī bhagavantamāha || bhagavaṁ yaśodharā bhagavato anuvratā bhagavato tapovane duṣkaraṁ carantasya yaśodharāpi lūkhaṁ āhāramāharesi prākṛtāni ca vastrāṇi dhāresi rājārahāṇi śayyāsanāni utsṛjya tṛṇasaṁstarake seyyāṁ kalpesi || bhikṣū bhagavantaṁ pṛcchanti || kathaṁ bhagavaṁ yaśodharā bhagavato anuvratā || bhagavānāha || na bhikṣavo etarahiṁ eva yaśodharā mama anuvratā || anyadāpi yaśodharā mama anuvratā || bhikṣū ānansuḥ || anyadāpi bhagavaṁ || bhagānāha || anyadāpi hi bhikṣavo ||

bhūtapūrvaṁ bhikṣavo atītamadhvāne anyatarasmiṁ araṇyāyatane śiriprabho nāma mṛgo prativasati prāsādiko darśanīyo susaṁsthitaśarīro raktehi khurehi raktehi pādehi aṁjitehi akṣīhi paṁcaśatamṛgayūthaṁ pariharati || tasya dāni mṛgarājño agramahiṣī | sā tasya prabhāvānuraktā anuvratā ca || tena mṛgeṇa muhūrtamapi vinābhāvo na bhavati || aparo na nīlako nāma lubdhako | tena tahiṁ araṇyāyatane mṛgāṇāṁ 

p. 235

pāśā oḍḍitā || so śiriprabho tena mahantena mṛgayūthena saṁparivārito tahiṁ araṇyāyatane caramāṇo baddho || sarve ca mṛgā ca mṛgī ca mṛgarājaṁ baddhaṁ dṛṣṭvā palānā ekā mṛgī yā tasya mṛgarājño bhaktimantā ca anuvratā sā sthitā na palāyati | sā ca mṛgī śiriprabhaṁ gāthayādhyabhāṣe ||

vikramāhi śiriprabhā vikramāhi mṛgādhipa |

purā so lubdhako eti yena so pāśo oḍḍito |

chinde vāracakraṁ pāśaṁ na ramiṣyaṁ tvayā vinā ||

atha bhikṣavo śiriprabho mṛgarājā tāṁ mṛgīṁ gāthāya pratyabhāṣe ||

vikramāmi na śaknomi bhūmau patāmi vegito |

dṛḍho vāratrako pāśo pādaṁ me parikartati ||

ramaṇīyānyaraṇyāni parvatāni vanāni ca |

ramiṣyasi tuvaṁ bhadre anyena patinā saha ||

atha khalu bhikṣavaḥ sā mṛgī taṁ mṛgarājaṁ gāthāya pratyabhāṣati ||

ramaṇīyānyaraṇyāni parvatāni vanāni ca |

ramiṣyāmyahaṁ tvayā sārdhaṁ api anyāsu jātiṣu ||

teṣāṁ ca vilapantānāṁ śrutvāna ca vikrandatāṁ |

lubdhako tatra so gacchi pāpakarmā sudāruṇo |

so dāni mṛgarājā taṁ paśyati lubdhakaṁ tadā dūrato eva āgacchantaṁ kṛṣṇaṁ pāṇḍurehi 

p. 236

dantehi raktākṣaṁ puruṣādasamaṁ nīlāmbaradharaṁ dṛṣṭvā ca puna tāṁ mṛgīṁ gāthāya pratyabhāṣe || 

ayaṁ so lubdhako eti kṛṣṇo nīlāmbaraprāvṛto |

yo me carmaṁ ca mānsaṁ ca cchinditvā mahyaṁ haniṣyati ||

tasyāvidūre sā mṛgī yena so lubdhako tena pratyudgamya taṁ lubdhakaṁ gāthāye adhyabhāṣe ||

saṁstarāhi palāśāni asiṁ āvṛha lubdhaka |

mama pūrvaṁ badhitvāna paścā hiṁsi mahāmṛgaṁ ||

atha khalu bhikṣavo tasya lubdhakasya etadabhūṣi || mama dūrato eva mṛgā dṛṣṭvā palāyanti adarśanaṁ gacchanti iyaṁ punarmṛgī atīva anuttrastā ātmatyāgaṁ kṛtvā abhimukhī āgacchati naiṣā māyati nāpi palāyati || so dāni lubdhako tasyā mṛgīye vinayaṁ dṛṣṭvā vismita āścaryaṁ prāpto | yādṛśī iyaṁ mṛgī | asmākaṁ na te guṇāḥ ye eteṣāṁ | na te tiricchā yeṣāṁ imaṁ edṛśaṁ guṇamāhātmyaṁ edṛśā dṛḍhacittatā edṛśā kṛtajñatā edṛśā ca anuvratatā mukhatuṇḍakena āhāraṁ paryeṣanto vayaṁ tiricchā ye vayaṁ edṛśaṁ mahātmānaṁ mṛgaṁ upayātā nāma heṭhāṁ utpādema | mā vaheṣyaṁ etaṁ mṛgaṁ pāśato || so dāni lubdhako tāṁ mṛgīṁ gāthāye pratyabhāṣati ||

na me śrutaṁ vā dṛṣṭaṁ vā yaṁ mṛgī bhāṣati mānuṣaṁ |

tvaṁ ca bhadre sukhī bhohi muṁcāmi te mahāmṛgaṁ ||

tena dāni lubdhakena so śiriprabho mṛgarājā pāśabaddho mukto || sā dāni mṛgī taṁ

p. 237

mṛgarājaṁ muktaṁ dṛṣṭvā āttamanā pramuditā prīrisaumanasyajātā lubdhakaṁ gāthāye pratyabhāṣe ||

evaṁ lubdhaka nandāhi saha sarvehi jñātihi |

yathāhaṁ adya nandāmi dṛṣṭvā muktaṁ mahāmṛgaṁ ||

pūrvenivāsaṁ bhagavāṁ pūrvejātimanusmaran |

jātakamidamākhyāsi śāstā bhikṣūṇamantike ||

te skandhā te ca dhātavaḥ tāni āyatanāni ca |

ātmānamadhikṛtya bhagavānetamarthaṁ viyākare ||

anavarāgrasmiṁ saṁsāre yatra me uṣitaṁ purā |

śiriprabho ahaṁ āsi mṛgī āsi yaśodharā ||

ānando lubdhako āsi evaṁ dhārayatha jātakaṁ ||

evamimaṁ anuparītaṁ bahuduḥkhaṁ 

uccanīcacaritaṁ idaṁ purāṇaṁ |

vigatajvaro vigatabhayo aśoko 

svajātakaṁ bhāṣati bhikṣusaṁghamadhye ||

samāptaṁ śiriprabhasya mṛgarājasya jātakaṁ ||

atha bodhisatvaṁ dāni uruvilvāyāṁ tapovane nadyā nairaṁjanāyāstīre duṣkaracārikāṁ carantaṁ māro pāpīyāṁ upasaṁkramya vadayati || kiṁ prahāṇena kariṣyasi agāramadhye vasa | rājā bhaviṣyasi cakravarti | mahāyajñāni ca yajāhi aśvamedhaṁ puruṣamedhaṁ somaprāsaṁ nirargaḍaṁ padumaṁ puṇḍarīkaṁ ca | etāni yajñāni yajitvā pretya svargeṣu modiṣyasi bahu ca puṇyaṁ prasaviṣyasi | prahāṇaṁ ca duṣkaraṁ durabhisaṁbhaṇaṁ ana-

p. 238 

vdyapuṇyapārihāṇi brahmacaryavāsaṁ || bodhisatvo āha || nāhaṁ pāpīmaṁ puṇyehi arthiko |

ramaṇīyānyaraṇyāni vanagulmāṁ ca paśyiya |

uruvilvāya sāmante prahāṇaṁ prahitaṁ mayā ||

parikrāmya vyāyamantaṁ uttamārthasya prāptaye |

namuci karuṇāṁ vācaṁ bhāṣamāṇa ihāgamat ||

kṛśo tvamasi durvarṇo santike maraṇaṁ tava |

saṁhara mahāprahāṇaṁ ca āśā tulya jīvite ||

jivītaṁ te hitaṁ śreṣṭhaṁ jīvanpuṇyāni kāhisi |

karohi puṇyāni tāni yena pretya na śocasi ||

carantena brahmacaryaṁ agnihotraṁ ca juhūtā |

anantaṁ jāyate puṇyaṁ kiṁ prahāṇena kāhisi ||

dūraṁ āśā prahāṇasya duṣkaraṁ dūrabhisaṁbhuṇaṁ |

imāṁ vācāṁ bhaṇe māro bodhisatvasya santike ||

taṁ tathā idāni māraṁ bodhisatvo dhyabhāṣata |

kṛṣṇabanduḥ pāpimaṁ nāhaṁ puṇyārthiko ihāgataḥ ||

aṇumātraiḥ puṇyaiḥ artho mahyaṁ māra na vidyati |

yeṣāṁ tu artho puṇyehi kathaṁ tāṁ māra na vadyasi ||

nāhaṁ amaro ti manyāmi maraṇāntaṁ hi jīvitaṁ |

anivartaṁ gamiṣyāmi brahmacaryaparāyaṇaḥ || 

p. 239

nadīnāmapi śrotāṁsi ayaṁ vāto va śoṣayet |

kiṁ mama prahitātmasya śoṇitaṁ nopaśoṣaye ||

śarīraṁ upaśuṣyati pittaṁ śleṣmaṁ ca vātajaṁ |

mānsāni lohitaṁ caiva avajīryatu sāṁprataṁ ||

mānsehi kṣīyamāṇehi bhūyo cittaṁ prasīdati |

bhūyo smṛti ca vīryaṁ ca samādhi cāvatiṣṭhati ||

tasya caivaṁ viharato prāptasya uttamaṁ padaṁ |

nāyamatra kṣataṁ kāyaṁ paśya satvasya śuddhatāṁ ||

asti cchando ca vīryaṁ ca prajñā ca mama vidyati |

nāhaṁ taṁ paśyāmi loke yo prahāṇāto vāraye |

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . |

eṣo sajjo prāṇaharo dhiggrāmyaṁ no ca jīvitaṁ ||

tasmā smṛtimanto santo saṁprajāno niropadhiḥ |

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .||

eṣo haṁ ca paraṁ cittaṁ bhāvayitvāna yodhane |

balena vanaṁ bhinditvā anuṣṭheyamanuṣṭhito ||

ahaṁ bodhitaroradhastāt aprāpte amṛte pade |

dṛṣṭā namucino senāṁ sannaddāmutsṛtadhvajāṁ ||

p. 240

yuddhāya pratiyāsyāmi nāhaṁ sthānārthamupāviśe |

tāmahaṁ nivartiṣyāmi senāṁ te anupūrvasaḥ ||

kāmā te prathamā senā dvitīyā ārati vuccati |

tṛtīyā kṣutpipāsā ca caturthī tṛṣṇā vuccasi ||

paṁcamā styānamiddhaṁ te ṣaṣṭhī bhīru pravuccati |

saptamā vicikitsā te mānārtho bhoti aṣṭamā |

lobho ti śloko satkāro mithyālabdho ca yo yaśo ||

eṣā namucino senā sannaddhā ucchritadhvajā |

pragāḍhā atra dṛśyante eke śramaṇabrāhmaṇāḥ ||

na tāmaśūro jayati jitvā vā anuśocati |

tāṁ prajñāya te bhetsyāmi āmapātraṁ va ambunā ||

vaśīkaritvāna te śalyaṁ kṛtvā sūpasthitāṁ smṛtiṁ |

ālabdhavīryo viharanto vineṣyaṁ śrāvakāṁ pi tu ||

pramādamanuyujanti bālā durmedhino janā |

gaṁsāmi te akāmasya yatra duḥkhaṁ nirudhyati ||

tasya śokaparītasya vināśaṁ gacchi ucchriti |

tataśca durmano yakṣo tatraivāṁtarahāyithā ||

yathā bodhisatvo saṁprajānaṁ mṛṣāvādaṁ bhayabhīto saṁprājānamṛṣāvādameva vijugupsa-

p. 241

nto alamiti ca tāṁ devatāṁ pratikṣipitvā anusukhaṁ audarikamāhāraṁ abhyavahṛto tato paṁcakā bhadravargīyā nirvidya pratyavakrāntāḥ || samādhito vibhraṣṭo śramaṇo gautamo śaithiliko bāhulikaṁ puna audarikamāhāramabhyavahṛtaṁ ||

māro pi pāpīyāṁ ṣaḍvarṣāṇi bodhisatvasya duṣkaracaryāṁ carantasya pṛṣṭhato pṛṣṭhato samanubaddho avatārārthī avatāraṁ gaveṣī || so pi bodhisatvasya ṣaḍvarṣāṇi anubaddhanto alabhanto vatāraṁ alabhanto ālambaṇaṁ alabhanto abhiniveśanaṁ nirvidya pratyavakrānto ||

yantatra tatra māro na prasahe māruto na himavantaṁ |

taṁ mṛtyurājapraṇudaṁ pūjayati sadevako loko ||

bhikṣū bhagavantamāhaṁsuḥ || mokṣābhiprāyeṇa bhagavatā duṣkaraṁ cīrṇaṁ || bhagavānāha || na bhikṣavo etarhi eva maye mokṣābhiprāyeṇa duṣkaraṁ cīrṇaṁ || bhikṣū āhansuḥ || anyadāpi bhagavaṁ || bhagavānāha || anyadāpi bhikṣavo ||

bhūtapūrvaṁ bhikṣavo atītamadhvānaṁ nagare vārāṇasī kāśijanapade śākuntiko śakunā nigṛhṇīya araṇyāyataneṣu jālehi ca pāśehi ca paṁjarehi ca uparudhya nivāpena pānīyena ca poṣiya poṣiya vaḍḍavaḍḍāni kṛtvā iṣṭena arghena vikrīṇati || tahiṁ aparo śakuntako gṛhṇīyāna paṁjare uparuddho || so dāni śakuntako paṇḍitajātiko paśyati ye te śakuntakā pūrve prakṣiptā paṁjare nivāpapuṣṭā vaḍḍavaḍḍā te janena kriṇiya tataḥ paṁjarehi kaḍḍiyanti || so paśyati sakuntako paṇḍitajātiko | na eṣa asmākaṁ śākuntiko hitakāmatāye nivāpaṁ vā pānīyaṁ vā deti arthahetoḥ eṣa asmākaṁ nivāpaṁ vā udakaṁ vā deti | yadā vaḍḍāvaḍḍā bhavensuḥ tato iṣṭena arghena vikrīye-

p. 242

nsuḥ | tadahaṁ tathā kariṣyāmi yathā me na kocitkrīṇiṣyati adhikāraṁ pi me alabhamāno na koci gṛhṇīṣyati || tattakaṁ āhāraṁ kariṣyāmi yathā naivaṁ vaḍḍībhaviṣyāmi na vā mariṣyāmi || so dāni tattakaṁ āhāraṁ paribhuṁjati udakaṁ tattakaṁ pibati yathā naiva vaḍḍībhavati nāpi marati cāpi || puruṣo śakuntakānāṁ krayiko āgacchati || tato so śakuntako tasya paṁjarasya dvārasya agrato evantiṣṭhati || so śakuntakrayiko puruṣo hastaṁ paṁjare prakṣipitvā taṁ śakuntakaṁ parāmṛśati na ca taṁmānsaṁ hastena gacchati uttoleti na ca guruko || tataḥ paṁjarāto ekāntena kṛtvā anye vaḍḍavaḍḍā śakuntakā gurukā tato nilayaṁ gṛhṇati | taṁ śuṣkaśakuntako ti glānako ti kṛtvā na koci taṁ ghṇāti || so pi śākuṁtiko paśyati | bhavitavyaṁ sa eṣa śakuntako glāno ti yadā eṣo glānabhūto mukto bhaviṣyati tato nivāpaṁ ca bahutaraka bhūṁjiṣyati udakaṁ ca bahutarakaṁ pibiṣyati | tataḥ vaṭṭībhūto samāno vikrāsyati || mā eṣo anyānapi śakuntakāṁ glānāṁ kariṣyati saṁsargena paṁjarāto niṣkuṭṭiya vāhyato paṁjarasya attīyati pāṭiyekaṁ nivāpaṁ labhati pāṭiyekaṁ pānīyaṁ labhati yaṁ velaṁ vaṭṭo bhaviṣyati tato vikrayiṣyatīti ||

so pi paṇḍito śakuntako tasya śākuntikasya visragbhesi | yaṁ velaṁ so śākuntiko taṁ paṁjaradvāraṁ muṁcati śakuntakānāmarthāye nivāpasya vā arthāye udakasya vā tataḥ so śakuntako apyajñāto va taṁ paṁjaraṁ praviśati | yaṁ velaṁ so parokṣo bhavati

p. 243

tato svayaṁ taṁ paṁjaraṁ praviśati | yadāpi paṁjarakāto niṣkramitukāmaḥ bhavati tato svayameva nirdhāvati | taṁ na koci glānako ti kṛtvā nivāreti || so dāni śakuntako tathā durabalaśarīro yathā tato paṁjarāto udvāreṇāpi praviśati viniṣkramati pi te pi taṁ śakuntako glānako ti kṛtvā upekṣanti || so dāni yaṁ velaṁ jānati sma viśvastā mama ete śākuntikā ti bahutarakaṁ ca nivāpaṁ carati bahutarakaṁ ca pānīyaṁ pibati yāva śakyaṁ palāyituṁ dūraṁ uḍḍīyituṁ || so dāni yaṁ velaṁ samutsāhībhūto ayaṁ me kālo palāyituṁ ti so tasya paṁjarasya uttariṁ sthitvā tāye velāye teṣāṁ śakuntakānāṁ purato imāṁ gāthāṁ adhyabhāṣe ||

nācintayanto puruṣo viśeṣamadhigacchati |

paśya cintāviśeṣeṇa mukto smi ca svabandhanāt ||

so śakuntako etāṁ gāthāṁ bhāṣitvā tato śākuntikasya gṛhāto utpattitvā punaḥ araṇyaṁ gato ||

bhagavānāha || syātkhalu punarbhikṣavaḥ yuṣmākamevamasyādanyaḥ sa tena kālena tena samayena paṇḍitajātiko śakuntako abhūṣi | naitadevaṁ draṣṭavyaṁ | tatkasya hetoḥ | ahaṁ so bhikṣavastena kālena tena samayena paṇḍitajātiko śakuntako abhūṣi || anyo so tena kālena tena samayena śākuntiko abhūṣi | naitadevaṁ draṣṭavyaṁ | tatkasya hetoḥ | eṣa bhikṣavo māro pāpīyāṁ tena kālena tena samayena so śākuntiko abhūṣi || tadāpi mayā etasya mārasya śākuntikasya paṁjarāto mokṣābhiprāyeṇa duṣkaraṁ cīrṇaṁ 

samāptaṁ śakuntakajātakaṁ ||

p. 244

bhikṣū bhagavantamāhansuḥ || buddhiviśeṣeṇa bhagavān śakuntabhūto mārasya hastagato vaśagato paṁjaragato mukto || bhagavānāha || anyadāpi buddhiviśeṣeṇa etasya mārasya hastagato vaśagato karaṇḍakagato mukto || bhikṣū āhansuḥ || anyadāpi bhagavaṁ || bhagavānāha || anyadāpi bhikṣavaḥ ||

bhūtapūrvaṁ bhikṣavo atītamadhvānaṁ nagare vārāṇasī kāśijanapade paripātrikā nāma nadī || tasyā kūle aparamālākārasya vanamālaṁ | asau dāni mālākāro mālasyaiva taṁ velaṁ vanamālamāgatvā puṣpāṇi udviciya puṣpakaraṇḍakamādāya mālākāraṇāto nirdhāvati grāmābhimukho ca prasthito || tato ca nadīto kacchapo uddharitvā gomayaṁ bhakṣayati tasya mālākārasya avidūre || so taṁmālākāreṇa dṛṣṭo | tasya etadabhūṣi | śobhano mama ayaṁ adya kacchapo olaṁko bhaviṣyati || tena dāni taṁ puṣpakaraṇḍaṁ ekānte sthapiya so kacchapo gṛhīto || so taṁ tahiṁ puṣpakaraṇḍe prakṣipati | taṁ ca so kacchapo mānuṣikāye vācāye āha || imāhaṁ kardamamrakṣito tato mayeta puṣpaṁ kardamena vināśiṣyati | atra me udake dhovitvā karaṇḍe prakṣipa | tadete puṣpā na vināsyanti || so dāni mālākāro paśyati || śobhano khalvayaṁ kacchapo gacchāmi taṁ atra udake dhovāmi | tato eṣā puṣpāṇi na vinākhalvayaṁ kacchapo gacchāmi taṁ atra udake dhovāmi | tato eṣā puṣpāṇi na vināśyanti kardamena || so paitṛkaviṣaye śuṇḍikāpaṁcamāni aṁgāni prasāretvā tasya mālākārahastāto bhraṣṭo || tahiṁ udako gāḍho tāye nadīye avidūre taṭamudetvā taṁ mālākāraṁ gāthāye dhyabhāṣati ||

p. 245

nirāmayā pāripātri kṛṣikāraṇā ca kūlena śaktito |

kardamakṛto smi mālika dhoviya pelāya māṁ prakṣipa ||

atha khalu bhikṣavaḥ sa mālākāro kacchapaṁ gāthāye pratyabhāṣati ||

bahukā maye saṁcitāsu rājñā trigaṇo bahuko samāgato |

tatra tuvaṁ bhadra kacchapa karaṇḍe mālakṛte ramiṣyasi ||

atha khalu bhikṣavaḥ sa kacchapastaṁ mālākāraṁ gāthāye adhyabhāṣe ||

bahukā tava saṁcitāsu rājñā trigaṇo bahuko samāgato |

matto pralapasi mālika taile bhuṁjatha bhadrakacchapaṁ ||

bhagavānāha || syātkhaku bhikṣavaḥ punaryuṣmākaṁ evamasyādanyaḥ sa tena kālena tena samayena bhadrakalpo abhūṣi | naitadevaṁ draṣṭavyaṁ | tatkasya hetoḥ | ahaṁ so bhikṣavaḥ tena kālena tena samayena kacchapo abhūṣi || anyaḥ sa tena kālena tena samayena mālākāro abhūṣi | na khalvetadevaṁ draṣṭavyaṁ | tatkasya hetoḥ | eṣo so bhikṣavo māro pāpīyāṁ tena kālena tena samayena so mālākāro abhūṣi || tadāpi ahaṁ etasya mālākārasya hastāto buddhiviśeṣeṇa mukto | etarahiṁ pi ahaṁ etarasya mārasya viṣayāto buddhiviśeṣeṇa mukto ||

samāptaṁ kacchapajātakaṁ ||

api ca na bhikṣavaḥ etarahiṁ eva etasya viṣayāto mukto anyadāpyahaṁ etasya hasta-

p. 246

gato viṣayāto pramukto || bhikṣū āhansuḥ || anyadāpi bhagavan || bhagavānāha || anyadāpi bhikṣavaḥ ||

bhūtapūrvaṁ bhikṣavo atītamadhvāne samudrakūle mahāvanakhaṇḍaṁ nānāvanaṣaṇḍehi nānāvarṇehi vṛkṣehi puṣpaphalopetehi udumbarabahulehi upaśobhitaṁ || tahiṁ vānaro mahāntasya vānarayūthasya yūthapatiḥ || so tatra vanaṣaṇḍe tena vānarayūthena sārdhaṁ prativasati śānte pravivikte bahumṛgapakṣiśatehi niṣevite nirmanuṣyacarite || so ca vārādhipo tahiṁ samudrakūle mahānte udumbaravanavṛkṣe śākhāpalāśabahule udumbarāṇi bhakṣayati || tato ca samudrāto mahānto śuśumāro taṁ pradeśamāgato || sa tatra samudratīre āsati | tena vānarādhipena dṛṣṭo || tasya śuśumāraṁ dṛṣṭvā kāruṇyaṁ saṁjātaṁ | kutra va teṣāṁ jalacarāṇāṁ samudramadhye puṣpo vā phalo vā | yaṁ nūnamasya ito haṁ udumbaraphalāni  dadehaṁ || so dāni tasya tato udumbaravṛkṣāto vaḍḍavaḍḍāni udumbarāṇi pakvāni varṇasaṁpannāni rasasaṁpannāni agrato pāteti nipatitanipatitāni ca udumbarāṇi bhakṣayati || evaṁ śuśumāro punaḥpuno taṁ pradeśaṁ tasya vānarasya samīpaṁ āgacchati || so tasya vānarādhipo āgatāgatasya vṛkṣāto udumbarāṇi pāteti || te dāni ubhaye vānaro ca śuśumāro ca parasparasya priyamāṇā saṁjātā || tasyāpi dāni śuśumārasya bhāryā taṁ svāmiṁ apaśyantī utkaṇṭhayati || bhavitavyaṁ mama svāmikena anyā śuśumārī pragṛhītā || tataḥ so mama mūlāto gatvā tāye sārdhaṁ āsati || sā dāni taṁ svāmikaṁ pṛcchati || kahiṁ tvaṁ mama mūlāto gatvā āsasi || so tāmāha || samudratīre amukasmiṁ uddeśe mahāvanakhaṇḍe tatra mama vānaro mitro

p. 247

tena saha ālāpasaṁlāpena āsāmi || tasyā dāni śuśumārīye etadabhūṣi || yāva so vānaro jīviṣyati tāvadeṣo mama svāmi tahiṁ gatvā vānareṇa sārdhaṁ ālāpena āsiṣyati | tato taṁ vānaraṁ mārāpemi tena ca māritena eṣo me svāmiko na bhūyo taṁ pradeśaṁ gamiṣyati || sā dāni śuśumārī glānakaṁ kṛtvā āsati || so tāṁ śuśumāro pṛcchati || bhadre kiṁ te kṛtyaṁ kinte duḥkhaṁ kinte abhipretaṁ ākhyāhi kinti demi āṇapehi || sā naṁ āha || āryaputra markaṭahṛdayasya me dohalo | yadi markaṭasya hṛdayaṁ labhāmi evaṁ jīveya atha na labhāmi nāsti me jīvitaṁ || so nāṁ āha || prasādaṁ karohi kuto iha samudre markaṭasya pracāro yadi anyasmiṁ abhiprāyo jalacare tava upasthapemi || sā dāni āha || na me anyatra abhiprāyo markaṭahṛdaye abhiprāyo tanme upasthapesi yadi icchasi me jīvantīṁ || so nāṁ punaḥ puno saṁjñapayati || prasīdāhi bhadre kuto iha udakamadhye markaṭo || sā dāni || yo so tava samudrakūle markaṭo vayasyo sya vayasyasya hṛdayaṁ ānehi || so āha || prasādaṁ karohi so markaṭo mama vayasyo ca mitro ca kathaṁ ahaṁ śakyāmi tasya hṛdayamutpāṭayituṁ || sā dāni āha || yadi na śaknosi mama markaṭahṛdayamupasthapayituṁ nāsti me jīvitaṁ || so dāni śuśumāro tāye śuśumārīye suṣṭu upagrahīto samāno āha || ahaṁ jalacaro so ca markaṭo sthalacaro ca vanacaro ca yatra carati tatra mama agati | tatkathaṁ ahaṁ śakyāmi tasya markaṭasya hṛdayamānayituṁ || yathoktaṁ paṇḍitehi ||

śataṁ māyā kṣatriyāṇāṁ brāhmaṇānāṁ duve śate |

sahasraṁ māyā rājānāṁ strīṇāṁ māyā anantikā iti ||

p. 248  
sā dāni tasya śuśumārasya āha || ete vānarā phalabhakṣā phalalolā tasya vānarasya jalpāhi | vayasya ettha samudrapāre nānāvarṇāni vṛkṣāṇi nānāprakārāṇi puṣpaphalapiṇḍabhārabharitāni āmrāṇi jambūni ca panasāni bhavyāni ca pālevatāni ca kṣīrakāni ca tindukāni pippalāni ca | āgaccha tatra tvāṁ neṣyaṁ  nānāprakārāṇi phalāni paribhuṁjiṣyasi | tato yadā tava hastagato bhaveya tato taṁ māritvā hṛdayaṁ ānesi || tena dāni śuśumāreṇa abhyupagataṁ || āneṣyantasya markaṭasya hṛdayaṁ prītā bhavāhi na bhūyo utkaṇṭhaṁ karohi mā paritapyāsi ||
so dāni śuśumāro tāṁ bhāryāṁ ca āśvāsetvā taṁ pradeśaṁ gato yahiṁ so vanaṣaṇḍe vānarādhipo prativasati || so dāni vānarādhipena śuśumāro dṛṣṭo | so dāni vānaro taṁ dṛṣṭvā śuśumāraṁ pratimoditvā pṛcchati || vayasya kiṁ dāni sucireṇa āgato asmā kamavalokayituṁ kiṁ kṣemaṁ mā vā kiṁcit śarīrapīḍā āsi || so dāni āha || vayasya kṣemaṁ ca na ca kiṁci śarīrapīḍā āsi api me samudrapāraṁ gatvā āgatvā || so taṁ pṛcchati kīdṛśaṁ samudrapāraṁ bhavati | śuśumāra āha || vayasya ramaṇīyaṁ samudrapāraṁ nānāprakārehi vṛkṣasahasrehi puṇyaphalopetehi upaśobhitaṁ āmrehi ca jaṁbūhi ca panasehi ca bhavyehi ca pālevatehi upaśobhitaṁ mātuluṁgehi tindukehi ca piyālehi ca madhukehi ca kṣīrikehi ca anyehi ca phalajātīhi yeṣāmiha pracāro nāsti | yadi tava abhiprāyo āgaccha nānāprakārāṇi phalāni paribhoktuṁ tahiṁ gamyate || tasya dāni vānarasya phalabhuktasya phalalolasya nānāprakārāṇi phalāni śrutvā tahiṁ samudrapāre gamanabuddhī utpannā || so dāni taṁ śuśumāramāha ||

p. 249

sthalacaro kathaṁ śakyeyā samudrapāraṁ gantuṁ | śuśumāro āha || ahaṁ te neṣyāmi mama iha grīvāyāmāruhya upaśehi ubhayehi ca hastehi karkarīya lagnehi || so dāni vānaro āha || evaṁ bhavatu gacchāmi yadi manesi || so dāni śuśumāro āha || otarāhi ahaṁ te nemi || so dāni vānaro udumbarāto otaritvā tasya śuśumārasya grīvāyāmāruhya ubhayehi hastehi karkarīya lagno ||so dāni śuśumāro taṁ vānaraṁ gṛhītvā samudraṁ pratīrṇo nātidūre samudrasya taṁ vānaraṁ udake cāleti || so taṁ vānaro āha || vayasya kiṁ dāni me udake cālesi || so naṁ āha || vayasya na jānāsi kasyarthāya mayā tvamānīto | tasya me vayasyīye markaṭahṛdayasya dohalo | tato markaṭasy hṛdayasyārthāya tvaṁ mayā ānīto | sā me vayasya bhāryā tava hṛdayaṁ khādiṣyati | evaṁ tvaṁ mayā ānīto | so dāni vānaro āha || vayasya mama hṛdayo udumbare utkaṇṭhito sthapito yathā lahukataro samudraṁ tareyaṁ na ca atibhāro bhaveyāti | tadyadi te avaśyaṁ markaṭahṛdayena kāryaṁ tato nivartāma tato udumbarāto taṁ
markaṭahṛdayaṁ otāriyāna dāsyāmi || tasya dā ni markaṭasya yathājalpantasya tena śuśumāreṇa pattīyitaṁ || so dāni śuśumāro taṁ gṛhlīya tahiṁ pratinivṛtto kṣaṇāntareṇa taṁ vanakhaṇḍapratyuddeśamanuprāpto || tato vānaro tasya śuśumārasya otarāhi etaṁ ato udumbarāto hṛdayaṁ gṛhlīya || atha khalu bhikṣavaḥ so vānaro taṁ śuśumāraṁ gāthābhiradhyabhāṣe ||
vaṭṭo ca vṛddho ca hosi prajñā ca te na vidyate |
na tuvaṁ bāla jānāsi nāsti ahṛdayo kvāci ||

p. 250

pratyutpanneṣu kāryeṣu guhyamarthaṁ na prakāśayet |
labhanti paṇḍitā buddhiṁ jalamadhye va vānaraḥ ||
alametehi āmrehi jaṁbūhi panasehi ca |
yāni pāre samudrasya ayaṁ pakvo udumbaro ||
bhagavānāha || syātkhalu bhikṣavaḥ yuṣmākamevamasyādanyaḥ sa tena kālena tenasamayena samudratīre vanaṣaṇḍanivāsī vānaro abhūṣi | na khalvetadevaṁ draṣṭavyaṁ | tatkasya hetoḥ| ahaṁ so bhakṣavaḥ tena kālena tena samayena samudratīere vanaṣaṇḍanivāsi taparo abhūṣi | anyaḥ  sa tena kālena tena samayena mahāsamudre śuśumāro apāpīmāṁ pṛṣṭhato nupṛṣṭhato samanubaddho otārārthī otāragaveṣī alabhanto ca otāraṁ nirvidya pratyavakrānto || bhikṣū bhagavantamāhansuḥ || anyadāpi hi bhagavaṁ || bhagavānāha || anyadāpi bhikṣavo ||
bhūtapūrvaṁ bhikṣavo atītamadhvānaṁ nagare vārāṇasī kāśijanapa[83]
 de śāku-
bhikṣū bhagavantamāhansuḥ || paśyaṁ bhagavan kathamayaṁ māro pāpīmāṁ bhagavato tapovane duṣkaracārikāṁ carantasya pṛṣṭhato anubuddho otārārthī otāragaveṣī alabhanto ca pāpīmāṁ pṛṣṭhato nupṛṣṭhato samanubuddho otārārthīṁ otāragaveṣī alabhanto ca otāraṁ nirvidya pratyavakrānto || bhikṣū bhagavantamāhansuḥ || anyadāpi hi bhagavaṁ || bhagavānāha || anyadāpi bhikṣavo||
bhūtapūrvaṁ bhikṣavo atītamadhvānaṁ nagare vārāṇasī kāśījanapa[83]de śāku-   

p. 251

ntikena araṇyāyatane śakuntakānāmarthāye kālapāśā oḍḍitā nivāpo prakīrṇo | tataḥ ekāntaṁ gatvā teṣāṁ pāśānāṁ darśanapathe āsati || tahiṁ ca aparo śakuntako paṇḍitajātiko araṇyāyatane mahāntaṁ śakuntakayūthaṁ pariharati || tasya śakuntasya yūthapatisya buddhiviśeṣeṇa taṁ śakuntakayūthaṁ vardhati na parihīyati | sa teṣāṁ śakuntakānāṁ parirakṣati sākuntikānāmapi mūlāto cāṇḍālakānāmapi mūlāto mṛgalubdhakānāmapi mūlāto viḍālakroṣṭukānāmapi mūlāto nakulānāmapi bhaṁgakulānāmapi || so dāni sākuntikena vigatena śakuntakayūthena sārdhaṁ tahiṁ araṇyāyatane biharanto tahiṁ uddeśe anuprāpto yatra tena śakuntikena tāni kālapāśāni oḍḍitāni taṁ ca nivāpaṁ prakīrṇaṁ || tehi śakuntehi tahiṁ uddeśe caramāṇehi tilataṇḍulakodravaśyāmānāṁ gandhaṁ ghrāyitaṁ || te dāni tasya nivāpasya taṁ gandhaṁ ghrāyitvā itaḥ ito nirīkṣantehi dṛṣṭaṁ taṁ vivāpaṁ tahiṁ pi uddeśe sānaṁ parisamante dṛṣṭaṁ || te taṁ yuthapatiṁ śakuntā āmantrayanti || yūthapati atra uddeśe tilataṇḍulāni ca krodravaśyāmākāni gacchāma paribhuṁjāma || so śakunto teṣāṁ śakuntakānāmāha || mā gacchiṣyatha ayaṁ araṇyāyatanaṁ na ihi nivāpaṁ taṇḍulānāṁ kodravaśyāmākānāṁ vā pravṛddhi atha kṣetreṣu etāni cānyajātāni bhavanti teṣāṁ keṣāṁcit na araṇyāyatane | nunaṁ atra deśe śākuntikehi śakuntānāmarthāya kālapāśo oḍḍito nivāpo ca prakīrṇaṁ mā atra allīyiṣyatha | yena ahaṁ carāmi uddeśena tena tenāpi caratha || tena sākuntikena taṁ mahāntaṁ śakuntayūthaṁ tahiṁ araṇyāyatane upalakṣito | tato so śākuntiko divase divase anyamanyehi pratyuddeśehi || yehi pratyuddeśehi teṣāṁ śakuntakānāṁ gamano pravicāro tehi uddeśehi devase divase tāni kāapāśāni oḍḍi-

p. 252

tāni nivāpāni ca prakireti | samantena ca yūthapati śakunto teṣāṁ śakuntānāṁ tehi tehi pratyuddeśehi tato kālapāśehi nivāpā ca vāreti || evaṁ kāapāśo[83]kāsā gacchanti ||
tasya śākuntikasya tatra araṇyāyatane tasya śakuntayūthasya gocare śakuntānāṁ nivāpārthāya khidyantasya bubhukṣāye pipāsāye pi santaptasya evaṁ bhavati | idāni bandhiṣyati muhūrte bandhiṣyanti ete śakuntā etehi pāśehi allīyantīti | te naṁ śakuntā yūthapatisya pṛṣṭhato teṣāṁ kālapāśānāṁ parisāmantena caranti tacca nivāpaṁ paśyanti na ca nivāpapāśābhūmiṁ ākramanti sarvakālaṁ caranto kālapāśehi nivāpāto ca ātmānaṁ rakṣanti || śākuntiko pi eko tato paśyati tāṁ śakuntakāṁ teṣāṁ kālapāśānāṁ parisāmantena carantā evaṁ ca tasya bhavati | ete allīyanti vikālaṁ ete bandhiṣyanti idāni bandhiṣyanti muhūrte bandhiṣyanti || evaṁ śākuntiko tahiṁ araṇyāyatane tasya śakuntayūthasya gocarāto divase divase bubhukṣāye ca pipāsāya ca santapto śuṣkena mukhena sphuṭitehi oṣṭhehi śītakālena śītena dahyanto uṣṇakālena uṣṇena pacyanto vātātapena dahyanto khijjitvā nityaṁ vikālaṁ kṣaṇitena hastena gṛhaṁ gacchati hato bhavati |
sa tu śakuntayūthṁ dṛṣṭvā akhijjantaṁ nityaṁ tasya śakuntayūthasya gocare āgatvā kālapāśāni ca oḍḍeti nivāpāni ca prakireti || so dāni grīṣmāṇāṁ paścime māse tahiṁ araṇyāyatanaṁ gatvā tasya śakuntayūthasya gocare punaḥ kālapāśe oḍḍitvā  

p. 253

nivāpāni ca prakiritvā ekāntaṁ gatvā kālapāśadarśanapathe āsati || so ca śakunto yūthapati śakuntayūthaṁ pariharanto tena mahantena śakuntayūthena sārdhaṁ teṣāṁ kālapāśānāṁ nivāpasya ca parisamante carati || śakuntakā bhūyo tāni tilataṇḍulāni puno punaḥ paśyanti dṛṣṭvā dṛṣṭvā taṁ yūthapatiṁ āpṛcchanti || imāni tilataṇḍulāni carema || yūthapati jalpati || mā atra allīṣyatha kuto iha araṇyāyatane tilānāṁ vā [84] taṇḍulānāṁ vā pravṛddhi kṣetrehi va tilāni bhavanti kedārehi na śālivrīhitaṇḍulāni bhavanti anyāni ca dhānyajātāni | mā allīṣyatha apakramatha imāto uddeśāto || so pi dāni śākuntiko paśyati || evaṁ ciraṁ kālaṁ mama iha araṇyāyatane eteṣāṁ śakuntānāmarthāye khijjantasya kālapāśāni ca oḍḍentasya nivāpāni prakirentasya alpasmiṁ etasmiṁ araṇyāyatanoddeśe evaṁ cirakālaṁ vistīrṇo yatra mayā kālapāśāni ca oḍḍitāni nivāpāni ca prakīrṇā na ca kadācidete śakuntakā atra kālapāśeṣu allīyanti nivāpāni vā caranti || bahūni varṣāṇi khijjantasya śītakāle śītena dahyantasya uṣṇakāle uṣṇena pacyantasya vātātapehi ca hanyantasya bubhukṣāye pipāsāye śuṣyantasya mama na kadāci ettakehi varṣehi paribhramamāṇasya evaṁ mahantato śakuntayūthāto eko pi śakuntako hi hastamāgato|| ko upāyo bhayeyā yenāhametāṁ śakuntakāntehi kālapāśehi bandheyaṁ || tasya etadabhūṣi || yannūnāhaṁ patraśākhehi pariveṭhitvā etaṁ śakuntakayūthaṁ yena ete kālapāśā tena ākāleyaṁ ||
atha khalu bhikṣavaḥ so śākuntiko grīṣmāṇāṁ paścime māse grīṣmikehi vātāta -

p. 254

pehi santapyanto kṣutpipāsāparigato patraśākhehi ātmānaṁ pariveṣṭayitvā taṁ mahāntaṁ yūthaṁ yena te kalapāśā tena saṁparikāleti || atha khalu bhikṣavo te śakuntakā taṁ śākhāntikaṁ vṛkṣaśākhehi saṁpariveṭhitaṁ atidūreṇa parisakkantaṁ dṛṣṭvā yūthapatiṁ āmantrayensuḥ || yūthapati eṣa vṛkṣo imasya śakuntayūthasya vāhiravāhireṇa gacchati || evaṁ sa bhikṣavaḥ yūthapati śakuntako tāṁ śakuntāṁ gāthāye adhyabhāṣe ||
dṛṣṭā mayā vane vṛkṣā aśvakarṇā vibhītakā  |
evaṁ ca karṇikārā pi mucilindā ca ketakā ||
tiṣṭhante te vane jātā athāyaṁ gacchate drumo |
nāyaṁ kevalako vṛkṣo asti tatraiva kiṁcana |
atha khalu bhikṣavaḥ so śākuntiko grīṣmāṇāṁ paścime māse grīṣmikehi vātātapehi saṁtapto khinno bhagno mathito tāye velāye gāthāmadhyabhāṣi |
purāṇatittiriko yaṁ bhitvā paṁjaramāgato | [84]
kuśalo kālapāśānāṁ kramāpakramanti bhāṣati |
bhagavānāha || syātkhalu punarbhikṣavaḥ yuṣmākamevamasyādanyaḥ sa tena kālena tena samayena teṣāṁ śakuntakānāṁ yūthapatiḥ parikaḍḍhako paṇḍītajātiko śakuntako abhūṣi | naitadevaṁ draṣṭavyaṁ | tatkasya hetoḥ | ahaṁ bhikṣavastena kālena tena samayena śakuntayūthapati parikaḍḍhako paṇḍitajātiko śakuntako abhūṣi|| anyo so śākuntiko abhūṣi | naitadevaṁ draṣṭavyaṁ | eṣa bhikṣavo māro pāpīmāṁ tena kālena tena samayena

p. 255

śākuntiko abhūṣi || tadāpi eṣo mama kālapāśāni ca jālāni ca nivāpāni ca oḍḍitvā ciraṁ kālaṁ pṛṣṭhimena samanubaddho avatārārthī avatāraṁ gaveṣī alabhanto ca avatāraṁ nirvidya pratyavakrānto | etarahiṁ pi eṣa mama ṣaḍūrṣāṇi tapovane duṣkaraṁ carantasya pṛṣṭhamena pṛṣṭhimaṁ samanubuddho avatārārthī avatāragaveṣī alabhanto avatāraṁ nirvidya pratyavakrānti ||
samāptaṁ śakuntakajātakaṁ ||
bhikṣū bhagavantamāhansuḥ || bhagavatā subhāṣitasya arthāye mānsaśoṇitaṁ parityaktaṁ || bhagavānāha || na bhikṣavo etarahiṁ eva subhāṣitasya arthāye mānsaśoṇitaṁ parityaktaṁ | anyadāpi maye subhāṣitasyārthāye mānsaśoṇitaṁ parityaktaṁ  || bhikṣū āhansuḥ || anyadāpi bhagavan || bhagavānāha || anyadāpi bhikṣavaḥ ||
bhūtapūrvaṁ bhikṣavo atītamadhvānaṁ anuhimavante surūpo nāma hariṇo prativasati prāsādiko ramaṇīyo manoramaśarīro raktehi śṛgehi aṁjitehi akṣīhi citropacitreṇa kāyena mahāntaṁ mṛgayūthaṁ pariharati paṇḍito buddhimanto sukuśalamūlapuṇya upastabdho || tasy mṛgasya puṇyopacayena taṁ sarvaṁ mṛgayūthaṁ sukhitaṁ nānāprakārāṇi bhojanāni caramāṇā śītalāni ca pānīyāni pibamānā tahiṁ anuhimavante prativasati abhītā anuttrastā na kenacit śakyaṁ viheṭhayituṁ manuṣyeṇa vā vyāḍamṛgena vā pariṇāyakasaṁpannā || śītakāle uṣṇapradeśehi taṁ mṛgayūthaṁ parikaḍḍhati uṣṇakāle śītehi vanaṣaṇḍehi taṁ mṛgayūthaṁ parikaḍḍhati priyo devānāṁ nāgānāṁ yakṣāṇāṁ

p. 256

kinnarāṇāṁ vanadevānāṁ mṛgānāṁ tathānyeṣāṁ pi bhūtānāṁ || atha khalu bhikṣavaḥ śakro devānāmindro taṁ mṛgaṁ jijñāsanārthaṁ  lubdhakavāsamātmānamabhinirmiṇitvā yena so surūpo mṛgarājā tenopasaṁkramitvā taṁ mṛgarājamāha || mamasubhāṣitā gāthā asti yadi ātmamānsaṁ prityajāsi tato gāthāṁ śrāvayiṣyāmi || so mṛgarājā tasya lubdhakasya vacanaṁ śrutvā prīto saṁvṛtto yadi cāhaṁ imena vināśadharmeṇa subhāṣitaṁ śṛṇomi mahatānugraheṇa anugrahīto bhavāmi || so dān mṛgarājā taṁ mṛgalubdhakaṁ āha ||
parityajāmi ātmamānsaṁ subhāṣitasya arthāye śrāvehi me subhāṣitaṁ śīghraṁ avighnena || śakro devānāmindro mṛgarājasya tāye dharmagauravatāye prīto saṁvṛtto | so taṁ āha || varaṁ evaṁrūpāṇāṁ eva satpuruṣāṇāṁ pādapānsurajo na sauvarṇo parvato | satpuruṣāṇāṁ pādapānsurajo śokahānāyaṁ saṁvartati suvarṇaparvato pi śokavṛddhiye saṁvartati | śakro devānāmindro mṛgarājasya jijñāsanaṁ kṛtvā tatraivāntarahāyi ||
surūpaṁ nāma hariṇaṁ lubdhko etadabrivīt |
asti subhāṣitagātā mānsaṁ dehi śṛṇohi me |
yadi vināśadharmeṇa mānsenāhaṁ sibhāṣitaṁ |
śṛṇomi mānsaṁ te demi śīghraṁ brūhi subhāṣitaṁ ||
lubdhako āha ||
satāṁ pādarajaḥ śreyo na giri kāñcanāmayaṁ |
so rajo śakahānāya sa giri śokabardhanaḥ ||
bhagavānāha || syātkhalu punaḥ bhikṣavaḥ yuṣākamevamasyādanyaḥ sa tena kālena tena samayena anuhimavante surūpo nāma mṛgayūthapati parkaḍḍhako dhārmiko mṛga abhūṣi |

p. 257

naitadevaṁ draṣṭavyaṁ | tatkasya hetoḥ | ahaṁ so bhikṣavaḥ tena kālena tena samayena anahimavante mṛgayuthapati parikaḍḍha  surūpo nāma dhārmiko mṛgarājā abhūṣi ||tadā maye subhāṣitasyārthāye mānsaśoṇitaṁ parityaktaṁ etarahiṁ pi maye subhāṣitasyārthāye mānsaśoṇitaṁ parityaktaṁ etarahiṁ pi maye subhāṣitasyārthāye mānsaśoṇitaṁ parityaktaṁ ||
surupasya mṛgarājño jātakaṁ samāptaṁ ||
evaṁ mayā śrutaṁ ekasmiṁ samaye bhagavānājagṛhe viharati gṛddhakūṭe parvatemahatā bhikṣusaṁghena sārdhṁ paṁcahi bhikṣuśatehi || atha khalu nando ca devaputro sunando ca devaputro sumano ca devaputro īśvaro ca devaputro maheśvaro ca devaputro ete cānye ca saṁbahulā śuddhāvāsakāyikā devaputrā abhikrāntavarṇā atikrāntāye rātrīye kevalakalpaṁ gṛddhakūṭaṁ parvataṁ varṇenāvabhāsayitvā yena bhagavānstenopasaṁkramitvā bhagavataḥ pādau śirasā vanditvā ekamante asthāsi sagauravā sapratīsā ekāṁśīkṛtā prāṁjalikṛtā bhagavantameva namasyamānā | ekāntasasthitasya nandasya devaputrasya ayamevarūpo cetaso parivitarko udapādi || imaṁ avalokitaṁ  nāma vyākaraṇaṁ purimakehi tathāgatehi arhantehi samyaksaṁbuddhehi bhāṣitaṁ ca bhāṣitapūrvaṁ ca sādhu bhagavāṁ pi etarahiṁ bhikṣūṇāṁ bhāṣe || bhagavato saṁmukhaṁ pratiśrutvā saṁmukhaṁ pratigṛhītaṁ tathatvāya dhārayiṣyanti bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya mahato janasyārthāya hitāya sukhāya devānāṁ ca manuṣyāṇāṁ ca || adhivāseti bhagavānnandasya devaputrasya tūṣṇībhāvena anukampāmupādāya || atha khalu nando ca devaputro sunando ca devaputro sumano ca

p. 258

devaputro īśvaro ca devaputro maheśvaro ca devaputro bhagavato tūṣṇībhāvenādhivāsanāṁ viditvā bhagavataḥ pādau śirasā vaditvā bhagavantaṁ triṣkṛtyo pradakṣiṇīkṛtvā tatraivāntarahāyensuḥ ||
atha khalu bhagavāntasyaiva rātryā atyayena yena saṁbahulā bhikṣavaḥ tenopasaṁkramitvā prajñapta evāsane niṣīdi || niṣadya khalu bhagavān tāṁ bhikṣūnāmantrayati || doṣā bhikṣavaḥ nando ca devaputro sunando ca devaputro sumanaśca devaputro īśvaro ca devaputro maheśvaro ca devaputro abhikrāntavarṇā atikrāntāyāṁ rātryāyāṁ kevalakalpaṁ gṛdhrakūṭaṁ parvataṁ varṇenāvabhāsayitvā yena tathāgatastenopasaṁ kramitvā tathāgatasya pādau śirasā vanditvā ekamante asthāsi sagauravā sapratīśā ekāṁśīkṛtā tathāgatameva namasyamānā || ekāntasthitasya bhikṣavo nandasya devaputrasya ayamevarūpo cetaso parivitarko udapāsi || ayaṁ avalokitaṁ nāma vyākaraṇaṁ purimakehi tathāgatehi arhantehi samyaksaṁbuddhehi bhāṣitaṁ ca bhāṣitapūrvaṁ ca || atha khalu bhikṣavaḥ nando ca devaputro tathāgatametadavocat || ayaṁ bhagavan avalokitaṁ nāma vyākaraṇaṁ purima kehi tathāgatehi arhantehi samyaksaṁbuddhehi bhāṣitaṁ ca bhāṣitapūrvaṁ ca || sādhu bhagavāṁ pi etarahiṁ bhikṣuṇāṁ bhāṣeyā | bhikṣū bhagavataḥ saṁmukhaṁ śrutvā tathatvāya dhārayiṣyanti | taṁ bhaviṣyati bahujanahitāya bahujanasukhāya lokānukampāya mahato janakāyasyārthāya hitāya sukhāya devānāṁ ca manuṣyāṇāṁ ca || adhivāseti bhikṣavaḥ tathāgato nandasya devaputrasya tūṣṇībhāvenānukampāmupādāya || atha khalu bhikṣavo nando ca devaputro sunando ca devaputro sumano ca devaputro īśvaro ca devaputro maheśvaro ca devaputro tathāgatasya tūṣṇībhāvenādhivāsanāṁ viditvā hṛṣṭatuṣṭā āttamanā pramuditā prītā sauma -

p. 259

nasyajātā tathāgatasya pādau śirasā vanhitvā tathāgatameva ca triṣkṛtyo pradakṣiṇīkṛtvā tatraivāntarahāyensuḥ || tatra te bhikṣū bhagavantametadavocat || sādhu bhagavān bhikṣūṇāmetamarthaṁ bhāṣe bhikṣū bhagavataḥ saṁmukhaṁ śrutvā pratigṛhītvā tathatvāya dhārayiṣyanti || evamukte bhagavāntāṁ bhikṣūnetadabocat || avalokitaṁ bho bhikṣavo vyākaraṇantaṁ śṛṇotha sādhu bho śṛṇotha manasikarotha bhāṣiṣyāmi ca || sādhu bhagavan iti te bhikṣū bhagavataḥ pratyaśroṣīt || bhagavāṁ so tāṁ etaduvāca ||
yadā bhikṣavo bodhisatvo apārimāto tī rāto pārimaṁ tīraṁ abhiviloketi abhivilokanāpūrvaṁgamehi dharmehi samudāgacchamānehi ye pi te maheśākhyā devā te pi tathāgatamagrāye paramāye pūjāye pūjayanti agrāya paramāya apacitāya apacāyanti suddhāvāsā ca devā aṣṭādaśa āmodanīyāṁ dharmānpratilabhanti || katame aṣṭādaśa || pūrvayogasaṁpanno mahāśramaṇo ti śuddhāvāsā devā āmodanīyaṁ dharmaṁ pratilabhanti | pūrvotpādasaṁpanno jyeṣṭhatāmanuprāpnuvanto ca  anuttaraṁ ca loke yugotpādasaṁpanno kalyāṇotpādasaṁpanno agrotpādasaṁpanno jyeṣṭhotpādasaṁpanno śreṣṭhotpādasaṁpanno praṇidhipūrvotpādasaṁpanno niśrayasaṁpanno upadhānasaṁpanno upastambhasaṁpanno saṁbhārasaṁpanno aviparītadharmaṁ śramaṇo deśayiṣyati nairyaṇikaṁ lokottaraṁ asādhāraṇaṁ avyāvadhyayaśaṁ gambhīrābhāsaṁ mahāśramaṇo dharmaṁ deśayiṣyati sarvākārapratipūraṁ sarvākārapariśudhaṁ iti śuddhāvāsā devā āmodanīyaṁ dharmaṁ pratilabhanti || yadbhikṣavo bodhisatvo apāri -

p. 260

māto pārimaṁ tīraṁ abhiviloketi abhivilokanāpūrvaṁgamehi dharmehi samudāgacchamānehi ye pi te maheśākhyā devaputrā te pi tathāgataṁ agrāye pūjāye pūjayanti agrāye paramāye apacitāye apacāyanti śuddhāvāsā devā imāni aṣṭādaśa āmodanīyāṁ dharmā pratilabhanti || api hi cedaṁ bhikṣavaḥ sendrakā devā sabrahmakā saprajāpatikā mahāntaṁ āmodanīyaṁ dharmaṁ pratilabhanti | yāvajjīvaṁ ca bhikṣavaḥ bodhisatvā na ca tāvatsarveṇa sarvaṁ kāyikena sthāmena samanvāgatā bhavanti na tāvatsarveṇa sarvaṁ vācikena sthāmena samanvāgatā bhavanti na tāvatsarveṇa sarvaṁ cetasikena sthāmena samanvāgatā bhavanti na tāvadbhikṣavo bodhisatvā sarvaguṇasamanvāgatā bhavanti nāpi tāva bhikṣavaḥ bodhisatvā pṛthivīpradeśaṁ niśrāya gacchanti vā tiṣṭhanti niṣīdanti vā yasmiṁ bhikṣavaḥ pṛthivīpradeśe bodhisatvā niṣīditvā mahāntaṁ yakṣaṁ nihananti mahantīṁ ca camuṁ parājinanti mahaṁ ca oghaṁ nistaranti anuttarāṁ ca puruṣadamyasārathitāmanuprāpnuvanti anuttarāṁ ca lokaśreṣṭhatāmanuprāpnuvanti anuttarāṁ ca svastyayanatāmanuprāpnuvanti anuttarāṁ ca dakṣiṇeyatāmanuprāpnuvanti anuttarāṁ ca samyaksaṁbodhimanuprāpnuvanti yathākāritatathāvāditamanuprāpnuvanti apratisamatāṁ ca anuprāpnuvanti asamamadhuratāṁ ca anuprāpnuvanti apratisamabhāgatāṁ ca anuprāpnuvanti mahantānāṁ varṇānāmārambaṇamanuprāpnuvanti bhūtānāṁ ca varṇānāmārambanamanuprāpnuvanti mahantānāmutpādānāṁ nidānamanuprāpnuvanti bhūtānāmutpādānāṁ nidānamanuprāpnuvanti ohitabhāratāṁ ca anuprāpnuvanti kṛtakāryatāṁ ca anuprāpnuvanti pṛthivīsamacittatāṁ ca anuprāpnuvanti āpasa-

p. 261

macittatā ca anuprāpnuvanti tejosamacittatāanuprāpnuvanti vāyusamacittatāṁ ca anuprāpnuvanti viḍālatrastasamacittatāṁ ca anuprāpnuvanti kācilindikamṛdūpamacittatāṁ ca anuprāpnuvanti indrakīlopamacittatāṁ ca anuprāpnuvanti indriyasaṁpadaṁ ca anuprāpnuvanti balasaṁpadaṁ ca anuprāpnuvanti sthāmasaṁpadaṁ cānuprāpnuvanti dhanasaṁpadaṁ ca anuprāpnuvanti śayyāsaṁpadaṁ ca anuprāpnuvanti ātmavṛṣabhitāṁ ca kāyavaiśāradyaṁ ca anuprāpnuvanti vācāvaiśāradyaṁ cittavaiśāradyaṁ cānuprāpnuvanti pṛthuvaiśāradyaṁ cānuprāpnuvanti prajñāsaṁpadaṁ cānuprāpnuvanti sarvakuśaladharmavaśibhāvapāramitā cānuprāpnuvanti || yato ca bhikṣavo bodhisatvā sarveṇa sarvaṁ kāyikena sthāmena samanvāgatā bhavanti vācikena sthāmena samanvāgatā  bhavanti cetasikena sthāmena samanvāgatā bhavanti atha khalu bhikṣavo bodhisatvā taṁ pṛthivīpradeśaṁ niśrāya gacchantyapi yasmiṁ pṛthivīpradeśe bodhisatvā niṣīditvā mahāntaṁ yakṣaṁ nihananti mahatīṁ ca camuṁ parājinanti mahāntaṁ ca oghaṁ uttaranti anuttarāṁ ca puruṣadamyasārathitāṁ anuprāpnuvanti anuttarāṁ lokaśreṣṭhatāṁ anuprāpnuvanti anuttarāṁ ca lokajyeṣṭhatāmanuprāpnuvanti anuttarāṁ ca lokasvastyayanatāmanuprāpnuvanti anuttarāṁ ca dakṣiṇeyatāmanuprāpnuvanti anuttarāṁ ca samyaksaṁbodhimanuprāpnuvanti yathāvāditatathākāritamanuprāpnuvanti yathākāritatathāvāditamanuprāpnuvanti apratisamatāṁ cānuprāpnuvanti asamamadhuratāṁ cānuprāpnuvanti apratisamabhāgatāṁ cānuprāpnuvanti mahantānāṁ varṇānāṁ ārambaṇamanuprāpnuvanti bhūtānāṁ varṇānāṁ ārambaṇamanuprāpnuvanti mahantānāmutpādānāṁ nidānamanuprāpnuvanti pṛthivī -

p. 262

samacittatāṁ cānuprāpnuvanti āpasamacittatāṁ cānuprāpnuvanti tejosamacittatāṁ cānuprāpnuvanti vāyusamacittatāṁ cānuprāpnuvanti cittārambaṇabhūtānāmutpādānāṁ nidānamanuprāpnuvanti ohitabhāratāṁ cānuprāpnuvanti kṛtakāryatāṁ cānuprāpnuvanti viḍālatrastastambhopamacittatāṁ cānuprāpnuvanti kācilindikamṛḍhusamacittatāṁ cānuprāpnuvanti indrakīlopamacittatāṁ cānuprāpnuvanti indriyasaṁpadaṁ cānuprāpnuvanti balasaṁpadaṁ ca sthāmasaṁpadaṁ ca dhanasaṁpadaṁ ca niṣadyasaṁpadaṁ ca śayyāsaṁpadaṁ ca ātmavṛṣabhitāṁ ca kāyavaiśāradyaṁ ca vācāvaiśāradyaṁ ca cittavaiśāradyaṁ ca pṛthuvaiśāradyaṁ ca prajñāsaṁpadaṁ ca sarvakuśaladharmavaśitāpāramitāṁ cānuprāpnuvanti ||
ṣoḍaśāṁgasamanvāgato bhikṣavaḥ so pṛthivīpradeśo bhavati yasmiṁ pṛthivīpradeśe bodhisatvā niṣīditvā mahāntaṁ yakṣaṁ nihananti |||||| sarvakuśaladharmavaśitāpāramitāṁ cānuprāpnuvanti || katamehi ṣoḍaśehi || saṁvartamāne khalu loke sarvaprathamaṁ pṛthivīpradeśo uddahyati vivartamāne ca punarbhikṣavo loke sarvaprathamaṁ pṛthivīpradeśo saṁsthihati praṇītaṁ cātra madhye saṁsthihati | na khalu punarbhikṣavaḥ sa pṛthivīpradeśo pratyantikehi janapadehi saṁsthihati atha khalu bhikṣavaḥ sa pṛthivīpradeśo anumajjhimehi janapadehi saṁsthihati | na khalu bhikṣavaḥ sa pṛthivīpradeśo mlecchehi janapadehi saṁsthihati atha khalu bhikṣavaḥ sa pṛthivīpradeśo āryāvartehi janapadehi saṁsthihati |

p. 263

samaśca bhikṣavaḥ sa pṛthivīpradeśo bhavati susaṁskṛtāvikṛto pāṇitalajāto | anodake citra utpalapadumakumudanalinisaugandhikāni jātāni bhavanti | abhijñāto ca bhikṣavaḥ so pṛthivīpradeśo bhavati | abhilakṣito ca bhikṣavaḥ so pṛthivīpradeśo bhavati | maheśākhyasatvasaṁsevito ca bhikṣavaḥ sa pṛthivīpradeśo bhavati | duṣpradharṣo ca bhikṣavaḥ sa pṛthivīpradeśo bhavati | aparājito ca bhikṣavaḥ sa pṛthivīpradeśo bhavati | a khalu punarbhikṣavaḥ tasmiṁ pṛthivīpradeśe kocideva satvo avatāraṁ gacchati yadidaṁ māro vā mārakāyiko vā | devānāmagṛhīto ca bhikṣavaḥ sa pṛthivīpradeśo bhavati | yadidaṁ siṁhāsananti pṛthivīmaṇḍale saṁkhyāto bhavati bhikṣavaḥ sa pṛthivīpradeśo | vajropamo ca bhikṣavaḥ sa pṛthivīpradeśo bhavati | caturaṁgulamātrā ca bhikṣavaḥ tatra pṛthivīpradeśo tṛṇāni jātāni bhavanti nīlā mṛdū mayūragrīvāsannikāśā abhilakṣaṇā kuṇḍalāvartāḥ | ye pi te bhikṣavo rājāno cakravartino ta pṛthivīpradeśaṁ adhisthihanti nānyatra cetiyārthaṁ || evaṁ khalu bhikṣavaḥ sa pṛthivīpradeśo ṣoḍaśāṁgasamanvāgato bhavati yasmiṁ pṛthivīpradeśo bodhisatvā niṣīditvā mahāntaṁ yakṣaṁ nihananti |||| sarvakuśaladharmavaśipāramitāṁ cānuprāpnuvanti ||
atha khalu bhikṣavo bodhisatvo uruvilvāye duṣkaracārikāṁ caritvā sujātāye grāmikadhītāye madhupāyasamādāya yena nadī nairaṁjanā tenopasaṁkramitvā nadīye nairaṁjanāye tīre gātrāṇi śītalīkṛtvā sujātāye grāmikaduhituḥ madhupāyasaṁ bhuṁjitvā

p. 264

nadyāṁ nairaṁjanāyāṁ kānsapātraṁ pravāhitvā tahiṁ divāvihāraṁ kalpayitvā smṛtiṁ pratilabhate netiye ||
atha khalu bhikṣavo bodhisatvo nāganandīkālasamaye yena nadī nairaṁjanā tenopasaṁkramitvā nadīye nairaṁjanāye gātrāṇi śītalīkṛtvā yena bodhiyaṣṭistenopasaṁkrame || adrākṣīdbhikṣavo bodhisatvo mahāsatvo ntarā ca bodhiyaṣṭīye antarā ca nadīye svastikaṁ yāvasikaṁ tṛṇarāśilaṁcakaṁ || atha khalu bhikṣavaḥ bodhisatvo yena svastiko yāvasikastenopasaṁkramitvā svastikaṁ tṛṇāni ayāci || adāsi bhikṣavaḥ svastiko bodhisatvasya tṛṇāni || atha khalu bhikṣavo bodhisatvastṛṇamuṣṭimādāya yena bodhiyaṣṭistenopasaṁkrame na cādrākṣīt māro pāpīyāṁ gacchantaṁ | tadanantaraṁ ca bhikṣavo mārasya pāpīmato smṛti abhūṣi |so smṛtimanusmaranto adrākṣīdbodhisatvaṁ abhītavikrāntaṁ vikramantaṁ | adīnavikrāntaṁ vikramantaṁ | duṣpradharṣavikrāntaṁ vikramantaṁ | nāgavikrāntaṁ vikramantaṁ | siṁhavikrāntaṁ vikramantaṁ | ṛṣabhavikrāntaṁ vikramantaṁ | haṁsavikrāntaṁ vikramantaṁ ca agrotpādaṁ jyeṣṭhotpādaṁ śreṣṭhotpādaṁ yugotpādaṁ praṇidhipūrvotpādaṁ śatrumathanavikrāntaṁ vikramantaṁ | aparājitavikrāntaṁ vikramantaṁ | ājāneyavikrāntaṁ vikramantaṁ | mahāpuruṣavikrāntaṁ vikramantaṁ | hitaiṣīanantakārīkaraṇatāyai mahāsaṁgrāmavijayāye anuttarasya amṛtasya āharaṇatāye || atha khalu bhikṣavaḥ bodhisatvaṁ taṁ mahāvikrāntaṁ vikramantaṁ paṁca moraśatāni bodhisatvaṁ gacchantaṁ abhipradakṣiṇīkṛtvā anuparivartensuḥ | paṁca śatapatraśatāni bodhisatvaṁ gacchantaṁ abhipradakṣiṇīkarontā anuparivartensuḥ paṁca kroṁcaśatāni bodhisatvaṁ gacchantaṁ abhipradakṣi

p. 265

ṇīkarontā anuvartensuḥ | paṁca jīvaṁjīvakaśatāni bodhisatvaṁ gacchantamabhipradakṣiṇīkarontā
anuvartensuḥ | paṁca vakaśatāni bodhisatvaṁ gacchantamabhipradakṣiṇīkarontā anuvartensuḥ | paṁca pūrṇakumbhaśatāni bodhisatvaṁ gacchantamabhipradakṣiṇīkarontā anuvartensuḥ paṁca kumārīśatāni bodhisatvaṁ gacchantamabhipradakṣaṇīkarontā anuparivartensuḥ || atha khalu bhikṣavo bodhisatvasya etadabhūṣi || yathā ca ime pūrvotpādā yathā ca pūrvanimittā avyāhatāmanuttarāṁ samyaksaṁbodhimabhisaṁbudhiṣyaṁ ||
ādrākṣīdbhikṣavaḥ kālo nāma nāgarājā bodhisatvaṁ abhītavikrāntaṁ vikramantaṁ dṛṣṭvā ca punaretadavocat || ehi mahāśramaṇa yena mahāśramaṇa mārgeṇa gacchasi bhagavāṁ pi mahāśramaṇo krakucchando etena mārgeṇa gato so anuttarā samyaksaṁbodhimabhisaṁbuddho | tvaṁ pi mahāśramaṇa etena mārgeṇa gaccha tvaṁ pi adya mahāśramaṇa anuttarāṁ samyaksaṁbodhimabhisaṁbudhyasi || bhagavāṁ pi mahāśramaṇo konākamuni etena mārgeṇa gato so anuttarāṁ samyaksaṁbodhimabhisaṁbuddho | mahāśramaṇa etena mārgeṇa gaccha tvaṁ pi adya mahāśramaṇa anuttarāṁ samyaksaṁbodhimabhisaṁbudhyiṣyasi || bhagavānapi mahāśramaṇo kāśyapo etena mārgeṇa gato so anuttarāṁ samyaksaṁbodhimabhisaṁbuddho | tvaṁ pi mahāśramaṇa etena mārgeṇa gaccha adya tvaṁ pi maāśramaṇa anuttarāṁ samyaksaṁbodhimabhisaṁbodhiṣyasi || evamukte bhikṣavaḥ bodhisatvo kālaṁ nāgarājametadavocat || evametaṁ kāla evametaṁ nāga adya ahaṁ anuttarāṁ samyaksaṁbodhimabhisaṁbuddhiṣyāmi |

p. 266

atha khalu bhikṣavo kālo nāgarājā bodhisatvaṁ gacchantaṁ saṁmukhābhiḥ sārūpyābhirgāthābhiḥ abhistave ||
yathā gacchati krakucchando konākamuni ca kāśyapo |
tathā gacchasi mahāvīra adya buddho bhaviṣyasi ||
yathā uddharase pādaṁ dakṣiṇaṁ puruṣottama |
niḥsaṁśayaṁ mahāvīra adya buddho bhaviṣyasi ||
yathāyaṁ raṇati pṛthī kānsapātrīva tāḍitā |
niḥsaṁśayaṁ mahāvīra adya buddho bhaviṣyasi ||
yathā ca bhavanaṁ mahyaṁ andhakarātrimāsikaṁ|
obhāsena sphuṭaṁ sarvaṁ adya buddho bhaviṣyasi ||
yathā nidhānaṁ tejena sphuṭaṁ tiṣṭhati paṇḍit |
niḥsaṁśayaṁ mahāvīra adya buddho bhaviṣyasi ||
yathā vātā pravāyanti yathā vṛkṣā vilagnitā |
yathā dvijā nikūjenti adya buddho bhaviṣyasi ||
buddhānāmevamutpādo evaṁ bodhi alaṁkṛtā |
niḥsaṁśayaṁ mahāvīra adya buddho bhaviṣyasi ||
yathā ca maṇḍaṁ (?) puṣpehi sphuṭaṁ tiṣṭhati paṇḍita |
niḥsaṁśayaṁ mahāvīra adya buddho bhaviṣyasi ||
yathā mauraśatā paṁca karonti tvā pradakṣiṇaṁ |
niḥsaṁśayaṁ mahāvīra adya buddho bhaviṣyasi ||
yathā śatapatraśatā paṁca karonti tvā pradakṣaṇaṁ |

p. 267

niḥsaṁśayaṁ mahāvīra adya buddho bhaviṣyasi ||
yathā jīvaṁjīvaśatā paṁca karonti tvā pradakṣiṇaṁ |
niḥsaṁśayaṁ mahāvīra adya buddho bhaviṣyasi ||
yathā kroñcaśatā paṁca karonti tvā pradakṣiṇaṁ |
niḥsaṁśayaṁ mahāvīra adya buddho bhaviṣyasi ||
yathā haṁsaśatā paṁca karonti tvā pradakṣiṇaṁ |
niḥsaṁśayaṁ mahāvīra adya buddho bhaviṣyasi ||
yathā vakaśatā paṁca karonti tvā pradakṣiṇaṁ |
niḥsaṁśayaṁ mahāvīra adya buddho bhaviṣyasi||
yathā pūrṇakumbhaśatā paṁca karonti tvā pradakṣiṇaṁ |
niḥsaṁśayaṁ mahāvīra adya buddho bhaviṣyasi ||
yathā kanyāśatā paṁca karonti tvā pradakṣiṇaṁ |
niḥsaṁśayaṁ mahāvīra adya buddho bhaviṣyasi ||
yasmā dvātriṁśati kāye mahāpuruṣalakṣaṇā |
niḥsaṁśayaṁ mahāvīra yakṣaṁ jitvā virocasi ||
atha khalu bhikṣavo bodhisatvo abhītavikrāntaṁ vikramanto adīnavikrāntaṁ vikramanto alīnavikrāntaṁ vikramanto duṣpradharṣavikrāntaṁ vikramanto siṁhavikrāntaṁ vikramanto nāgavikrāntaṁ vikramanto ṛṣabhavikrāntaṁ vikramanto haṁsavikrāntaṁ vikramantaḥ agrotpādāye vikramanto jyeṣṭhotpādāya vikrāmanto śreṣṭhotpādāya vikramantaḥ pūrvotpādāya vikramanto yugotpādāya vikramato śatrudamanārthāya vikramanto aparājitatvāya vikramanto ājāneyavikrāntaṁ vikramanto mahāpuruṣavikrāntaṁ vikramanto hitaiṣi ananta

p. 268

kārīkaraṇatāyai mahāyagrāmavijasaṁye anuttarasya amṛtasya haraṇatāye mahāvikrāntaṁ vikramanto yena bodhiyaṣṭistenopasaṁkramitvā bodhiyaṣṭiye abhyantarāgre samantabhadraṁ tṛṇasaṁstaraṁ prajñapayitvā bodhiyaṣṭiṁ purimajinacittīkāreṇa triṣkṛtyo pradakṣiṇīkṛtvā niṣīdi paryaṁkamābhujitvā ṛjukāyaṁ praṇidhāya pratimukhaṁ smṛtimupasthāpayitvā ṛju prācīnābhimukho ||
samanantaraniṣasmo ca punarbhikṣavo bodhisatvo paṁca saṁjñā pratilabhati || katamā paṁca |kṣemasaṁjñā sukhasaṁjñā hitasaṁjñā adya cāhaṁ anuttarāṁ samyaksaṁbodhimabhisaṁbuddhiṣyanti || samanantaraniṣadya ca punarbhikṣavo bodhisatvo imāṁ paṁca saṁjñā pratilabhate || atha khalu bhikṣavaḥ māro pāpīmāṁ duḥkhī durmano antośalyaparidāghajāto yena bodhiyaṣṭistenopasaṁkramitvā bodhisatvasya purato sthitvā mahāgītaṁ viya gāye mahācailākṣepaṁ viya prayacche na ca taṁ bodhisatvaṁ cittīkāresi || atha khalu bhikṣavaḥ māro pāpīmāṁ duḥkhī daurmanasyajāto antaḥśalyaparidāghajāto bodhisatvaṁ saṁkṣūyamāno daśavidhaṁ mahā ūhasitaṁ ūhase || kathaṁ bhikṣavo māro pāpīmāṁ duḥkhī daurmanasyajāto antaḥśalyaparidāghajāto daśavidhaṁ mahā ūhasitaṁ ūhase || maharddhiko smi mahāśramaṇa mahānubhāvo na me śramaṇa mokṣyasīti māro pāpīmāṁ diḥkhī daurmanasyajāto antaḥśalyaparidāghajāto bodhisatvaṁ saṁkṣūyamāno mahā ūhasitaṁ ūhase || ma -

p. 269

heśākhyo smi śramaṇa na me śramaṇa mokṣyasīti māro pāpīmāṁ duḥkhī daurmanasyajāto antaḥśalyaparidāghajāto bodhisatvaṁ saṁkṣūyamāno mahā ūhasitaṁ ūhase || mahāpratāpo smi śramaṇa na me śramaṇa mokṣyasīti māro pāpīmāṁ duḥkhī daurmanasyajāto antaḥ śalyaparidāghajāto bodhisatvaṁ saṁkṣūyamāno mahā ūhasitaṁ ūhase || mahāvṛṣabho smi śramaṇa na me śramaṇa mokṣyasīti māro pāpī duḥkhī daurmanasyajāto antaḥśalyaparidāghajāto bodhisatvo saṁkṣūyamāno mahā ūhasitaṁ ūhase || mahāvijayo smi śramaṇa na me śramaṇa mokṣyasīti māro pāpīmāṁ duḥkhī daurmanasyajāto antaḥśalyaparidāghajāto bodhisatvaṁ saṁkṣūyamāno mahā ūhasitaṁ ūhase |ṁahāsainyo smi śramaṇa na me śramaṇa mokṣyasīti māro pāpīmāṁ duḥkhī daurmanasyajāto antaḥśalyaparidāghajāto bodhisatvaṁ  saṁkṣūyamāno mahā ūhasitaṁ uhase || mahābalo smi śramaṇa na me śramaṇa mokṣyasīti māro pāpīmāṁ duḥkhī daurmanasyajāto antaḥśalyaparidāghajāto bodhisatvaṁ saṁkṣūyamāno mahā ūhasitaṁ ūhase || manuṣyabhuto si śramaṇa ahaṁ punardevaputro na me śramaṇa mokṣyasīti māro pāpīmāṁ duḥkhī daurmanasyajāto antaḥśalyaparidāghajāto bodhisatvaṁ saṁkṣūyamāno mahā ūhasitaṁ ūhase || mātāpitṛsaṁbhavo śramaṇakāyo odanakulmāṣopacayo ucchādanaparimardanasvapnabhedanavikiraṇavidhvaṁsanadharmo mama punarmanomayaḥ kāyo na me śramaṇa mokṣyasīti māro pāpīmāṁ duḥkhī daurmanasyājāto antaḥśalyaparidāghajāto bodhisatvaṁ saṁkṣuyamāno mahā ūhasitaṁ ūhase || evaṁ bhikṣavaḥ māro pāpīmāṁ duḥkhī daurmanasyajāto antaḥśalyaparidāghajāto bodhisatvaṁ saṁkṣūyamāno mahā ūhasitaṁ ūhase ||
atha khalu bhikṣavo bodhisatvo abhīto acchambhī vigataromaharṣo caturdaśabhirā -

p. 270

kārairmāraṁ pāpīmaṁ abhigarje | evaṁ ca bhikṣavaḥ bodhisatvo abhīto acchaṁbhī vigataromaharṣo caturdaśabhirākārairmāraṁ pāpīmaṁ saṁmukhaṁ abhigarje || tena hi te pāpīmaṁ nihaniṣyāmi | sayyathāpi nāma balavāṁ mallo durbalaṁ mallaṁ tena hi te pāpīmaṁ nihaniṣyāmi || sayyathā nāma balavāṁ vṛṣabho durbalaṁ vṛṣabhaṁ tena hi te pāpīmaṁ mardiṣyāi ||  sayyathāpi nāma hastināgo kadaliṁ asārikāṁ tena hi te pāpīmaṁ nihaniṣyāmi || sayyathāpi nāma balavāṁ māruto durbalaṁ drumaṁ tena hi te nihaniṣyāmi  || sayyathāpi suryo abhyudayamāno sarvakhadyotakaṁ tena hi te pāpīmaṁ abhibhiviṣyāmi || sadyathāpi nāma candro abhyudayamāno sarvatā rakarūpāṁ tena hi te pāpīmaṁ abhibhaviṣyāmi || sadyathāpi nāma himavāṁ parvatarājā sarvakālaparvatāntena hi te pāpīmaṁ abhibhaviṣyāmi || sayyathāpi nāma rājā cakravartī pṛthu pratyekarājāno tena hi te pāpīmaṁ saṁnirjiniṣyāmi || sayyathāpi nāma bhadro aśvo ājāneyo sarvāśvaṣaṇḍakāṁ tena hi te pāpīmaṁ santrāsayiṣyāmi || sayyathāpi nāma siṁho mṛgarājā sarvakṣudramṛgāṁ tena hi te pāpīmaṁ saṁmohajālaṁ dahiṣyāmi || sayyathāpi nāma analo upādānantena hi te pāpīmaṁ bhasmīkariṣyāmi || yathāpīdaṁ niṣyandasaṁyukto tena hi te pāpīmaṁ abhibhaviṣyāmi || yathāpīdaṁ abhiprajñāyukto tena hi te pāpīmaṁ uttaritvā abhigranthitvā trāsayitvā nirjinitvā abhikramiṣyāmi | atra ca pāpīmaṁ na gatirbhaviṣyati || evaṁ khalu bhikṣavaḥ bodhisatvo abhīto acchambhī vigatabhayaromaharṣo māraṁ pāpīmaṁ caturdaśabhirākāraiḥ saṁmukhaṁ abhigarje ||

p. 271

bhikṣū bhagavato pṛcchensu || paśya bhagavaṁ jotiṣkasya gṛhapatisya edṛśīye saṁpattīye samanvāgataṁ gṛhaṁ abhūṣi asādhāraṇā ca bhogā bhagavāṁ ca ārādhito pravrajyā upasaṁpadā ca labdhā niṣkleśatā ca prāptā | kasyaitadbhagavaṁ jyotiṣkasya gṛhapatisya karmaphalavipākaḥ || bhagavānāha ||
bhūtapūrvaṁ bhikṣavaḥ atītamadhvānaṁ itaḥ ekanavatime kalpe rājā abhūṣi baṁdhumo nāma || rājño khalu punaḥ bhikṣavo bandhumasya bandhumatī nāma rājadhānī abhūṣi | cakravartipurī vistareṇa || rājño khalu punḥ bhikṣavo bandhumasya vipaśyī nāma putro abhūṣi || atha khalu bhikṣavaḥ vipaśyī bodhisatvo aparasmiṁ deśe gatvā agārasyānagāriyaṁ pravrajitvā anuttarāṁ samyaksaṁbodhimabhisaṁbuddho || kadāci dāni rājā bandhumo bhagavato vipaśyisya dūtaṁ preṣeti || āgacchāhi bhagavaṁ svakāṁ janmabhūmiṁ asmākaṁ anukampārthaṁ || atha khalu bhikṣavo bhagavāṁ vipaśyī rājadūtavacanaṁ śrutvā yena svakā janmabhūmistenopasaṁkrami sārdhaṁ aṣṭaṣaṣṭīhi arhantasahasrehi || ten ca kālena tena samayena baṁdhumatīya rājadhānīyaṁ anaṅgaṇo śreṣṭhi āḍhyo mahādhano prabhūtacitropakaraṇo || aśroṣītkhalu anaṅgaṇo gṛhapati evaṁ caivaṁ ca bhagavāṁ vipaśyī āgacchati sārdhaṁ aṣṭaṣaṣṭīhi arhantasahasrehi || tasya dāni etadabhūṣi | yaṁ nūnāhaṁ sarvaprathamameva bhagavato pādavanda upasaṁkrameyaṁ || atha khalu anaṅgaṇo gṛhapati śīghraśīghraṁ tvaramāṇarūpo bhagavato pādavandako upasaṁkrānto || adrākṣīt anaṅgaṇo gṛhapatiḥ bhagavantaṁ vipaśyiṁ dūrato evāgacchantaṁ prāsādikaṁ (yāvat) bhikṣusaṁghapa -

p. 272

rivṛtaṁ || atha khalu anaṅgaṇo gṛhapatiḥ yena bhagavāṁ (yāva) bhagavantametadavocat | adhivāsehi me bhagavanttraimāsabhaktena sārdhaṁ bhikṣusaṁghena (yāva) tūṣṇībhāvena ||
aśroṣī rājā baṁdhumo evaṁ cevaṁ ca bhagavāṁ vipaśyī āgacchati mahatā bhikṣusaṁghena sārdhaṁ aṣṭaṣaṣṭīhi arhantasahasrehi    tenāntanagaraṁ alaṁkarotha || (yāvat) mahatā rājānubhāvena (yāvat) adrākṣī prāsādikaṁ (yāvat) nimantreti (yāvad) adhivāsitaṁ me mahārāja anaṁgaṇasya gṛhapatisya traimāsabhaktena sārdhaṁ bhikṣusaṁghena || rājā śrutvā utkaṇṭhito evaṁ jāto || anaṁgaṇo gṛhapati mamato apṛcchitvā anavalokitvā abahumānaṁ kṛtvā bhagavato sakāśamupasaṁkrānto bhagavāṁ ca nimantrito | asādhumetaṁ || bhagavāṁ rājñā ukto || ekaṁ divasabhaktaṁ mama bhavatu dvitīyaṁ tasya || bhagavānāha yadi anaṁgaṇo anujānāti evaṁ labhyaṁ || rājā dāni anaṅgaṇasya dūtaṁ preṣeti (yāvad) āgataṁ || rājā āha || prāptaṁ āgataṁ kalaṁ tava gṛhapati yaṁ rājño vilomaṁ vartasi || mama anāpṛcchiyāna nimantresi | na tvaṁ jānasi mahyaṁ so putro vipaśyī āgato | osirāhi bhagavato traimāsaṁ bhaktaṁ sārdhaṁ bhikṣusaṁghena || gṛhapatiḥ āha || na vayaṁ devasya abahumāno api tu kiṁ devo puṇyādhiko vayaṁ nādhiko api tu yathā devasya iṣṭaṁ bhavati tathā kariṣyāmīti nimantrito me bhagavāṁ || atha khalu baṁdhumasya etadabhūṣi | sacedvakṣyāmyahaṁ mā tāva gṛhapate karohi na ca me anujāniṣyati na ca me bhagavāṁ vipaśyī āttamano bhaviṣyati na ca me adhivāsayiṣyati || tasya evaṁ cintayamānasya gṛhapatiṁ āmantrayati || tena hi gṛhapate bhaktavāraṁ kariṣyāmi | ekadivasaṁ mama bhavatu dvitīyadivasaṁ tubhyaṁ bhavatu || āha || vāḍhaṁ

p. 273

tatkiṁ na śakyaṁ kartuṁ || prasthāpitaṁ ekaṁ divasaṁ rājño bhaktaṁ dvitīyaṁ anaṁgaṇasya || anaṁgaṇo dāni gṛhapati yattakaṁ ekadivasaṁ rājño bhaktaṁ tato anaṁgaṇo aparasya avaśyaṁ viśeṣaṁ karoti || atha khalu rājā baṁdhumo mahāmātraṁ āmantrayati || tasya dāni grāmaṇi anaṅgaṇasya gṛhapatisya svāpateyaṁ bahutarakaṁ na mama tti yadidaṁ gṛhapatisya bhaktaṁ saṁpadyati na mama taṁ saṁpadyati atha devasya paścimakaṁ divasaṁ paśyitvā viśeṣaṁ karoti | tena hi grāmaṇi tathā kartavyaṁ yathā anaṁgaṇasya gṛhapatisya utkṣepaṁ bhave yaṁ vārayiṣyati || na śankoti kiṁcitkartaṁ yāvattraimāsikaṁ samāptaṁ dvidivasā avaśeṣā caturdaśī ca rājño bhaktavāraṁ paṁcadaśī ca gṛhapatisya || rājño dāni baṁdhumasya munihato nāma nandanārāmo mahānto ca vistīrṇo ca śītalo ca sugandho ca prāsādiko ca darśanīyo ca || rājñā dāni paścimake divase caturdaśīyaṁ sarvaṁ candanavāṭaṁ siktasaṁsṛṣṭaṁ kṛtvā osaktapaṭṭadāmakalāpaṁ dhūpitadhūpanaṁ muktapuṣpāvakīrṇaṁ ekamekasya candanavṛkṣasya ekamekasya bhikṣusya śatasāhasrikā āsanaprajñaptī kriyati | catvāro dārakā sarvālaṁkāravibhūṣitā suvarṇarūpyamayadaṇḍena sarvaśvetena cāmareṇa vījayanti || ekenāntena kumārikā sarvālaṁkāravibhūṣitā purato śatasāhasrikāni gandhayogāni anulepanāṁ pīṣayanti pṛṣṭhato hastināgā sarvālaṁkāravibhūṣitā hemajālapraticchannā avadātāni cchatrāṇi dhārayanti || rājño āṇattīyā yāvattāṁ bandhumatīṁ dvādaśa yojanāni samante na kenacit śalākā vikrīṇitavyā yo krīṇāti

p. 274

yo vikrīṇāti tasya vadhadaṇḍaṁ dātavyaṁ paśyatha | evaṁ vāriyanto so gṛhapati kiṁ kariṣyati kenāpyabhaktaṁ pacyati avārito | (?) na kenacitkrīṇitavyaṁ (yāvad) vadhadaṇḍaṁ dātavyaṁ (yāvad) avārito (??) śataṁ (?) vyaṁjanaṁ na bhaviṣya || kuto gṛhapatisya pradarśakā udyānakṛtā āsanā prajñapīyanti (yāvat) kuto hasti || tato anaṅgaṇena dāni gṛhapatinā edṛśāṁ saṁpattiṁ śrutvāna śokapariśaraviddhahṛdayo cintāsāgaramanupraviṣṭo āsati || so dāni karuṇāṁ pradhyāyati || so dāni cinteti || yadi tāvadahaṁ kāṣṭhaṁ na labhiṣyaṁ śalākānyeva śakyaṁ pariprāpayituṁ atha ca na labhiṣyaṁ vyaṁjanasyārthāye idaṁ pi śakyaṁ pariprāpayituṁ anyāni vyaṁjanāni sajjiṣyaṁ śobhanāni praṇītāni | api tu me edṛśo candanavāṭo nāsti āsanaprajñaptī ca me na tādṛśī bhaviṣyati | catvāro dārakā dārikā ca me na bhaviṣyanti hastināgā ca me na bhaviṣyanti |  tathā so utkaṇṭhito || tasya puṇyatejena śakro devānāmindro upasaṁkramitvāgrataḥ āha || gṛhapati mā utkaṇṭhāhi bhaktaṁ upasthāhi bhaktaṁ pratijāgrāhi sarvaṁ bhaviṣyati | ahaṁ āsanaprajñaptī kariṣyaṁ maṇḍalamālaṁ taṁ māpayiṣyaṁ śobhanaṁ cālaṁkṛtaṁ ca kārayiṣyaṁ || gṛhapati āha || ko tvaṁ māriṣa || āha || gṛhapati śakro haṁ devānāmindro || gṛhapati mudito candanakāṣṭhena vyajanaṁ pācayati | ghṛtatailakuṇḍaṁ maritvā tato yathā bhadramuṣṭikāni ovāhiyati tena bhaktaṁ sajjiyati || śakro devānāmindro viśvakarmaṁ devaputramāmantrayati || bhagavato ca bhikṣusaṁghasya ca mahantaṁ maṇḍalamālaṁ samanvāhara praṇītaṁ ca śayyāsanaṁ || sādhu māriṣeti (yāvat) pratiśrutvā

p. 275

tato viśvakarmeṇa devaputreṇa mahanto maṇḍalamālo abhinirmiṇitvā aṣṭaṣaṣṭīsahasrāṇi  tālavanamabhinirmiṇitvā suvarṇamayasya tālaskandhasya rūpyamayaṁ patraṁ ca puṣpaṁ ca phalaṁ cāpi (yāvat) lohitikāmayasya skandhasya vaiḍūryamayaṁ patraṁ ca phalaṁ ca (yāvad) āsanaprajñaptī kṛtā ekamekasya stambhasya ekamekasya bhikṣusya arthāye catvāraśca devaputrā sarvālaṁkāravibhūṣitā vāmadakṣiṇe sthitā morahastehi vījamānā catvāro devakanyā sarvālaṁkārabhūṣitāḥ anuvātameva divyāni anulepanāni pīṣensuḥ || emakasya bhikṣusya ekamekaṁ hastināgaṁ eravaṇena sādṛśāni pṛṣṭhato saptaratnāṁ agrāṁ chatrāṁ  vaiḍūryamayehi daṇḍehi dhārenti eravaṇo ca hastināgo bhagavato upari cchatraṁ dhāreti || taṁ mahāmaṇḍalamālaṁ yāvajjānumātraṁ divyapuṣpāvakīrṇaṁ mṛdukā ca vātā ovāyanti | tasmiṁśca tālavane vātasaṁghaṭṭite divyo ghoṣo niścarati || (yāva) bhagavato kālamāro centi | (yāvat) praviśati || niṣīdi bhagavāntato gṛhapati rājño dūtaṁ preṣeti || āgaccha deva adyaiva paścimakaṁ divasaṁ saṁghaṁ pariviṣiṣyāmaḥ sahitakā ||
rājā dāni bhadraṁ yānamabhiruhitvā saṁprasthitaḥ || adrākṣīdrājā bandhummo dūrato evāgacchantaṁ sarvapāṇḍuraṁ hastināgaṁ dṛṣṭvā ca punaretadabhūṣī | niḥsaṁśayaṁ gṛhapatinā sarvapiṇḍamayaṁ hastināgaṁ kārāpitaṁ || so dāni āgataḥ praviśitvā taṁ edṛśaṁ nānāviyūhaṁ paśyitvā āścaryajāta upajātaṁ āścaryamidaṁ gṛhapatisya puṇyatejena || grāmālukenāpi dāni puruṣeṇa dadhighaṭaṁ ānītaṁ prābhṛtārthaṁ || so paṁcahi purāṇaśatehi krīyakena yācito || so dāni grāmāluko puruṣo saṁvigno paśyati | mā tāvadi-

p. 276

me (yāvada) arthamākarṣake niścaye (??) [yāvat] sarvasaṁghe (yāvad) arthaṁ yācitvā tattakaṁ eva || tato rājā bandhumo anaṁgaṇena mānyaparināyakaṁ ayaṁ ca punaḥ paṁca purāṇaśatāni kimetaṁ bhaviṣyati || so dāni pṛcchati || kimetaṁ bhaviṣyati || āhansuḥ || bhagavāṁ vipaśyī sārdhamaṣṭaṣaṣṭīhi arahantasahasrehi pariviṣīyati ||
so dāni cinteti | dullabhaṁ tathāgatānāṁ (yāvat) saṁbuddhānāṁ loke prādurbhāvaḥ | yaṁ nūnāhaṁ imena dadhighaṭakena buddhapramukhaṁ bhikṣusaṁghaṁ svayameva pariviṣeyaṁ || so dāni svayameva sarvasaṁghe (yāvad) arthaṁ yācitvā tattakaṁ eva ||
tato rājā bandhumo anaṅgaṇena gṛhapatinā sārdhaṁ tādṛśakena vyūhena bhagavantaṁ saśrāvakasaṁghaṁ pariviṣati || yadā bhagavāṁ bhuktāvī dhautahasto apanītapātraḥ tato gṛhapati praṇidhiṁ karoti || yo yaṁ mama deyadharmaparityāgātpuṇyābhisyandaḥ kuśalābhisyandaḥ sukhasyādhāraṇaṁ me divyaṁ upabhogaṁ bhaveyā taṁ ca asādhāraṇaṁ etādṛśaṁ ca śāstāraṁ ārāgayeyaṁ | so dharmaṁ deśeya tañcāhaṁ ājāneyaṁ pravrajitvā niṣkleśo bhaveyaṁ ||
bhagavānāha || syādvo bhikṣavaḥ evamasyādanyaḥ sa tena kālena tena samayena anaṅgaṇo nāma śreṣṭhi abhūṣi | naitadevaṁ draṣṭavyaṁ | jyotiṣko gṛhapatiḥ sa tasmiṁ kāle tasmiṁ samaye anaṁgaṇo nāma gṛhapatirāsi [yāvat] tasya praṇidhi sarvārthasiddhaḥ ||
atha khalu māro pāpīmāṁ duḥkhī daurmanasyajāto antaḥśalyaparidāgha jāto ṣoḍaśākārasamanvāgataṁ mahāparidevitaṁ parideve || maharddhikaṁ vatāhaṁ samānaṁ mā heva śramaṇo abhibhaviṣyatīti māro

p. 277

pāpīmāṁ dḥkhi daurmanasyajāto antaḥśalyaparidāghajāto mahāparidevitaṁ parideve | mahāprabhāvaṁ vata me samānaṁ mā heva me śramaṇo gautamo  abhibhaviṣyatīti māro pāpīmāṁ duḥkhī daurmanasyajāto antaḥśalyaparidāghajāto mahāparidevitaṁ parideve | maheśākhyaṁ vata me samānaṁ mā haiva me śramaṇo gautamo abhibhaviṣyatīti māro pāpīmāṁ duḥkhī daurmanasyajāto antaḥśalyaparidāghajāto mahāparidevitaṁ parideve | mahāpratāpaṁ vata me samānaṁ mā haiva me śramaṇo gautamo abhibhaviṣyati iti māro pāpīmāṁ duḥkhī daurmanasyajāto antaḥśalyaparidāghajāto mahāparidevitaṁ parideve | mahāvṛṣabhitaṁ vata me samānaṁ mā haiva me śramaṇo gautamo abhibhaviṣyatīti māro pāpīmāṁ duḥkhī daurmanasyajāto antaḥśalyaparidāghajāto mahāparidevitaṁ parideve | mahāvikramaṁ vata me samānaṁ mā haiva me śramaṇo gautamo abhibhaviṣyatīti māro pāpīmāṁ duḥkhī daurmanasyajāto antaḥśalyaparidāghajāto mahāparidevitaṁ parideve || mahāsthāmaṁ vata me samānaṁ mā haiva me śramaṇo gautamo abhibhaviṣyatīti māro pāpīmāṁ duḥkhī daurmanasyajāto antaḥśalyaparidāghajāto mahāparidevitaṁ parideve | mahābalaṁ vata me samānaṁ mā haiva me śramaṇo gautamo abhibhaviṣyatīti māro pāpīmāṁ duḥkhī daurmanasyajāto antaḥśalyaparidāghajāto mahāparidevitaṁ parideve | manuṣya bhūto śramaṇo gautamo ahaṁ punardeviputro mā haiva me śramaṇo gautamo abhibhaviṣyatīti māro pāpīmāṁ duḥkhī daurmanasyajāto antaḥśalyaparidāghajāto mahāparidevitaṁ parideve | mātāpitṛsaṁbhavo śramaṇagautamasya kāyo audariko odanaku -

p. 278

lmāṣopacayo ācchādanaparimardanasupanabhedanavikiraṇavidhvaṁsanadharmo mama punarmanomayo kāyo mā haiva me śramaṇo gautamo abhibhaviṣyatīti pāpīmāṁ duḥkhī daurmanasyajāto antaḥśalyaparidāghajāto mahāparidevitaṁ parideve | ye pi te śūrāvīrā paramapuruṣāste pime imasya mānuṣyasya parinikṣepaṁ pi na jānanti mā heva me śramaṇo gautamo abhibhaviṣyatīti māro pāpīmāṁ duḥkhī daurmanasyajāto antaḥśalyaparidāghajāto mahāparidevitaṁ parideve | yathā yathā khalu punarme evaṁ bhavati adya ahaṁ śramaṇaṁ gautamaṁ abhibhaviṣyāmīti tathā tathā me tena manasikāro me kṣiprameva nirudhyati mā haiva me śramaṇo gautamo abhibhaviṣyatiti māro pāpīmāṁ duḥkhī daurmanasyajāto antaḥśalyaparidāghajāto mahāparidevitaṁ parideve | vipadyati ca me senā mā haiva me śramaṇo gautamo abhibhaviṣyati iti māro pāpīmāṁ duḥkhī daurmanasyajāto antaḥśalyaparidāghajāto mahāparidevitaṁ parideve | srastāni vata me bhavanti gātrāṇi mā haiva me śramaṇo gautamo abhibhaviṣyatīti māro pāpīmāṁ duḥkhī daurmanasyajāto antaḥśalyaparidāghajāto mahāparidevitaṁ parideve  moghaṁ vata me utthānaṁ ākulo vata me vyāyāmo mā haiva me śramaṇo gautamo abhibhaviṣyatīti māro pāpīmāṁ duḥkhī daurmanasyajāto antaḥśalyaparidāghajāto mahāparidevitaṁ parideve | ye pi te me svaviṣayakāyikadevaputrā te śramaṇasya gautamasya abhyantaro parivāromā hava me śramaṇo gautamo abhibhaviṣyatīti māro pāpīmāṁ duḥkhī daurmanasyajāto antaḥśalyaparidāghajāto mahāparidevitaṁ parideve || evaṁ khalu bhikṣavaḥ māro pāpīmāṁ duḥkhī daurmanasyajāto antaḥśalyaparidāghajāto ṣoḍaśākārasamanvāgataṁ mahāparidevitaṁ parideve ||
atha khalu bhikṣavaḥ bodhisatvo abhīto acchambhī vigatabhayaromaharṣo dvātriṁśatā -

p. 279

kārasamanvāgataṁ āryamānaṁ pragṛhle || kathaṁ ca bhikṣavaḥ bodhisatvo abhīto acchabhī vigatabhayaromaharṣo dvātriṁśatākārasamanvāgatamāryamānaṁ pragṛhle || mahāntamarthaṁ prārthayamāno bodhisatvo āryamānaṁ pragṛhle | pratipūraṁ arthaṁ prārthayamāno bodhisatvo āryamānaṁ pragṛhle | praṇītaṁ arthaṁ prārthayamāno bodhisatvo āryamānaṁ pragṛhle | pariśuddhaṁ arthaṁ prārthayamāno bodhisatvo āryamānaṁ pragṛhle | aviparītaṁ arthaṁ prārthayamāno bodhisatvo āryamānaṁ pragṛhle | apūrvaṁ arthaṁ prārthayamāno bodhisatvo āryamānaṁ pragṛhle | nairyāṇikamarthaṁ prārthayamāno bodhisatvo āryamānaṁ pragṛhle | lokottaraṁ arthaṁ prārthayamāno bodhisatvo āryamānaṁ pragṛhle | asādhāraṇaṁ arthaṁ prārthayamāno bodhisatvo āryamānaṁ pragṛhle | avyāvadhyaṁ arthaṁ prārthayamāno bodhisatvo āryamānaṁ pragṛhle | anāgataṁ arthaṁ prārthayamāno bodhisatvo āryamānaṁ pragṛhle | nāsti taṁ sukhaṁ yaṁ me na parityaktaṁ tasya arthasya āharaṇatāyai bodhisatvo āryamānaṁ pragṛhle | nāsti lokottaraloke sukhaṁ yaṁ me naṁ parityaktaṁ tasya arthasya āharaṇatāyai bodhisatvo āryamānaṁ pragṛhle | nāsti loke taṁ duḥkhaṁ yaṁ me na upādinnaṁ tasya arthasya āharaṇatāyai bodhisatvo āryamānaṁ pragṛhle | nāsti sā loke ramaṇīyā yā me na parityaktā tasya arthasya āharaṇatāye bodhisatvo āryamānaṁ pragṛhle | nāsti loke citrikaṁ yaṁ me na parityaktaṁ tasya arthasya āharaṇatāye bodhisatvo āryamānaṁ pragṛhle | nāsti taṁ loke aiśvaryaṁ yaṁ me na parityaktaṁ tasya arthasya āharaṇatāye bodhisatvo āryamānaṁ pragṛhle | na khalu punaḥ kāmaratihetoḥ bodhisatvo āryamānaṁ pragṛhle | atha khalu viraktaḥ sarvasaṁskāreṣu sarvasaṁskāravīti prāpayiṣyāmīti bodhisatvo āryamānaṁ pragṛhle | pūrvotpādasaṁpanno bodhisatvo āryamānaṁ pragṛhle | agrotpādasaṁpanno bodhisatvo āryamānaṁ pra -

p. 280

gṛhle | praṇidhisaṁpanno bodhisatvo āryamānaṁ pragṛhle | niḥśrayasaṁpanno bodhisatvo āryamānaṁ pragṛhle | upacārasaṁpanno bodhisatvo āryamānaṁ pragṛhle | upastambhasaṁpanno bodhisatvo āryamānaṁ pragṛhle | sambhārasampanno bodhisatvo āryamānaṁ pragṛhle | dṛḍhasamādāno hamasmīti kuśalehi dharmehi taṁ mayā samādānaṁ bhagnapūrvaṁ nāpi bhaṁjiṣyāmīti bodhisatvo āryamānaṁ pragṛhle | dṛḍhacitto hamasmi sthitacitto yā khalu punardṛḍhacittena sthitacittena bhūmī adhigantavyā tāṁ bhūmimadhigamiṣyāmīti bodhisatvo āryamānaṁ pragṛhle | mahādrumo hamasmi aparimitacetaso yā khalu punaḥ mahādrumena aparimitacetasena bhūmī adhigantavyā tāṁ bhūmiṁ adhigamiṣyāmīti bodhisatvo āryamānaṁ pragṛhle | agreṇa punaḥ vīryeṇa agrāṁ bhūbhiṁ adhigamiṣyaṁ agraṁ me vīryanti bodhisatvo āryamānaṁ pragṛhle | tāṁ bhūmimadhigamiṣyāmi yāṁ bhūmimadhigamya mahato janakāyasya arthaṁ kariṣyāmi bodhisatvo āryamānaṁ pragṛhle | evaṁ khalu bhikṣavo bodhisatvo abhītī acchambhī vigatabhayaromaharṣo dvātriṁśatākārasamanvāgataṁ āryamānaṁ pragṛhle ||
atha khalu bhikṣavo bodhisatvo abhīto acchaṁbhī vigatabhayaromaharṣo paṁcavidhaṁ āryasmtaṁ prādurkare || kathaṁ ca bhikṣavaḥ bodhisatvo abhīto acchaṁbhī vigatabhayaromaharṣo paṁcavidhaṁ āryasmitaṁ prādurakare | sayyathīdaṁ chandopastabdhaṁ vīryopastabdhaṁ smṛtyupastabdhaṁ samādhyupastabdhaṁ prajñopastabdhaṁ || evaṁ khalu bhikṣavo bodhisatvo abhīto acchaṁbhī vigatabhayaromaharṣo paṁcavidhaṁ | evaṁ khalu bhikṣavo bodhisatvo abhīto acchaṁbhī vigatabhayaromaharṣo paṁcavidhaṁ āryasmitaṁ prādurakare ||
atha khalu bhikṣavo bodhisatvo abhīto acchaṁbhī vigatabhayaromaharṣo caturvidhaṁ

p. 281

āryamahāsiṁhavilokitaṁ viloketi || kathaṁ ca bhikṣavo bodhisatvo abhīto acchambhī vigatabhayaromaharṣo caturvidhaṁ āryamahāsiṁhavilokitaṁ viloketi || sayyathīdaṁ asaṁvignaṁ viloketi | asaṁtrastaṁ ca viloketi | asaṁprabhītaṁ ca viloketi | vigatabhayaro maharṣaṁ ca viloketi || evaṁ khalu bhikṣavaḥ bodhisatvo caturvidhaṁ āryamahāsiṁhavilokitaṁ viloketi ||
atha khalu bhikṣavo bodhisatvo abhīto acchaṁbhī vigatabhayaromaharṣo caturvidhaṁ āryamahāsiṁhavijṛmbhitaṁ vijṛmbheti || kathaṁ ca bhikṣavaḥ bodhisatvo abhīto acchambhī vigatabhayaromaharṣo caturvidhaṁ āryamahāsiṁhavijṛmbhitaṁ vijṛmbheti || sayyathīdaṁ abhītaṁ ca vijṛmbheti avignaṁ ca vijṛmbheti asantrastaṁ ca vijṛmbheti trāsento ca puna māraṁ ca māraparṣadaṁ ca mahāsiṁhavijṛmbhitaṁ vijṛmbheti || evaṁ ca khalu bhikṣavo bodhisatvo caturvidhaṁ āryamahāsiṁhavijṛmbhitaṁ vijṛmbheti ||
atha khalu bhikṣavo bodhisatvo abhīto acchambhī vigatabhayaromaharṣo mahāsiṁha ukkāsitaṁ ukkāsi || kathaṁ ca bhikṣavo bodhisatvo abhīto acchambhī vigatabhayaromaharṣo āryamahāsiṁha ukkāsitaṁ ukkase | sayyathīdaṁ abhītaṁ ukkāse asaṁvignaṁ ca ukkāse asaṁtrastaṁ ca ukkāse acchambhitaṁ ca ukkāse || idaṁ ca punarbhikṣavo bodhisatvasya āryamahāsiṁha ukkāsitaṁ trisāhasramahāsāhasrāya lokadhātau ye janā sarve śabdaṁ aśroṣīt || evaṁ khalu bhikṣavo bodhisatvo abhīto acchambhī vigatabhayaromaharṣo caturvidhaṁ āryamahāsiṁha ukkāsitaṁ ukkāsi ||
atha khalu bhikṣavo māro pāpīmāṁ duḥkhī daurmanasyajāto antaḥśalyaparidāghajāto

p. 282

mahatīṁ caturaṁginīṁ senāṁ sannāhayitvā yena bodhiyaṣṭistetopasaṁkramitvā bodhisatvasya purato sthitvā mahāntaṁ śandaninādamakārṣīt || sayyathīdaṁ imaṁ haratha imaṁ niharatha imaṁ vadhatha māragaṇā bhadramastu vo || atha khalu bhikṣavo bodhisatvo abhīto acchaṁbhī vigatabhayaromaharṣo suvarṇavarṇabāhāṁ cīvarāto nirnāmayitvā jālinā hastaratnena tāmranakhena sucitrarājikena lākṣārasaprasekavarṇena mṛdunā tūlasparśopamena anekakalpakoṭīkuśalamūlasamanvāgatena dakṣiṇena pāṇinā trikṛtvo śiramanuparimārje dakṣiṇena pāṇinā paryaṁkaṁ parimārjayitvā dakṣiṇena pāṇinā pṛthivīṁ parāhanati || atha khalu bhikṣavo bodhisatvena pāṇinā śīrṣe parāmṛṣṭe dakṣiṇena pāṇinā paryaṁke parāmṛṣṭe dakṣiṇena pāṇinā pṛthivīyaṁ parāhatāyāṁ iyaṁ mahāpṛthivī gambhīrabhīmarūpaṁ anunade anuraṇe | sayyathāpi nāma bhikṣavo mahatīye māgadhikāye kaṁsapātrīye girikandaragatāye śilāpaṭṭe saṁparāhatāye gambhīro bhīṣmarūpo ghoṣo anunade anuraṇe evameva bhikṣavo bodhisatvena dakṣiṇena pāṇinā śire parāmṛṣṭe dakṣinade pāṇinā paryake parāmṛṣṭe dakṣiṇena pāṇinā pṛthivīyaṁ parāhatāyaṁ (iyaṁ mahāpṛthivī gambhīrabhīmarūpaṁ anunade anuraṇe) ||sā mārasenā tāvatsusamṛddhā tāvatsusaṁnaddhā bhītā trastā vyathitā saṁvignā saṁhṛṣṭaromajātā tena vicarensu tena vilayensu hastino pi sānaṁ saṁsīdensuḥ aśvā pi sānaṁ saṁsīdensuḥ rathā pi sānaṁ saṁsīdensuḥ padātā pi sānaṁ saṁsīdensuḥ praharaṇā pi sānaṁ saṁsīdensuḥ | apare hasteṣu prapatensuḥ

p. 283

apare omuddhakā prapatensuḥ apare apakubjakā prapatensuḥ apare uttānakā prapatensuḥ apare vāmane pārśvena prapatensuḥ apare dakṣiṇena pārśvena prapatensuḥ | māro ca pāpīmāṁ duḥkhī daurmanasyajāto antaḥśalyaparidāghajāto ekamante pradhyāye kāṇḍena bhūmiṁ vilikhanto || śramaṇo me gautamo viṣayaṁ atikramiṣyatīti ||
atha khalu bhikṣavo bodhisatvo abhīto acchaṁbhī vigatabhayaromaharṣo viviktameva kāmairviviktaṁ pāpakairakuśalairdharmaiḥ  savitarkaṁ savicāraṁ vivekajaṁ prītisukhaṁ prathamaṁ dhyānamupasaṁpadya vihare | savitarkānāṁ savicārāṇāṁ vyupaśamādadhyātmasaṁprasādā cetaso ekotibhāvādavitarkavicāraṁ samādhijaṁ prītisukhaṁ dvitīyaṁ dhyānaṁ upasaṁpadya vihare | saprītivirāgādupekṣakaśca vihare smṛtaḥ saṁprajānaṁ sukhaṁ kāye | yattadāryā ācakṣate upekṣakaḥ smṛtimāṁ sukhavihārī tṛtīyaṁ dhyānaṁ upasaṁpadya vihare | so sukhasya ca prahāṇātsarvasaumanasyadaurmanasyayorastaṁgamādaduḥkhāsukhamupekṣya smṛtipariśuddhaṁ caturthaṁ dhyānamupasaṁpadya vihare ||
ath khalu bhikṣavo bodhisatvo abhīto acchaṁbhī vigata bhayaromaharṣo rātryā purime yāme divyacakṣujñānadarśanapratisaṁkhāya cittamabhinirhare abhinirnāmaye | sa divyena cakṣuṣā viśuddhenātikrāntamānuṣyakena satvāṁ paśyati cyavantāṁ upapadyantāṁ suvarṇāṁ durvarṇāṁ sugatāṁ durgatāṁ hīnāṁ praṇītāṁ yathākarmopagāṁ sarvāṁ prajānati | ime bhavantaḥ satvā kāyaduścaritena samanvāgatā vācāduścaritena samanvāgatā manoduścaritena samanvāgatā āryāṇāmapavādakā mithyādṛṣṭikā tena mithyādṛṣṭikarmasamādānahetoḥ taddhetostatpratyayātkāyasta bhedātparaṁ maraṇādapāyadurgativinipāte narakeṣūpapannāḥ | ime

p. 284

punarbhavantaḥ satvāḥ kāyasucaritena samanvāgatā vācāsucaritena samanvāgatā manosucaritena samanvāgatā āryāṇāmanapavādakāḥ samyagdṛṣṭikāste samyagdṛṣṭikarmasamādānahetostaddhetostatpratyayātkāyasya bhedātparaṁ maraṇātsvargakāye deveṣūpapannāḥ | iti divyena cakṣuṣā viśuddhenātikrāntamānuṣyakena satvāṁ paśyati cyavantāmupapadyantāṁ suvarṇāṁ durvarṇāṁ sugatāṁ durgatāṁ hīnāṁ praṇītāṁ yathākarmopagāṁ satvāṁ jānāti ||
atha khalu bhikṣavaḥ bodhisatvo abhito acchambhī vigatabhayaromaharṣo rātryā madhyame yāme pūrvanivāsānusmṛtijñānāye cittamabhinirhare abhinirnāmayesi | so nekavidhaṁ pūrvanivāsānusmṛtijñānāye cittamabhinirhare abhinirnāmayesi | so ne kavidhaṁ purvanivāsaṁ samanusmare | sayyathīdaṁ ekāṁ vā jātiṁ dve vā jātīṁ triṇi jātīṁ catvāri vā jātīṁ paṁca vā jātīṁ daśa vā jātīṁ viṁśaṁ vā jātīṁ triṁśaṁ vā jātīṁ paṁcāśaṁ vā jātīṁ śataṁ vā jātīṁ sahasraṁ vā jātīṁ śatasahasraṁ vā jātīṁ saṁvartakalpaṁ vā vivartakalpaṁ vā saṁvartavivartakalpaṁ vā anekānyapi saṁvartakalpāṁ anekānyapi vivartakalpāṁ anekānyapi saṁvartavivartakalpāṁ amutrāhamāsiṁ evaṁnāmo evaṁgotro evaṁjātyo evamāhāro evamāyuḥparyanto evaṁsukhaduḥkhapratisaṁvedī iti sākāraṁ soddeśaṁ anekavidhaṁ purvanivāsamanusmarati ||
atha khalu bhikṣavo bodhisatvo abhīto acchambhī vigatabhayaromaharṣo rātryā paścime yāme aruṇodghāṭasamaye nandīmukhāyāṁ rajanyaṁ yatkiṁcitpuruṣeṇa satpuruṣeṇa mahāpuruṣeṇa puruṣarṣabheṇa puruṣadravyeṇa puruṣaśūreṇa puruṣavīreṇa puruṣanāgena puruṣasiṁhena puruṣapadumena puruṣakumudena puruṣapuṇḍarīken puruṣājāneyena puruṣadhaureyeṇa anuttareṇa puruṣadamyasārathinā nikrāntena parākrāntena arthikena apra -

p. 285

mattena ātāpinā prahitātmena vyapakṛṣṭena viharantena gatimatānusmṛtidhṛtimatā buddhimatā prajñāmatā sarvaśo sarvatratāye jñātavyaṁ prāptavyaṁ boddhavyaṁ abhisaṁboddhavyaṁ sarvantaṁ ekacittakṣaṇasamāyuktayā prajñayā anuttarāṁ samyaksaṁbodhimabhisaṁbuddhe | sayyathīdaṁ idaṁ duḥkhaṁ ayaṁ duḥkhasamudayo ayaṁ duḥkhanirodho ayaṁ duḥkhanirodhagāminī pratipat | ime āśravā imo āśravasamudayo ayaṁ āśravanirodho ayam āśravanirodhagāminī pratipat | iha āśravā aśeṣā niravaśeṣā nirudhyanti vyupaśāmyanti prahāṇamastaṁ gacchanti | yadidaṁ imasya sato idaṁ bhavati imasya asato idaṁ na bhavati | imasyotpādādidamutpadyate | imasya nirodhādidaṁ nirudhyati iti pi | avidyāpratyayāḥ saṁskārāḥ saṁskārapratyayaṁ vijñānaṁ vijñānapratyayaṁ nāmarūpaṁ nāmarūpapratyayaṁ ṣaḍāyatanaṁ ṣaḍāyatanapratyayaṁ sparśaḥ sparśapratyayā vedanā vedanāpratyayā tṛṣṇā tṛṣṇāpratyayamupādānaṁ upādānapratyayo bhavo bhavapratyayā jāti jātipratyayā jarāmaraṇaśokaparidevaduḥkhadaurmanasyopāyāsā bhavanti | evamasya kevalasya mahato duḥkhaskandhasya samudayo bhavati | ityapi avidyānirodhāt saṁskāranirodhaḥ saṁskāranirodhādvijñānanirodhaḥ vijñānanirodhāt nāmarūpanirodhaḥ nāmarūpanirodhāt ṣaḍāyatananirodhaḥ ṣaḍāyatananirodhātsparśanirodhaḥ sparśanirodhādvedanānirodhaḥ vedanānirodhāttṛṣṇānirodhaḥ tṛṣṇānirodhādupādānanirodhaḥ upādānanirodhādbhavanirodhaḥ bhavanirodhājjātinirodhaḥ jātinirodhājjarāmaraṇaśokapa ridevaduḥkhadaurmanasyopāyasā nirudhyante | evamasya kevalasya mahato duḥkhaskandhasya nirodho bhavati || sarvasaṁskārā anityāḥ sarvasaṁskārā duḥkhā sarvadharmā anātmānaḥ || etaṁ śāntaṁ etaṁ praṇītaṁ etaṁ yathāvadetaṁ aviparītaṁ yamidaṁ sarvopadhipratiniḥsargo sarvasaṁskārasamathā dharmopacchedo tṛṣṇākṣayo virāgo nirodho nirvāṇaṁ ||

p. 286

atha khalu bhikṣavo tathāgatastasmiṁ samaye idamudānamudānesi ||
sukho puṇyasya vipāko abhiprāyaśca ṛdhyati |
kṣipraṁ sa paramāṁ śāntiṁ nirvṛtiṁ cādhigacchati ||
purato ye upasargā devatā ārakāyikā|
antarāyaṁ na śankonti kṛtapuṇyasya kartu vai ||
ye bhavanti alpapuṇyasya vighnā te na bhavanti puṇyavato | balavāṁ bhavati samādhi sambhārato puṇyānāṁ | yadyadeva devaloke atha vā vasavartimanuṣyeṣu kṛtapuṇyaḥ prārthayate tathā ṛdhyate tasya | atha vā punar prārthayati nirvāṇaṁ acyutapadamaśokaṁ mārga duḥkhapraśamanaṁ pratilabhate | alpakiśareṇa bodhi uttamā sparśitā iha mayā prajñāye vīryeṇa ca duḥkhaṁ mocitaṁ bhāramohitaṁ guruṁ prāptā ca sarvajñatā māro ca nihato sabalavāhano bhasmīkṛto antako tasmiṁ bodhidrumottae sthito haṁ ||
saptāhaṁ ekāsane devakoṭīsahasrāṇi pūjayensuḥ || tasmiṁ āsane divyaṁ candanacūrṇaṁ okirensuḥ puṣpehi ca māndāravehi okirensuḥ divyāni tūryāṇi upari aghaṭṭitāni pravādyensuḥ tadā devā ca divyāni candanacūrṇāni uparito prakirensuḥ divyāni ca agurucūrṇāni divyāni keśalacurṇāni divyāni tamālapatrarṇāni divyāni māndāravāṇi puṣpāṇi pravarṣensuḥ mahāmāndāravāṇi puṣpāṇi karkāravāṇi mahākarkāravāṇi rocamānāni mahārocamānāni bhīṣmāṇi mahābhīṣmāṇi samantagandhāni mahāsamantagandhāni maṁjūṣakāni mahāmaṁjūṣakāni pārijātakapuṣpāṇi divyāni suva -

p. 287

ṇapuṣpāṇi rupyapuṣpāṇi sarvaratanāmayāni puṣpāṇi pravarṣensuḥ divyāni triṁśacchatasahasrāṇi divyāni ratnamayāni antarīkṣasmiṁ prādurbhūtāni cchādayensuḥ jinakāyaṁ śailaṁ ratnāmayaṁ stūpaṁ vā suvarṇamayaṁ naikakalpakoṭikuśalamūlasamanvāgataṁ ||
atha khalu bhikṣavaḥ saṁbahulāśca śuddhāvāsakāyikā devā yena tathāgatastenopasaṁkramitvā tathāgatasya pādau śirasā vanditvā ekānte sthitāsuḥ sagauravā sapratīsā ekāṁśīkṛtā prāṁjalīkṛtāstathāgatameva namasyamānā || ekānte sthitā bhikṣavaḥ te saṁbahulāḥ śuddhāvāsakāyikā devaputrā aśītihi ākārehi māraṁ pāpīmaṁ saṁmukhaṁ abhigarjensuḥ katamehi aśītīhi || na nāma te pāpīmaṁ etadabhūṣi | na khalu punarahaṁ paśyāmi śramaṇasya gautamasya kaṁciddevamanuṣyeṣu nikṣepaṇaṁ yannūnāhaṁ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṁ || na nāma te pāpīmaṁ etadabhūṣi | ye pi ceme svaviṣayakāyikā devaputrāḥ śramaṇasya gautamasya abhyantaro parivāro yaṁ nūnāhaṁ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṁ || na nāma te pāpīmaṁ etadabhūṣi | evaṁrūpāḥ satvāḥ pūrvayogasaṁpannā bhavanti yaṁ nūnāhaṁ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṁ || na nāma te pāpīmaṁ etadabhūṣi | evaṁrūpāḥ satvāḥ nirvāṇasantikā bhavanti yaṁ nūnāhaṁ  śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṁ || na nāma te pāpīmaṁ etadabhūṣi | evaṁrūpāḥ satvāḥ dyutisaṁpannā bhavanti yaṁ nūnāhaṁ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṁ || na nāma te pāpīmaṁ etadabhūṣi | evaṁrūpāḥ satvāḥ anūnācārasaṁpannā bhavanti yaṁ nūnāhaṁ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṁ || na nāma te pāpīmaṁ etadabhūṣi | evaṁrūpāḥ satvāḥ garbhāvakrāntisampannā bhavanti yaṁ nūnāhaṁ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṁ || na nāma

p. 288

te pāpīmaṁ etadabhūṣi | evaṁrūpāḥ satvā garbhasthitisaṁpannā bhavanti yaṁ nūnāhaṁ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṁ || na nāma te pāpīmaṁ etadabhūṣi | evaṁrūpāḥ satvāḥ jātisaṁpannā bhavanti yaṁ nūnāhaṁ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṁ || na nāma te pāpīmaṁ etadabhūṣi | evaṁrūpāḥ satvāḥ kulasaṁpannā bhavanti ya nūnāhaṁ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṁ || na nāma te pāpīmaṁ etadabhūṣi | evaṁrūpāḥ satvā lakṣaṇasampannā bhavanti yaṁ nūnāhaṁ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṁ || na nāma te pāpīmaṁ etadabhūṣi | evaṁrūpāḥ satvā anuvyaṁjanasaṁpannā bhavanti yaṁ nūnāhaṁ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṁ  || na nāma te pāpīmaṁ etadabhūṣi | evaṁrūpāḥ satvāḥ kṛtādhikārā dharmasampannā bhavanti yaṁ nūnāhaṁ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṁ || na nāma te pāpīmaṁ etadabhūṣi | evaṁrūpāḥ satvāḥ kalyāṇasaṁpannā bhavanti yaṁ nunāhaṁ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṁ || na nāma te pāpīmaṁ etadabhūṣi | evaṁrūpāḥ satvāḥ varṇasaṁpannā bhavanti yaṁ nūnāhaṁ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṁ || na nāma te pāpīmaṁ etadabhūṣi | evaṁrūpāḥ satvāḥ kāravarṇasaṁpannā bhavanti yaṁ nūnāhaṁ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṁ || na nāma te pāpīmaṁ etadabhūṣi | evaṁrūpāḥ satvā adhyāśayasaṁpannā bhavanti yaṁ nūnāhaṁ  śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṁ ||| na nāma te pāpīmaṁ etadabhūṣi | evaṁrūpāḥ satvā sattvasaṁpannā bhavanti yaṁ nūnāhaṁ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṁ || na nāma te pāpīmaṁ etadabhūṣi | evaṁrūpāḥ satvāḥ sarvavibhūtisaṁpannā bhavanti yaṁ nūnāhaṁ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṁ || na nāma te pāpīmaṁ etadabhūṣi | evaṁrūpāḥ satvāḥ kāyakarmasaṁpannā bhavanti yaṁ nūnāhaṁ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṁ || na nāma te pāpīmaṁ etadabhūṣi | evaṁrūpāḥ satvā vācākarmasaṁpannā  

p. 289

bhavanti yaṁ nūnāhaṁ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṁ || na nāma te pāpīmaṁ etadabhūṣi | evaṁrūpāḥ satvā cittakarmasaṁpannā bhavanti yaṁ nūnāhaṁ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṁ || na nāma te pāpīmaṁ etadabhūṣi | evarūpāḥ satvāḥ sattvasārasaṁpannā bhavanti yaṁ nūnāhaṁ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṁ || na nāma te pāpīmaṁ evadabhūṣi | evaṁrūpāḥ satvāḥ sārapravarasaṁpannā bhavanti yaṁ nūnāhaṁ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṁ || na nāma te pāpīmaṁ etadabhūṣi | evaṁrūpāḥ satvāḥ aparihāṇidharmasapannā bhavanti yaṁ nūnāhaṁ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṁ || na nāma te pāpīmannetadabhūṣi | evaṁrūpāḥ satvā abhirūhasaṁpannā bhavanti yaṁ nūnāhaṁ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṁ || na nāma te pāpīmaṁ etadabhūṣi | evaṁrūpāssatvāḥ yāpanakasaṁpannā bhavanti yaṁ nūnāhaṁ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṁ || na nāma te pāpīmaṁ etadabhūṣi | evaṁrūpāḥ satvāḥ cāritrasaṁpannā bhavanti yaṁ nūnāhaṁ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṁ || na nāma te pāpīmaṁ etadabhūṣi | evarūpāḥ satvāḥ mahākaruṇāsaṁpannā bhavanti yaṁ nūnāhaṁ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṁ || na nāma te pāpīma etadabhūṣi | evaṁrūpāḥ satvā maheśākhyatvasaṁpannā bhavanti yaṁ nūnāhaṁ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṁ || na nāma te pāpīmaṁ etadabhūṣi | evaṁrūpāḥ satvā dharmaiśvaryasaṁpannā bhavanti yaṁ nūnāhaṁ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṁ || na nāma te pāpīmaṁ etadabhūṣi | evaṁrūpāḥ satvā mahādharmasaṁpannā bhavanti yaṁ nūnāhaṁ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṁ || na nāma te pāpīmaṁ etadabhūṣi | evaṁrūpāḥ satvā lokasaṁpannā bhavanti yaṁ nūnāhaṁ śramaṇe gautame nirvidya a -

p. 290

pakrameyaṁ || na nāma te pāpīmannetadabhūṣi | evamrūpāḥ satvā lokavicayasaṁpannā bhavanti yannūnāhaṁ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṁ | na nāma te pāpīmaṁ etadabhūṣi| evaṁrūpāḥ satvā lokapravicayasaṁpannā bhavanti yaṁ nūnāhaṁ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṁ || na nāma te pāpīmannetadabhūṣi | evaṁrūpāḥ satvā ṛddhisaṁpannā bhavanti yaṁ nūnāhaṁ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṁ || na nāma te pāpīmāṁ etadabhūṣi | evaṁrūpāḥ satvā bodhipakṣikadharmasaṁpannā bhavanti yaṁ nūnāhaṁ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṁ || na nāma te pāpīmaṁ etadabhūṣi | evaṁrūpāssatvāḥ utthānasaṁpannā bhavanti yaṁ nūnāhaṁ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṁ || na nāma te pāpīmaṁ etadabhūṣi | evaṁrūpāḥ satvā vīryasaṁpannā bhavanti yaṁ nūnāhaṁ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṁ || na nāma te pāpīmannetadabhūṣi | evaṁrūpāḥ satvā smṛtisaṁpannā bhavanti yaṁ nūnāhaṁ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṁ || na nāma te pāpīmaṁ etadabhūṣi | evaṁrūpāḥ satvāssamādhisaṁpannā bhavanti yaṁ nūnāhaṁ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṁ || na nāma te pāpīmaṁ etadabhūṣi | evaṁrūpāḥ satvā prajñāsaṁpannā bhavanti yaṁ nūnāhaṁ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṁ || na nāma te pāpīmāṁ etadabhūṣi | evaṁrūpāḥ satvā vimuktisaṁpannā bhavanti yaṁ nūnāhaṁ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṁ || na nāma te pāpīmaṁ etadabhūṣi | evaṁrūpāḥ satvā vimuktijñānadarśanasaṁpannā bhavanti yaṁ nūnāhaṁ śramaṇe gautame nirvidya apakrameyaṁ || na nāma te pāpīmaṁ etadabhūṣi | evaṁrūpāḥ satvā pratibhānasaṁpannā bhavanti yaṁ nūnāhaṁ śramaṇe gautame nirvidyāpakrameyaṁ || na nāma te pāpīmannetadabhūṣi | evaṁrūpā satvā vyākaraṇasaṁpannā bhavanti yaṁ nūnāhaṁ śramaṇe