• Home
• Canon Text
• Romanized
• śāstrapiṭaka
• madhyamaka
• Ekādaśamaṃ prakaraṇam

Ekādaśamaṃ prakaraṇam

Technical Details

pūrvāparakoṭiparīkṣā ekādaśamaṃ prakaraṇam |

atrāha - vidyata eva ātmā, saṃsārasadbhāvāt | yadi hi ātmā na syāt, kasya pañcagatike ājavaṃjavībhāvena janmamaraṇaparaṃparayā saṃsaraṇaṃ syāt? uktaṃ hi bhagavatā - anavarāgro hi bhikṣavo jātijarāmaraṇasaṃsāraḥ iti | avidyānīvaraṇānāṃ sattvānāṃ tṛṣṇāsaṃyojanānāṃ tṛṣṇāgaṇḍurabaddhānāṃ saṃsaratāṃ saṃdhāvatāṃ pūrvā koṭirna prajñāyata iti | yadā ca bhagavadupadeśātsaṃsāro'sti, tadā saṃsartāpyasti | sa ca ātmā ucyata iti | ucyate | syādātmā, yadā saṃsāra eva syāt | katham? yasmādasya -

pūrvā prajñāyate koṭirnetyuvāca mahāmuniḥ |
saṃsāro'navarāgro hi nāsyādirnāpi paścimam ||1||

koṭirbhāgo deśa iti paryāyāḥ | pūrvā koṭiḥ pūrvo deśa ityarthaḥ | yadi hi saṃsāro nāma kaścit syāt, niyataṃ tasya pūrvamapi syāt, paścimamapi, ghaṭādīnāmiva | uktaṃ ca bhagavatā - anavarāgro hi bhikṣavo jātijarāmaraṇasaṃsāra iti | yadeva avarāgre na staḥ, saṃsārasya anavarāgra vacanāt, saṃsāra eva nāstīti nanu spaṣṭamādeśayāmāsa bhagavān | tasmānnāsti saṃsāraḥ, pūrvāparakoṭayanupalambhāt, alātacakravat, iti sthitam ||

atredaṃ vicāryate - yadi pūrvaṃ cāparaṃ ca saṃsārasya niṣiddhaṃ bhagavatā, kathaṃ punaridamāha - tasmāttarhi saṃsārakṣayāya pratipatsyāmaha ityevaṃ vo bhikṣavaḥ śikṣitavyam, iti? ucyate | avidyānīvaraṇānāṃ sattvānāmityādiviśeṣaṇopādānātteṣāmevāyamanavarāgraḥ saṃsāra iti pratīyate, na punastattvajñānānilabalāt samunmūlitāvidyānīvaraṇatarūṇām | teṣāṃ tu lokottaramārgajñānāgninā dagdhāśeṣakleśavāsanāmūlaniḥśeṣapādapānāṃ bhavatyeva antaḥ iti vijñeyam ||

kathaṃ punarādirahitānāmantopadeśa iti yāvat | dṛṣṭametad bāhyeṣu vrīhyādiṣu ādyabhāve'pi dahanādisaṃparkādantasadbhāvaḥ | yathoktamāryadevapādaiḥ -

yathā bījasya dṛṣṭo'nto na cādistasya vidyate |
tathā kāraṇavaikalyājjanmano'pi na saṃbhavaḥ ||iti |

sa ca antopadeśo laukika eva vyavahāre sthitvā saṃsāracārakāvabaddhānāmutsāhanārthaṃ sattvānāṃ deśito laukikajñānāpekṣayā | vastukacintāyāṃ tu saṃsāra eva nāsti, tatkuto'sya parikṣayaḥ ? pradīpāvasthāyāṃ rajjūragaparikṣayavat ||

atrāha - yadyevaṃ laukikajñānāpekṣayā antavad ādirapi kiṃ nocyate? ucyate | ahetukadoṣaprasaṅgāt laukikajñānāpekṣayāpi saṃsārasyāderabhāva ityubhayathāpyāderabhāva eveti vijñeyam ||1||

atrāha - yadyāpi avarāgre na staḥ saṃsārasya, tathāpi madhyamasti, apratiṣedhāt | tataśca asti saṃsāro madhyasadbhāvāt | iha yannāsti, na tasya madhyamasti tadyathā kūrmaromaprāvaraṇasyeti | hāsyaḥ khalvasi | nanu ca bhoḥ,

naivāgraṃ nāvaraṃ yasya tasya madhyaṃ kuto bhavet |

agramiti ādiḥ, pūrvam, prathamam ucyate | avaramiti avasānam, antaḥ, vyavaccheda ucyate | yasya saṃsārasya ādirantaśca pratiṣiddhaḥ, tasya kuto madhyaṃ bhaviṣyati? tataśca saṃjñāmātraka meva viparyāsaparavaśamānasānāṃ saṃsāraḥ ādimadhyāvasānavirahitatvādākāśavadalātacakrādivaditi bhāvaḥ | saṃsārābhāvācca nāsti ātmeti | yata evaṃ saṃsārasyādimadhyāvasānāni na santi, ata eva saṃsārābhāvājjātijarāmaraṇādīnāṃ pūrvāparasahakramā api naiva santītyāha -

tasmānnātropapadyante pūrvāparasahakramāḥ ||2||

yathā ca nopapadyante tathā pratipādayannāha -

pūrvaṃ jātiryadi bhavejjarāmaraṇamuttaram |
nirjarāmaraṇā jātirbhavejjāyeta cāmṛtaḥ ||3||

yadi pūrvaṃ jātirbhavet, tadā maraṇasahitā syāt | na ca jarādirahitā jātiryujyate, asaṃskṛtatvaprasaṅgāt | jarāmaraṇarahitasya bhāvasya jātau parikalpyamānāyāmanyatra amṛtasyaiva devadattasya prathamamiha jātiḥ parikalpyamānā syāt | tataśca ādimān saṃsāraḥ syādahetukadoṣaśca | abhūvaḥ matītamadhvānam, ityevaṃ pūrvāntakalpanā ca na syāt | abhūtvā ca pūrvaṃ paścādihotpādaḥ syāt ||

atha syāt - āmrādīnāṃ yathā pūrvaṃ vināpi jarāmaraṇasaṃbandhāt prathamameva utpādo dṛṣṭaḥ, evamātmāno'pīti | naivam | sādhyasamatvāt | āmrādīnāmapi hi svabījanirodhe samutpadyamānatvāt nānyatrāvinaṣṭānāmutpāda iti samametat pūrveṇa ||

atha syāt - anyadeva vṛkṣādbījam, ato'nyatrāvināśapūrvaka eva vṛkṣasyotpāda iti naivam | kāryakāraṇayoranyatvasyāsiddhatvāt | tathā ca vakṣyati -

pratītya yadyadbhavati na hi tāvattadeva tat |
na cānyadapi tattasmānnocchinnaṃ nāpi śāśvatam ||

na ca bījādvṛkṣasyānyatvam | ataḥ sādhyasamametat | yataśca anyatrāmṛtasya ihotpādo nāsti, na pūrvaṃ jātirabhyupeyā ||3||

atha pūrvaṃ jarāmaraṇam, paścājjātiḥ, evamapi -

paścājjātiryadi bhavejjarāmaraṇamāditaḥ |
ahetukamajātasya syājjarāmaraṇaṃ katham ||4||

jātipratyayaṃ jarāmaraṇamiti vacanājjātihetukaṃ jarāmaraṇamuktaṃ bhagavatā | yadi etatpūrvaṃ syāttadā nirhetukaṃ syāt | tasmānna yuktametat | yato'pyuktam -

yatha ukkhitte loḍhammi ukkheve atthi kāraṇaṃ |
ṣaḍane kāraṇaṃ ṇatthi aṇṇaṃ ukkhevakāraṇā || iti |

yathāṣyatrotkṣepaḥ patanakāraṇaṃ nānyat , evamihāpi jātimevakāraṇatvena vināśasya varṇayāmo nānyat , iti nāstyahetukatā vināśasya | jātihetukatvāccāsyodgamanameva vināśasya heturiti kṛtvā eṣāpi gāthā sunītā bhavati -

evime saṃkhatā dhammā saṃbhavanti sakāraṇā |
sa bhāva eva dhammāṇaṃ yaṃ vibhonti samuggatā ||

iti ||4||

idānīṃ sahabhāvenāpi jātijarāmaraṇānāmasadbhāvaṃ pratipādayannāha -

na jarāmaraṇenaiva jātiśca saha yujyate |
mriyeta jāyamānaśca syāccāhetukatobhayoḥ ||5||

yadi sahabhāvo jātijarāmaraṇānāṃ syāt, tadā jāyamānasya maraṇaṃ syāt | na caitadyuktam | na ca parasparaviruddhatvādālokāndhakāravadekakālatā yuktā | na caivaṃ loke dṛṣṭaṃ yajjāyamāna eva mriyate iti | api ca | ahetukatvaṃ jātyādīnāṃ sahabhāvakalpanāyāṃ syāt | na hi sahabhūtayoḥ savyetaragoviṣāṇayoranyonyahetukatā dṛṣṭeti na yuktametat ||5||

tadevam -

yatra na prabhavantyete pūrvāparasahakramāḥ |
prapañcayanti tāṃ jātiṃ tajjarāmaraṇaṃ ca kim ||6||

yasyāṃ jātau yatra jarāmaraṇe ete pūrvāparasahakramāḥ na santi, tāṃ jātimanupalabhamānā āryāḥ kiṃ prapañcayanti? kiṃśabdo'saṃbhave | naiva prapañcayantītyarthaḥ | athavā | evamavidyamāneṣu jātyādiṣu tāṃ jātibhavidyamānāṃ bālāḥ kiṃ prapañcayanti tacca jarāmaraṇaṃ yanna saṃvidyate? tasmādavastuka eva bālānāṃ prapañca ityabhiprāyaḥ ||6||

yathā ca saṃsārasya pūrvā koṭirnāsti, evamanyeṣāmapi bhāvānāmityāha -

kāryaṃ ca kāraṇaṃ caiva lakṣyaṃ lakṣaṇameva ca |
vedanā vedakaścaiva santyarthā ye ca kecana ||7||
pūrvā na vidyate koṭiḥ saṃsārasya na kevalam |
sarveṣāmapi bhāvānāṃ pūrvā koṭirna vidyate ||8||

tatra yadi pūrvaṃ kāraṇaṃ paścātkāryaṃ syāt, akāryakaṃ kāraṇaṃ nirhetukaṃ syāt | atha pūrvaṃ kāryaṃ paścātkāraṇam, evamapi kāraṇātpūrvaṃ kāryaṃ nirhetukameva syāt | atha yugapatkāryakāraṇe syātām, evamubhayamapyahetukaṃ syāt | evaṃ lakṣyalakṣaṇe vedanāvedakau ca yojyau | na ca kevalaṃ saṃsārasya vyākhyānena kāryakāraṇādikaṃ vyākhyātaṃ veditavyam, api ca ye'pyante padārthā jñānajñeyapramāṇaprameyasādhanasādhyāvayavāvayaviguṇaguṇyādayaḥ, teṣāmapi pūrvā koṭirna vidyata iti yojyam || ata eva āryaratnameghasūtre āryasarvanīvaraṇaviṣkambhiṇā mahābodhisattvena bhagavān stutaḥ -

ādiśāntā hyanutpannāḥ prakṛtyaiva ca nirvṛtāḥ |
dharmāste vivṛtā nātha dharmacakrapravartane || iti

tathā -

ādita śūnya anāgata dharmā
no gata asthita sthānaviviktāḥ |
nityamasāraka māyasabhāvāḥ
śuddha viśuddha nabhopama sarvi ||
yaṃ ca pabhāṣati dharma jinasya
taṃ ca na paśyati so'kṣayatāya |
ādinirātma nisattvimi dharmā -
stāṃśca ca pabhāṣati no ca kṣapeti |
kalpita buccati kalpitamātraṃ
antu na labhyati saṃsaramāṇe |
koṭi alakṣaṇa yā puri āsī -
deti anāgati pratyayatāye ||
karma kriyā ca pravartati evaṃ
hīnautkṛṣṭatayā samudenti |
jaḍḍaka dharma sadā prakṛtīye
śūnya nirātma vijānatha sarvān ||

ityādi |||

ityācāryacandrakīrtipādoparacitāyāṃ prasannapadāyāṃ madhyamakavṛttau
pūrvāparakoṭiparīkṣā nāmaikādaśamaṃ prakaraṇam ||